Menu
Pilnā versija

Lembergs un „jumtotāji: atklāta vēstule Latvijas Republikas Valsts prezidentam Raimondam Vējonim

Vilors Eihmanis, LatvieÅ¡u vÄ“lÄ“tāju biedrÄ«bas priekÅ¡sÄ“dÄ“tājs · 09.03.2017. · Komentāri (32)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

2017.gada 20.februārÄ« saņēmām DrošÄ«bas policijas (DP) priekšnieka Normunda Mežvieta 2017.gada 17.februārÄ« parakstÄ«to atbildi uz iesniegumu. DP lÄ«dzÄ«gi kā Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vietas izpildÄ«tāja Ilze Jurča sakarā ar Aivara Lemberga publiskajiem izteikumiem „pārtraukusi pārbaudi”, atbildot, ka „2017.gada 14.februārÄ« tika pieņemts lÄ“mums rezolÅ«cijas veidā par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu sakarā ar to, ka netika konstatÄ“ts, ka bÅ«tu izdarÄ«ts kāds noziedzÄ«gs nodarÄ«jums”.

Ja Ilzes Jurčas gadÄ«jumā mums bija iespÄ“jams par šo rÄ«cÄ«bu rakstÄ«t tālāk prokuratÅ«rai, prasot veikt procesuālas darbÄ«bas atbilstoši likumam, kā rezultātā LR Ä¢enerālprokuratÅ«ra ir uzdevusi KNAB turpināt „pārtraukto pārbaudi”, tad DP atbildes gadÄ«jumā mums Kriminālprocesa likums to liedz, citÄ“ju DP priekšnieka N.Mežvieta rakstÄ«to:

„Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 373.panta piektajai daļai, likums neparedz tiesÄ«bas Jums pārsÅ«dzÄ“t minÄ“to DrošÄ«bas lÄ“mumu, jo lÄ“mumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu var pārsÅ«dzÄ“t Kriminālprocesa likuma 369.panta otrās daļas 1., 2., un 4.punktā minÄ“tās personas, un tieši, noziedzÄ«ga nodarÄ«juma rezultātā cietusÄ« persona, kontrolÄ“jošÄs un uzraugošÄs iestādes to darbÄ«bu regulÄ“jošos normatÄ«vajos aktos paredzÄ“tajā kārtÄ«bā un bÄ“rnu tiesÄ«bu aizsardzÄ«bas institÅ«cijas un nevalstiskās organizācijas par nepilngadÄ«go tiesÄ«bu aizskārumiem.”

Šajā sakarā griežamies pie augstāk norādÄ«tajiem adresātiem ar sekojošiem lÅ«gumiem un priekšlikumiem.

Neredzot lietas materiālus un nesaņemot pamatotu atbildi, mums nav skaidra DP motivācija, kāpÄ“c rezolÅ«cijas veidā pieņemts lÄ“mums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu. No atbildes var saprast, ka kriminālprocess nav bijis, bet, saņemot no citām institÅ«cijām mÅ«su pārsÅ«tÄ«to iesniegumu, DP vairākus mÄ“nešus lÄ“ma - uzsākt vai neuzsākt kriminālprocesu.

GodÄ«gi sakot, mÄ“s jau pašÄ sākumā bijām izbrÄ«nÄ«ti, ka KNAB mÅ«su iesniegumu pārsÅ«ta DP, liekot domāt, ka Aivara Lemberga izteikumos un tajos minÄ“tajos faktos ir saskatāmas bez maz vai valsts apdraudÄ“juma pazÄ«mes. VÄ“lāk gan, lasot portālā Pietiek rakstus, mums radās iespaids, ka neviena tiesÄ«bu aizsardzÄ«bas iestāde nevÄ“las ar šo lietu noņemties.

MÅ«suprāt, Ä«sti pareizi tas nav jau vien tādēļ, ka sevi cienoši kriminālisti, bet, mÄ“s ceram, ka DP un KNAB strādājošÄs amatpersonas par tādiem sevi uzskata, visos laikos un pie visām varām centušies noskaidrot patiesÄ«bu. Tāds konservatÄ«vu juristu uzskats mums valda tādēļ, ka Latviešu vÄ“lÄ“tāju biedrÄ«bā darbojas arÄ« tiesÄ«bu speciālisti, kas savā laikā strādājuši tiesÄ«bu aizsardzÄ«bas iestādÄ“s un zina ne tikai „drÄ“bi”, bet arÄ« guvuši pieredzi, kādam bÅ«tu jābÅ«t cilvÄ“kam, kurš izvÄ“lÄ“jies cÄ«nÄ«ties pret noziedzÄ«bu.

