Iesaki rakstu:

Sākšu ar to, ka pats pÄ“c politiskās pārliecÄ«bas vairāk tiecos bÅ«t liberāls dažādos jautājumos, kas bÅ«tu kaut vai citu orientāciju cilvÄ“ku attiecÄ«bu reÄ£istrÄ“šana, jo tādi cilvÄ“ki allaž ir bijuši, - ja jau reiz uzskata sava dzimuma pārstāvi par savu tuvāko, tad kāpÄ“c lai nedotu iespÄ“ju kārtot visādus mantojumu jautājumus, slimnÄ«cu apmeklÄ“jumus kā reÄ£istrÄ“tiem pāriem?

Ja ne gluži precÄ“tiem, tad tÄ«ri formāli lai viņiem ir sava kopdzÄ«ve un miers, citas orientācijas jau fiziski neaizliegs - ja jau pat virknÄ“ musulmaņu valstu, kur par homoseksualitāti ir nāvessods, atrodas tie, kurus sodÄ«t. Tas vienkārši atvieglotu noteiktai sabiedrÄ«bas daļai dzÄ«vi, un citiem no tā kaitÄ“juma nebÅ«tu, jo tāpat tādi pāri ir.

Tas pats attiecas uz noteiktām psihotropām vielām un to dekriminalizāciju, jo tomÄ“r, ja cilvÄ“ks lieto noteiktas vielas, bet vienlaikus neveic to izplatÄ«šanu, kā arÄ« neveic cita veida noziedzÄ«gas darbÄ«bas, cik vien šo vielu iegādi un lietošanu, tad elementāri loÄ£iski bÅ«tu šÄdus cilvÄ“kus nepakļaut tiesÄ«bsargājošo iestāžu spiedienam un varÄ“tu koncentrÄ“t vairāk resursus uz tādu noziegumu apkarošanu, kur jau notiek aktÄ«va kaitniecÄ«ba pret citu personu mantu, veselÄ«bu un dzÄ«vÄ«bu.

Daudzās valstÄ«s to dara, jo tā ir niša, no kuras var daudz iekasÄ“t nodokļos, ja tirgus tiek regulÄ“ts, nevis norisinās pagrÄ«dÄ“. Protams, ka arÄ« tam jānotiek ar mÄ“ru, jo daudzās valstÄ«s saskaras ar problÄ“mu, ka netiek jau atrisināta atkarÄ«bu problÄ“ma pašÄ saknÄ“, kāpÄ“c vispār cilvÄ“kam vajadzÄ“tu apreibināties, jo jebkurā gadÄ«jumā bÅ«s indivÄ«di, kas to darÄ«s.

Var par šiem jautājumiem strÄ«dÄ“ties, piekrÄ«tu vairākos punktos arÄ« konservatÄ«viem cilvÄ“kiem, jo tomÄ“r - neaizmirsÄ«sim demokrātijas vairākuma principu, un, ja sabiedrÄ«bas vairākums ir pret kaut ko, tad nu nav viņiem jāuzspiež pieņemt lietas kā pašsaprotamas, ja viņi to nevÄ“las - politika tomÄ“r balstās uz sabiedrÄ«bas un tās sašaurinātā lokā ievÄ“lÄ“tu pārstāvju no partijām vÄ“lmju sabalansÄ“šanu.

Diemžēl šo vairākuma principu lÄ«dz pÄ“dÄ“jam sākuši kropļot jaunākās raudzes liberāļi, kas novedis lielā mÄ“rā pie tā, ka ASV prezidents ir Donalds Tramps, un arÄ« novedÄ«s pie tā, ka Eiropā pie varas aizvien vairāk nokļūs konservatÄ«vi, nacionāli, reizÄ“m arÄ« izteikti populistiski spÄ“ki.

Liberāļu gājieni un ideāli ir kļuvuši lÄ«dz absurdam uzbāzÄ«gi, klaji naidÄ«gi un rÄ«da savā starpā jau dažādas sabiedrÄ«bu grupas, pat vienu dzimumu pret otru. Lielu artavu jaunākajos gājienos par sieviešu tiesÄ«bām deva ASV demokrāti, spekulÄ“jot uz emocijām ap sievieti kā tādu, virzot prezidentes amatam Hilariju Klintoni - lÄ«dzÄ«gi kā ar Baraku Obamu sāka cilāt rasu jautājumus - daļēji pamatoti, daļēji ar lielu devu fantāzijas.

