Iesaki rakstu:

Valsts prezidents Egils Levits, redzot, ka viņam nekādā veidā neizdosies atkārtoti kļūt par prezidentu, varÄ“ja izmantot brÄ«nišÄ·Ä«go iespÄ“ju paklusÄ“t un aiziet ar godu. Taču nÄ“! Levita raksturs ir tāds, ka viņš neprot zaudÄ“t – tagad sēž savā pilÄ« ar uzmestu lÅ«pu un publiski apsaukā politiÄ·us.

Viņa paziņojums par lÄ“mumu nepiedalÄ«ties valsts prezidenta vÄ“lÄ“šanās 31. maijā bÅ«tÄ«bā ir apsaukāšanās - naidÄ«gs “uzbrauciens” tām Saeimas partijām, kuras par viņu nebalsos. “Å…emot vÄ“rā patlaban briestošo de facto koalÄ«ciju ar prokremliski noskaņotiem un ar oligarhiem saistÄ«tiem politiskiem spÄ“kiem, esmu nolÄ“mis 31. maijā Valsts prezidenta vÄ“lÄ“šanās nepiedalÄ«ties,” saka Levits savā politiskajā testamentā. Tā viņš lieku reizi deklarÄ“, ka ir bijis tikai valdošÄs koalÄ«cijas prezidents, nevis prezidents visai tautai - nevis vienotājs, bet šÄ·Ä“lÄ“js, allaž nostājoties valdÄ«bas vadÄ«tāja Krišjāņa Kariņa (“Jaunā VienotÄ«ba” (JV)) pusÄ“, vienalga ko viņš nedarÄ«tu.

Par 14. Saeimā iekļuvušajām partijām ir balsojuši Latvijas pilsoņi, nevis Kremlis un oligarhi. Lai vai kāda ir bijusi vÄ“lÄ“tāju izvÄ“le, to vajadzÄ“tu respektÄ“t un izturÄ“ties ar cieņu, nevis lamāties. Apsaukājot Alekseja Rosļikova “Stabilitātei!” un Aināra Šlesera “Latvija pirmajā vietā” (LPV), Levits iespļauj sejā ne tikai viņiem, bet arÄ« tam elektorātam, kas par viņiem balsoja. SpļaudÄ«ties un karināt cits citam birkas var atļauties partiju politikāņi, taču valsts prezidenta loma, un tas ir saskaņā ar Satversmi, nav bāzties iekšÄ iekšpolitiskās peripetijās. Valsts prezidentam vajadzÄ“tu stāvÄ“t tām pāri.

“Tas bÅ«tu signāls, ka tik bÅ«tiskā jautājumā kā valsts prezidenta ievÄ“lÄ“šana par lÄ«dznoteicÄ“jiem var kļūt prokremliskas un ar oligarhiem saistÄ«tas aprindas.

Tas atstās zÄ«mogu uz valsts prezidenta amatu, radÄ«s viņam grÅ«tÄ«bas pārstāvÄ“t Latvijas intereses un uzturÄ“t uzticÄ«bas pilnu dialogu ar mÅ«su sabiedrotajiem. Tas radÄ«s šaubas par Latvijas politisko kursu. Trauslajā drošÄ«bas situācija, kādā atrodas Latvija, tas raidÄ«tu nepareizu signālu gan mÅ«su pašu pilsoņiem, gan mÅ«su sabiedrotajiem, gan Maskavai,” sacÄ«ts Levita vÄ“stÄ«jumā. Lai gan patiesÄ«bā viņš šÄdā veidā cenšas atstāt zÄ«mogu uz nākamo prezidentu gadÄ«jumā, ja par viņu bÅ«s arÄ« kādas opozÄ«cijas balsis.

Levits pār vari cenšas uzspiest paradigmu, ka, ja par prezidentu balsos “nepareizas” partijas (kuras ievÄ“lÄ“jusi “nepareizā” tauta), tad arÄ« pats viņš kļūs “nepareizs”. Lai gan sabiedrotos neinteresÄ“, kā prezidents kļuvis par prezidentu, ja viņš uztur prorietumniecisko kursu. Bet Maskava ir rÄ“jusi un ries par jebko - tās propagandā nav ko klausÄ«ties. Neba nu Alekseja Rosļikova nobalsošana par kādu no kandidātiem var izmainÄ«t Latvijas ārpolitisko kursu - Levits tÄ«šÄm stipri pārspÄ«lÄ“ draudus, kuriem nav sakara ar realitāti.

