Iesaki rakstu:

Ja metalurÄ£ijas uzņēmuma Liepājas metalurgs pirmās krÄ«zes laikā valdÄ«ba vÄ“l cÄ«tÄ«gi solÄ«ja uzņēmuma glābšanu, tā darbÄ«bas atjaunošanu un darbavietu saglabāšanu, pašlaik par ko tādu vairs faktiski netiek runāts, - nu valdÄ«ba tikpat enerÄ£iski sola valsts ieguldÄ«jumu atgÅ«šanu. Pietiek turpina publikāciju ciklu, lai parādÄ«tu – kuri tieši bija tie cilvÄ“ki, kuru dēļ uzņēmums un Latvijas valsts ir nonākuši pašreizÄ“jā traÄ£iskajā situācijā, un kādas ir bijušas viņu krāpšanas metodes.

Kaut arÄ« Kirovs Lipmans jau 2013. gada maija beigās brÄ«dina, ka tiesiskās aizsardzÄ«bas procesa sākšana tikai dos "iespÄ“ju pārÄ“jiem akcionāriem - Sergejam Zaharjinam un Iļjam Segalam - izņemt no uzņēmuma vÄ“l vairāk lÄ«dzekļu", Valda Dombrovska valdÄ«ba kopā ar Prudentia padomdevÄ“jiem nolemj uzņēmuma saimniekiem šo iespÄ“ju dot, un, kā mÄ“s tagad zinām, viņi arÄ« nekavÄ“jas to izmantot.

Ekonomikas ministrija uzskata, ka patlaban labākais AS Liepājas metalurgs situācijas risinājums bÅ«tu kvalitatÄ«vs un ilgtspÄ“jÄ«gs tiesiskās aizsardzÄ«bas procesa plāns, kura ietvaros tiek piesaistÄ«ts arÄ« stratÄ“Ä£iskais investors, kurš ir gatavs veikt nepieciešamos ieguldÄ«jumus uzņēmuma darbÄ«bas atjaunošanā un attÄ«stÄ«bā, ja esošie akcionāri to nav gatavi darÄ«t, - tā, piemÄ“ram, augusta sākumā deklarÄ“ bijušÄ pianista Daniela Pavļuta vadÄ«tā Ekonomikas ministrija. Protams, bez mazākās sajÄ“gas, kā tieši to panākt.

Melošanas un tukšÄs cerÄ“šanas procesā aktÄ«vi iesaistās arÄ«, maigi izsakoties, ne pārāk caurskatāmā un godÄ«gā veidā ieceltais Liepājas metalurga tiesiskās aizsardzÄ«bas procesa administrators Haralds Velmers, kurš pilnā nopietnÄ«bā klāsta gan to, ka "tiesiskās aizsardzÄ«bas procesa plāns ir izstrādāts, ņemot vÄ“rā situāciju, ka starp akcionāriem ir konflikts, un tā izpilde ir Ä«stenojama arÄ« šÄdos apstākļos,", gan to, ka, "ja tas [plāns] nebÅ«tu realizÄ“jams, tad diez vai tam piekristu kreditori"...

ŠÄ« vairāk nekā deviņus mÄ“nešus ilgā vilcināšanās, melošana, Liepājas metalurga tālāka izputināšana un valsts naudas šÄ·iešana likumsakarÄ«gi beidzas tā paša 2013. gada novembrÄ«. LÅ«k, veselÄ«bas ministres IngrÄ«das Circenes finanšu ministra vietā parakstÄ«tais informatÄ«vais ziņojums 2013. gada 8. novembrÄ« "Par AS Liepājas metalurgs tiesiskā aizsardzÄ«bas procesa pasākumu plāna Ä«stenošanas gaitu":

"1. AS Liepājas metalurgs tiesiskā aizsardzÄ«bas pasākumu plāna Ä«stenošanas gaita

Ar Liepājas tiesas š.g. 10.septembra spriedumu civillietā Nr.C20261213 lÄ“mumu tika apstiprināts AS Liepājas metalurgs tiesiskās aizsardzÄ«bas procesa pasākumu plāns, par administratoru AS Liepājas metalurgs tiesiskās aizsardzÄ«bas procesā iecelts sertificÄ“ts maksātnespÄ“jas procesa administrators Haralds Velmers.