Tas viss ir PR, un ar to nodarbojas visi pirms vÄ“lÄ“šanām, kur tiek attiecÄ«gi piemeklÄ“tas aktuālas tÄ“mas un atlasÄ«ts potenciāls elektorāts. Nu jau ASV ir populāri piesaukt, ka augstskolās eksistÄ“ teju vai izvarošanu tradÄ«cijas ar neskaitāmiem nesodÄ«tajiem varmākām, kopumā sieviešu tiesÄ«bas esot katastrofālā stāvoklÄ«, viņām maksājot krietni zemākas algas, ekspluatÄ“jot un tā tālāk.

Protams, ja papÄ“ta statistikas datus, tad sievietÄ“m ir zemākas vidÄ“jās algas - bet šÄdas statistikas izmantošana ir visai absurda, jo neņem vÄ“rā tomÄ“r visai bÅ«tiskas, jau abos dzimumos fundamentāli esošas atšÄ·irÄ«bas un dati nav sadalÄ«ti pa jomām, darba stundām, pievienoto vÄ“rtÄ«bu darbiem, kurus veic.

Protams, ka liberāļiem un feministiem patiks ar tādiem argumentiem iziet uz to, ka tas ir gadu tÅ«kstošiem valdošais patriarhāts, kas licis sievietÄ“m strādāt vairāk sociālajā jomā, kā mācÄ«bspÄ“kiem mazākiem bÄ“rniem, auklÄ«tÄ“m, mazumtirdzniecÄ«bā, kas tomÄ“r vidÄ“jo atalgojuma statistiku krietni dzen uz leju.

ŠÄdos argumentos pilnÄ«bā pazÅ«d fakti, ka vÄ«rieši veic fiziski smagākos darbus, visvairāk darbos cieš negadÄ«jumos vai iet bojā, visvairāk cieš no atkarÄ«bām, visvairāk izdara pašnāvÄ«bas, visvairāk spiesti bÅ«t faktiski 100% Ä£imenes apgādātāji. TraktÄ“t var dažādi, un no katras puses teju vai katrs indivÄ«ds saskatÄ«s “pa savam”. ProblÄ“mas sākas ne tik daudz faktā, ka šÄ«s atšÄ·irÄ«bas ir, bet - vai tās fundamentāli ir apzināti radÄ«tas, lai kādam dzimumam nodarÄ«tu apzinātu kaitniecÄ«bu.

VÄ“l karsta tÄ“ma ir prostitÅ«cija, kas viennozÄ«mÄ«gi tiek pasludināta kā vardarbÄ«ba pret sievieti, bet kā tad tas sasaucas ar sieviešu tiesÄ«bām, ja ir tādas, kuras to izmanto kā savu peļņas avotu, kurām nav nekādu suteneru, kuras pašas meklÄ“ klientus tādiem nolÅ«kiem dažādos interneta portālos un to neveic uz ielas vai pie “klientiem”, bet pašu Ä«rÄ“tās telpās (kā tas ir Latvijā bieži sastopama parādÄ«ba)? Tātad sanāk, ka jāatzÄ«st tādas sievietes par vardarbÄ«bas upuriem, atņemot viņām, iespÄ“jams, vienÄ«go ienākumu avotu, lai cik tas citiem šÄ·istu amorāls.

Saprotams, ka ir arÄ« tā kategorija, kas to darÄ«s uz ielām, jo bieži vien ir nonākušas vai nu cilvÄ“ktirdzniecÄ«bas upuru lomā, vai arÄ« tām netiek no valsts puses ierādÄ«ti citi veidi, kā gÅ«t lÄ«dzvÄ“rtÄ«gus ienākumus, kombinācijā tas nāk ar alkoholismu un narkomāniju. ŠÄda veida prostitÅ«cija loÄ£iski ir nosodāma, bet, formāli to aizliedzot, tā netiek iznÄ«cināta, ja netiek jau pašos pamatos iznÄ«cināti tie sociālie faktori, kas tās sievietes lÄ«dz tam noveduši.

Tāpat diametrāli pretÄ“ji “ielenÄ“m” ir arÄ« eskorta sievietes, kuras par diezgan prāvām naudas summām ir pavadones un reizÄ“m arÄ« seksuāli partneri attiecÄ«giem klientiem, tehniski tā pati prostitÅ«cija, bet faktiski tas neatšÄ·iras arÄ« no dažu cilvÄ“ku attiecÄ«bu modeļiem, jo, bÅ«sim godÄ«gi, cilvÄ“ki ir tomÄ“r dažādi.

