Iesaki rakstu:

Latvijai tika dots laiks un iespÄ“ja paveikt gāzes tirgus liberalizāciju – kārtÄ«gi, atbildÄ«gi un atbilstoši Latvijas sabiedrÄ«bas interesÄ“m. Taču, kā jau tas ierasts esošÄ varas monopola apstākļos, pat nozÄ«mÄ«gākie lÄ“mumi tiek pieņemti bezatbildÄ«gi un bez vajadzÄ«gās kompetences, jo, kad ir varas monopols, par saviem lÄ“mumiem nav jābÅ«t nekādai, pat ne politiskajai atbildÄ«bai.

Tā vietā, lai rÅ«pÄ«gi un savlaicÄ«gi sagatavotos tirgus liberalizācijai un paveiktu to, vadoties no sabiedrÄ«bas interesÄ“m un savlaicÄ«gi, Latvijas gāzes tirgus liberalizācija tiek Ä«stenota pÄ“c analoÄ£iskas shÄ“mas kā bankas “Citadele” pārdošana, kā “Airbaltic” glābšana - lÄ«dz pÄ“dÄ“jam brÄ«dim novilcinot vajadzÄ«gā risinājuma sagatavošanu un tad lielā steigā, saceļot ažiotāžu ap nebÅ«tiskiem aspektiem, lai novÄ“rstu uzmanÄ«bu un analÄ«zi no bÅ«tiskā – tas ir, cik izdevÄ«gs un drošs bÅ«s piedāvātais liberalizācijas risinājums Latvijas patÄ“rÄ“tājam, tā vietā tiek “izdzÄ«ts” risinājums, lai radÄ«tu Ä«paši labvÄ“lÄ«gus nosacÄ«jums kādam specifiskam “finanšu investoram”, piesedzot to visu, protams,  ar sabiedrÄ«bas interesÄ“m, bet tā arÄ« nespÄ“jot pamatot tās.

Piemēram:

- Kādēļ tā vietā, lai liktu Ä«stenot vienkāršu, ātru un efektÄ«vu AS “Latvijas gāze” (LG) sadalÄ«šanu atbilstoši ES likumdošanas normām un principiem - t.i. nodalot infrastruktÅ«ru (dabÄ«go monopolu) no tirdzniecÄ«bas, tā vietā tiek piedāvāts sarežģīts – lÄ«dz ar to Latvijas patÄ“rÄ“tājiem par vairākiem miljoniem eiro dārgāks un ilgi Ä«stenojams LG sadalÄ«šanas modelis, kas nav ne sabiedrÄ«bas interesÄ“s un ir arÄ« pretÄ“ji publiski paustajai “liberalizatoru” vÄ“lmei - Ä«stenot pÄ“c iespÄ“jas ātrāku tirgus liberalizāciju?

Toties tas ir ļoti  izdevÄ«gi kādam “finanšu investoram”, kuram tādejādi tiek izgriezta LG “fileja” (Inčukalns un maÄ£istrālie cauruļvadi), bet sadales tÄ«kli, kas ir svarÄ«gs infrastruktÅ«ras elements, lai aizsniegtu Latvijas patÄ“rÄ“tāju, tiek atstāts esošajam monopolistam,  jo tas ir ļoti  neÄ“rts aktÄ«vs “finanšu investoram”, kuram tad bÅ«tu jāuzņemas visi tā uzturÄ“šanas  izdevumi un ekspluatācijas problÄ“mas.

- Kādēļ pretÄ“ji ES normatÄ«vajos aktos noteiktajam likumprojektā ir nepieciešams paredzÄ“t Ä«pašus nosacÄ«jumus tieši “finanšu investoram”, lai dotu tam iespÄ“ju kontrolÄ“t gan stratÄ“Ä£iski nozÄ«mÄ«go gāzes infrastruktÅ«ru, gan gāzes tirdzniecÄ«bu?

Savukārt, lai neradÄ«tu konkurenci “finanšu investoram”, likumprojekts vispār liedz iespÄ“ju iegādāties un pārvaldÄ«t Latvijai tik nozÄ«mÄ«go gāzes infrastruktÅ«ru stratÄ“Ä£iskajam investoram (piemÄ“ram, jebkādai ASV enerģētikas kompānijai). Tas ir neloÄ£iski un pretÄ“ji valsts drošÄ«bas interesÄ“m – jo, lai nodrošinātu efektÄ«vu un ilgtspÄ“jÄ«gu Inčukalna gāzes krātuves ekspluatāciju, Latvijas interesÄ“s bÅ«tu piesaistÄ«t tieši stratÄ“Ä£isko investoru ar atbilstošu kompetenci.

