Iesaki rakstu:

Ja metalurÄ£ijas uzņēmuma Liepājas metalurgs pirmās krÄ«zes laikā valdÄ«ba vÄ“l cÄ«tÄ«gi solÄ«ja uzņēmuma glābšanu, tā darbÄ«bas atjaunošanu un darbavietu saglabāšanu, pašlaik par ko tādu vairs faktiski netiek runāts, - nu valdÄ«ba tikpat enerÄ£iski sola valsts ieguldÄ«jumu atgÅ«šanu. Pietiek turpina publikāciju ciklu, lai parādÄ«tu – kuri tieši bija tie cilvÄ“ki, kuru dēļ uzņēmums un Latvijas valsts ir nonākuši pašreizÄ“jā traÄ£iskajā situācijā, un kādas ir bijušas viņu krāpšanas metodes.

Spriežot pÄ“c visu valstiski augsti atbildÄ«go personu - premjera Valda Dombrovska, finanšu ministra Andra Vilka, ekonomikas ministra Daniela Pavļuta, Valsts kases pārvaldnieka Kaspara Ä€boliņa un visu pārÄ“jo - publiskajiem paziņojumiem un reakcijas, 2013. gada 22. janvārÄ« viņi piedzÄ«vo zibeni un pÄ“rkonu no pilnÄ«gi skaidrām debesÄ«m.

Visi nolaidÄ«gie valstiskie uzraudzÄ«tāji lÄ«dz pat šim mirklim acÄ«mredzami ir dzÄ«vojuši svÄ“tā pārliecÄ«bā, ka viņu "kontrolÄ“tajam" Liepājas metalurgam klājas ja ne spÄ«doši, tad vismaz tÄ«ri tā nekas, un tad pÄ“kšÅ†i...

Jā, un tad pÄ“kšÅ†i Liepājas metalurga valdes priekšsÄ“dÄ“tājs ValÄ“rijs Terentjevs ar vārdiem "saprotam, ka tas ir nesmuks gājiens, bet mums nav citas izvÄ“les" 22. janvārÄ« publiski paziņo, ka uzņēmuma valde pagājušajā nedēļā nolÄ“musi uz laiku pārtraukt maksāt Latvenergo obligātā iepirkuma komponenti (saÄ«sinājumā zināmu kā OIK), kas darbojas kā atbalsta mehānisms elektrÄ«bas ražotājiem - gada laikā samaksājamo deviņu miljonu latu Liepājas metalurgam neesot.

Paziņojuma vieta, forma un laiks ir izraudzÄ«ti vairāk nekā jokaini. LÄ«dz tam katru reizi, kad nepieciešams iegÅ«t kādu labumu no Latvijas valsts, Liepājas metalurga saimnieki rÄ«kojas pÄ“c apmÄ“ram vienādas metodes - nevis kaut kur laužas pa parādes durvÄ«m ar skaļiem saucieniem, bet noalgo gudrus padomdevÄ“jus un konsultantus, pa aizkulisÄ“m saorganizÄ“ atbalstÄ«tājus un tad jau, balstoties uz tiem, palÅ«dz kaut ko valstiski svarÄ«gu.

Šoreiz - nekā tamlÄ«dzÄ«ga. Paziņojumam ir izvÄ“lÄ“ta Saeimas TautsaimniecÄ«bas, agrārās, vides un reÄ£ionālās politikas komisijas sÄ“de, neviens iepriekš ne par ko nav brÄ«dināts, uz jaunumu izziņošanu uzņēmuma saimnieki atsÅ«ta jau pieminÄ“to ValÄ“riju Terentjevu un uzņēmuma galveno finansisti, savu uzticÄ«bas personu Benitu Imbovicu, bet par lÄ“mumu vairs nemaksāt OIK nav ticis painformÄ“ts pat Latvenergo, kuram šÄ« tāpat ir pirmā dzirdÄ“šana par Liepājas metalurga nodomiem.

Kas zÄ«mÄ«gi, neviens no Saeimas komisijas deputātiem šo sÄ“di gadu vÄ“lāk lāga neatceras - ne Ingmārs LÄ«daka, ne Jānis DÅ«klavs, ne Dzintars ZaÄ·is, ne Romāns Naudiņš. PÄ“dÄ“jais no viņiem pat godÄ«gi atzÄ«st - esot tik daudz komisiju, ka nevarot to visu atcerÄ“ties.

Un arÄ« toreizÄ“jais komisijas vadÄ«tājs Vjačeslavs Dombrovskis nav neko atminÄ«gāks: "Cik atceros, tā bija sÄ“de par OIK. Bija ieradušies vairāki uzņēmumi. Ja uzņēmumi izrāda vÄ“lmi nākt uz TautsaimniecÄ«bas komisiju, tad, ja nav Ä«paša iemesla atteikt, parasti uzaicinām. Es vairs neatceros, kas tur bija ieradies, tur bija vairāki uzņēmumi, arÄ« Liepājas metalurgs, bet tā bija liela sÄ“de tieši par OIK."

Pie iemesliem, kuru dēļ uzņēmums šoreiz izvÄ“las šÄdu stratÄ“Ä£iju, vÄ“l atgriezÄ«simies, taču viens ir skaidrs - Liepājas metalurgs visiem klātesošajiem skaidri un saprotami paziņo, ka tam trÅ«kst naudas. Lielas naudas. Savukārt pirmā valstisko uzraugu un pārraugu reakcija viennozÄ«mÄ«gi liecina, ka neko tādu viņi nav pat nojautuši.

