Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

ŠÄ gada marta mÄ“nesÄ« pÄ“c Tieslietu padomes iniciatÄ«vas tika veikta tiesnešu aptauja kura atklāja - 70,7% tiesnešu uzskata, ka tieslietu sistÄ“mas neatkarÄ«bu negatÄ«vi ietekmÄ“ Tieslietu ministrija. Savukārt 6% tiesnešu aptaujā ir norādÄ«juši, ka pÄ“dÄ“jo piecu gadu laikā personÄ«gi ir izjutuši spiedienu no politiÄ·iem vai citām amatpersonām.

Aptaujas rezultāti norāda uz bÅ«tisku tiesu objektivitātes un neatkarÄ«bas apdraudÄ“jumu. ŠÄ«s ietekmes rezultātā tiek sastādÄ«ti nesaprotami, vāji argumentÄ“ti un acÄ«mredzami pretlikumÄ«gi spriedumi. Cieš valsts kopumā un katrs spriedumā norādÄ«tais cilvÄ“ks. 

Ne tik sen tiesa nolÄ“ma apcietināt pavecu vÄ«ru - Aivaru Lembergu. NešaubÄ«gi tiesai ir jāabstrahÄ“jās no jebkādu personisku aizspriedumu esamÄ«bas un jāpieņem pamatots, motivÄ“ts un likumÄ«gs lÄ“mums. Kaut arÄ« vÄ“l aizvien tiesas argumentācija nav zināma, tomÄ“r šis gadÄ«jums, manuprāt, ilustrÄ“ klasisku "ietekmÄ“šanās" gadÄ«jumu, kad augstākstāvošo pavÄ“les netiek apspriestas. Ar šo domāju tieši lÄ“mumu - apcietināt, nevis spriedumu kopumā. 

Kaut arÄ« Kriminālprocesa likuma 272. panta ceturtā daļa paredz, ka tiesas spriedums par smaga vai sevišÄ·i smaga nozieguma izdarÄ«šanu var bÅ«t pamats apcietinājumam, tomÄ“r arÄ« šÄds lÄ“mums ir jāpamato. Turklāt jāievÄ“ro Kriminālprocesa likuma 241. panta trešajā daļā norādÄ«tais, ka vienlaikus konstatÄ“jama (nevis izdomājama) arÄ« varbÅ«tÄ«ba, ka persona izvairÄ«sies no sprieduma izpildes. 

No malas šÄds apcietinājums izskatās visai neparasts, neloÄ£isks un viennozÄ«mÄ«gi vÄ“rsts ne uz kriminālprocesa/tiesvedÄ«bas aizsardzÄ«bu un nodrošināšanu. PiemÄ“ram, kāds jaunietis ticis notiesāts ar reālu brÄ«vÄ«bas atņemšanu uz 10 gadiem par drauga noduršanu, tomÄ“r tiesas zālÄ“ nav ticis apcietināts, jo tiesa nav domājusi, ka viņš aizbÄ“gs (https://jauns.lv/raksts/zinas/35750-tiesa-neesot-domajusi-ka-vins-aizbegs-valsts-nejauda-atrast-par-drauga-slepkavibu-notiesato-aramu).

Šis piemÄ“rs nav vienÄ«gais, bet spilgti ilustrÄ“ likuma piemÄ“rošanas atbilstoši vajadzÄ«bām gadÄ«jumu. AcÄ«mredzot slepkavÄ«ba nav sabiedriski bÄ«stams noziegums, lai vÄ“rtÄ“tu apcietinājumu no sabiedrÄ«bas drošÄ«bas skatupunkta. Savukārt vecs vÄ«rs, kurš, domājams, ja bÅ«tu gribÄ“jis, jau sen bÅ«tu uzsācis ilgstošu ārstniecÄ«bas kursu kādā no Austrijas slimnÄ«cām, bet to nav darÄ«jis, ir tik bÄ«stams, ka jāpiemÄ“ro pats stingrākais drošÄ«bas lÄ«dzeklis un citi drošÄ«bas lÄ«dzekļi nespÄ“s nodrošināt normālu tiesvedÄ«bu.

