Lidojumu aizlieguma zona virs Ukrainas: kÄpÄ“c NATO tÄdu savulaik ieviesa virs IrÄkas, Bosnijas un LÄ«bijas, bet Å¡obrÄ«d Ukrainas gadÄ«jumÄ to nedara?
Imants Liepiņš · 11.04.2022. · Komentāri (0)Ne tikai BaltijÄ, bet visÄ pasaulÄ“ sabiedrÄ«ba aktÄ«vi pieprasa aizvien jaunus piespiedu pasÄkumus pret kara noziegumus Ä«stenojošo Putina armiju – tomÄ“r izrÄdÄs, ka boikots un blokÄde ir divas dažÄdas lietas, bet lidojumu aizlieguma zona vispÄr nozÄ«mÄ“tu karu. JÄpaskaidro, kas ir kas.
Jau uzreiz pÄ“c Kremļa iebrukuma UkrainÄ no agresijas cietusÄ« valsts pieprasÄ«ja NATO valstÄ«m noteikt lidojumu aizlieguma zonu (“no-fly zone”) visÄ Ukrainas gaisa telpÄ. Tas nozÄ«mÄ“tu, ka lidojumu aizlieguma zonÄ nedrÄ«kstÄ“tu lidot ne uzbrucÄ“ju, ne aizstÄvju lidaparÄti.
TaÄu lidojumu aizliegums nozÄ«mÄ“tu, ka tÄ ievÄ“rošana kÄdam ir jÄnodrošina, un Ukraina uzstÄja, ka tam jÄnotiek tÄpat, kÄ tas LÄ«Äa kara laikÄ bija ar SadÄma Huseina laika IrÄku: tikko kÄ lidojumu aizlieguma zonÄ parÄdÄs kÄds lidaparÄts, tÄ NATO lidmašÄ«nas to notriec.
PraksÄ“, kÄ to parÄda pašu ukraiņu pretgaisa aizsardzÄ«ba, notriekt dažas krievu lidmašÄ«nas – tas nav pats sarežģītÄkais uzdevums, lÄ«dz ar to NATO lidmašÄ«nÄm arÄ« tÄ nebÅ«s problÄ“ma. Pavisam cita lieta ir šÄdu rÄ«cÄ«bu pamatot ar starptautiskajÄm normÄm.
KÄ norÄda tiesÄ«bu zinÄtņu profesors, bijušais Satversmes un citu tiesu tiesnesis Dr. Uldis Ķinis, kurš bijis arÄ« Eiropas eksperts GruzijÄ un tiesnesis DienvidslÄvijas kara noziegumu tribunÄlÄ HÄgÄ, tad lidojumu aizlieguma zona tikusi Ä«stenota vienÄ«gi nedaudzos gadÄ«jumos vÄ“sturÄ“, pie kam vienmÄ“r ar NATO ieroÄiem, bet ne vienmÄ“r pÄ“c ANO balsojuma.
Skatoties konkrÄ“ti, lidojumu aizlieguma zona tika ieviesta 1991. – 2003. g. virs IrÄkas ziemeļiem un dienvidiem (bez ANO dota mandÄta, kas noveda pie Francijas izstÄšanÄs no tÄs nodrošinÄšanas). 1992. gadÄ, kad Serbija sÄka Ä«stenot genocÄ«du kaimiņvalstÄ«s, ANO sÄkumÄ aizliedza “neautorizÄ“tus lidojumus” virs Bosnijas, vispirms dokumentÄ“jot 500 pÄrkÄpuma gadÄ«jumus, ieskaitot uzbrukumus no gaisa pa civilajiem mÄ“rÄ·iem, kÄ rezultÄtÄ ANO lÄ“ma atļaut NATO ieviest pilnvÄ“rtÄ«gu lidojumu aizlieguma zonu no 1993. lÄ«dz 1995. gadam, kad NATO valstu lidmašÄ«nas novÄ“rsa jebkÄdus militÄros lidojumus virs daudz cietušÄs Bosnijas un Hercegovinas.
Bet 2011. gadÄ ANO DrošÄ«bas padome atļÄva ieviest lidojumu aizlieguma zonu virs LÄ«bijas, kamÄ“r tika sakauts un nogalinÄts pulkvedis KadÄfi; pusgadu vÄ“lÄk lidojumu aizliegumu atcÄ“la, jo mÄ“rÄ·is bija sasniegts. 2018. un 2019. gadÄ, turpinoties sadursmÄ“m LÄ«bijas iekšienÄ“, KirenaikÄ bÄzÄ“tÄs regulÄrÄs armijas vienÄ«bas sava feldmaršala Haftara vadÄ«bÄ cīņas laikÄ pret IslÄma valsts teroristiem un citu paveidu džihÄdistiem divreiz izsludinÄja vietÄ“jas nozÄ«mes lidojumu aizlieguma zonas. Citi piemÄ“ri, kur lidojumu aizlieguma zonas bÅ«tu ne tikai apspriestas, bet arÄ« ieviestas un uzspiestas ar militÄriem lÄ«dzekļiem, nav atrodami.