"Latvijas lielākā ražotāja paziņojums ir ļoti nopietns signāls" un "trauksme, ko ceļam par subsidÄ“tās enerÄ£ijas izmaksu pieaugumu, nav nekāds joks. Riski ir un bÅ«s taustāmi un reāli" - tas ir viss, ko pÄ“c sÄ“des sociālajā tÄ«klā Twitter spÄ“j izdvest ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Finanšu ministrs Andris Vilks, kura tiešÄ politiskā atbildÄ«bā ir uzraudzÄ«ba saistÄ«bā ar Liepājas metalurgam izsniegto valsts galvojumu, un Ministru prezidents Valdis Dombrovskis vienkārši klusÄ“.

Premjers, kurš ir devies uz Davosas ekonomikas forumu ŠveicÄ“, spÄ“j pateikt tik daudz, ka esot izdevis rezolÅ«ciju, uzdodot ekonomikas un finanšu ministriem, kā arÄ« Valsts kasei "detalizÄ“ti iepazÄ«ties ar situāciju uzņēmumā un izstrādāt priekšlikumus situācijas risināšanai", - pÄ“c tam jau sanāksmÄ“ tikšot "spriests par tālāko rÄ«cÄ«bu saistÄ«bā ar radušos situāciju". Par paniku, kāda iestājusies valdÄ«bā, uzskatāmi liecina fakts, ka šÄ« rezolÅ«cija nekavÄ“joties tiek klasificÄ“ta kā ierobežotas pieejamÄ«bas informācija un atslepenota tikai gadu vÄ“lāk.

"No plaukta nokritušie" ministri kopā ar Valsts kasi beidzot Ä·eras pie tā, par ko viņiem vajadzÄ“tu bÅ«t bijušiem lietas kursā nepārtraukti un jau sen. Savukārt Liepājas metalurgs tikai 28. janvārÄ« beidzot uzraksta oficiālu vÄ“stuli ar daudznozÄ«mÄ«gu nosaukumu "Par atbalstu", kas adresÄ“ta ne tikai premjeram, bet arÄ« Valsts prezidentam un Saeimas priekšsÄ“dÄ“tājai.

Kas šajā dokumentā, kam uzskatāmÄ«bas labad pievienotas arÄ« pāris tabulas un grafiki, Ä«sti pateikts? No pirmā acu uzmetiena uzņēmuma saimnieki saka - ai, ai, elektroenerÄ£ijas cena ir par augstu, un runa ir par nedaudz vairāk nekā deviņiem miljoniem latu. Summa, protams, liela - bet nekas Ä«paši briesmÄ«gs no valstiskā viedokļa.

Taču, ielasoties rÅ«pÄ«gāk, rodas jau cits priekšstats - ka patiesÄ«bā Liepājas metalurga saimnieki signalizÄ“ par nesalÄ«dzināmi iespaidÄ«gākām saimnieciskajām problÄ“mām, kuru risināšanai nepieciešams gan slÄ“gt metāllūžņu eksportu visas valsts mÄ“rogā, gan kompensÄ“t iepriekšÄ“jo elektroenerÄ£ijas sadārdzinājumu.

Turklāt, kas dÄ«vaini - Metalurga saimnieki no valsts galvojuma saņemšanas laikiem labi zina, kāds "sagatavošanas" un "ieeļļošanas" darbs ir veicams un kādi konsultanti piesaistāmi, lai reāli kaut ko izdabÅ«tu no Latvijas valsts un tās vadÄ«tājiem, taču šoreiz vienkārši sper visu ārā pa tiešo.

Ja "valstiskie uzraugi" bÅ«tu veikuši kaut jel kādu reālu uzņēmuma saimnieciskās situācijas kontroli, jau šajā atklāsmju brÄ«dÄ« bÅ«tu skaidrs patiesais problÄ“mu apmÄ“rs. Taču Andris Vilks un Kaspars Ä€boliņš tikai plāta rokas, un Valda Dombrovska krīžu risināšanas stils ir jau ierastais - vajag padomāt, vajag apspriesties, vajag noorganizÄ“t kādas darba grupas, un tad jau redzÄ“s.

Tā nu Andris Vilks, Daniels Pavļuts un Valsts kase "sāk iepazÄ«ties ar situāciju", un ekonomikas ministrs pat nedomā sarkt, publiski paziņojot, ka vispār tā kā derÄ“tu noskaidrot, kāds ir uzņēmuma "veselÄ«bas stāvoklis". Paiet divas nedēļas kopš uzņēmuma paziņojuma, un premjers Valdis Dombrovskis joprojām ir spÄ“jÄ«gs pateikt tikai to, ka "no pirmā acu uzmetiena ir redzams, ka uzņēmumā ir kaut kādas Ä«stermiņa likviditātes grÅ«tÄ«bas".

Savukārt tukšmuldÄ“šanas standartu uzstāda ekonomikas ministrs - lÅ«k, ilustrācija: "Radās tāds iespaids, ka esam tikuši uz priekšu, jo mÄ“s izklāstÄ«jām tos lÄ“mumus, ko valdÄ«ba bÅ«tu gatava pieņemt, bet kuru priekšnoteikums ir pilnÄ«ga informācija par uzņēmuma finanšu stāvokli un perspektÄ«vām, lÄ«dz ar to uzņēmuma vadÄ«bai tika nodots valdÄ«bas lÅ«gums sadarbÄ«bā ar Valsts kasi visÄ«sākajā laikā veikt padziļinātu pārbaudi par uzņēmuma finansÄ“m un saimniecisko darbÄ«bu."

