Iesaki rakstu:

Ja metalurÄ£ijas uzņēmuma Liepājas metalurgs pirmās krÄ«zes laikā valdÄ«ba vÄ“l cÄ«tÄ«gi solÄ«ja uzņēmuma glābšanu, tā darbÄ«bas atjaunošanu un darbavietu saglabāšanu, pašlaik par ko tādu vairs faktiski netiek runāts, - nu valdÄ«ba tikpat enerÄ£iski sola valsts ieguldÄ«jumu atgÅ«šanu. Pietiek turpina publikāciju ciklu, lai parādÄ«tu – kuri tieši bija tie cilvÄ“ki, kuru dēļ uzņēmums un Latvijas valsts ir nonākuši pašreizÄ“jā traÄ£iskajā situācijā, un kādas ir bijušas viņu krāpšanas metodes.

2013. gada 1. februārÄ«, kad nu jau aptuveni nedēļu visiem ir skaidrs, ka ar Latvijas lielāko rÅ«pniecÄ«bas uzņēmumu kaut kas galÄ«gi nav kārtÄ«bā, Andra Vilka vadÄ«tā Finanšu ministrija nāk klajā ar garu skaidrojumu par to, cik cÄ«tÄ«gi un pamatÄ«gi, un, galvenais, tiesiski pamatoti tā gadu gaitā uzraudzÄ«jusi milzÄ«go valsts galvojumu saņēmušo Liepājas metalurgu:

Pirmkārt, Finanšu ministrija un tās pārraudzÄ«bā esošÄ Valsts kase esot darÄ«jušas visu, ko tai normatÄ«vie akti liek, otrkārt, normatÄ«vie akti prasa sniegt pamatÄ«gu apjomu dokumentu, un ar to viss esot kārtÄ«bā, bet vÄ“l vairāk rÅ«pÄ“ties par valsts galvojuma likteni Finanšu ministrija nemaz neesot tiesÄ«ga, treškārt, uzraudzÄ«šana rÅ«pÄ«gi sadalÄ«ta starp dažādām struktÅ«rām, kā rezultātā konkrÄ“ti vienas atbildÄ«gas amatpersonas vai struktÅ«ras nemaz nav, bet, ceturtkārt, vispār atbildÄ«ba esot jāprasa no Liepājas metalurga padomes, kurai taču "jāuzrauga valdes darbÄ«ba, tai skaitā jāuzrauga, lai sabiedrÄ«bas lietas tiktu kārtotas saskaņā ar likumiem, statÅ«tiem un akcionāru sapulces lÄ“mumiem".

ApmÄ“ram to pašu Finanšu ministrija 2013. gada 6. februārÄ« paziņo arÄ«, atbildot uz Saeimas deputātu pieprasÄ«jumu. Visa pagarā dokumenta bÅ«tÄ«ba faktiski ir koncentrÄ“ta atbildÄ“ uz jautājumu, kura konkrÄ“ti institÅ«cija un amatpersona ir atbildÄ«ga par Liepājas metalurgam galvoto saistÄ«bu uzraudzÄ«bu? Atbilde ir Ä«sa - neviena. IerÄ“dņu valodā izsakoties, "valsts galvoto aizdevumu uzraudzÄ«bu veic dažādi departamenti atbilstoši to kompetencei". Bet - "nevienā no departamentiem nav noteikta konkrÄ“ta persona, kas ir atbildÄ«ga par AS Liepājas metalurgs uzraudzÄ«bu".

Deputātu Ä“rtÄ«bai un labākai izpratnei pievienota pat shÄ“ma - lÅ«k, tā tiesiskajā Latvijas valstÄ« teorÄ“tiski notiekot valsts galvojumu sniegšana:

"Finanšu ministrija nosaka valsts vārdā sniedzamo galvojumu maksimāli pieļaujamo limitu (gadskārtÄ“jā valsts budžeta likumprojekta izstrādes grafikā noteiktajā termiņā) >

Galvojuma pretendents iesniedz nozares ministrijā pieteikumu, biznesa plānu, informāciju par plānoto galvojuma nodrošinājumu >