KāpÄ“c neņem vÄ“rā bÅ«tisku prostitÅ«cijas cÄ“loni, ka tā ir iespÄ“ja bez piepÅ«les un bez attiecÄ«gas sevis demonstrÄ“šanas vÄ«rietim, apmaiņā pret samaksu tikt pie dzimumtieksmes apmierināšanas? To arÄ« šÄ«s sievietes saprot un zina, ka gribÄ“tāju netrÅ«ks - tas ir visprimitÄ«vākais sevis nodrošināšanas veids, spekulÄ“jot uz zemākajiem instinktiem, ne velti vÄ“sturiski var atrast šÄdu darbÄ«bu pÄ“das teju it visās kultÅ«rās.

Kaut kādā formā šÄdas darbÄ«bas jebkurā gadÄ«jumā eksistÄ“s, vienalga, kā tās aizliedz vai regulÄ“, un izvarošanu skaitu varÄ“tu mazināt, kaut vai no mazotnes mācot elementāru cieņu pret sievieti, kā arÄ« sodus par tādām darbÄ«bām padarÄ«t ievÄ“rojami bargākus. Bet apgalvojumi, ka eksistÄ“ vesela izvarošanu glorificÄ“joša kultÅ«ra, ir pavisam no gaisa rauti, bet tiek atkārtoti konstanti kā mantra progresÄ«vajās partijās. Cietumos, piemÄ“ram, izvarotājus nevar ciest, arÄ« sabiedrÄ«bā kopumā tomÄ“r cilvÄ“ks, kas bÅ«s veicis tādas darbÄ«bas, tiks bargi nosodÄ«ts.

Tāpat aktuāls ir jautājums par to, kādas darbÄ«bas no vÄ«riešu puses pret sievieti tiek traktÄ“tas kā seksuāla uzmākšanās. Skaļi tiek skandināti saukļi, bet noteikts, kuras darbÄ«bas konkrÄ“ti liecina par to, ka vÄ«rietis ir potenciāls varmāka, nav. Protams, ka ir pašsaprotami uzmākšanās gājieni kā nevÄ“lami pieskārieni attiecÄ«gās vietās un bez otra piekrišanas, bet nu jau tajā pašÄ ASV ir aizgājis un arÄ« Eiropā tas ienāk, ka tādi žesti, kurus agrāk uzskatÄ«ja par flirta žestiem, jau ir pielÄ«dzināmi vardarbÄ«bai. Tas nonācis tik tālu, ka cilvÄ“ki par to ņirgājas “meme” veidos, un attiecÄ«gi rodas tāds absurds, ka, it kā cÄ«noties sieviešu tiesÄ«bu vārdā, izraisa pretÄ“jo efektu, un rodas radikāla pretestÄ«ba tādām idejām gan no sieviešu, gan vÄ«riešu puses.

Tas, protams, nenozÄ«mÄ“, ka ir pieņemami, ka vÄ«rietis sāk gar sievieti grābstÄ«ties bez uzaicinājuma un nevietā, bet arÄ« te pamazām izmaiņas varÄ“tu panākt, dzimumu savstarpÄ“jo uzvedÄ«bas kultÅ«ru mācot skolās, un tomÄ“r nodefinÄ“t, kāda uzmākšanās bez piekrišanas ir administratÄ«vi un kāda ir krimināli sodāma. ArÄ« te jāsaka, ka lielu lomu arÄ« nospÄ“lÄ“tu mācÄ«šana sabiedrÄ«bai, ka tomÄ“r ir jāiesaistās situācijās, kur skaidri redzams, ka kāds kādai sievietei uzmācas bez viņas piekrišanas, netrÅ«kst, protams, arÄ« Ä«stu vÄ«riešu, kurus tādas situācijas neatstāj vienaldzÄ«gus. Jāteic, ka Latvijā kā jau emocionāli aukstākai ziemeļnieku valstij tomÄ“r pat tādi atklāti gājieni uzmākties sievietÄ“m ir retāk sastopami, pat neierasti liekas, ka vÄ«rietis pirmais sievieti uz ielas uzrunā un aktÄ«vi cenšas viņas interesi iegÅ«t, kā to, bieži vien, dara dienvidnieki.

Pats atbalstu to, ka dzimumu lomas sabiedrÄ«bā netiek uzspÄ“lÄ“tas, balstoties uz novecojušiem ideāliem, bet cilvÄ“ki arÄ« laikiem mainās lÄ«dzi - reti kur Rietumu pasaulÄ“ vai kaut mÅ«su pašu Latvijā atradÄ«siet vÄ«riešus, kuri uzstājÄ«gi un ar vÄ“rā ņemamiem panākumiem teiktu, ka sievietei Ä«stā vieta ir pie plÄ«ts vai tās nedrÄ«kst vienlÄ«dzÄ«gi novÄ“rtÄ“t pÄ“c to snieguma profesionālajā jomā - kā tad liberāļi un feministi izskaidros kaut vai Vairas VÄ«Ä·es-Freibergas slavu vai citu panākumiem bagātu un augsta lÄ«meņa vadÄ«tāju-sieviešu esamÄ«bu?