Jau šajā brÄ«dÄ« - divas nedēļas pÄ“c ValÄ“rija Terentjeva "nesmukā gājiena" Saeimā - portālā Delfi tiek publicÄ“ts rakstiņš ar virsrakstu „Liepājas metalurgs jau tagad ir otrs Parex”, kurā pietiekami skarbi tiek prognozÄ“ta tālākā notikumu attÄ«stÄ«ba:

"Kad Valda Dombrovska valdÄ«ba runā par to, kā nekādā gadÄ«jumā netikšot pieļauts, lai no Liepājas metalurga sanāktu otrs Parex, tie ir meli un muļķu meklÄ“šana. PatiesÄ«bā tas jau tagad ir otrs (ja precÄ«zāk, vismaz ceturtais) Parex – un vienÄ«gais jautājums ir tikai tas, cik tieši nodokļu maksātājiem izmaksās šis Valda Dombrovska valdÄ«bas un konkrÄ“tu tās ministru nolaidÄ«bas, tuvredzÄ«bas un vienkārši muļķības rezultāts.

Kad valdÄ«ba precÄ«zi vienam un tam pašam grābeklim uzkāpj nevis pirmo, bet nez kuro reizi, patiesÄ«bā ir ļoti vienkārši uzskaitÄ«t šÄ« sāpÄ«gā, bet prātu, kā redzams, nevairojošÄ instrumenta sastāvdaļas. Secinājums – vienÄ«gais, kas Liepājas metalurga lietu atšÄ·ir no Parex nejÄ“dzÄ«bas, ir notikumu secÄ«ba un summas: labā ziņa ir tā, ka, lai kā mÅ«su valstsvÄ«ri censtos, lÄ«dz miljardam šoreiz neaizvilks. Bet visādi citādi – nu, ko, paskaitÄ«sim paši.

Īstā Parex gadÄ«jumā secÄ«ba tātad bija šÄda: vispirms valdÄ«ba (Latvijas Banka, Finanšu un kapitāla tirgus komisija) kopā ar pašiem bankas saimniekiem, kas bija pārrijušies un primitÄ«vas lielummānijas apstulbināti, nogulÄ“ja nepatikšanu nobriešanu: vieni uzraugi un lÄ“mÄ“ji bija saimnieku piebaroti, citi – stulbi, nolaidÄ«gi un neizlÄ“mÄ«gi, bet rezultāts – viens un tas pats.

Beidzot pamanÄ«juši, ka nu ir ziepes, šie paši uzraugi un lÄ“mÄ“ji dārgo laiku nejÄ“dzÄ«gi tÄ“rÄ“ja, veicot visdažādākās analÄ«zes, organizÄ“jot auditus, novÄ“rtÄ“jot situāciju – ar vārdu sakot, brÄ«dÄ«, kad sÅ«... jau bija klāt un sāka smelties visur, kur vien varÄ“ja, beidzot sāka darÄ«t to, ar ko tiem bija jānodarbojas jau sen iepriekš. To, par ko viņi no valsts saņēma savas izcilās algas.

VÄ“l pÄ“c tam, kad minÄ“tie sÅ«... jau visās šÄ·irbās un atverÄ“s bija sasmÄ“lušies, šie paši uzraugi un lÄ“mÄ“ji, paļaujoties tādiem vai citādiem bankas saimnieku motivācijas paņēmieniem, sirdsšÄ·Ä«sti acis plikšÄ·inot un plakšÄ·inot, paziņoja - lÄ“tāk un izdevÄ«gāk bÅ«šot faktiski bankrotÄ“jušo kredÄ«tiestādi pārņemt valsts Ä«pašumā un tās „caurumus” aizbāzt ar valsts (tātad mÅ«su visu) naudu, kuru, protams, mÄ“s kaut kad noteikti atgÅ«šot.

Paziņoja – un lika valstij šajā privātuzņēmumā iebāzties vÄ“l dziļāk un dziļāk, rezultātā izglābjot bankas pārrijušos saimniekus no nepatÄ«kamām sarunām ar nopietnākiem kreditoriem, kas, visticamākais, bÅ«tu beigušÄs, Kargina un Krasovicka kungiem ar visām famÄ«lijām pasaulÄ“ dodoties nevis maibahā, bet humānisma vārdā atstātos pÄ“dÄ“jos tā sauktajos trusi semeinije.

Ar ko tad atšÄ·iras Liepājas metalurga gadÄ«jums? Kā jau minÄ“ts – tikai ar summām un notikumu secÄ«bu, proti, Latvijas valsts šajā uzņēmumā ar savu 60 miljonu latu galvojumu iebāzās jau tad, kad uzņēmumam dimbaks vÄ“l nemaz nebija iestājies un pat tālumā vÄ“l tā Ä«sti nevÄ«dÄ“ja. Toties visādi citādi – viss tas pats.

Pārrijušies, jebkuru mÄ“ra sajÅ«tu zaudÄ“juši uzņēmuma saimnieki? Jā, protams – ko vÄ“rta ir kaut viena sÄ«ka epizode: 2008. gadā, kad Latvijā jau pilnā sparā sāk plosÄ«ties krÄ«ze, viņiem vÄ“l savajagas uz uzņēmuma rÄ“Ä·ina iegādāties vismaz 70 tÅ«kstošus eiro vÄ“rtu BMW X6. Un, lai gan, kad mediji to 2009. gada sākumā pamana, uzņēmuma vadÄ«ba melo, ka mašÄ«na esot iekonservÄ“ta un teju, teju tikšot pārdota, patiesÄ«bā Liepājas metalurga saimnieki to izmanto vÄ“l šobaltdien.

Pārrijušies un mÄ“ra sajÅ«tu nezinoši, lai neteiktu, ka vienkārši nekaunÄ«gi viņi ir vÄ“l lÄ«dz šai baltai dienai, - kā citādāk nosaukt faktu, ka vienudien uzņēmuma faktiskais saimnieks Sergejs Zaharjins dodas uz valdÄ«bas māju, lai lÅ«gtos pÄ“c finanšu palÄ«dzÄ«bas, bet jau dažas dienas pÄ“cāk Liepājas Latviešu biedrÄ«bas nams ir nonomāts, lai kārtÄ«gā rautā uzņemtu Zaharjina kunga sešdesmit gadu jubilejas viesu simtus ar Liepājas mÄ“ru, vÄ“ja sakārtošanas speciālistu Uldi Sesku priekšgalā.