Valsts prezidentam Levitam ir gluži traÄ£isks, vÄ“sturiski viszemākais reitings starp visiem bijušajiem prezidentiem. ŠÄ gada martā SKDS aptaujā negatÄ«vu vÄ“rtÄ“jumu viņa darbÄ«bai pauduši kopumā 64% Latvijas pilsoņu.

Pats Levits intervijā žurnālam “Ir” to skaidro tā, ka vainÄ«gs kovids. Jo viņš iestājies par vakcinÄ“šanos, un “antivakseriem” tas nav paticis.

VÄ“l tāpÄ“c, ka viņš bijis par latvisku Latviju un daudziem tas nepaticis. “Es tagad nelietoju to jÄ“dzienu, bet pirms desmit gadiem es runāju par gļēvlatviešiem. “Nav laiks pienācis”, “mÄ“s neesam sagatavojuši to izglÄ«tÄ«bas reformu, un tur vÄ“l ir pārejas periods”, un tamlÄ«dzÄ«gi. NÄ“, ir skaidra pozÄ«cija. Es domāju, ka tas ir viens faktors, kas vienā sabiedrÄ«bas daļā man rada mÄ«nusus,” spriež Levits.

Taču rÄ“Ä·ini, kā gribi, no “antivakseriem” un “gļēvlatviešiem” vien nevar sanākt mÄ«nus 64%. Tur ir vÄ“l kādi iemesli, kurus pats Levits negrib redzÄ“t. VarbÅ«t viens no tiem ir gluži bezgaumÄ«gā pašslavināšanās, ko var lasÄ«t arÄ« “Ir” intervijā.

“Tā ka nacionāli latviskā rakstura veicināšanā tiešÄm ir daudz kas izdarÄ«ts. ArÄ« pateicoties valsts prezidenta darbÄ«bai, mÄ“s šodien varam teikt, ka 2023. gadā Latvija ir nacionāli latviskāka nekā 2019. gadā, noteikti. Un tur man bija zināma loma, tā es varÄ“tu teikt,” Levits par sevi runā trešajā personā kā senlaikos monarhi, beigās tomÄ“r precizÄ“jot, ka runā par sevi.

Nav ne vainas Levita darinātiem jaunvārdiem, kas mÄ“dz bÅ«t amizanti un interesanti, taču liela daļa viņa runu ir bijusi raksturojama kā tukšvārdÄ«ba. Un arÄ« likumdošanas ierosmes ir bijušas ar tukšu vidu - piemÄ“ram, Latviešu vÄ“sturisko zemju likums, kuram nav absolÅ«ti nekādas nozÄ«mes tautsaimniecÄ«bā - vispār nekādas nozÄ«mes nekādā jomā.

Ir bijuši arÄ« izteicieni ar saturu, taču tad tas ir bijis visai dÄ«vains - “tiem, kas nomirs, ZiemassvÄ“tku nebÅ«s”... Un arÄ« darbÄ«bas ir bijušas ne mazāk dÄ«vainas - piemÄ“ram, Artusam Kaimiņam “par sadarbÄ«bu” pasniegta medaļa.

Neba vienā dienā Levits sev ir panācis sabiedrÄ«bas lielākās daļas neuzticÄ“šanos - pie tās viņš ir “strādājis” no mÄ“neša uz mÄ“nesi, no dienas uz dienu.

Lai gan viņam ir uzblÄ«dis Valsts prezidenta kancelejas darbinieku un padomnieku korpuss. Starp iestādÄ“m, kas neatrodas ministriju pakļautÄ«bā, vislielākā vidÄ“jā atlÄ«dzÄ«ba ir Valsts prezidenta kancelejā - 4368 eiro uz 61 amata vietu, šajā budžetā ietverot arÄ« valsts prezidenta atalgojumu. Bet tad par ko šie ļaudis ir Ä“duši valsts maizi? Kādus tādus superviedus padomus Levitam ir devusi valsts prezidenta padomnieku biroja vadÄ«tāja - valsts prezidenta padomniece SarmÄ«te Ä’lerte? Iznāk, ka padomi ir bijuši garām - Levita reitings ir grimis un atkal grimis. Un arÄ« Saeimā Levitam “nespÄ«d” atbalsts, jo nav sekmÄ“jies ar “korporatÄ«vo komunikāciju” - par viņu balsotu tikai 39 deputāti, bet pārÄ“jie nebÅ«tu pierunājami. Pat arÄ« “ProgresÄ«vie” nebalsotu, jo viņiem ir sava kandidāte un viņiem nav saprotama Levita nostāja Stambulas konvencijas jautājumā.

LÄ«dz ar to Levita laiks ir beidzies. Lai vai kurš kļūs par nākamo valsts prezidentu, viņš diezin vai spÄ“s tā izgāzties kā Levits.

Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv