Iesaki rakstu:

Kopš 8. jÅ«nija, kad Aivars Lembergs savā iknedēļas preses konferencÄ“ KNAB, SAB un VID pārstāvjus Juri Jurašu, Aigaru Sparānu, Ediju Ceipi un Jāni Boroviku ļoti skaidri saistÄ«ja ar kontrabandas „jumtošanu”, pagājušas gandrÄ«z divas nedēļas, taču Lemberga nosauktās personas tāpat kā tiesÄ«bsargāšanas iestādes ir centušÄs uz šiem izteikumiem nereaģēt. Pietiek turpina pÄ“c kārtas publicÄ“t Saeimas Nacionālās drošÄ«bas komisijas (NDK) locekļu skaidrojumus – kāpÄ“c viņi par šÄdām šÄ·ietami sensacionālām ziņām neko lāga nezinot un Ä«sti arÄ« nevÄ“loties zināt, jo tur nekā Ä«paša neesot un tie arÄ« neesot Ä«sti apgalvojumi. Nākamais pÄ“c komisijas priekšsÄ“dÄ“tājas Solvitas Ä€boltiņas un komisijas locekļa Kārļa Seržanta – opozÄ«cijas pārstāvis Ringolds Balodis, kas izvÄ“lÄ“jies citu pozÄ«ciju attiecÄ«bā uzAstoņkāja tematiku.

- Pašlaik ir parādÄ«jusies informācija no Aivara Lemberga preses konferences par...

- Jā, es dzirdēju. Tas no Astoņkāja. Es sapratu.

- Ko jÅ«s kā Nacionālās drošÄ«bas komisijas deputāts esat darÄ«jis saistÄ«bā ar šo paziņojumu?

– Es ne saistÄ«bā ar šo paziņojumu, bet saistÄ«bā ar Astoņkāja izdevumu, kas bija mums, deputātiem, esmu rosinājis savā laikā gan AizsardzÄ«bas komisijai, gan NDK šo jautājumu skatÄ«t. Tas netika skatÄ«ts, un pagājušonedēļ AizsardzÄ«bas komisijas sÄ“dÄ“ Ä€damsona kungs atkārtoti vÄ“rsās komisijā, lai šo jautājumu skatÄ«tu. AizsardzÄ«bas komisijā notika diskusijā, kurā faktiski Aināram Latkovskim bija viedoklis, ka vairāk šo Astoņkāji piederÄ“tos skatÄ«t izmeklÄ“šanas komisijai, kas ir izveidota. Neskatoties uz manu skepsi par šÄ«s izmeklÄ“šanas komisijas iespÄ“jamo galarezultātu, es arÄ« piekritu, ka tas vairāk tā kā piederÄ“tos izmeklÄ“šanas komisijai, ja jau tā ir izveidota. Ja nebÅ«tu izveidota, tad skatÄ«tu pastāvÄ«gā komisija. MÄ“s lÄ“mām un faktiski vienbalsÄ«gi nolÄ“mām, ka jāskata Veiko SpolÄ«ša komisijai. Tātad te nav saistÄ«ba ar NDK sekretāru, bet ir saistÄ«ba ar izmeklÄ“šanas komisiju, kurā es esmu loceklis. Un šobrÄ«d Veiko SpolÄ«tim jājautā, ko viņš darÄ«s. Es arÄ« intervijā LETAi teicu, ka ir jāsēž cietumā, ja tā ir taisnÄ«ba, bet, ja nav taisnÄ«ba, tad kādam ir jāatbild, iespÄ“jams, kas ir publicÄ“jis nepatiesas ziņas. Šis jautājums ir jāizvÄ“rtÄ“.

Es domāju, ka rÄ«tdien 10.00 ir izmeklÄ“šanas komisijas sÄ“de, un tas ir viens no tiem jautājumiem, kas mums ir jāskata, jo pašreiz notiek sarakste. Ja mÄ“s skatāmies jautājumu – kādas tās sÄ“des ir, tas vairāk ir formas, vai tā bÅ«s slÄ“gta vai atklāta sÄ“de, jautājums arÄ« par pielaidÄ“m. Teiksim, man un Dombravas kungam ir pielaide, es nezinu, vai pārÄ“jiem diviem izmeklÄ“šanas komisijas locekļiem ir. Tātad varat rÄ«t nākt un vÄ“rot, kā mÄ“s to praktiski skatÄ«sim. Jo, manuprāt, viennozÄ«mÄ«gi ir jāskata šis jautājums. Jāpadomā, kā viņu skatÄ«t procedurāli. Bet man šaubu nav. Otrs - jÅ«s varat jautāt Veiko SpolÄ«tim, kāds ir viņa viedoklis. IzmeklÄ“šanas komisijā ir 4 cilvÄ“ki – Kalniņš Guntis, Dombrava Jānis, es un Veiko SpolÄ«tis. Tā kā šeit, ja mÄ“s tā paskatāmies, ja puse no komisijas grib, un es esmu viens, kas sastāda šo pusi. Jāprasa pārÄ“jiem diviem – Dombravam un Kalniņam, kā viņi domā.