Saimnieku piebaroti vai vienkārši stulbi un nolaidÄ«gi valstiskie uzraugi un lÄ“mÄ“ji? Jā, arÄ« ar tiem viss kārtÄ«bā. Kā citādi skaidrot to, ka uzņēmuma „akcionārs – opozicionārs” Kirovs Lipmans, kā tagad izrādās, trauksmainas vÄ“stules par Liepājas metalurga stāvokli un problÄ“mām sÅ«tÄ«jis gan pirms pusotra gada, gan tikai pirms dažiem mÄ“nešiem, taču tās palikušas „nepamanÄ«tas” gan premjera un finanšu ministra kabinetā, gan Saeimas frakcijās?

Protams, nav nekādu ilÅ«ziju par Lipmana kunga motÄ«viem. Taču nav apstrÄ«dams – šajās vÄ“stulÄ“s, kuras nu beidzot ieraudzÄ«jušas dienas gaismu, jau sen ir tikuši minÄ“ti visi tie brÄ“cošie fakti un uzņēmuma problÄ“mas, kas nu valstiskajiem uzraugiem un visai valdÄ«bai, kā izrādās, radÄ«juši neviltotu izbrÄ«nu. Tikai – tad tie kaut kā nav pamanÄ«ti. Tieši kā savulaik Parex gadÄ«jumā.

Kā izpaužas šÄ« uzraugu un lÄ“mÄ“ju galÄ“jā nolaidÄ«ba un nospļaušanās par jebkādām valsts interesÄ“m? Re, piemÄ“ram, oficiālais skaidrojums no Daniela Pavļuta vadÄ«tās Ekonomikas ministrijas: „Å…emot vÄ“rā, ka vÄ“stule tika nosÅ«tÄ«ta arÄ« par AS „Liepājas metalurgs” valsts galvojumu atbildÄ«gajai Finanšu ministrijai, atbilstoši savai kompetencei Ekonomikas ministrija sagatavoja atbildi, ko nosÅ«tÄ«ja arÄ« sākotnÄ“jā iesnieguma autoram - K. Lipmanam, informÄ“jot par viņa kā AS „Liepājas metalurgs” akcionāra un padomes locekļa tiesÄ«bām iebilst pret valdes un padomes Ä«stenoto sabiedrÄ«bas pārvaldi, kā arÄ« iespÄ“jām ierosināt dažādu lÄ“mumu pieņemšanu.”

Tātad: ekonomikas ministram Pavļutam „uz paplātes” tika nolikta vesela čupa faktu – cits par citu biedÄ“jošÄku. Īstermiņa saistÄ«bas pārsniegušas apgrozāmos lÄ«dzekļus, kas ir viena no jebkuras komercsabiedrÄ«bas maksātnespÄ“jas pazÄ«mÄ“m; nez kur pazudusi prāva daļa saņemtā milzu kredÄ«ta – vismaz pie investÄ«cijām tā nav atrodama; uzņēmuma parādi ar katru atskaiti pieauguši, sasniedzot 162 miljonus latu; uzņēmumu revidÄ“ kompānija, kuras vadÄ«tājs ir uzņēmuma padomes loceklis – un tā tālāk, un tā tālāk.

Un ko uz to visu Pavļuta kungs? Nez kāpÄ“c šÄ·iet – ja šim te kungam priekšÄ bÅ«tu nolikti šÄdi fakti par kādu radinieku, kam aizdoti tÅ«kstoš lati no paša kabatas, viņš nemierÄ«gi sarosÄ«tos. Bet nav jau runa par radinieku, - runa ir par sÅ«... valsti, Pavļuta kungs vai kāds viņa vārdā mierÄ«gi atrakstās un atslābst – ies nu satraukties par niekiem, turklāt, ja kas, par galvojumu tak atbild kāds cits, es – tikai par ekonomiku...

Un ko gan „Ä«stais atbildÄ«gais” Andris Vilks, kuru starptautiskais biznesa un finanšu izdevums The Banker, lÅ«k, nule atzinis par 2012.gada labāko finanšu ministru Eiropas reÄ£ionā? (Jā, jā, tas pats respektablais un prestižais izdevums, kurš Latvijas gada bankas goda nosaukumu veselas četras reizes piešÄ·Ä«ra tieši „Parex bankai”.) Atkal viss burts burtā kā Parex krÄ«zes nogulÄ“šanas laikā – it kā esot veikta regulāra „finansiālā stāvokļa analÄ«ze un uzraudzÄ«ba”, taču nez kāpÄ“c tagad, lÅ«k, bezgala izbrÄ«nÄ«tajai valdÄ«bai ar steigu jālemj par audita veikšanu uzņēmumā...

NÄ“, nevis „nez kāpÄ“c”, bet pavisam skaidru iemeslu dēļ. TāpÄ“c, ka Vilka kungam par valsts naudu un valsts interesÄ“m ir bijis pietiekami nospļauties, lai no Liepājas metalurga pieprasÄ«tu gandrÄ«z tikai un vienÄ«gi tādu informāciju, kas bez grÅ«tÄ«bām pieejama katram interesentam „no ielas”, - un arÄ« tā pati ar veiklu rokas vÄ“zienu aizslaucÄ«ta tālāk no acÄ«m kopā ar visādu tur Lipmanu vÄ“stulÄ“m.