Diemžēl mÅ«sdienās tiesÄ«bu aizsardzÄ«bas iestādÄ“s vairāk tiek strādāt cilvÄ“ki pa blatam, karjeristi, kā arÄ« ātras un vieglas naudas tÄ«kotāji. MÅ«s tas nepārsteidz, jo dažādu augstskolu Juridiskajās fakultātÄ“s šÄ« tendence bija saskatāma jau studentos, kuri pagājušÄ gadsimta deviņdesmitajos gados viegli izbrauca cauri eksāmeniem, un šobrÄ«d šÄ« piecdesmitnieku un jaunāka paaudze regulÄ“ tiesÄ«bu aizsardzÄ«bas iestādes pÄ“c saviem vien zināmiem morāles principiem.

Tas arÄ« atspoguļojas darbā, kad, saņemot iesniegumus un sÅ«dzÄ«bas par tÄ“mām, kas skar „valsts nozagšanu” un „oligarhus” ar viņu apkalpojošÄm politiskām partijām, tās „kā karsts kartupelis” tiek pārsÅ«tÄ«tas no vienas tiesÄ«bu aizsardzÄ«bas iestādes otrai un atpakaļ, kā tas notika arÄ« šajā konkrÄ“tā gadÄ«jumā. Ja tas tā nav, tad mums bÅ«tu pirmais jautājums: kāpÄ“c KNAB pārsÅ«tÄ«ja mÅ«su iesniegumu DP, ja jau reiz, kā raksta DP priekšnieks N.Mežviets, nav saskatāms noziedzÄ«gs nodarÄ«jums? 

Otrais jautājums mums jau ir konkrÄ“tāks: vai DP ir ievÄ“rojusi Kriminālprocesa likumu? Vai ar DP konkrÄ“tā gadÄ«jumā nav noticis, kā jau noticis ar KNAB, kur virsprokurors Modris Adlers ir uzdevis KNAB sākto pārbaudi turpināt: „KNAB veiktās resoriskās pārbaudes laikā nav iegÅ«ta pietiekama informācija, lai pieņemtu kādu no KPL 370.pantā vai KPL 373.panta pirmajā daļā paredzÄ“tajiem lÄ“mumiem, tādēļ esmu KNAB uzdevis turpināt resorisko pārbaudi attiecÄ«bā uz iespÄ“jamiem likuma pārkāpumiem, izmantojot KNAB darbÄ«bu regulÄ“jošÄ likumā noteiktās pilnvaras, kas nav kriminālprocesuālās pilnvaras”.

Tā kā mums, kā raksta DP priekšnieks N.Mežviets, saskaņā ar Kriminālprocesu nav tiesÄ«bas pārsÅ«dzÄ“t minÄ“to DrošÄ«bas policijas lÄ“mumu, tad griežamies ar iepriekšÄ“jiem diviem jautājumiem pie Latvijas Republikas Ä¢enerālprokuratÅ«ras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurora ArvÄ«da Kalniņa, kuram likums ļauj veikt pārbaudi par pieņemto DP lÄ“mumu šajā konkrÄ“tā lietā. Tātad vai KNAB bija pamatoti griezies DP? Kādu valsts apdraudÄ“jumu bija saskatÄ«jusi KNAB priekšnieka v.i. Ilze Jurča? Ja pÄ“c tagadÄ“jās atbildes izriet, ka DP atteikusi kriminālprocesu, tad kas tas bija no KNAB puses: nekompetence, nolaidÄ«ba vai likuma pārkāpums?

Mums no malas izskatÄ«jās, ka KNAB ieskatā DP bija kā miskastes spainis, kur iemest šo mÅ«su iesniegumu un atkratÄ«ties no darba pienākumu veikšanas, uzgrūžot šo institÅ«cijai, kam tas it kā nav jādara. MÅ«su sarakste jau pierādÄ«ja, ka KNAB nebija ievÄ“rojis likumu un virsprokurors Adlers lika tam izlabot brāķi, t.i., lika reāli strādāt, nevis slinkot. Bet ja virsprokurors Adlers to nebÅ«tu izdarÄ«jis, tad uz šodienu bÅ«tu izveidojusies situācija, ka KNAB pārsÅ«tÄ«jusi mÅ«su iesniegumu DP, kas lietu izbeigusi, tā teikt, „lieta izčākstÄ“tu” un tā arÄ« Latvijas vÄ“lÄ“tāji neuzzinātu, vai Aivars Lembergs teica patiesÄ«ba vai meloja, graujot KNAB un SAB reputāciju un liekot vÄ“lÄ“tājiem palikt ar aizdomām, ka tas ir visu noziegumu jumts mÅ«su valstÄ«.