Tiesiskās aizsardzÄ«bas procesa pasākumu plāna termiņš tika noteikts lÄ«dz 2015.gada 25.augustam, un tajā tika paredzÄ“ti konkrÄ“ti pasākumi un šo pasākumu veikšanas termiņi, kas ir jāievÄ“ro AS Liepājas metalurgs vadÄ«bai, lai tiesiskās aizsardzÄ«bas procesa pasākumu plāns bÅ«tu spÄ“kā visu tiesas noteikto laiku.

Kā viens no galvenajiem tiesiskās aizsardzÄ«bas procesa pasākumu plānā ietvertajiem veicamajiem pasākumiem bija naudas lÄ«dzekļu LVL 10 000 000 apmÄ“rā ieskaitÄ«šana AS Liepājas metalurgs kontā lÄ«dz š.g. 30. septembrim un LVL 15 000 000 apmÄ“rā lÄ«dz š.g. 31. oktobrim, ko lÄ«dz noteiktajam termiņam AS Liepājas metalurgs nav veikusi.

GadÄ«jumā, ja tiek novÄ“rotas bÅ«tiskas novirzes no tiesiskās aizsardzÄ«bas procesa pasākumu plāna, t.sk. paredzÄ“tajā laikā nenotiek investora piesaiste un finanšu lÄ«dzekļu ieskaitÄ«šana AS Liepājas metalurgs tiesiskās aizsardzÄ«bas procesa pasākumu plānā noteiktajā termiņā, un tādā veidā nenotiek kreditoru interešu ievÄ“rošanu, tad tiesiskās aizsardzÄ«bas procesa administrators var vÄ“rsties tiesā par tiesiskās aizsardzÄ«bas procesa pārtraukšanu un maksātnespÄ“jas procesa uzsākšanu.

Maksātnespējas likuma 51. panta 3. daļa nosaka gadījumus, kad tiesiskās aizsardzības procesa administratoram ir pienākums iesniegt tiesai komercsabiedrības maksātnespējas pieteikumu, vienlaikus lūdzot izbeigt tiesiskās aizsardzības procesu. Viens no gadījumiem ir, jā komercsabiedrība ilgāk nekā 30 dienas nepilda tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu un nav saskaņojusi ar kreditoriem un iesniegusi tiesā tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumus.

Savukārt AS Liepājas metalurgs tiesiskās aizsardzÄ«bas procesa pasākumu plāna 18.2.punkts paredz šÄdus gadÄ«jumus, kas ir uzskatāmi par tiesiskās aizsardzÄ«bas procesa pasākumu plāna neizpildi:

1) jebkura tiesiskās aizsardzÄ«bas procesa pasākumu plānā noteiktā maksājuma neveikšana noteiktajā termiņā;

2) jebkura maksājuma veikšana, pārkāpjot tiesiskās aizsardzÄ«bas procesa pasākumu plāna noteikumus;

3) tiesiskās aizsardzÄ«bas procesa pasākumu plānā norādÄ«tās ieņēmumu prognozes neizpildÄ«šana vairāk kā par 5% ceturksnÄ«;

4) ja divu mÄ“nešu laikā pÄ“c tiesiskās aizsardzÄ«bas procesa pasludināšanas nav pieņemts lÄ“mums par pamatkapitāla palielināšanu, lai tiesiskās aizsardzÄ«bas procesa pasākumu plāna 7.1. punktā minÄ“tajiem nenodrošinātajiem kreditoriem dotu iespÄ“ju iegÅ«t AS Liepājas metalurgs akcijas saskaņā ar MaksātnespÄ“jas likuma 39. pantu;