Kas gan par to varÄ“tu liecināt vÄ“l skaidrāk kā Vilka kunga nespÄ“ja nosaukt kaut dažas ministrijas amatpersonas, kuras, lÅ«k, bÅ«tu veikušas šo „regulāro analÄ«zi un uzraudzÄ«bu”, vai fakts, ka Finanšu ministrijas „analÄ«tiÄ·i” nav jaudājuši pat salikt kopā pāris gada pārskatus un pamanÄ«t, ka oficiālais valdes locekļa atalgojums milzÄ«gajā uzņēmumā ir... vidÄ“ji 276 lati pirms nodokļu nomaksas.

Kas bÅ«s tālāk? PrognozÄ“šana šai valstÄ«, kā zināms, ir diezgan nepateicÄ«ga nodarbošanās, taču uzdrÄ«kstÄ“šos (protams, ar klusu cerÄ«bu, ka notiks brÄ«nums un nekas no prognozÄ“tā nepiepildÄ«sies).

Zaharjina kungs ar kompāniju neapšaubāmi ir sprukās – faktiski viņa vienÄ«gā cerÄ«ba ir labākajās Kargina un Krasovicka tradÄ«cijās likt Latvijas valstij un tās viedajiem lÄ“mÄ“jiem iebāzties savā uzņēmumā vÄ“l pamatÄ«gāk un tādā vai citādā veidā sagāzt tur vÄ“l vairāk nodokļu maksātāju naudas.

Un to viņš ļoti labi saprot, ka neviens cits viņu neglābs – tikai Latvijas valsts, no kuras galu galā jau ir izdevies izspiest gan Einara Repšes parakstÄ«to galvojumu, gan elektropievades lÄ«nijas, gan citus, mazāknozÄ«mÄ«gus sÄ«kumus. Ja neizdosies „sakārtot” to, nāksies doties tālÄ“s ar nastiņu pār plecu un jau pieminÄ“tajās pÄ“dÄ“jās bikšelÄ“s. Tātad – ir „jāsakārto”.

Ko šajā situācijā darÄ«s Latvijas valsts? AtbildÄ“šu ar pretjautājumu – kāpÄ“c lai tā šoreiz rÄ«kotos citādi nekā iepriekšÄ“jās reizÄ“s? Tās, vai bÅ«tu runa par Parex, Krājbanku vai airBaltic galu galā visas kā viena pierāda – Latvijā netiek sodÄ«ta ne amatpersonu nolaidÄ«ba, ne stulbums, ne neizdarÄ«ba.

Tās visas pierāda, ka mÅ«su valstÄ« amatpersonu izdzÄ«vošanas stratÄ“Ä£ija pašu savārÄ«tu sÅ«... situācijā ir viena – imitÄ“t nopietnu pārdomu, izvÄ“rtÄ“šanas un analÄ«zes, cik vien ilgi iespÄ“jams, un, kad pa to laiku sÅ«... ir sakrājušies desmitkārt vairāk, pieņemt „principiālo lÄ“mumu” ar pamatojumu, ka attiecÄ«gajā situācijā tas ir labākais no iespÄ“jamiem risinājumiem. Rezultātā neviens nav vainÄ«gs, bet rÄ“Ä·inu nomaksā nodokļu maksātājs.

Tā tas, visticamākais, bÅ«s arÄ« šoreiz. MaskÄ“jot lÄ«dzšinÄ“jo bezdarbÄ«bu un pÄ“c bÅ«tÄ«bas noziedzÄ«go nolaidÄ«bu, Dombrovska valdÄ«ba rÅ«pÄ«gi meklÄ“s auditÄ“tāju, tad notiks audits, tad audita izvÄ“rtÄ“šana, pārvÄ“rtÄ“šana un atkārtota izvÄ“rtÄ“šana, tad ekspertu statusā tiks piesaistÄ«ts kārtÄ“jais pusparazÄ«tiskais prudentijveidÄ«gais valsts naudas sÅ«klis, bet tikmÄ“r uzņēmums – ja akurāt nenotiks brÄ«nums – palÄ“nām agonÄ“s, lÄ«dz pienāks brÄ«dis, kad iestāsies pilnÄ«ga skaidrÄ«ba – ja valsts steidzami neiedod Liepājas metalurgam to, to un vÄ“l to, krāsnis izdzisÄ«s.

Šajā brÄ«dÄ« valdÄ«ba tad nu arÄ« paziņos, ka aprÄ“Ä·ini rāda – šÄda te augstākā mÄ“rā „sistÄ“miska uzņēmuma” apstāšanās radÄ«s lielākus zaudÄ“jumus nekā „tā, tā un vÄ“l tā” piešÄ·iršana, attiecÄ«gi „tas, tas un vÄ“l tas” tiks piešÄ·irts, uzņēmums (un tā saimnieki) vismaz uz laiku bÅ«s paglābts, savukārt valdÄ«ba varÄ“s Ä·erties pie diviem darbiem, kas tai tradicionāli padodas vissliktāk, - tiesāšanās ar uzņēmuma Ä«pašniekiem, Eiropas Komisiju vai vÄ“l kādu (jo kaut kas juridiskajā procesā noteikti bÅ«s salaists dÄ“lÄ«) un pircÄ“ja meklÄ“šanas – kam, protams, bÅ«s vajadzÄ«gs atkal jauns, dārgs konsultants un...

... bet ko es te tik gari - jÅ«s taču to visu jau esat pieredzÄ“juši ne reizi vien un paši labi zināt, kā tas notiks."

Un patiešÄm tā arÄ« sāk notikt, kā ticis prognozÄ“ts, - ļoti lÄ“ni, ļoti neizlÄ“mÄ«gi, ļoti nepārdomāti un ļoti, ļoti, ļoti gļēvi. Vispirms jau, lai pasÅ«tÄ«tu un saņemtu auditoru ziņojumu par uzņēmuma stāvokli, "visÄ«sākais laiks" realitātÄ“ pārvÄ“ršas par pusotru mÄ“nesi, kuru laikā Valda Dombrovska valdÄ«ba lietas labā nedara faktiski neko - jo neko taču nevarot darÄ«t bez apjÄ“gas, kas notiek uzņēmumā.