- Vai tad pašÄ Nacionālās drošÄ«bas komisijā nevajag skatÄ«t?

- Es jums jau tikko izstāstÄ«ju, es rosināju, bet neskatÄ«ja. Jautājums, protams ir, nu, redziet... Te jau ļoti daudz dažādu viedokļu publiskajā telpā. Te ir viedokļu radÄ«tājs Lato Lapsa ar pietiek.com, kas uzraksta un tad visa prese raksta un analizÄ“. Te jau nav gluži tāda pasaule, kurā nedzird, kas ir AstoņkājÄ« rakstÄ«ts. Jautājums ir par iespÄ“jamo praktisko rÄ«cÄ«bu, ko parlaments var darÄ«t. Tas, par ko es te visu laiku parlamentā iestājos, ko es te redzu pÄ“dÄ“jā laikā – pastāvÄ«gajās komisijās pietrÅ«kst konkrÄ“ta darba kontroles funkcijas realizācija. Parlaments jau ne tikai likumus pieņem, bet arÄ« jāpārbauda, kā strādā valdÄ«ba, kā strādā visas institÅ«cijas. Un neskatÄ«t šÄdas lietas, manuprāt, nav pareizi. TāpÄ“c jau arÄ« es rosināju šo izmeklÄ“šanas komisiju, lai vÄ“rtÄ“tu.

Tas ir tas, kāpÄ“c nestrādā parlamentārā kontrole. KāpÄ“c? Nu, negrib cilvÄ“ki, lai tā Ä«sti strādātu. Ir taču baigi labi, vai ne? TāpÄ“c, ja man prasa, vai vajag skatÄ«t, es domāju, ka jā. Parlamentam jebkurā formā kaut kādā veidā, kādā komisijā, darba grupā tomÄ“r vajadzÄ“tu skatÄ«t šos jautājumus. Tas, kas, manuprāt, iztrÅ«kst Latvijā, šÄ« konteksta sakarā augstāk, plašÄk skatoties, runājot ne tikai par Astoņkāji vai kādas komisijas vai apakškomisijas darbÄ«bu vai bezdarbÄ«bu, jautājums ir par to, ka mums pietrÅ«kst skaidras politikas un arÄ« normatÄ«va regulÄ“juma valsts amatpersonu atstādināšanas jautājumā, jo mums ir divas lietas, kas nāk no Satversmes.

Tā sacÄ«t - zivs, kā teikt, pÅ«st no galvas – un tās divas lietas ir – pirmkārt, mums SatversmÄ“ nav paredzÄ“ta impīčmenta procedÅ«ra prezidentam, un pie prezidenta arÄ« rakstÄ«ts, ka viņš nav politiski atbildÄ«gs, un tas ir kā tāda bākuguns, ka jÅ«s visi neesat politiski atbildÄ«gi un vispār nevienu nevar atstādināt. Dimanta lieta saasināja šo lietu. Jautājums ir: kas ir atstādināšana? PolitiÄ·i balso jebkurā gadÄ«jumā, gan tagad, gan tad, ja bÅ«tu impīčments jeb atstādināšana, bet tikai tad ir konkrÄ“ts struktÅ«ras izvÄ“rtÄ“jums – Augstākā tiesa, Ä¢enerālprokuratÅ«ra vai Satversmes tiesa, kas varÄ“tu bÅ«t prezidenta gadÄ«jumā. Viņi saka – ir tā, un tā, un tā. Un tad politiÄ·i ar politisko gribu atkarÄ«bā no saviem politiskajiem uzstādÄ«jumiem balso: jā - nÄ“.

PašreizÄ“jā brÄ«dÄ« sanāk revolucionāri: kāds pasaka, ka ir slikti, un balsojam. Sanāk barā un nobalso. Tas nav juridiski pareizi. TāpÄ“c visa šÄ« sakarā varÄ“tu bÅ«t runa par impīčmenta jeb atstādināšanas procedÅ«ras ieviešanu. Ja kāda amatpersona, iespÄ“jams, iespÄ“jams, ir slikti rÄ«kojusies, tad var rosināt konkrÄ“tu procedurālu atstādināšanu, ja tāda procedÅ«ra bÅ«tu. Un tad izvÄ“rtÄ“tu. PašreizÄ“jā brÄ«dÄ« mums ir lielas problÄ“mas gan ar šo amatpersonu atbildÄ«bu, gan arÄ« politisko atbildÄ«bu politiÄ·iem. Tā ka, es domāju, ka es atbildÄ“ju vairāk, nekā jÅ«s man prasÄ«jāt.