5) ja līdz 2013. gada 30. septembrim AS Liepājas metalurgs kontā nav ieskaitīti naudas līdzekļi LVL 10 000 000 apmērā vai tie neatrodas AS Liepājas metalurgs brīvā rīcībā saskaņā ar tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu;

6) ja līdz 2013. gada 31. oktobrim AS Liepājas metalurgs kontā nav ieskaitīta naudas līdzekļu otrā daļa LVL 15 000 000 apmērā vai tie neatrodas AS Liepājas metalurgs brīvā rīcībā saskaņā ar tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu;

7) ja LÄ«dz 2013. gada 31. decembrim AS Liepājas metalurgs kontā nav ieskaitÄ«ta naudas lÄ«dzekļu trešÄ daļa LVL 12 000 000 apmÄ“rā vai tie neatrodas AS Liepājas metalurgs brÄ«vā rÄ«cÄ«bā saskaņā ar tiesiskās aizsardzÄ«bas procesa pasākumu plānu;

8) ja lÄ«dz 2013. gada 30. novembrim nav noslÄ“gtas visas tiesiskās aizsardzÄ«bas procesa pasākumu plānā norādÄ«tās vienošanās par nodrošināto kreditoru saistÄ«bu restrukturizāciju;

9) ja lÄ«dz 2014. gada 1. martam nav pilnÄ«bā pabeigta tiesiskās aizsardzÄ«bas procesa pasākumu plāna norādÄ«tā pamatkapitāla palielināšana.

KonstatÄ“jot tiesiskās aizsardzÄ«bas procesa pasākumu plāna 18.2. punktā minÄ“tos apstākļus, administratoram ir pienākums ne vÄ“lāk kā 30 dienu laikā iesniegt tiesā sabiedrÄ«bas maksātnespÄ“jas pieteikumu un ir pasludināms sabiedrÄ«bas maksātnespÄ“jas process, ja vien kreditoru vairākums, kas ir pietiekams tiesiskās aizsardzÄ«bas procesa pasākumu plāna grozÄ«jumu saskaņošanai, nav lÅ«dzis administratoru sabiedrÄ«bas maksātnespÄ“jas pieteikuma iesniegšanu atlikt.

Finanšu ministrijā ir saņemta AS Liepājas metalurgs š.g. 10. oktobra vÄ“stule Nr.3316/31-1 „Par izmaiņām akciju sabiedrÄ«bas Liepājas metalurgs tiesiskās aizsardzÄ«bas procesa pasākumu plānā", kurā AS Liepājas metalurgs valde ierosina tiesiskās aizsardzÄ«bas procesa pasākumu plānā veikt izmaiņas elektroenerÄ£ijas cenā, samazinot obligātās iepirkuma komponentes daļu, izmaiņas procentu maksājumos nodrošinātajiem kreditoriem (Valsts kasei, AS SEB banka, AS Citadele banka, samazinot maksājumus no 6% uz 3%), izmaiņas nepieciešamo investÄ«ciju apjomā (no sākotnÄ“ji paredzÄ“tajiem LVL 37 000 000 uz LVL 27 000 000) un ieguldÄ«šanas termiņā (paredzot ieguldÄ«jumu š.g. novembrÄ« attiecÄ«gi LVL 15 000 000 apmÄ“rā, decembrÄ« - LVL 4 000 000 apmÄ“rā un 2014.gada janvārÄ« - LVL 8 000 000 apmÄ“rā), izmaiņas finansÄ“juma piesaistes komisijas maksājuma apjomā. AS Liepājas metalurgs vÄ“stulÄ“ nesniedz ekonomiskos aprÄ“Ä·inus un pamatojumu ierosinātajām izmaiņām.

