Iesaki rakstu:

Kaut gan IndriÄ·a Latvieša romāna „Nāve” („Bailes-4”) ievadā Ä«paši norādÄ«ts – lasÄ«tājiem labāk uzskatÄ«t, ka viss jaunās grāmatas saturs ir izdomāts no A lÄ«dz Z, valsts prezidenta Egila Levita kancelejas vadÄ«tāja Andra Teikmaņa mÄ“nesi sena, izteiksmÄ«gi izvairÄ«ga oficiāla vÄ“stule liek domāt, ka „Nāves” sižeta lÄ«nija, kas saistÄ«ta ar tautas prezidenta Egila Melita vÄ“lmi par katru cenu noskaidrot, ko tieši saistÄ«bā ar viņa biogrāfiju varÄ“tu bÅ«t uzzinājis okšÄ·eris Atis Ä€psis, varÄ“tu bÅ«t patiesos notikumos balstÄ«ta.

Tautas prezidents Egils Melits ir viens no jaunā romāna galvenajiem varoņiem, un viena no daudzajām sižeta lÄ«nijām ir – prezidents ir nobažījies par to, ko arhÄ«vos saistÄ«bā ar viņa biogrāfiju varÄ“tu bÅ«t atradis okšÄ·eris Atis Ä€psis, un mÄ“Ä£ina izmantot visdažādākās metodes, lai gan laikus to noskaidrotu, gan sodÄ«tu okšÄ·eri par šÄdu „uzbrukumu valsts varai”.

Visvairāk šajā sakarā romāna varonis izmanto savas kancelejas vadÄ«tāja, bijušÄ padomju tiesneša Andra Feikmaņa pakalpojumus, taču izrādās, ka tas nav visu varošs un spÄ“jošs, - parādās gan informatÄ«vā atbalsta, gan finansÄ“juma, gan „organizatoriskie” jautājumi.

Šajā sakarā Egila Melita vajadzÄ«bu apmierināšanai romānā dažādās lomās tiek piesaistÄ«ti vairāki tāpat caurcaurÄ“m izdomāti personāži – ļoti emocionāls advokāts Romāns Vamzovičs un viņa sieva Baiba Pļautmane, kurai viņš „par pakalpojumiem” pat mÄ“Ä£ina izkārtot valsts apbalvojumu, uzņēmÄ“js – pablÄ“dÄ«gs miljonārs Andris Mazoliņš, kā arÄ« izkalpÄ«gais Egila Melita padomnieks Jānis Kožaciņš, kurš iepriekš ir bijis Satversmes apsardzÄ«bas biroja priekšnieks.

Pašlaik klajā nākusi tikai romāna pirmā daļa, no kuras saistÄ«bā ar šo sižeta lÄ«niju var noprast, ka izšÄ·irošie un aizraujošÄkie notikumi saistÄ«bā ar Egila Melita vÄ“lmju Ä«stenošanos un – kā iezÄ«mÄ“ grāmatas pašas beigas – iespÄ“jamu Andra Feikmaņa nelojalitāti savam priekšniekam ir gaidāmi „Nāves” otrajā daļā.

Taču jau pašlaik Pietiek rÄ«cÄ«bā ir nonākusi pilnÄ«gi Ä«stā valsts prezidenta Egila Levita kancelejas vadÄ«tāja Andra Teikmaņa vÄ“stule ar nosaukumu „Par iesniegumiem”, kas datÄ“ta ar šÄ gada 1. oktobri. Šajā vÄ“stulÄ“ cita starpā sniegta atbilde uz Lato Lapsas septembra vidÅ« nosÅ«tÄ«tu pieprasÄ«jumu sniegt informāciju par E. Levita padomnieka Jāņa Kažociņa iespÄ“jamām tikšanās reizÄ“m ar uzņēmÄ“ju Andri Ramoliņu, advokātu Romualdu Vonsoviču, Valsts ieņēmumu dienesta Ä£enerāldirektori Ievu Jaunzemi un Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktoru Kasparu Podiņu.