- Kādēļ izmisÄ«gi, pat maldinot deputātus ar nepatiesiem faktiem, bija jācenšas ietvert likumprojektā valstij neizpildāmas saistÄ«bas pret jaunajiem Inčukalna Ä«pašniekiem un, tikai pateicoties Saeimas Juridiskā biroja nelokāmajai pozÄ«cijai, likumprojektā tika iestrādāta tāda redakcija, kas pieļauj arÄ« tiesiski pamatotu risinājumu attiecÄ«bā uz Inčukalna pazemes dzÄ«lÄ“m?

- Kādēļ ir nepieciešams veidot tādu riskantu tirgus modeli, kas nenodrošina Latvijas patÄ“rÄ“tājiem vajadzÄ«go gāzes apgādes drošumu, bet ir izdevÄ«gs tirgus spekulantiem, kuriem nevajadzÄ“s uzņemties atbildÄ«bu par savām gāzes piegādÄ“m?

Turklāt likumprojekts paredz, ka izmaksas par kāda tirgotāja bezatbildÄ«go rÄ«cÄ«bu bÅ«s jāsedz visiem pārÄ“jiem tirgus dalÄ«bniekiem - katram Latvijas patÄ“rÄ“tājam, pat ja tas nav šÄ« tirgotāja klients! Tas ir absurdi un diskriminÄ“joši.

Savukārt EM sniegtie iebildumi, ka šÄdiem gadÄ«jumiem ir paredzÄ“tas drošÄ«bas rezerves, tāpÄ“c nav nepieciešams paredzÄ“t nekādu tirgotāju atbildÄ«bu veidot savas rezerves, lai segtu iespÄ“jamos komerciālos riskus, rada nopietnas pamatotas bažas, vai šajā institÅ«cijā vispār vÄ“l ir saglabājusies kompetence un spÄ“ja sajÄ“gt pat pašos pamatos pareizus un drošus  enerģētikas tirgus organizācijas principus, ja vien netiek prezumÄ“ts, ka patiesÄ«bā EM labi apzinās sava radÄ«tā “liberalizācijas modeļa” riskus, kas tiešÄm reāli var izraisÄ«t enerģētisko krÄ«zi, kuras gadÄ«jumā tiešÄm tad ir paredzÄ“tas šÄ«s drošÄ«bas rezerves.

Ne uz vienu no šiem, un ne tikai šiem, jautājumiem likumprojekta virzÄ«tāji tā arÄ« nespÄ“ja sniegt jÄ“dzÄ«gas atbildes – savukārt deputātu pamatotie mÄ“Ä£inājumi to noskaidrot melÄ«gi tika pasniegti kā centieni aizkavÄ“t tirgus liberalizāciju. Lai gan patiesÄ«bā tie paātrinātu sekmÄ«gu un sakārtotu gāzes tirgus liberalizāciju, turklāt - atbilstošu Latvijas patÄ“rÄ“tāju interesÄ“m (kas laikam nebija “liberalizatoru” patiesais mÄ“rÄ·is).

Rezultātā likumprojekts tika virzÄ«ts apstiprināšanai kā svÄ“tie raksti, liekot to deputātiem atbalstÄ«t, paļaujoties uz “aklu ticÄ«bu” un virzÄ«tāju “revolucionāro pārliecÄ«bu”, nesniedzot šai pārliecÄ«bai nekādu argumentÄ“tu pamatojumu un  atbilstošu juridisko izvÄ“rtÄ“jumu. Pat izmisÄ«gi slÄ“pjot to.

Liels vairums likumprojekta grozÄ«jumu vispār tika iesniegti pÄ“c termiņa beigām, deputātiem par tiem uzzinot tikai komisijas sÄ“dÄ“, kurā uzreiz bija jābalso par šiem priekšlikumiem. (Kāda jÄ“ga tad SatversmÄ“ noteiktajai valsts varas kārtÄ«bai?)

Tāpat kā pÄ“dÄ“jā brÄ«dÄ« valdÄ«bā pieņemtie “Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi”, kuri tiek sabiedrÄ«bai pasniegti kā iespÄ“ja atbrÄ«vot gāzes tirgu Latvijas lietotājiem jau tagad, patiesÄ«bā tirgu nevis “atbrÄ«vo”, bet “izmežģī” vÄ“l vairāk – paredzot, ka gāzes tirdzniecÄ«ba vienlaikus ir gan regulÄ“ta, gan atbrÄ«vota, tādejādi dodot iespÄ“ju esošajam gāzes monopolistam apstrÄ«dÄ“t šÄdu šizofrÄ“nisku liberalizāciju un ievilkt valsti dārgās un garās tiesvedÄ«bās, turklāt noklusÄ“jot no sabiedrÄ«bas to, ka lielāko tiesu šajos noteikumos apstiprināto normu ir sagatavojis sev pats gāzes monopolists, lai nostiprinātu savu varu pār gāzes lietotāju, piemÄ“ram, mājsaimniecÄ«bām radot bezmaz vai dzimtbÅ«tniecisku atkarÄ«bu, paredzot normu, ka mājsaimniecÄ«ba var atteikties no gāzes apgādes tikai tad, ja vietā ir atrasts kāds cits…