Š.g. 17. oktobrÄ« Kreditoru klubā, piedaloties AS Liepājas metalurgs pārstāvjiem, tika pārrunāts minÄ“tajā vÄ“stulÄ“ sniegtais priekšlikums par tiesiskās aizsardzÄ«bas procesa pasākumu plāna grozÄ«jumiem. AS Liepājas metalurgs pārstāvji nespÄ“ja klātienÄ“ pamatot ierosinātās tiesiskās aizsardzÄ«bas procesa pasākumu plāna izmaiņas. LÄ«dz ar to Kreditoru kluba pārstāvji neguva pārliecÄ«bu, ka, veicot iniciÄ“tās izmaiņas tiesiskās aizsardzÄ«bas procesa pasākumu plānā, tiks nodrošināta AS Liepājas metalurgs darbÄ«bas atjaunošana.

TobrÄ«d Kreditoru kluba pārstāvji uzskatÄ«ja, ka AS Liepājas metalurgs ir jācenšas realizÄ“t apstiprināto tiesiskās aizsardzÄ«bas procesa pasākumu plānu, dodot iespÄ“ju potenciālajam investoram ienākt AS Liepājas metalurgs, izmantojot kapitāla palielināšanas mehānismu. Š.g. 21. oktobrÄ« Kreditoru klubs noraidÄ«ja AS Liepājas metalurgs piedāvātos priekšlikumus, norādot, ka AS Liepājas metalurgs nav sniegusi pietiekamus pierādÄ«jumus, ka uzņēmuma darbÄ«ba tuvākajā laikā tiks atjaunota un ka tiesiskās aizsardzÄ«bas procesa pasākumu plānā iekļautie nosacÄ«jumi tiks izpildÄ«ti, AS Liepājas metalurgs nav sniegusi ekonomisku pamatojumu izvirzÄ«tajiem priekšlikumiem, plānotais procentu maksājumu samazinājums nodrošinātajiem kreditoriem, t.sk. Finanšu ministrijai, kā arÄ« elektroenerÄ£ijas obligātās iepirkumu komponentes samazināšana nav savietojama ar valsts atbalsta normām.

Savukārt š.g. 16. oktobrÄ« AS Liepājas metalurgs vÄ“stulÄ“ Nr.3360/31-1 „Par AS Liepājas metalurgs valsts kredÄ«tsaistÄ«bu kapitalizāciju" AS Liepājas metalurgs norāda, ka apzinātie investori nav izradÄ«juši reālu interesi ieguldÄ«t uzņēmumā finanšu lÄ«dzekļus, lÄ«dz ar to apstiprināto tiesiskās aizsardzÄ«bas procesa pasākumu plāna realizāciju padarot neiespÄ“jamu. TāpÄ“c AS Liepājas metalurgs piedāvā emitÄ“t papildus 78,8 miljonus akciju, kuras varÄ“tu nonākt valsts Ä«pašumā, kapitalizÄ“jot esošos AS Liepājas metalurgs saistÄ«bu apmÄ“rus pret valsti (saistÄ«bas pret Finanšu ministriju, saistÄ«bas pret AS Citadele banka un saistÄ«bas pret AS Latvenergo), iegÅ«stot valstij AS Liepājas metalurgs kontrolpaketi un iespÄ“ju ilgākā termiņā atgÅ«t savus ieguldÄ«jumus no dividendÄ“m vai akciju pārdošanas.

Ja valsts atbalstÄ«tu AS Liepājas metalurgs piedāvātos pasākumus (procentu maksājumu samazinājumu nodrošinātajiem kreditoriem, kredÄ«tsaistÄ«bu kapitalizāciju, pamatkapitāla palielināšanu), tie tiktu viennozÄ«mÄ«gi uzskatÄ«ti par jaunu atbalstu AS Liepājas metalurgs, bet šÄds atbalsts nav saskaņojams ne ar vienu no valsts atbalsta regulÄ“jumiem. Tāpat no valsts atbalsta viedokļa nevar tikt atbalstÄ«ts AS Liepājas metalurgs lÅ«gums par kardinālām izmaiņām obligātās iepirkuma komponentes piemÄ“rošanas kārtÄ«bā.