Cik var spriest pÄ“c tiesas sēžu apmeklÄ“jumiem, tad A. Lembergs nav no sÄ“dÄ“m izvairÄ«jies. LÄ«dz ar to gadÄ«jumā, ja pastāvÄ“ja pamatots tiesvedÄ«bas traucÄ“šanas risks, tiesa varÄ“ja noteikt mājas arestu, policijas uzraudzÄ«bu vai aizstāt apcietinājumu ar drošÄ«bas naudu. Domājams, ka par šÄda riska esamÄ«bu neliecināja nekas.

2016. gadā Valsts probācijas dienests kopā ar Tieslietu ministriju vÄ“rtÄ“ja elektroniskās uzraudzÄ«bas sistÄ“mas paplašināšanas virzienus. Pirmkārt, tika plānots pilnveidot tiesisko regulÄ“jumu, lai tiesu praksÄ“ attiecÄ«bā uz elektronisko uzraudzÄ«bu lÄ«dzÄ«gos gadÄ«jumos elektroniskās uzraudzÄ«bas termiņš bÅ«tu lÄ«dzÄ«gs. Otrkārt, tika vÄ“rtÄ“ta iespÄ“ja paplašināt elektroniski uzraugāmo grupu, piemÄ“ram, uzreiz pÄ“c notiesāšanas piedāvājot elektronisko uzraudzÄ«bu kā alternatÄ«vu ieslodzÄ«jumam, ja nodarÄ«tais likumpārkāpums nav smags (https://juristavards.lv/zinas/268725-elektroniska-uzraudziba-latvija-vispirms-izvertet-tikai-pec-tam-piemerot/).

TomÄ“r tālāk par vÄ“rtÄ“šanu šÄ«s iestādes nav tikušas. Jo elektroniskās uzraudzÄ«bas piemÄ“rošana joprojām ir visai sarežģīts process. Turklāt tā ir pieejama ierobežotam notiesāto personu lokam, kurš tā arÄ« nav ticis paplašināts. LÄ«dz ar ko vÄ“los aktualizÄ“t elektroniskās uzraudzÄ«bas piemÄ“rošanas nosacÄ«jumu paplašināšanas nepieciešamÄ«bu. 

Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesa vairākkārt ir norādÄ«jusi uz apcietinājuma piemÄ“rošanas kā galÄ“jā lÄ«dzekļa raksturu. T.i. apcietinājums piemÄ“rojams kā galÄ“jais lÄ«dzeklis, kad citi lÄ«dzekļi nedarbojas. Uzskatu, ka bÅ«tu nepieciešams iekļaut elektroniskās uzraudzÄ«bas subjektu starpā arÄ« vÄ“l nenotiesātās personas. Kā alternatÄ«vu apcietinājumam.

ŠÄdi tiktu samazināts ieslodzÄ«to skaits (ietaupÄ«ti lÄ«dzekļi), mazinātos nepamatoto apcietinājumu skaits un arÄ« tiesām nebÅ«tu jāpiemÄ“ro apcietinājums situācijās kad to var nepiemÄ“rot, bet personas uzraudzÄ«ba ir nepieciešama stingrāka par policijas Ä«stenoto (kā drošÄ«bas lÄ«dzeklis). ArÄ« situācijā, kad tiesa varÄ“tu aizstāt apcietinājumu ar drošÄ«bas naudu, bet apcietinātajam naudas nav, elektroniskā uzraudzÄ«ba bÅ«tu adekvāts risinājums. 

MÅ«sdienās tiek rekomendÄ“ts noteikt notiesātajiem sodus, kas nebÅ«tu saistÄ«ti ar brÄ«vÄ«bas atņemšanu (ANO Ä¢enerālās asamblejas rezolÅ«cija Nr. 65/230, 1 para.). LÄ«dz ar ko bÅ«tu jāpaplašina elektroniskās uzraudzÄ«bas piemÄ“rošanas iespÄ“jas arÄ« notiesātajiem.

Jāsecina, ka joprojām tiesvedÄ«bas daudzos gadÄ«jumos notiek pÄ“c grāmatā "Tiesāšanās kā Ä·Ä“Ä·is" aprakstÄ«tajiem scenārijiem. CerÄ“sim, ka vismaz notiekošajā kolaboranta Romualda Vonsoviča tiesa nostāsies likuma pusÄ“. Kaut arÄ« civiltiesiska strÄ«da pārvÄ“ršana par kriminālprocesu rada pamatotas šaubas par jebkādu tiesiskumu un neitralitāti arÄ« šajā kriminālprocesā.

Novērtē šo rakstu:

0
0