Nozares ministrija izvÄ“rtÄ“ projekta atbilstÄ«bu attiecÄ«gās nozares ministrijas politikas plānošanas dokumentiem, sagatavo atbalstāmo galvojumu pretendentu projektu sarakstu sakārtotu prioritārā projektu realizācijas kārtÄ«bā un kopā ar pretendenta iesniegtajiem dokumentiem un nozares ministrijas projekta izvÄ“rtÄ“jumu iesniedz Finanšu ministrijā >

Finanšu ministrija veic iesniegto projektu izvÄ“rtÄ“jumu, kā prioritāros nosakot šÄdus kritÄ“rijus: kredÄ«trisks, projekta atbilstÄ«ba apstiprinātajiem politikas plānošanas dokumentiem, projekta Ä«stenošanas ietekme uz valsts budžetu >

Finanšu ministrija pÄ“c projektu izvÄ“rtÄ“šanas sastāda atbalstāmo projektu sarakstu prioritārā secÄ«bā un iesniedz Ministru kabinetā lÄ“muma pieņemšanai >

Ministru kabinets apstiprina potenciāli atbalstāmo pretendentu un to projektu sarakstu galvojumu izsniegšanai, kas tiek iekļauts valsts budžeta likumprojektā >

PÄ“c gadskārtÄ“jā valsts budžeta likuma stāšanās spÄ“kā galvojuma pretendenti, kuri ir iekļauti gadskārtÄ“jā valsts budžeta likumā rÄ«ko konkursu par kredÄ«tiestādes izvÄ“li un lÄ«dz saimnieciskā gada 1.septembrim iesniedz Finanšu ministrijā aktualizÄ“tus dokumentus, kā arÄ« zvÄ“rināta revidenta atzinumu par projekta biznesa plānu, sertificÄ“ta vÄ“rtÄ“tāja novÄ“rtÄ“jumu nodrošinājumam, operatÄ«vo finanšu pārskatu u.c. >

PÄ“c dokumentu izvÄ“rtÄ“šanas finanšu ministrs pieņem lÄ“mumu sniegt vai nesniegt galvojumu."

Nav zināms, vai finanšu ministrs Andris Vilks (tomÄ“r kaut nedaudz zinot, kā ir ticis piešÄ·irts galvojums Liepājas metalurgam), brÄ«dÄ«, kad paraksta šo Saeimas deputātiem adresÄ“to dokumentu, kam nav nekā kopÄ“ja ar reālo dzÄ«vi, kaut nedaudz nosarkst vai tomÄ“r ne.

Taču ne tas bÅ«tiskākais. Faktiski skaidrojumā deputātiem Andris Vilks atkārto to pašu, kas ticis izklāstÄ«ts arÄ« skaidrojumā sabiedrÄ«bai - ar uzraudzÄ«bu viss esot bijis labākajā kārtÄ«bā, viss esot darÄ«ts precÄ«zi tā, kā tas aprakstÄ«ts normatÄ«vajos aktos, bet tas, ka Liepājas metalurgs kaut kā nejauši un negaidÄ«ti ir nonācis kraha priekšÄ, varot liecināt par visu ko, tikai ne par nepietiekamu valsts galvojumu saņēmušÄ uzņēmuma uzraudzÄ«bu. Ar to viss esot bijis kārtÄ«bā, visi vajadzÄ«gie papÄ«ri pieprasÄ«ti un arÄ« saņemti.

Ja rÅ«pÄ«gāk paraudzÄ«ties uz oficiālās uzraudzÄ«bas kārtÄ«bā iesniedzamajiem un izvÄ“rtÄ“jamajiem dokumentiem, ātri kļūst skaidrs - to vidÅ« ir ļoti maz tādu, kas agrāk vai vÄ“lāk nebÅ«tu pieejami publiski. To apliecina arÄ« finanšu ministra 2013. gada februāra sākuma atskaite Saeimas deputātiem par pÄ“dÄ“jo divu gadu kontaktiem ar Liepājas metalurgu.