Šis ir hrestomātisks varas monopola visatļautÄ«bas un bezatbildÄ«bas piemÄ“rs, kad, piesedzoties ar sabiedrÄ«bas interesÄ“m, tiek Ä«stenots kārtÄ“jais varas monopola nekompetentais, iespÄ“jams, arÄ« angažētais lÄ“mums, par kuru Latvijas sabiedrÄ«bai atkal nāksies dārgi maksāt, lai tikai kādam sanāktu kārtÄ“jais “veiksmes stāsts”.

Diemžēl ļoti iespÄ“jams, ka maksāt par to nāksies ne tikai gāzes patÄ“rÄ“tājiem, bet visai Latvijas sabiedrÄ«bai, jo, lai gan ES paredz nepieciešamÄ«bu Ä«stenot enerģētikas tirgus liberalizāciju un dalÄ«bvalstu tiesÄ«bas izvÄ“lÄ“ties tām atbilstošu liberalizācijas modeli, vienlÄ«dz ar to tiek noteikts, ka šÄ«s tiesÄ«bas dalÄ«bvalstij ir jāpiemÄ“ro samÄ“rÄ«gi, ievÄ“rojot privāto subjektu tiesÄ«bas, aizskarot tās ne vairāk, kā tas ir objektÄ«vi nepieciešams, un šÄdam  aizskārumam ir jābÅ«t argumentÄ“ti pamatotam ar to labumu, ko no tā gÅ«s sabiedrÄ«ba ­– uz to savos lÄ“mumos ir norādÄ«jusi arÄ« Eiropas kopienas tiesa, izskatot lÄ«dzÄ«gus gadÄ«jumus. Lieki piebilst, ka Latvijas gadÄ«jumā nekas tāds nav ticis paveikts, lai gan to nepavisam nebija grÅ«ti izdarÄ«t, ja tik tiešÄm visa šÄ« “liberalizācija” bÅ«tu virzÄ«ta, vadoties no sabiedrÄ«bas interesÄ“m.

Var, protams, atrunāties, ka enerģētika ir sarežģīta joma un ir vajadzÄ«ga vairāku gadu pieredze, lai veidotos adekvāta izpratne par to, bet EM tik bieži mainās vadÄ«ba, tāpÄ“c tā vienkārši nepagÅ«st šo izpratni iegÅ«t, tāpat kā pašlaik tas ir noticis ar LG - var jau likumprojekta virzÄ«tāji priecāties par šÄdu situāciju un tādejādi sasniegto “risinājumu”, kurš sabiedrÄ«bai tiek pasniegts kā “liela valsts uzvara”, taču patiesÄ«bā ir panākts, izmantojot monopolista pašreizÄ“jo kompetences trÅ«kumu, un balstās uz cerÄ«bām par tā naivo un paklausÄ«gi labsirdÄ«go rÄ«cÄ«bu nākotnÄ“.

Pieredze gan liecina, ka jārÄ“Ä·inās bÅ«tu ar kaut ko pavisam citu – tādēļ ir jāatzÄ«st, ka tā ir ļoti aprobežota un vieglprātÄ«ga attieksme (nu, bet tās jau tagad bÅ«s citu problÄ“mas), jo atšÄ·irÄ«bā no EM esošajam monopolistam – ja ne menedžmentam, tad akcionāriem jau noteikti - vÄ“l bÅ«s laiks un kapacitāte veikt kompetentu notikušÄ izvÄ“rtÄ“jumu, apjaust un vÄ“lāk arÄ« izmantot savās interesÄ“s pieļautās “liberalizatoru” neatbilstÄ«bas un sastrādātās nejÄ“dzÄ«bas. Bet Latvijas valstij un visiem Latvijas patÄ“rÄ“tājiem bÅ«s iespÄ“ja to visu apmaksāt, kā jau tas ir ierasts un kļuvis par “normālu” rutÄ«nu esošÄ varas monopola visatļautÄ«bas un bezatbildÄ«bas apstākļos.

VarbÅ«t tomÄ“r beidzot bÅ«tu laiks aizdomāties, kāpÄ“c tieši šÄdu tirgus liberalizāciju esam pelnÄ«juši?...