Iesaki rakstu:

Latvijā jau labu laiku ir tradÄ«cija noskaidrot attiecÄ«gā gada atraktÄ«vākos (jocÄ«gi piesaistošos) izteikumus. Ar to nodarbojas RÄ«gas Latviešu biedrÄ«bas Latviešu valodas attÄ«stÄ«bas kopa. Tā izveido speciālu žūriju. Tai uztic akceptÄ“t aizvadÄ«tā gada leksiski neveiksmÄ«gākos risinājumus.

Žūrija ir akceptÄ“jusi 2019.gada leksiski atraktÄ«vākos izdalÄ«jumus. Par to 2020.gada 27.janvārÄ« tika priecÄ«gi paziņots latviešu tautai “Delfi” publicÄ“tajā tekstā ar virsrakstu “Šuplinskas “Pandoras lāde”, “episki” un “notumse” – izziņo gada vārdu, nevārdu un spārnoto teicienu”. Tekstā paskaidrots: “No visiem par spārnotiem atzÄ«tiem teicieniem šoreiz lÄ«deros tikusi izglÄ«tÄ«bas ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) norāde: "Man nav Pandoras lādes, no kurienes es jums varu paņemt šo atalgojumu!", kas ne vien ataino aizgājušÄ gada peripetijas ap valsts budžetu, bet arÄ« plašÄs masās (!?) aktualizÄ“jusi interesi (!?) par sengrieÄ·u mitoloÄ£iju, informÄ“ pasākuma rÄ«kotāji.”

Diemžēl gan ministre, gan žūrija, gan žurnālisti ir “aktualizÄ“juši” savu slinkumu, bezatbildÄ«bu, neizglÄ«totÄ«bu. Ne ministre, ne žūrija, ne žurnālisti nav papÅ«lÄ“jušies noskaidrot slavenā metaforiskā teiciena “AtvÄ“rt Pandoras lādi” nozÄ«mi. Teiciens tiek lietots pilnÄ«gi nepareizi, un tas ir liels kauns! 2019.gada oktobra sākumā pirmā teicienu pilnÄ«gi nepareizi lietoja ministre. No informācijas medijos var secināt, ka žūrija nekonstatÄ“ja ministres aplamÄ«bu. To nekonstatÄ“ja arÄ« žurnālisti, sacerot priecÄ«gās publikācijas.

SengrieÄ·u mitoloÄ£ijā Pandora ir pirmā sieviete uz Zemes. Pandoru radÄ«ja Zevs, kurš viņai uzdāvināja slÄ“gtu trauku – “Pandoras lādi”. Pandora ziņkāri atvÄ“ra trauku, un no tā izlidoja visdažādākās nelaimes, bet trauka dibenā palika tikai cerÄ«bas. Teiciens “AtvÄ“rt Pandoras lādi” nozÄ«mÄ“ izraisÄ«t nenovÄ“ršamu nelaimi. Ministre to nezināja. Viņas mitoloÄ£iskajās zināšanās Pandoras lādÄ“ glabājas nauda...

Bet tas vÄ“l nav viss! Izrādās, žūrija ir talantÄ«gāka par ministri. Faktiski talantÄ«guma ziņā žūrija krietni apsteidz ministri. Ja ministre apliecina tumsonÄ«bu, tad žūrija apliecina debilitāti. Tā dzirkstoši izpaužas žūrijas locekļu (gandrÄ«z uzrakstÄ«ju “luncekļu”) profesionālajā identifikācijā. Tā ir reti jocÄ«ga – pusdebila un debila. Ne velti viens asprātÄ«gs komentÄ“tājs izteicās, ka žūrijā kādu vÄ“l vajadzÄ“ja nosaukt par proktologu*.

Internetā lasāms: “Šogad rÄ«kotāju deleģētajā žūrijā strādāja RLB Latviešu valodas attÄ«stÄ«bas kopas vadÄ«tājs UÄ£is Nastevičs, literatÅ«rfilosofe (!?) un tulkotāja Ieva Kolmane (Latvijas Rakstnieku savienÄ«ba), literārais redaktors, tulkotājs un terminologs (!?) Aldis Lauzis, sociolingviste, Latvijas Okupācijas muzeja vadošÄ pÄ“tniece Vineta Poriņa, komunikācijas praktiÄ·is (!?) PÄ“teris PÅ«rÄ«tis, valodnieks, LU profesors un LZA akadÄ“miÄ·is Andrejs Veisbergs, laikraksta "Diena" žurnālists, publicists EgÄ«ls Zirnis un literatÅ«rzinātniece, RÄ«gas Franču liceja latviešu valodas un literatÅ«ras skolotāja Lita Silova.”