2011. gadā Finanšu ministrija ar Liepājas metalurgu sarakstÄ«jusies divreiz, pieprasot uzņēmumam revidenta atzinumu (kas tāpat pÄ“cāk ir atrodams gada pārskatā) un vÄ“l arÄ« reitinga novÄ“rtÄ“jumu, - un tas arÄ« viss. Tas, kā uzņēmumam iet ar uzņēmÄ“jdarbÄ«bu, Finanšu ministriju nav interesÄ“jis, - tikai mantas vÄ“rtÄ“jumi.

Savukārt 2012. gadā Finanšu ministrija pÄ“kšÅ†i pamanÄ«jusi, ka uzņēmumam "pasliktinājušies finanšu rādÄ«tāji" (kaut patiesÄ«bā Liepājas metalurgs ar zaudÄ“jumiem strādā jau gadiem ilgi), un "pieprasÄ«jusi paskaidrojumus". Uzņēmums atbild, ka "rādÄ«tājiem vajadzÄ“tu izlÄ«dzināties", un Andra Vilka vadÄ«tajai ministrijai ar to pilnÄ«gi pietiek. ArÄ« visi pārÄ“jie informācijas pieprasÄ«jumi uzņēmumam ir tikpat formāli.

Tiesa, ir notikušas arÄ« divas tikšanās, - taču abas ir bijušas tikai un vienÄ«gi pačalošanas lÄ«menÄ«, bez kaut jel kādas konkrÄ“tas izpÄ“tes, analÄ«zes un lÄ“mumu pieņemšanas. LÅ«k, oficiālais atstāsts par Andra Vilka viesošanos uzņēmumā 2012. gada 8. augustā:

"Šodien AS Liepājas metalurgs vizÄ«tÄ“ bija ieradies finanšu ministrs Andris Vilks, ministrijas valsts sekretāre Sanita Bajāre, parlamentārā sekretāre Karina Korna un Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Ä€boliņš. Kopā ar AS Liepājas metalurgs vadÄ«bu viesi apskatÄ«ja jauno elektrotÄ“raudkausÄ“šanas cehu un pārliecinājās, ka darbs tajā rit bez traucÄ“jumiem.

IzvÄ“rtÄ“jot AS Liepājas metalurgs lomu Latvijas ekonomikā finanšu ministrs Andris Vilks rezumÄ“ja: "Biju šeit laikā, kad tika apturÄ“ta vecās martena krāsns darbÄ«ba, mÄ“Ä£ināju toreiz vizualizÄ“t gaidāmo, bet tagad redzu, cik vÄ“rienÄ«gas pārmaiņas ir notikušas.

Ir notikusi dinamiska pāreja no vecās tehnoloÄ£ijas uz jauno. Pārsteidz, ka šo sarežģīto un apjomÄ«go nozari ir iespÄ“jams attÄ«stÄ«t - rÅ«pnÄ«ca jau iezÄ«mÄ“ nākotnes vÄ«zijas, redzu, kāds bÅ«s nākošais posms. Metalurgam ir spÄ“cÄ«gi pamati, stabils kolektÄ«vs, visu cieņu tam, kas šeit tiek darÄ«ts, jo nozare ir sarežģīta - precedenta nav ne Latvijā, arÄ« ne Baltijā.

Uzņēmums ir unikāls, jo nav tradicionāls, Latvijā to nav ar ko salÄ«dzināt. Ir jāskatās, kas notiek pasaulÄ“ ar šÄdiem uzņēmumiem. Lai realizÄ“tu pāreju no viena ekonomiskā modeļa uz otru ir vajadzÄ«ga drosme. Ir jāsaprot, ka notiek pāreja no viena modeļa uz otru, ir iespÄ“jamas problÄ“mas, tā notiek un pret to ir jāattiecas ar izpratni. Latvijā lÄ«dzÄ«gu uzņēmumu nav, bet pieredze pasaulÄ“ ir.""

