Iesaki rakstu:

BezcerÄ«gi bezjÄ“dzÄ«ga ir politiÄ·u pÄ“dÄ“jā mirkļa raustÄ«šanās ar nodokļu likmÄ“m turpu šurpu. Izstiepies vai saraujies, tik un tā labs nevienam nebÅ«si. Ne viens, ne otrs variants nav labs risinājums. Žurnālisti un sociālie tÄ«klotāji publikai par ļaunu prieku steidz to visu izrādÄ«t vÄ“l Ä·Ä“mÄ«gāku.

ŠÄ·iet, ka šobrÄ«d politiÄ·i cenšas bezcerÄ«gi izdabāt tiem, kuri  nodokļus nevar vai negrib samaksāt. Protams, par šiem cilvÄ“kiem ir jādomā. Taču šÄ« raustÄ«šanās iet roku rokā ar kaitniecisku nevÄ“rÄ«bu pret nodokļu pilna apjoma maksātājiem, profesionalitāti un darba kvalitāti.

Ä€rpus politiskās skatuves atraktivitātes  ir palikusi grozÄ«jumu Publisko iepirkumu likumā pieņemšana Saeimā. Ar šiem grozÄ«jumiem daudzi uzņēmÄ“ji cerÄ“ja uz zemākās cenas kā iepirkuma vienÄ«gā kritÄ“rija dominantes bÅ«tisku samazinājumu. Diemžēl izskatās, ka panākumi šajā virzienā bÅ«s visnotaļ pieticÄ«gi.

Kurš uzvarÄ“s cenu dempinga sacÄ«kstÄ“? Protams, ka mikrouzņēmumiem un sociālā nodokļa nemaksātājiem vai vājmaksātājiem ir milzÄ«gas priekšrocÄ«bas. Lielākiem uzņēmumiem un nodokļu maksātājiem tas ir signāls skaldÄ«ties mikrouzņēmumos un maksimāli optimizÄ“t nodokļus. Publisko iepirkumu politika veicina tieši to. Bet veselÄ«gas tautsaimniecÄ«bas interesÄ“s bÅ«tu vismaz jāierobežo mikrouzņēmumu lÄ«dzdalÄ«ba publiskajos iepirkumos.

LÄ“tums nav savienojams ar augstas raudzes profesionāļu kvalitatÄ«vu darbu. PÄ“c tam paši pasÅ«tÄ«tāji brāķa vai pat avāriju gadÄ«jumā tikai plāta rokas, ka par zemāko cenu jau neko labu nevar gribÄ“t. Sanāk klasiskais “paši pÅ«ta, paši dega”.

Var teikt, ka jau tagad likums ļauj un reizÄ“m pat var likt izvairÄ«ties no zemākās cenas kā vienÄ«gā kritÄ“rija. Taču pieredze rāda, ka pasÅ«tÄ«tājiem (pašvaldÄ«bas un valsts iestādÄ“m) zemākās cenas kritÄ“rija izvÄ“le ir vienkāršÄka un drošÄka. Prastākos gadÄ«jumos tas arÄ« ir labs paņēmiens, kā lÄ“to pasÅ«tÄ«jumu piespÄ“lÄ“t savÄ“jiem, lai pÄ“c tam atklātu „neparedzÄ“tus” ieganstus piemaksāt vÄ“l.

Par acumirklÄ«gu izdabāšanu lÄ“tumam agri vai vÄ“lu dārgi jāmaksā. Tie ir tie paši tikumi, ar kuriem tika attaisnotas “deputātu kvotas”. Lai it kā atbalstÄ«tu dažas labas lietas, ļaujam likumiem un tikumiem ieslÄ«gt pamatÄ«gos mÄ“slos. Galu galā neviens sevi cienošs uzņēmÄ“js „kvotu” ceļā sarÅ«pÄ“to naudu nemaz neņems. Tāpat godÄ«gam, sevi un savus darbiniekus cienošam uzņēmÄ“jam bÅ«s apkaunojums piedalÄ«ties publiskajos iepirkumos. Protams, bÅ«s, kas to izmanto. Tie tad arÄ« veidos valsts tautsaimniecÄ«bas un uzņēmÄ“jdarbÄ«bas vidi.

Paradoksāli, ka daudzi darba ņēmÄ“ji valdÄ«bas nicināšanas eiforijā aplaudÄ“, lai par viņiem netiktu maksāti nodokļi. Un netrÅ«kst politiÄ·u, kuri cenšas viņiem izdabāt. No kurienes lai rodas sociālās iemaksas, ja ar likumiem un tikumiem tiek veicināta lÄ“tā uzņēmÄ“jdarbÄ«ba, lÄ“tais darbaspÄ“ks, lÄ“tā kvalitāte?

TautsaimniecÄ«bas un uzņēmÄ“jdarbÄ«bas vides atveseļošanās prasa atbalstu iniciatÄ«vām, kas mazinātu zemākās cenas kā publisko iepirkumu vienÄ«gā kritÄ“rija lomu. Taču mazs cinÄ«tis var gāzt lielus vezumus. Tas bÅ«s atbalsts tiem uzņēmÄ“jiem, kuri tiecas uz taisnÄ«guma, kvalitātes un augsta profesionālisma principiem. ReizÄ“m ar vienu nelielu sviru var pacelt lielu masu.

Pārpublicēts no ilmarslatkovskis.lv