Pat zÄ«mÄ«gākās valdnieces Lielbritānijā ir bijušas Elizabete I, Viktorija un nu jau Elizabete II - ja jau reiz ir tik šausmÄ«gi uzspiests patriarhāts, tad vai visas gan tagad, gan vÄ“sturiski nozÄ«mÄ«gas sievietes tikai ar vÄ«riešu Ä«pašÄm atļaujām kaut ko spÄ“jušas panākt? Kur tad radās Merkele, Tečere un citas? Faktiski tiek radÄ«tas neesošas problÄ“mas un meklÄ“ti risinājumi, kas savukārt vairo esošas problÄ“mas.

Protams, ka liberāļi, kā jau savā augstākajā ārprāta pakāpÄ“, sākuši nonākt absurdās situācijās, kur tiek pieļauta virkne kļūdu attiecÄ«bā uz tām pašÄm sieviešu tiesÄ«bām un to, kā tās korelÄ“ ar transpersonām - sanāk, ka bioloÄ£iskam vÄ«rietim, kurš sevi uzskata par sievieti, bÅ«tu jābÅ«t pielÄ«dzināmam sievietei. Ja loÄ£iski pajautāsiet, ar kādām tiesÄ«bām uz sievietÄ“m paredzÄ“tām telpām bÅ«tu tiesÄ«bas doties vÄ«rietim, kurš pasaka, ka ir sieviete vÄ«rieša Ä·ermenÄ«, tad atbildÄ“ saņemsiet ļoti rupjus komentārus par savu “transfobisko” stāvokli, ticamākais, ka jÅ«s sÅ«tÄ«s uz augstskolu, jo esat neizglÄ«tots, ticamākais alkohola atkarÄ«gs.

BÅ«tiskākā pretruna ir, ka, ja iestājas par sieviešu tiesÄ«bām, tad ko darÄ«t sievietÄ“m, kurām nebÅ«s pieņemami, ka saunā vai tualetÄ“ atrodas vÄ«rietis, kas sevi par sievieti uzskata, jo, kā jau zināms, - cilvÄ“ki ir dažādi un ne visiem viss “jaunais” patÄ«k vai ir pieņemams. Protams, ka te nu neietilpst tādi, kas veikuši teju pilnÄ«gas dzimumu maiņas operācijas un veic hormonu terapijas - tehniski lai viņi nu ir, kas viņi ir. Turklāt šÄ« grupa, kas sevi arÄ« uzskata par otra dzimuma pārstāvjiem, ir tik ārkārtÄ«gi niecÄ«ga, ka tiem par labu vÄ“rstus likumus tikai paslepus virzÄ«tu uz Rietumiem orientÄ“tu apsvÄ“rumu dēļ, lai ideoloÄ£iski pielÄ«dzinātos, bet tie strauji zaudÄ“ un zaudÄ“s aktualitāti lÄ«dz ar daudz nozÄ«mÄ«gākām sociālām un ekonomiskām problÄ“mām, par kurām tuvāko mÄ“nešu laikā biežāk dzirdÄ“sim.

Skaidrs kļūst tas, ka mÅ«sdienu liberāļi jau sākuši pārkāpt jebkādas saprāta robežas, viņu skatÄ«jumā pasaule ir utopija, kur visi pret visiem ir ideāli toleranti, ja neesat, tad, ticamākais, jÅ«s bargi jāsoda par to. Nu nebÅ«s sabiedrÄ«ba kādreiz pilnÄ«gi ideāla, tam jau politika paredzÄ“ta, lai balansÄ“tu visu cilvÄ“ku vÄ“lmes, nevis uzgāztu kādas grupas koncentrāta idejas visiem - tā dara diktatÅ«ras.

