Iesaki rakstu:

Centrālāzijas ziņu portāls Centr-1 publicÄ“jis garu videoierakstu – uzbeku uzņēmÄ“ja Akbara Abdullajeva liecÄ«bas Ukrainas galvaspilsÄ“tas Kijevas tiesā. ŠÄ«m liecÄ«bām var bÅ«t nozÄ«mÄ«ga loma Latvijā notiekošajās tiesvedÄ«bās tā sauktajā „Gulami viesnÄ«cu lietā”: uzņēmÄ“ja Gulama Mohammada Gulami pretinieki šajā strÄ«dā par vÄ“rtÄ«giem VecrÄ«gas Ä«pašumiem un kapitāldaļām pamatojas uz to, ka Abdullajevs esot nodevis savus Ä«pašumus Latvijas uzņēmÄ“jam Uldim Skudram, taču nu no uzbeku uzņēmÄ“ja liecÄ«bām izriet, ka nekādus dāvinājumus viņš šajā laikā nav varÄ“jis veikt, jo sÄ“dÄ“jis uzbeku specdienestu pagrabā pilnÄ«gā izolācijā, ticis spÄ«dzināts un savus Ä«pašumus bijis spiests novÄ“lÄ“t Uzbekistānas valstij.

Par šo lietu Pietiek informÄ“jis jau vairākkārt, tostarp aprakstot arÄ« mÄ“Ä£inājumus šo strÄ«du risināt ar krimināltiesiskām metodÄ“m un prokurores LÄ«gas Ozoliņas neveiksmÄ«gos, tagad arÄ« otrās instances tiesas noraidÄ«tos centienus strÄ«dÄ«go VecrÄ«gas viesnÄ«cu vienkārši tāpat, bez tiesas sprieduma atdot strÄ«dÄ«go VecrÄ«gas viesnÄ«cu vienai no strÄ«dā iesaistÄ«tajām pusÄ“m, kas turklāt saistÄ«ta ar viņas bijušÄ vÄ«ra kompanjonu klientu interesÄ“m.

Savukārt pirms gada – 2016. gada janvāra beigās Pietiek publicÄ“ja kāda labi informÄ“ta lasÄ«tāja aprakstu par to, kā Uldis Skudra sākotnÄ“ji strādājis par ierindas darbinieku Hansabankā, tad iekārtojies darbā pie Gulami, kopā ar viņu devies arÄ« braucienos uz Uzbekistānu, pÄ“cāk saņēmis Gulami rekomendāciju Abdullajevam, kurš aizvien biežāk sācis izmantot Skudras pakalpojumus.

„KamÄ“r Akbars A. nebija Latvijā, U.Skudra lietoja visu Akbara A. kustamo un nekustamo Ä«pašumu kā savÄ“jo. Turklāt lietoja ne tikai U.Skudra, bet arÄ« viņa sieva. Pat rÄ«koja lielas ballÄ«tes citiem saviem paziņām lielajā mājā Kāpu ielā, JÅ«rmalā. Tāpat arÄ« izmantoja automašÄ«nu Mercedes Benz un Bentley, kā arÄ« dzÄ«vokli RÄ«gā, KuÄ£u ielā. (..)

2012.gadā Akbaram A. sākās politiskas problÄ“mas, par ko informācija nonāca arÄ« lÄ«dz U.Skudram. U.Skudra nolÄ“ma, ka tā ir viņa zvaigžņu stunda, un sāka pret G.Gulami lielu kampaņu caur tiesÄ«bsargājošÄm iestādÄ“m un tiesu instancÄ“m Latvijas teritorijā attiecÄ«bā uz objektiem, kas piederÄ“ja G.Gulami un Akbaram A., uzrādot pilnvaras, kuras jau no paša sākuma tika sagatavotas uz U.Skudram pazÄ«stamu cilvÄ“ku vārdiem, kā arÄ« uz viņa advokātu vārdiem,” – šÄdi labi informÄ“tais Pietiek lasÄ«tājs aprakstÄ«ja notikušo.

Pirms gada tie bija tikai apgalvojumi, savukārt nu publiskotās Abdullajeva liecÄ«bas Kijevas tiesā netieši apliecina šo versiju, - kā izrādās, laikā, kad uzbeku uzņēmÄ“js it kā pilnvarojis Skudru rÄ«koties ar savām Ä«pašuma daļām, viņš patiesÄ«bā atradies pilnÄ«gā izolācijā un ticis spÄ«dzināts, lai piespiestu nodot Ä«pašumus Uzbekistānas valstij.