Savukārt 15. martā nekavÄ“joties no sabiedrÄ«bas acÄ«m noslÄ“ptie (tiesa - neveiksmÄ«gi) audita rezultāti jebkuram kaut jel ko ekonomikā sajÄ“dzošam cilvÄ“kam skaidri pasaka vienu - Liepājas metalurgs reāli ir maksātnespÄ“jÄ«gs, un tāds tas pamazām kļuvis nevis pāris mÄ“nešu laikā, bet jau daudz senāk.

"2012. gada 31. decembrÄ« Koncerna mātes uzņēmuma AS Liepājas metalurgs Ä«stermiņa saistÄ«bas pārsniedz apgrozāmos lÄ«dzekļus par 48 195 tÅ«kst. latu, ir kavÄ“ti maksājumi vairākiem kreditoriem, aizņēmumu lÄ«gumos noteiktie finanšu nosacÄ«jumi ir pārkāpti, kā arÄ« Koncerns ir cietis nozÄ«mÄ«gus zaudÄ“jumus arÄ« pÄ“c pārskata gada beigām 2012. gadā un 2013. gada pirmajos mÄ“nešos," paziņo Ernst & Young Baltic revidenti.

Ziņojums dod pilnÄ«gu skaidrÄ«bu gan par uzņēmuma saimnieku "kompetenci" un gatavÄ«bu risināt krÄ«zi, gan par reālo "finanšu caurumu": "Koncerna vadÄ«ba šobrÄ«d nav detalizÄ“ti izvÄ“rtÄ“jusi darbÄ«bas turpināšanas iespÄ“jas, kā arÄ« nav izstrādājusi detalizÄ“tu plānu pašreizÄ“jo finansiālo grÅ«tÄ«bu pārvarÄ“šanai. LÄ«dz ar to šobrÄ«d pastāv bÅ«tiskas neskaidrÄ«bas, kas var radÄ«t nopietnas šaubas par Koncerna spÄ“ju turpināt savu darbÄ«bu arÄ« nākotnÄ“. (..) Kopsavilkums - prognozÄ“tais naudas lÄ«dzekļu trÅ«kums 2013. gada beigās aptuveni - LVL 96,1 milj."

Papildus tam auditoru atzinumā - kādu jebkurš normāls saimnieks, kurš tiešÄm rÅ«pÄ“jas par savu naudu, bÅ«tu pieprasÄ«jis sagatavot pirms valsts galvojuma sniegšanas vai vismaz "uzraudzÄ«bas" gadu laikā, - ir vÄ“l virkne bÅ«tisku secinājumu par Liepājas metalurga stāvokli, biznesa modeli un iespÄ“jamiem krÄ«zes risinājumiem, cik nu tādi vispār iespÄ“jami.

Vispirms - šis un tas par nolaidÄ«gajiem noziedzniekiem valsts maizÄ“, kas pirms galvojuma izsniegšanas nav fiksÄ“juši ļoti bÅ«tiskas lietas.

"Uzņēmumā nekad nav veikta pamatlÄ«dzekļu iespÄ“jamās vÄ“rtÄ«bas samazināšanas pārbaude. Å…emot vÄ“rā esošo un plānoto finanšu situāciju Uzņēmumā un nozarÄ“ kopumā, pastāv bažas, ka daļa no pārvÄ“rtÄ“šanas rezerves ir jānoraksta, kā arÄ« jauno iekārtu atgÅ«stamā vÄ“rtÄ«ba varÄ“tu bÅ«t zemāka kā to uzskaites vÄ“rtÄ«ba." Viss skaidrs, vai ne?

"Uzņēmuma finansÄ“šanas struktÅ«ra nebija sabalansÄ“ta (modernizācijas projekta ietvaros iegādāto aktÄ«vu paredzÄ“tais kalpošanas laiks pārsniedz piesaistÄ«tā UniCredit kredÄ«ta termiņu). Modernizācijas projektam nepieciešamais apgrozāmais kapitāls bija nepareizi noprognozÄ“ts un nebija nodrošināts." Droši vien tāpat jautājumu nav?

Tad vēl - par uzņēmuma biznesa modeli, ja tā to var nosaukt. "Uzņēmuma vadība paļaujas uz īstermiņa budžetiem, kas sagatavoti nākamajam mēnesim. Likviditāte tiek plānota nākamajam mēnesim. Likviditāte ilgākam periodam netiek plānota. Gada beigās faktiskie darbības rezultāti netiek salīdzināti ar budžetu." Bez komentāriem.

"Saskaņā ar konsultantu Atkins ziņojumu Liepājas metalurgs Melt Shop Modernisation Project Review. Final Report, January 2009 (izsniegts 2009. gada 19. janvārÄ«) ražošanas personāla skaitam modernizācijas projekta ietvaros bija jāsamazinās par 265 darbiniekiem. Uzņēmums pabeidza modernizāciju 2011. gada vidÅ«. Faktiski no 2011. gada ražošanas darbinieku skaits ir pieaudzis." ArÄ« viss skaidrs.

"Esošais uzņēmuma biznesa modelis paredz, ka metāllūžņi lielākoties tiek iepirkti ārpus Baltijas un gatavā produkcija pārsvarā tiek eksportÄ“ta uz Alžīriju, jo Eiropā pieprasÄ«juma tendences ir negatÄ«vas. Uzņēmums uzņemas transportÄ“šanas izmaksas, eksportÄ“jot savu produkciju uz Alžīriju un citām valstÄ«m. Tas vÄ“l jo vairāk samazina uzņēmuma rentabilitāti." Tāpat skaidrs.