TÄ kÄ lidojumu aizlieguma zona ir salÄ«dzinoši jauns koncepts no deviņdesmitajiem, nav izstrÄdÄtas cietas starptautisko tiesÄ«bu normas, kas tÄdu zonu ieviešanu paredzÄ“tu, noteiktu tÄm likumisko pamatu vai kaut nodefinÄ“tu, kam ir vai nav tiesÄ«bas attiecÄ«gus lÄ“mumus pieņemt.
NepastÄvot konkrÄ“tÄm normÄm, Krievija situÄciju, kurÄ kÄdas NATO valsts iznÄ«cinÄtÄjs, atrodoties Ärpus NATO gaisa telpas UkrainÄ, notriec krievu lidaparÄtu, varÄ“tu (un drÄ«kstÄ“tu) uztvert kÄ kara aktu. Tieši tÄpat kÄ poļu lidmašÄ«nas notriekšana, ja to virs Lietuvas teritorijas sašautu tur ielidojis krievu iznÄ«cinÄtÄjs no Kaļiņingradas apgabala, nozÄ«mÄ“tu Krievijas FederÄcijas militÄru aktu pret Polijas Republiku.
LÄ«dz ar to lidojumu aizlieguma zona, ja NATO valstis tÄs ietvaros sÄktu notriekt krievu lidmašÄ«nas, ļautu Kremlim to iztulkot kÄ NATO valstu nostÄšanos karastÄvoklÄ« ar Krieviju. TurklÄt, tÄ kÄ tas nebÅ«tu vis Krievijas uzbrukums kÄdai no NATO dalÄ«bvalstÄ«m, bet NATO dalÄ«bvalsts lidmašÄ«nu militÄrÄs aktivitÄtes virs (skatoties no šÄ«m pozÄ«cijÄm) trešÄs valsts – Ukrainas, tad neiedarbotos arÄ« Ziemeļatlantijas lÄ«guma 5. pants un pÄrÄ“jÄm dalÄ«bvalstÄ«m nebÅ«tu automÄtisks karastÄvoklis ar Krieviju. TurpretÄ« Kremlim bÅ«tu brÄ«vas rokas gÄzt ar savÄm raÄ·etÄ“m uz attiecÄ«gÄs lidmašÄ«nu Ä«pašnieces teritoriju, kÄ vienmÄ“r neskatoties, kur Ä«sti trÄpa.
Visos iepriekšÄ“jos gadÄ«jumos lidojumu aizlieguma zona tika piemÄ“rota pret valstÄ«m, kam nepiemÄ«t Krievijas militÄrais un rÅ«pnieciskais potenciÄls – ne IrÄka, ne Serbija, ne LÄ«bija nevarÄ“ja NATO aviÄcijai likt pretÄ« tÄdus resursus, kÄdi joprojÄm ir Krievijai. TurklÄt, tÄ kÄ Krievija pati ir ANO DrošÄ«bas padomÄ“, tad nepastÄv nekÄdas iespÄ“jas “izdzÄ«t cauri” ANO mandÄtu lidojumu aizlieguma zonai virs Ukrainas – šÄdos gadÄ«jumos, kÄ pierÄda prakse ar lÄ«dzšinÄ“jÄm lidojumu aizlieguma zonÄm, ANO mandÄts ir vienÄ«gais, kurš var tÄdas izveidi leÄ£itimizÄ“t.
LÄ«dz ar to NATO valstis izvÄ“lÄ“jušÄs citu pieeju: oficiÄli neizsludinot lidojumu aizliegumu zonu virs Ukrainas, NATO dalÄ«bvalstis gan skaļi, gan klusÄ«bÄ piegÄdÄ arvien jaudÄ«gÄkus pretgaisa aizsardzÄ«bas ieroÄus ukraiņiem, lai viņi paši ievieš lidojumu aizlieguma zonu virs savas valsts.
NÄkamreiz – par boikota, embargo, sankciju un robežu blokÄdes Ä«patnÄ«bÄm: ar ko šie pasÄkumi atšÄ·iras un kas no tÄ bÅ«tu kara pieteikums Krievijai.