TiešÄm tikai pačalošanas? Un kā tad izpÄ“te, uzraudzÄ«ba, pieņemtie lÄ“mumi? LÅ«k, izteiksmÄ«ga Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieces Baibas Bānes atbilde uz oficiālu pieprasÄ«jumu - kas abās tikšanās reizÄ“s piedalÄ«jās, kādus jautājumus apsprieda, kur ir tikšanās protokoli vai ziņojumi par rezultātiem:

"Tikšanās [2012. gada 17. decembrÄ«] notika pÄ“c Finanšu ministrijas iniciatÄ«vas, Finanšu ministrijas telpās, un tajā piedalÄ«jās AS Liepājas metalurgs pārstāvji [kuru vārdus ministrija nevÄ“las atklāt] un Finanšu ministrijas pārstāvji: A. Vilks, K. Korna, S. Bajāre, S. Jantone un K. Ä€boliņš. InformÄ“jam, ka operatÄ«vās sanāksmes, kas tiek organizÄ“tas informācijas apmaiņas nolÅ«kos, netiek protokolÄ“tas, izņemot gadÄ«jumus, kad to ir pieprasÄ«jis kāds no sanāksmes dalÄ«bniekiem.

Tikšanās [2012. gada 08. augustā] notika Liepājas vizÄ«tes ietvaros, kuras laikā Finanšu ministrijas pārstāvji apmeklÄ“ja arÄ« Eiropas SavienÄ«bas fondu projektu atvÄ“rto dienu, un tajā piedalÄ«jās AS Liepājas metalurgs pārstāvji un Finanšu ministrijas pārstāvji: A. Vilks, K. Korna, S. Bajāre un K. Ä€boliņš. Kā jau atbildÄ“ uz 1. jautājumu minÄ“jām, operatÄ«vās sanāksmes, kas tiek organizÄ“tas informācijas apmaiņas nolÅ«kos, netiek protokolÄ“tas."

Un kā tad ar visu - ne pārāk apjomÄ«go un detalizÄ“to, bet nu tomÄ“r - informāciju, kuru Finanšu ministrija 2011. un 2012. gadā valsts galvojuma uzraudzÄ«bas ietvaros esot pieprasÄ«jusi no Liepājas metalurga? Neticami, bet fakts - lÅ«k, tās pašas Baibas Bānes oficiālais skaidrojums:

"InformÄ“jam, ka Valsts kase ir saņēmusi AS Liepājas metalurgs 2013. gada 3. aprīļa vÄ“stuli Nr.1626/31-1, kurā norādÄ«ts, ka visa informācija, ko saņēmusi Finanšu ministrija un/vai Valsts kase saistÄ«bā ar valsts vārdā sniegto galvojumu, ir komercnoslÄ“pums."

Tas nozÄ«mÄ“: Liepājas metalurgs ir bez kādām diskusijām paziņojis Latvijas valstij, ka visa tā informācija, kas valstij tiek sniegta saistÄ«bā ar privātuzņēmuma saņemtu valsts galvojumu, esot paša uzņēmuma komercnoslÄ“pums, - un valsts pārstāvji ar finanšu ministru priekšgalā tam ir bez ierunām piekrituši.

VÄ“l vairāk - Baiba Bāne noklusÄ“ to, ka tieši valsts pārstāvji ir bijuši tie, kas uzņēmumam pirms tam pieklājÄ«gi lÅ«guši sniegt savu atzinumu - kāds ir ar valsts galvojumu saistÄ«tās informācijas statuss.

Un tas nav nekāds izdomājums vai fantāzija - lÅ«k, arÄ« pati Liepājas metalurga valdes priekšsÄ“dÄ“tāja ValÄ“rija Terentjeva 2013. gada 3. aprīļa vÄ“stule "Par informācijas statusu":

"Atbildot uz JÅ«su pieprasÄ«jumu par Latvijas Republikas Finanšu ministrijai un Valsts kasei iesniegtās informācijas statusu, AS Liepājas metalurgs informÄ“ JÅ«s, ka atbilstoši Informācijas atklātÄ«bas likuma 5. panta otrās daļas trešajam punktam, 5. panta trešajai daļai, 7. panta pirmajai daļai un Komerclikuma 19. pantam visa informācija, ko AS Liepājas metalurgs laika posmā no 2009. gada 01. janvāra lÄ«dz šai dienai ir sniegusi Latvijas Republikas Finanšu ministrijai un/vai Valsts kasei saistÄ«bā ar valsts galvojuma izsniegšanu, ir AS Liepājas metalurgs komercnoslÄ“pums.