Pirmo reizi nākas sastapties ar apzÄ«mÄ“jumiem "literatÅ«rfilosofe", "komunikācijas praktiÄ·is", "terminologs". Salikums "literatÅ«ras filosofija" ir dzirdÄ“ts. Protams, tādu salikumu lieto ļoti nosacÄ«ti kā sinonÄ«misku aizvietojumu vārdiem “literatÅ«ras teorÄ“tiÄ·is” vai “literatÅ«rzinātnieks”. Taču nav sastapta kāda literatÅ«ras speciālista vÄ“lÄ“šanās sevi sabiedrÄ«bā identificÄ“t kā “literatÅ«rfilosofu”. Normāli cilvÄ“ki ciena filosofiju, literatÅ«ru, zinātni un nav spÄ“jÄ«gi tik pamatÄ«gi kropļot valodu.

Identifikācija "komunikācijas praktiÄ·is" momentā asociÄ“jas ar nepārprotamu debilitāti. Sanāk, ka ir Ä«paši indivÄ«di, kuri praktiski sazinās ar citiem cilvÄ“kiem. Svešvārds “komunikācija” apzÄ«mÄ“ saskarsmi, saziņu, domu, priekšstatu, jÅ«tu apmaiņu starp cilvÄ“kiem. “Komunikācijas praktiÄ·i” ir visi cilvÄ“ki, bet ne tikai dārgais komunikācijas Å«nikums PÄ“teris PÅ«rÄ«tis. Interesanti, vai kungs lepojas ar savu unikālo talantu? KāpÄ“c viņu neidentificÄ“ja kā “rakstnieku”? Internetā viņš skaitās “rakstnieks”. Bet vispār nebÅ«tu nemaz tik slikti, ja no PÄ“tera PÅ«rÄ«ša paaudzes (dzimis 1970.g.) un latviešu visvÄ“rtÄ«gākās “6.oktobra paaudzes” (dzimuši 80.gados) Dievs ar komunikācijas spÄ“jām bÅ«tu apveltÄ«jis tikai kungu PÅ«rÄ«ti. Tad latviešiem nebÅ«tu valdÄ«ba ar “583 darāmajiem darbiem”, RÄ«gas pilÄ« pie bezmaksas Ä“diena galda nestenÄ“tu “nācijas tÄ“vs”, Latvijai nākotnÄ“ nedraudÄ“tu “klimatneitralitāte”, mums katru dienu nebÅ«tu jālieto tādi skaisti svešvārdi kā “degradācija”, “deÄ£enerācija”, “idiotisms”, “debilitāte”. VarbÅ«t pat bÅ«tu likvidÄ“ts kriminālais kapitālisms un atgÅ«ta valstiskā neatkarÄ«ba, bet RÄ«gas Latviešu biedrÄ«bas Latviešu valodas attÄ«stÄ«bas kopai nevajadzÄ“tu nodarboties ar leksiskajām muļķībām, jo latviešu inteliÄ£encei bÅ«tu nevainojama dzimtās valodas kultÅ«ra.

Vai "terminologs" izdomā jaunus terminus? Neticu, ka bijušais LPSR ZA izdevniecÄ«bas “Zinātne” populārzinātniskās literatÅ«ras redakcijas vadÄ«tājs Aldis Lauzis pats atbalsta tādu apzÄ«mÄ“jumu un sevi uzskata par terminoloÄ£ijas speciālistu. RespektÄ«vi, leksikoloÄ£ijas nozares pārstāvi, kurš pÄ“tÄ« terminus. Viņš ir labs zinātniskais redaktors un labs tulkotājs.

InteliÄ£ences garÄ«gā pagrimuma apstākļos debilitāte izpaužas dažādi un arÄ« leksiski. "Nācijas tÄ“vs", protams, nav vienÄ«gais leksiskais āksts Latvijā. InteliÄ£ences smadzenÄ“s enerÄ£iski pulsÄ“jošais debilitātes process vÄ“las sevi apliecināt un laužas uz ārpasauli. Tas realizÄ“jas verbāli – izdalot debilus “jaunvārdus”. TāpÄ“c mums ir ne tikai “komunikācijas praktiÄ·i”, bet arÄ« leksiskās debilitātes praktiÄ·i. Debilu “jaunvārdu” izdalÄ«šana ir viena no “brÄ«vvalsts” latviešu varas inteliÄ£ences galvenajām kompetencÄ“m un intelektuālajām kaislÄ«bām. Valoda ir prāta attÄ«stÄ«bas lÄ«meņa reprezentante. Valoda vienmÄ“r parāda smadzeņu stāvokli. Ja smadzenÄ“s ir haoss, tad arÄ« valodā ir haoss. Tas ir sen zināms. VienÄ«gi senāk nebija zināms, ka atsevišÄ·i sociālie strati var garÄ«gi sabrukt tik strauji un tik drausmÄ«gā formā. Latviešu varas inteliÄ£ence zinātnei piegādā ļoti nopietnu materiālu.

*ProktoloÄ£ija – medicÄ«nas nozare, kas pÄ“tÄ« taisnās zarnas un citu resnās zarnas daļu slimÄ«bas.