Nākamais ir bÄ“gļu, patvÄ“ruma meklÄ“tāju jautājums. ŠÄ« ir tā lieta, kas ir visvairāk mobilizÄ“jusi nacionālos spÄ“kus Eiropā un ar ļoti tālejošÄm sekām. Faktiski tiek pieļauta vietÄ“jās kultÅ«ras un tradÄ«ciju sakropļošana, jo rodas iespaids, ka cilvÄ“ki nav vienlÄ«dzÄ«gi, jo iebraucÄ“jam ir vairāk tiesÄ«bu izpausties, it kā dodot tādas pašas brÄ«vÄ«bas. Tie var iebilst publiski pret vietÄ“jo kultÅ«ru, kaut vai Francijā ziemeļu un centrālās Ä€frikas imigranti burtiski to pārpludina un sāk izteikt dažādas prasÄ«bas, bet, ja vietÄ“jais iebildÄ«s pret viņu atrašanos tur vai mÄ“Ä£inājumiem ieviest savas “tradÄ«cijas” attiecÄ«bā pret tām pašÄm sievietÄ“m vai reliÄ£iskas galÄ“jÄ«bas, kur jau tiek apdraudÄ“tas cilvÄ“ku dzÄ«vÄ«bas, tad to nodÄ“vÄ“s par naida kurināšanu, jo, redz, ne jau visi tie iebraucÄ“ji ir radikālā flanga pārstāvji, un loÄ£iski, ka to iebraucÄ“ju skaits jau ir pārsniedzis to robežu, kur ierobežojošas darbÄ«bas var atsaukties negatÄ«vi gan uz tautsaimniecÄ«bu, gan sabiedrisko kārtÄ«bu.

Fundamentāla problÄ“ma ir tajā, ka viņi nav gatavi kaut elementāri asimilÄ“ties, jo labi apzinās, ka gadu desmitu gaitā lÄ«dz ar tagadÄ“jo kursu vietÄ“jā kultÅ«ra kļūs par minoritāti. Protams, ka nodÄ“vÄ“t par radikāliem visus arÄ« ir izteikti nelÄ«dzsvaroti. Man personÄ«gi gan nav izprotams, kāpÄ“c šÄdiem virzieniem aktualitāte bÅ«tu pagaidām Latvijā piemÄ“rojama, jo nav pagaidām jāoperÄ“ ar tādu imigrantu plÅ«smu, un ticamākais, ka mums tā arÄ« nenāks no musulmaņu valstÄ«m, bet gan vairāk no Ukrainas, Baltkrievijas un mazāk no Bulgārijas un Rumānijas puses. Šajā ziņā arÄ« Eiropā “solidaritātes” politika un kvotu jautājums bÄ“gļu ziņā ir izgāzies.

Uzskatu, ka liberālisms ir miris, tam bija daudzsološs sākums ar tām pašÄm sieviešu tiesÄ«bām, dažādu mazāku sabiedrÄ«bas grupu aizstāvÄ«bu, bet tagad tas sasniedzis jau galÄ“ji vājprātÄ«gu pakāpi, kur tiek uzspiesti ideāli, kurus sabiedrÄ«ba demokrātiskā ceļā nekad neakceptÄ“tu kā pašsaprotamus, pat tādas valstis, kas ilgstoši bijušas izcili liberālas, kombinÄ“jot visu iepriekš minÄ“to ar vÄ“l samilzušÄm sociālām un ekonomiskām problÄ“mām, iet strauji uz populistisku, konservatÄ«vu un vairāk nacionālu virzienu.

Ticamākais, ka tieši attieksmÄ“ pret sāpÄ«giem jautājumiem riebums pret liberāļiem vainagosies ar aizvien radikālāku nacionālismu un tradicionālo vÄ“rtÄ«bu pieaugumu, jo aizvien pārspÄ«lÄ“tākas liberālās idejas aizvien vairāk mobilizÄ“ pretÄ“jo flangu, to arÄ« lieliski izmanto Krievijas propaganda, balstoties uz to, ka Eiropa ir lÄ“nām pieradināta pie daudzām šÄ«m lietām, bet vecā PSRS ietekmes sfÄ“ra tās saņem kā šoka terapiju.

Jāņem arÄ« vÄ“rā ilgtermiņa politikā demogrāfiskā situācija, jo pārsvarā gados jaunu cilvÄ“ku aizplÅ«šanu Latvijas pÄ“dÄ“jo Saeimas vÄ“lÄ“šanu rezultātos lieliski var novÄ“rot. Te gan arÄ« jāpiebilst, ka ne visi jaunieši ir izteikti liberāli vai pat radikāli liberāli, jo politiskās pārliecÄ«bas arÄ« mÄ“dz mainÄ«ties gadu gaitā individuāli, bet kopumā, uz Latviju skatoties, tā atbilstoši savam iedzÄ«votāju sastāvam tomÄ“r lÄ“nām, bet droši balansÄ“jas savā kursā, bet radikāli liberāla tā diez vai kļūs, jo partijām ar tādiem uzstādÄ«jumiem, elementāri, ir sarÅ«koša grupa vÄ“lÄ“tāju.