Šajā sakarā AS Liepājas metalurgs šai informācijai ir noteikusi ierobežotas pieejamÄ«bas statusu, jo šÄ«s informācijas izpaušana var nodarÄ«t kaitÄ“jumu AS Liepājas metalurgs likumiskajām interesÄ“m un bÅ«tiski negatÄ«vi ietekmÄ“t AS Liepājas metalurgs konkurÄ“tspÄ“ju.

Å…emot vÄ“rā iepriekšminÄ“to, AS Liepājas metalurgs uzskata, ka visi dokumenti, ko AS Liepājas metalurgs laika posmā no 2009. gada 01. janvāra lÄ«dz šai dienai ir sniegusi Latvijas Republikas Finanšu ministrijai un/vai Valsts kasei saistÄ«bā ar valsts galvojuma izsniegšanu, kā arÄ« šo dokumentu saturs un tajos ietvertā informācija nav izpaužami trešajām personām..."

ArÄ« tās skopās ziņas, ko Finanšu ministrija un Valsts kase uzdrÄ«kstas izpaust bez Liepājas metalurga un tā saimnieku atļaujas, apliecina valsts galvojuma valstisko uzraudzÄ«tāju neieinteresÄ“tÄ«bu un vienkārši nolaidÄ«bu, rÅ«pÄ“joties par sešdesmit miljoniem valsts naudas.

LÅ«k, kāda, piemÄ“ram, bijusi Finanšu ministrijas rÄ«cÄ«ba, beidzot "pamanot", ka 2012. gada pirmajā ceturksnÄ« Liepājas metalurga darbÄ«bas rezultāti vÄ“l pasliktinājušies, - vÄ“l viens Baibas Bānes oficiālais skaidrojums:

"Valsts galvoto kredÄ«tu uzraudzÄ«ba notiek atbilstoši Ministru kabineta 2005. gada 12. jÅ«lija noteikumiem Nr. 513 „Galvojumu sniegšanas un uzraudzÄ«bas kārtÄ«ba". Savas kompetences ietvaros Finanšu ministrija un Valsts kase kontroli Ä«stenoja, regulāri uzraugot AS Liepājas metalurgs finanšu rādÄ«tājus un to izpildi pret biznesa plānu.

KonstatÄ“jot AS Liepājas metalurgs iesniegto prognožu neizpildi pret biznesa plānu un finanšu rādÄ«tāju pasliktināšanos, tika veiktas pārrunas un organizÄ“tas tikšanās, kuru laikā tika pārrunāti AS Liepājas metalurgs finansiālās darbÄ«bas un valsts vārdā galvotā aizdevuma atmaksas jautājumi, rosinot AS Liepājas metalurgs aktualizÄ“t biznesa plānu un uzsākt sarunas ar Unicredit S.p.A. par aizdevuma atmaksas grafika pārskatÄ«šanu vai pārfinansÄ“šanu citā kredÄ«tiestādÄ“."

Tātad - redzot, ka bizness sāk pikÄ“t bezdibenÄ«, Finanšu ministrijas un Valsts kases pārstāvji "veikuši pārrunas un organizÄ“juši tikšanās", kuru laikā "pārrunājuši finansiālās darbÄ«bas un jautājumus", kā arÄ« "rosinājuši aktualizÄ“t biznesa plānu un uzsākt sarunas". Tas tad arÄ« viss - un, kā mÄ“s jau labi zinām, šÄdas "sarunas" visa 2012. gada laikā bijušas precÄ«zi divas (ja ieskaita ministra Andra Vilka viesošanos Liepājā un jÅ«smošanu par tehnisko progresu).

Tāda nu ir Andra Vilka un kompānijas valstiskā uzraudzÄ«ba - absolÅ«ti formāla, bez konkrÄ“tiem atbildÄ«gajiem, bez kādas ieinteresÄ“tÄ«bas, atklāti pavirša un nolaidÄ«ga. Bet... varbÅ«t citādi nemaz nevarÄ“ja? VarbÅ«t nabaga valsts nemaz nevarÄ“ja pamanÄ«t, kas patiesÄ«bā notiek ar Liepājas metalurgu? Publikāciju cikla turpinājums – pÄ“c svÄ“tkiem.