Lidostas noklausÄ«Å¡anÄs lietÄ kriminÄlprocesu izbeidz arÄ« pret Rožkalnu, bruģē ceļu skandalozÄ Lazdiņa attaisnoÅ¡anai
PIETIEK · 10.12.2015. · Komentāri (9)StarptautiskÄs lidostas RÄ«ga darbinieku sarunu nelikumÄ«gÄs noklausÄ«šanÄs lietÄ prokuratÅ«ra kriminÄlprocesu izbeigusi arÄ« pret bijušo lidostas valdes locekli, kÄdreizÄ“jo DrošÄ«bas policijas priekšnieku Raimondu Rožkalnu, un, kÄ liecinaPietiek rÄ«cÄ«bÄ esoša droša informÄcija, pašlaik tiek sekmÄ«gi bruģēts ceļš, lai kriminÄlprocess tiktu izbeigts pret nelikumÄ«gÄs noklausÄ«šanÄs faktisko galveno organizÄ“tÄju - bijušo lidostas DrošÄ«bas departamenta vadÄ«tÄju Raimondu Lazdiņu (attÄ“lÄ).
Pietiek vairÄkkÄrt informÄ“jis, ka saskaÅ†Ä ar DrošÄ«bas policijas oficiÄli pausto uzskatu bijušie starptautiskÄs lidostas RÄ«ga valdes priekšsÄ“dÄ“tÄji Aldis MÅ«rnieks un Arnis Luhse, kÄ arÄ« Andis Damlics, Raimonds Rožkalns, Agris Balodis un Arta Duntava, kuri dažÄdos laikos darbojušies lidostas valdÄ“, esot saucami pie kriminÄlatbildÄ«bas par amatpersonas bezdarbÄ«bu, jo piekrituši aparatÅ«ras iegÄdei, ko Lazdiņa vadÄ«tais lidostas DrošÄ«bas departaments vÄ“lÄk izmantojis nelikumÄ«gai noklausÄ«šanai, kÄ arÄ« nav laikus atklÄjuši šÄ«s nelikumÄ«gÄs darbÄ«bas.
Tiesa, jau pÄ“rn izskanÄ“ja, ka pati DrošÄ«bas policija izmantojusi Lazdiņa nelikumÄ«gi iegÅ«to operatÄ«vo informÄciju, tÄdēļ centusies lietu izbeigt vai bijušo lidostas drošÄ«bas šefu pasargÄt no apsÅ«dzÄ«bu izvirzÄ«šanas. Tas tomÄ“r nav izdevies, tÄpÄ“c nolemts Lazdiņu vismaz daļēji paglÄbt, vainu noveļot arÄ« uz citÄm lidostas amatpersonÄm un tÄs kuplÄ skaitÄ atzÄ«stot par aizdomÄs turamajÄm šÄ« paša kriminÄlprocesa ietvaros.
Nu, pÄ“c gadu ilgas "izmeklÄ“šanas" šis kriminÄlprocess pamazÄm izÄÄkst. Vispirms RÄ«gas rajona prokuratÅ«ras prokurors Džeralds Pooks izbeidza tÄ saukto "lidostas noklausÄ«šanÄs" kriminÄlprocesu daÄ¼Ä pret bijušo starptautiskÄs lidostas RÄ«ga valdes priekšsÄ“dÄ“tÄju Luhsi, bet nu Pietiek rÄ«cÄ«bÄ esošie prokuratÅ«ras lÄ“mumi rÄda, ka šÄ« kriminÄllieta izbeigta daÄ¼Ä pret vismaz ÄetrÄm personÄm, ko DrošÄ«bas policija uzskatÄ«ja par iesaistÄ«tÄm nelikumÄ«gajÄ sarunu noklausÄ«šanÄ, - ne tikai pret Luhsi, bet arÄ« pret lidostas drošÄ«bnieku Andri Savko, vÄ“l vienu lidostas darbinieku, IT nodaļas vadÄ«tÄju Aleksandru Kuharjonoku un nu arÄ« Rožkalnu.
LÄ«dz ar to, kÄ liecina Pietiek rÄ«cÄ«bÄ esošÄ informÄcija, pamazÄm tiek Ä«stenots DrošÄ«bas policijas pÄrstÄvju iecerÄ“tais - reizÄ“ ar "biedru grupu" kriminÄlprocesu izbeigt arÄ« pret Lazdiņu, kurš pÄ“c ievÄ“rojamas kompensÄcijas saņemšanas nu ir pÄrcÄ“lies darbÄ pie sava kÄdreizÄ“jÄ priekšnieka, ekspremjera Aigara KalvÄ«ša, kurš tagad vada Krievijas kontrolÄ“to AS Latvijas gÄze.
Pietiek rÄ«cÄ«bÄ esošÄ informÄcija liecina, ka pašlaik cietušie - lidostas darbinieki, kuru sarunas ir tikušas noklausÄ«tas, - tiek izsaukti uz prokuratÅ«ru, kur viņiem aplinkus ir likts manÄ«t - nebÅ«tu slikti, ja izrÄdÄ«tos, ka viņi nekÄ slikta sarunu noklausÄ«šanÄ nesaskata un nekÄdu kaitÄ“jumu no tÄ nav guvuši. OficiÄli prokuratÅ«ra nekÄdu informÄciju šai sakarÄ nesniedz.
Pietiek jau iepriekš rakstÄ«ja, ka DrošÄ«bas policija sÄkotnÄ“ji noklausÄ«tos darbiniekus pratinÄja par iesniegumu motivÄciju, cenšoties panÄkt to atsaukšanu, bet vÄ“lÄk atteica cietušÄ statusa piemÄ“rošanu, un tas tika noteikts tikai pÄ“c Ä¢enerÄlprokuratÅ«ras iejaukšanÄs. Bez iesniegumiem par cietušÄ statusa piemÄ“rošanu DrošÄ«bas policijai bÅ«tu bijis vieglÄk izbeigt lietu pret Lazdiņu.
SavukÄrt dažus bijušos lidostas valdes locekļus DrošÄ«bas policijas veiktÄs "izmeklÄ“šanas" laikÄ pirms gada bija izbrÄ«nÄ«jis fakts, ka plaši pazÄ«stamais DrošÄ«bas policijas izmeklÄ“tÄjs Iļja Boronovskis iepazÄ«stinÄjis aizdomÄs turamos ar personu sarakstu, kas bija vÄ“rsušÄs DrošÄ«bas policijÄ, lÅ«dzot piemÄ“rot viņÄm cietušÄ statusu šajÄ noklausÄ«šanÄs lietÄ.
TÄ kÄ vairÄki no cietušajiem ir lidostas darbinieki un bijušie valdes locekļu kolÄ“Ä£i, ar kuriem vÄ“l aizvien tiek uzturÄ“tas attiecÄ«bas, tostarp privÄtas, dažiem cietušajiem bija radies iespaids, ka DrošÄ«bas policija cer - privÄtÄs sarunÄs apsÅ«dzÄ«bu priekšÄ nonÄkušie bijušie valdes locekļi varÄ“tu cilvÄ“ciski iežēlinÄt par cietušajiem atzÄ«tos, panÄkot iesniegumu atsaukšanu, kas palÄ«dzÄ“tu lietu izgÄzt.