Tad vÄ“l - daži iznÄ«cinoši teikumi par "piebaroto" un nez kur pa kaktiem sameklÄ“to "ekspertu" vÄ“rtÄ“jumiem pirms valsts galvojuma izsniegšanas: "Faktiskais elektroenerÄ£ijas tarifs ir par ~30% lielāks nekā 2012. gadā prognozÄ“tais. Lielākā daļa no novirzes izskaidrojama ar OIK komponenti. Kopumā elektroenerÄ£ijas tarifa un elektroenerÄ£ijas patÄ“riņa faktiskas novirzes no prognozÄ“m atstāj LVL 5,4 milj. negatÄ«vu iespaidu uz 2012. gada EBITDA. Atkins biznesa plāna nebija korekti prognozÄ“ta OIK, un arÄ« BDO ziņojums neiekļāva risku analÄ«zi par elektroenerÄ£ijas tarifa pieaugumu."

Visbeidzot valstij tiek arÄ« norādÄ«ts, ko patiesÄ«bā varÄ“tu bÅ«t vÄ“rta pret tās galvojumu saņemtā Ä·Ä«la (kurā, kā atceraties, pateicoties Einaram Repšem, nebija iekļautas ne uzņēmuma saimnieku akcijas, ne viņu personiskie Ä«pašumi utt.): "Mums ir pamatotas bažas, ka Ä·Ä«las vÄ“rtÄ«ba, kas aprÄ“Ä·ināta saskaņā ar izmaksu aizvietošanas metodi, ir lielāka par reāli atgÅ«stamo Ä·Ä«las vÄ“rtÄ«bu."

Kas no tā visa izriet? "VadÄ«bas prognozÄ“tais naudas lÄ«dzekļu trÅ«kums, pamatojoties uz apstiprinātā budžeta pieņēmumiem 2013. gada beigās ir LVL 25,6 milj. MÅ«suprāt, minÄ“tie pieņēmumi ir pārāk optimistiski," Valda Dombrovska valdÄ«bai ziņo auditori. Pat izpildot visus uzņēmuma prasÄ«tos valsts atbalsta pasākumus (ieskaitot pat metāllūžņu eksporta aizliegumu), finanšu "caurumu" izdotos samazināt tikai par 39 miljoniem latu, - bet vÄ“l nepilnu 60 miljonu vienalga pietrÅ«ktu...

Papildus tam jau šajā brÄ«dÄ« valdÄ«bai skaidri tiek norādÄ«ts uz uzņēmuma nedaudz mistisko ārvalstu kreditoru, maigi izsakoties, Ä«patnÄ“jām prasÄ«bām: "Stemcor ir gatavs nodrošināt ikmÄ“neša apgrozāmo kapitālu LVL 21,1 milj. (EUR 30 milj.) apmÄ“rā pÄ“c tirgus cenām, lai uzlabotu uzņēmuma neto apgrozāmā kapitāla apjomu.

Stemcor izvirzÄ«jis virkni nosacÄ«jumu, kas ietver valsts atbalstu Uzņēmumam OIK jautājumā, metāllūžņu eksporta aizliegumu uz trešajām valstÄ«m, kā arÄ« krimināllietas izbeigšanu pret uzņēmuma amatpersonām, kas jāizdara lÄ«dz 2013. gada 30. aprÄ«lim. Ja šÄ«s prasÄ«bas netiks izpildÄ«tas, Stemcor var vienpusÄ“ji atkāpties no sava piedāvājuma."

Un arÄ« visiem potenciālajiem investoriem viena prasÄ«ba esot kopÄ“ja: "ŠobrÄ«d uzņēmuma vadÄ«ba veic pārrunas ar potenciālajiem investoriem. Viens no potenciālajiem investoriem ir Stemcor. PārÄ“jos iespÄ“jamos investorus uzņēmuma vadÄ«ba šobrÄ«d atteikusies nosaukt (viens no investoriem ir no Ķīnas). IeguldÄ«juma apmÄ“rs kapitālā par kuru tiek diskutÄ“ts ir LVL 35 milj. (EUR 50 milj.). Saskaņā ar vadÄ«bas teikto visi iespÄ“jamie investori pieprasa, lai tiktu izbeigta krimināllieta pret uzņēmuma amatpersonām, pirms tiks lemts par ieguldÄ«jumu uzņēmuma kapitālā..."

Un tātad - ir 2013. gada 15. marts. GandrÄ«z divus mÄ“nešus pÄ“c Liepājas metalurga saimnieku atzÄ«šanās vismaz daļējā maksātnespÄ“jā Valdis Dombrovskis, Andris Vilks, Daniels Pavļuts un Valsts kase beidzot ir uzzinājuši to, kas viņiem bija jāzina jau sen iepriekš.

Ja pavisam Ä«si - pirmkārt, uzņēmums jau reāli ir maksātnespÄ“jÄ«gs, otrkārt, ja nepaļauties uz fejām un citiem brÄ«numrisinājumiem, lÄ«dz gada beigām tam vajadzÄ«gi gandrÄ«z simt miljoni latu, treškārt, kredÄ«tdevÄ“ju noteikumi sen pārkāpti, ceturtkārt - kas jau gadu ir zināms publiski -, tā trÄ«s lielākie akcionāri asi konfliktÄ“ par lielas akciju paketes piederÄ«bu un nekas neliecina, ka kaut kas viņu attiecÄ«bās varÄ“tu mainÄ«ties.