MÅ«su sarakstes laikā arÄ« izkristalizÄ“jās, ka Kriminālprocesa likuma 373.panta piektā daļa liedz mums pārsÅ«dzÄ“t DP pieņemtos lÄ“mumus. MÄ“s uzskatām, ka tas ir likumdevÄ“ja pienākums šo jomu sakārtot tā, lai biedrÄ«bām un nodibinājumiem tomÄ“r bÅ«tu pieejama prokuratÅ«ra, t.i., bÅ«tu iespÄ“jams pārsÅ«dzÄ“t DP lÄ“mumus. Paskaidrosim, kādēļ.

Kā JÅ«s jau zināt, DrošÄ«bas policijas kompetencÄ“ ir pretizlÅ«košanas un valsts noslÄ“puma aizsardzÄ«bas pasākumu Ä«stenošana, valsts konstitucionālās iekārtas un ekonomiskās drošÄ«bas interešu aizsardzÄ«ba, pretterorisma pasākumu Ä«stenošana un koordinÄ“šana, kā arÄ« valsts augstāko amatpersonu aizsardzÄ«ba. DrošÄ«bas policija ir arÄ« vienÄ«gā no trim valsts drošÄ«bas iestādÄ“m, kam ir tiesÄ«bas veikt pirmstiesas izmeklÄ“šanu (uzsākt kriminālprocesu un rosināt kriminālvajāšanas uzsākšanu, kā arÄ« aizturÄ“t personas). DrošÄ«bas policijas darbÄ«bas pārraudzÄ«bu veic iekšlietu ministrs, operatÄ«vās darbÄ«bas pasākumu un pirmstiesas izmeklÄ“šanas procesu likumÄ«bu uzrauga Ä¢enerālprokuratÅ«ra, bet parlamentāro kontroli pār DrošÄ«bas policijas kā valsts drošÄ«bas iestādes darbÄ«bu nodrošina Saeimas Nacionālās drošÄ«bas komisija.

MÅ«su ieskatā arÄ« DP strādā tikai cilvÄ“ki, kas var kļūdÄ«ties, pat ja viņš bÅ«tu DP priekšnieks ar vairākām augstākām izglÄ«tÄ«bām. Un, ja nav iespÄ“jams DP lÄ“mumus pārsÅ«dzÄ“t vismaz prokuratÅ«rai, tad var gadÄ«ties, ka dažas kļūdas netiek izlabotas un pat nest zaudÄ“jumus valstij. TāpÄ“c mÄ“s lÅ«dzam Valsts prezidentu un Saeimas priekšsÄ“dÄ“tāju, ņemt vÄ“rā šo aprakstÄ«to situāciju, iesniegt Saeimā (Saeimas frakcijām, komisijām, deputātiem u.tml.) priekšlikumu labot Kriminālprocesa likuma 369.pantu, paredzot, ka sÅ«dzÄ«bu prokuratÅ«rai par DP lÄ“mumu var iesniegt arÄ« biedrÄ«bas, nodibinājumi un žurnālisti. MÄ“s ceram, ka DP priekšnieks Normunds Mežviets un Latvijas Republikas Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors ArvÄ«ds Kalniņš, kuru kompetencÄ“ nav likumdošanas jautājumi, tomÄ“r sirds dziļumos pievienojas mÅ«su izteiktajam priekšlikumam.

GaidÄ«sim no Jums atbildes pÄ“c bÅ«tÄ«bas – no virsprokurora ArvÄ«da Kalniņa atbildes par konkrÄ“to lietu, bet no Valsts prezidenta un Saeimas priekšsÄ“dÄ“tājas par izteikto priekšlikumu. BÅ«sim pateicÄ«gi, ja Saeimas priekšsÄ“dÄ“tāja mÅ«su priekšlikumu izdalÄ«s visiem Saeimas deputātiem (Saeimas frakcijām, Saeimas Juridiskai komisijai). Savukārt KNAB atgādinām, ka JÅ«s neesat izpildÄ«juši savu pienākumu. LÅ«dzu vairāk nepārsÅ«tÄ«t mÅ«su iesniegumus DP un neimitÄ“t darbošanos, labi zinot, ka minÄ“tie jautājumi uz DP neattiecas. Gaidām no Jums reālus rezultātus sakarā ar prokuratÅ«ras uzdevumu turpināt „pārtraukto” pārbaudi par Aivara Lemberga izteikumiem saistÄ«bā ar kontrabandas „jumtotājiem”.

Novērtē šo rakstu:

0
0