IespÄ“ja, ka šÄdos apstākļos Uzbekistānas specdienestu pagrabā bÅ«tu ieradies kāds uzņēmÄ“js no Latvijas, lai saņemtu Skudras pilnvarojumus attiecÄ«bā uz Ä«pašumiem, ko ir vÄ“lÄ“jušies iegÅ«t Uzbekistānas dienestu pārstāvji, šÄ·iet faktiski neiespÄ“jama.

Pietiek šodien publicÄ“ nedaudz saÄ«sinātu Abdullajeva Kijevas tiesā sniegto liecÄ«bu atreferÄ“jumu:

„2012.gadā es aizbraucu no valsts, jo mani brÄ«dināja, ka pret mani ir valsts pasÅ«tÄ«jums. Man piederošajās fabrikās visus vadÄ«tājus un grāmatvežus vienā dienā iesÄ“dināja. Es aizbraucu no valsts, jo pret mani bija valsts pasÅ«tÄ«jums. Es aizbraucu, un trÄ«s mÄ“nešus biju ārzemÄ“s. Manus cilvÄ“kus spÄ«dzināja.

PÄ“c trim mÄ“nešiem es atgriezos. Un man pateica – vai nu tu strādāsi ar mums, vai arÄ« turpināsim tevi iesÄ“dināt un spÄ«dzināt. Es teicu, ka darÄ«šu visu, ko vajag darÄ«t. Man pateica, lai nododu visas lietas, kas man ir. Tās ir viesnÄ«cas, kuras cÄ“lām, mājas, man bija Ä«pašumi ārzemÄ“s, tas viss bija redzams dokumentos. To visu man gribÄ“ja atņemt.

Es sāku visu atdot. Man sāka pieprasÄ«t 400 miljonus dolāru. Es jautāju – no kurienes tāda summa. Viņi teica – tavi direktori sniedza tādas liecÄ«bas. PÄ“c kāda laika sāka jau prasÄ«t 800 miljonus. Es prasÄ«ju – no kurienes tagad tā summa? Es neko nevarÄ“ju pierādÄ«t.

Mani pratināja prezidenta administrācijā pagrabā, fiziski un morāli ietekmÄ“ja. Es teicu – es varu visu atdot, man neko nevajag. No augšas pasÅ«tÄ«jums. Es teicu – viss, es visu atdodu. Man visu konfiscÄ“ja, piespieda visu atdot. Es parakstÄ«ju dokumentu, ka visu atdodu valstij – rÅ«pnÄ«cu akcijas, viesnÄ«cas, firmas ārzemÄ“s, viss tika atdots valstij.

Tā nauda, kas bija legāla Uzbekistānā, viņi nevarÄ“ja to paņemt. Viņi mani aizveda uz banku, lika visu izņemt skaidrā naudā un atdot drošÄ«bas dienestam. Es izņēmu naudu un atdevu tiem cilvÄ“kiem. Tas viss vilkās pusotru gadu.

Tad mani ieslodzÄ«ja pagrabā. Uzvilka man masku, uzlika roku dzelžus un iemeta pagrabā, trÄ«s kvadrātmetrus lielā telpā. Es tur biju 95 dienas. Es neko nevarÄ“ju nedz saņemt, nedz nodot. Atnāca drošÄ«bas dienests un mani fiziski sita. Septiņas dienas nedeva Ä“st. Tas viss ir dokumentos, mÄ“s to visu rakstÄ«jām.

Es jautāju – ko jums no manis vajag? Viņi teica, ka vÄ“l to mantu, kas ir maniem radiniekiem. Es teicu, labi, es viņiem pateikšu. Man iedeva telefonu, es zvanu meitai, es saku – atdodiet visas tās mantas, es šeit nevaru. Man veica kaut kādas injekcijas. Es piezvanÄ«ju radiniekiem, viņi teica, ka visu atdeva valstij, valsts visu pārrakstÄ«ja.

2014.gadā mani izlaida. Uz piecām dienām. Es iznācu ārā, nevarÄ“ju nostāvÄ“t uz kājām, es atrados krÄ“slā, es nevarÄ“ju nostāvÄ“t kājās. Mani aizveda mājās un vienkārši atlaida. PÄ“c kāda laika mani atkal izsauc. Es prasu – kas man tālāk jādara? Viņi saka – tev ir ārzemju firmas, kuras no tevis kādreiz nopirka. Es saku – es nevaru atdot, tie ir sveši cilvÄ“ki, Krievijas iedzÄ«votāji. 2014.gadā drošÄ«bas dienests savāca to grupÄ“jumu. Un mani spÄ«dzināja un pratināja.