Vienlaikus tikpat labi ir zināms, ka Liepājas metalurgs ir ne tikai Liepājas, bet arÄ« visas valsts lielākais rÅ«pnieciskais uzņēmums, tas nodarbina apmÄ“ram divarpus tÅ«kstošus cilvÄ“ku, no tā netieši atkarÄ«ga ir lielas daļas Kurzemes iedzÄ«votāju labklājÄ«ba - ar visām no tā izrietošajām valstiskajām sekām.

VienÄ«gais Valda Dombrovska valdÄ«bas lÄ“mums šajā situācijā ir - nepieņemt nekādu, ne mazāko lÄ“mumu un vienlaikus muļķot kā uzņēmuma darbiniekus, tā arÄ« sabiedrÄ«bu, vÄ“l mÄ“nešiem ilgi runājot par 25-30 miljoniem latu, ar kuriem uzņēmumam bÅ«šot pilnÄ«gi pietiekami.

Valdošajā koalÄ«cijā gan tiek izteikti arÄ« visnotaļ praktiski ierosinājumi - nu, ja neko citu, tad vismaz ielikt uzņēmumā valsts pārstāvi, kas stingri kontrolÄ“tu visus darÄ«jumus un nepieļautu lÄ«dzekļu izpumpÄ“šanu, taču Valda Dombrovska valdÄ«ba no šÄda risinājuma atsakās. LÅ«k, kā šos notikumus atminas kāds tā laika politisko procesu dalÄ«bnieks:

"Tikko parādÄ«jās pirmās lietas saistÄ«bā ar Liepājas metalurga problÄ“mām, deputāte ElÄ«na Siliņa rosināja, ka vajag ielikt vienu cilvÄ“ku valdÄ“ vai prokÅ«ristu ar paraksta tiesÄ«bām un noteikt, ka jebkuram darÄ«jumam vajag šo otro parakstu.

Toreiz akcionāri bija ļoti atvÄ“rti jebkuram risinājumam. Bija tāda sajÅ«ta. Viņi bija gatavi arÄ« šÄdiem piedāvājumiem no valsts, lai valsts pilnvarotā persona bÅ«tu ne tikai kā vÄ“rotājs, bet ar paraksta tiesÄ«bām. Bet tā atbilde bija – ja mÄ“s kādu ieliekam, tad tas nozÄ«mÄ“, ka valsts uzņemas pilnu atbildÄ«bu, ka tad visi kreditori pieņems, ka var prasÄ«t no valsts. Kaut patiesÄ«bā tas nebÅ«t nenozÄ«mÄ“, ka iestājas šÄdas sekas.

Bija tāda sajÅ«ta, ka cilvÄ“ki nereaģē tā, kā bÅ«tu jāreaģē, ka bÅ«tu jādara viss iespÄ“jamais. Tikai neuzņemties papildu atbildÄ«bu, tikai izvairÄ«ties no kādu lÄ“mumu pieņemšanas. Tāda tipiski ierÄ“dnieciska attieksme - ka tikai man neuzgrūž atbildÄ«bu. Tik ļoti negribÄ“ja reaģēt, lai gan man bija sajÅ«ta, ka akcionāri ir tik ļoti nobijušies, ka ir gatavi jebkādiem risinājumiem. 

Tā pati deputāte Siliņa jautāja, kādēļ nav sniegti akcionāru privātie galvojumi, un teica, ka vajag tagad tos pieprasÄ«t. Un šÄ·iet, ka akcionāri bija arÄ« gatavi dot, bet uz to atbildÄ“ja - skatÄ«simies, mÄ“Ä£ināsim darÄ«t visu, bet reāli tā arÄ« nekas nenotika..."

TikmÄ“r patieso ainu atklājušais auditoru ziņojums tiek noslepenots un portālā pietiek.com tiek publiskots tikai vairāk nekā pusotru mÄ“nesi vÄ“lāk, maija sākumā. Tā izlasÄ«šana un apjÄ“gšana vien Valdim Donbrovskim, Andrim Vilkam un Danielam Pavļutam prasa gandrÄ«z divas nedēļas - valdÄ«bas sÄ“dÄ“ tas tiek izskatÄ«ts tikai 26. martā, un arÄ« tad nekādi lÄ“mumi netiek pieņemti. Labi zinot, cik asi savstarpÄ“ji konfliktÄ“ uzņēmuma lielie akcionāri, valdÄ«ba vienalga paliek pie sava - lai viņi kaut kā vienojoties.

Turpmākajās nedēļās atbildÄ«gās valdÄ«bas amatpersonas turpina imitÄ“t darbÄ«bu, lÄ«dz beidzot aprīļa vidÅ« ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts nāk klajā ar kopÄ“jiem spÄ“kiem apstiprinātu tÄ“zi par Ä«stajiem atbildÄ«gajiem: vainojami esot nevis nolaidÄ«gie uzraudzÄ«tāji vai bezatbildÄ«gie riskÄ“tāji ar valsts naudu, bet tikai un vienÄ«gi akcionāru konflikts, - "ja šÄda konflikta nebÅ«tu, valdÄ«bai nebÅ«tu jāskata jautājums par uzņēmuma glābšanu". Pie šÄ«s tÄ“zes Valdis Dombrovskis ar kompāniju arÄ« turas lÄ«dz pat uzņēmuma maksātnespÄ“jai.

Taču ar to vien politiskās atbildÄ«bas novelšanai ir par maz, - pārāk uzskatāma ir Ministru kabineta izšÄ·irties par kaut jel kādu lÄ“mumu Metalurga sakarā. Tā nu, staigājot pa jau iepriekš iestaigātu taciņu, Valda Dombrovska valdÄ«ba tās izveidotā Liepājas metalurga kreditoru kluba aizsegā (kurā Finanšu ministrija ir lielākais dalÄ«bnieks ar noteicošo balsi) aprīļa sākumā piesaista savu jau tradicionālo konsultantu. Bet par to - nākamajā cikla publikācijā.