E. Levita kancelejas vadÄ«tāja atbilde ir tik izteiksmÄ«gi izvairÄ«ga, ka gribot negribot mudina uz domām par to, cik patiesÄ«bā „izdomāti” ir jaunajā romānā aprakstÄ«tie notikumi. Pietiek šodien publicÄ“ šo A. Teikmaņa vÄ“stules daļu pilnā apmÄ“rā:

„Kancelejā 2021. gada 15. septembrÄ« ir saņemts JÅ«su iesniegums, kurā esat norādÄ«jis, ka gatavojat JÅ«su personiskā faktu novÄ“rtÄ“jumā balstÄ«tu izdevumu “Valstgribis”, kas bÅ«s veltÄ«ts Valsts prezidenta Egila Levita biogrāfijai un darbÄ«bai un šai sakarā vÄ“laties saņemt no Kancelejas informāciju un atbildes par katru Kancelejas darbinieka Jāņa Kažociņa tikšanos 2020. gadā un 2021.gadā ar uzņēmÄ“ju Andri Ramoliņu, advokātu Romualdu Vonsoviču, vienlaicÄ«gu tikšanos ar Andri Ramoliņu un Romualdu Vonsoviču, Valsts ieņēmumu dienesta Ä£enerāldirektori Ievu Jaunzemi, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktoru Kasparu Podiņu. Prasiet norādÄ«t tikšanās lietderÄ«bu no valsts amatpersonas funkciju pildÄ«šanas viedokļa, tikšanās laiku, tikšanās vietu, tikšanās ilgumu, apspriestās tÄ“mas, tikšanās iniciatoru un tikšanās rezultātu.

Atbildot uz JÅ«su iesniegumu, Kanceleja vÄ“rš uzmanÄ«bu, ka atbilstoši Senāta judikatÅ«rā atzÄ«tajam tas, ka persona iestādei uzdod jautājumus par kaut kādiem faktiem un vÄ“las kaut ko uzzināt, pats par sevi nav pamats uzskatÄ«t, ka iesniegums ir izskatāms atbilstoši Informācijas atklātÄ«bas likumam. ŠÄds personas prasÄ«jums sniegt konkrÄ“tas ziņas ir aplÅ«kojams, kā informācijas pieprasÄ«jums vienÄ«gi tad, ja no pieprasÄ«juma izriet, ka personas mÄ“rÄ·is ir saņemt konkrÄ“tus iestādes rÄ«cÄ«bā esošus datus, kuriem pieprasÄ«tāja ieskatā bÅ«tu jābÅ«t dokumentÄ“tiem. Savukārt, izlemjot šÄdu pieprasÄ«jumu, vispirms jāpārbauda, vai tiešÄm prasÄ«tā informācija ir tāda, kas iestādÄ“ ir vai kurai bÅ«tu jābÅ«t dokumentÄ“tai. Ja konstatÄ“jams, ka pieprasÄ«tā informācija dokumentÄ“tā veidā nav iestādes rÄ«cÄ«bā un tā arÄ« nav informācija, ko iestādei bÅ«tu vajadzÄ“jis dokumentÄ“t, iestādei jāatsaka pieprasÄ«tās informācijas sniegšana sakarā ar to, ka iestādes rÄ«cÄ«bā šÄdas dokumentÄ“tas informācijas nav (tas, protams, neizslÄ“dz, ka iestāde var sniegt atbildi Iesniegumu likuma izpratnÄ“) (sk. 2020. gada 30. janvāra Senāta sprieduma lietā Nr. SKA-249/2020 10. punktu).

IzvÄ“rtÄ“jot jautājumu bÅ«tÄ«bu, atzÄ«stams, ka pieprasÄ«tās ziņas nav informācija, kuru Kancelejai atbilstoši tās kompetencei bÅ«tu jārada, tādēļ Kanceleja šÄdu informāciju Jums izsniegt nevar. AttiecÄ«gi Jums tiek atteikts izsniegt informāciju.”