Es šeit nevaru izstāstÄ«t, par ko mani pratināja, jo šeit ir videokameras, bet to es izstāstÄ«šu imigrācijas dienestam. Kad es biju pagrabā, mani pratināja par šiem cilvÄ“kiem. To grupu savāca.

PÄ“c kāda laika atkal mani izsauc, drošÄ«bas dienests atkal mani iesÄ“dina. Es saku – es taču visu atdevu. Viņi saka – nÄ“, ir pavÄ“le no augšas tevi iesÄ“dināt. Es sēžu mÄ“nešus ar vÄ“l vienu cilvÄ“ku, kas bija drošÄ«bas dienesta cilvÄ“ks, viņš radÄ«ja psiholoÄ£isku spiedienu, lai es tur nevarÄ“tu uzturÄ“ties. Es ar viņu sÄ“dÄ“ju deviņus mÄ“nešus.

Tajā laikā notika tiesa, man atveda dokumentus un liek parakstÄ«t. Es jautāju – vai drÄ«kst izlasÄ«t? Viņi jautā – vai tu aizmirsi, kas bija pirms trim mÄ“nešiem? Es saku – viss skaidrs, parakstu. Es parakstÄ«ju kaut kādus dokumentus, bet pats neko nezināju. PilsÄ“tas tiesa izskata. Advokātu pie mani neielaida. Man saka – tā ir pavÄ“le no augšas, tevi vienalga iesÄ“dinās.

Sākās tiesas process. To visu vilcināja. Mani visu laiku sÄ“dināja pagrabos, norobežoja no citiem cilvÄ“kiem. Lai nekāda informācija neizietu. Es visu laiku biju izolÄ“tos pagrabos. Tiesnesis saka – tā, tev šodien jāizvirza apsÅ«dzÄ«ba. 15 gadi. No augšas pavÄ“le. Es nesaprotu, kā tā var bÅ«t, viņi saka, viss, pavÄ“le no augšas, 15 gadi. Tā arÄ« izdarÄ«ja.

Saka – ekonomiskais pants, laupÄ«šana. Man inkriminÄ“ja nodokļu nemaksāšanu, laupÄ«šanu, tas viss tika apmaksāts. Tiesnesis saka, ka man jāsamaksā sods 400 minimālie nodokļi. IeslodzÄ«juma nav. Bet pÄ“c panta 13 gadi. Es prasu – kā, tas ir par kukuļņemšanu amatpersonai. Viņi saka – pavÄ“le no augšas. Man vÄ“l inkriminÄ“ja nelikumÄ«gu valÅ«tas glabāšanu. ValÅ«ta ir visiem cilvÄ“kiem, tad jau visi jāiesÄ“dina.

Kopā man iedeva 15 gadus. Mani nogādāja zonā. Es tur sÄ“dÄ“ju savu termiņu. PÄ“c deviņiem mÄ“nešiem atkal atnāk un atkal saka to pašu. PÄ“c diviem gadiem viņi saka – viss, mÄ“s tevi izlaižam. Bez manis, bez advokāta notika kasācijas tiesa. Tiesnesis saka, es sajaucu 210.pantu, viņam ir 168.pants. tā ir krāpšana. PÄ“c 168.panta var dot sešus gadus. Viņiem nav tiesÄ«bu man dot sešus gadus. Ja tu atmaksā naudu, ko esi ieguvis krāpniecÄ«bas ceļā, viņi nevar iesÄ“dināt. Tā rakstÄ«ts kriminālkodeksā. Es nosÄ“dÄ“ju liekus gadus, man neviens neticÄ“ja.

Un tad mani vienkārši atlaiž ar dokumentiem. Es izeju un ar to vilka biļeti saņemu pasi. Legālu pasi, kuru jÅ«s tagad redzat. Man ir viena pase, nevis divas. Ja jÅ«s uzmanÄ«gi paskatÄ«sieties, tā ir viena un tā pati pase.

Ja es tagad aizbraukušu uz Uzbekistānu, es nomiršu. Mani vispirms spÄ«dzinās un pÄ“c tam nogalinās. Tādēļ es vÄ“los jÅ«s lÅ«gt, godājamais tiesnesi, lai jÅ«s pret šo lietu izturaties ar izpratni…”