Jau šobrÄ«d ir vairāki negatÄ«vi Eiropas Komisijas lÄ“mumi, kur Ä«paša atbalsta režīma piemÄ“rošana energointensÄ«viem uzņēmumiem ir atzÄ«ta par nelikumÄ«gu atbalstu, kas jāatgÅ«st (Eiropas Komisijas 2011. gada 8. marta lÄ“mums lietā SA.26036, Eiropas komisijas 2011. gada 24. novembra lÄ“mums lietā SA. 15390). Å…emot vÄ“rā minÄ“to, š.g. 29. oktobrÄ« Finanšu ministrija nosÅ«tÄ«ja vÄ“stuli AS Liepājas metalurgs, kurā informÄ“, ka AS Liepājas metalurgs piedāvātais risinājums kapitalizÄ“t Finanšu ministrijas prasÄ«jumus nav Ä«stenojams.

Š.g. 30. oktobrÄ« AS Liepājas metalurgs akcionāru ārkārtas sapulcÄ“ akcionāri neatbalstÄ«ja AS Liepājas metalurgs pamatkapitāla palielināšanu. Atbilstoši SIA Prudentia Advisers viedoklim investoru piesaiste bija tiešÄ mÄ“rā atkarÄ«ga no AS Liepājas metalurgs lielāko akcionāru atbalsta AS Liepājas metalurgs pamatkapitāla palielināšanai š.g. 30.oktobrÄ«, ļaujot investoriem iegÅ«t kontroli pār AS Liepājas metalurgs vadÄ«bu. Kā arÄ« investora piesaiste bija atkarÄ«ga no AS Liepājas metalurgs pamatkapitāla noteikumu atbilstÄ«bas potenciālo investoru prasÄ«bām un AS Liepājas metalurgs kreditoru spÄ“jas vienoties par iespÄ“jamām tiesiskās aizsardzÄ«bas procesa pasākumu plāna izmaiņām atbilstoši potenciālā investora piedāvājumam.

Tā kā AS Liepājas metalurgs pašreizÄ“jie akcionāri š.g. 30. oktobrÄ« neatbalstÄ«ja AS Liepājas metalurgs pamatkapitāla palielināšanu, investoru piesaiste AS Liepājas metalurgs pārskatāmā laikā ir uzskatāma par neiespÄ“jamu, kā rezultātā AS Liepājas metalurgs maksātnespÄ“jas procesa uzsākšana ir vienÄ«gais reālais AS Liepājas metalurgs turpmākās darbÄ«bas scenārijs.

ArÄ« AS Liepājas metalurgs administrators H. Velmers bija konstatÄ“jis bÅ«tiskas atkāpes no tiesiskās aizsardzÄ«bas procesa pasākumu plāna izpildes. Tā kā AS Liepājas metalurgs lÄ«dz š.g. 31. oktobrim nav veikusi tiesiskās aizsardzÄ«bas procesa pasākumu plāna izpildi kā arÄ« nav iesniegusi tiesā MaksātnespÄ“jas likumā noteiktajā kārtÄ«bā saskaņotus tiesiskās aizsardzÄ«bas procesa pasākumu plāna grozÄ«jumus, administratoram ir pienākums iesniegt tiesā pieteikumu par sabiedrÄ«bas maksātnespÄ“jas procesa pasludināšanu un tiesiskās aizsardzÄ«bas procesa izbeigšanu.

Š.g. 4.novembrÄ« AS Liepājas metalurgs administrators iesniedza AS Liepājas metalurgs maksātnespÄ“jas pieteikumu Liepājas tiesā, kas plāno to izskatÄ«t š.g. 12.novembrÄ«..."

Ar vārdu sakot, tiesiskās aizsardzÄ«bas process ir likumsakarÄ«gi izgāzies, un Liepājas tiesa 2013. gada 12. novembrÄ« tad nu arÄ« pasludina AS Liepājas metalurgs maksātnespÄ“jas procesu, liekot atcerÄ“ties Saeimas opozÄ«cijas deputāta Ivara Zariņa ļoti pravietisko rakstu "Kurš Ä«sti gremdÄ“ Liepājas metalurga glābšanu - akcionāri vai valdÄ«ba?", kas portālā Pietiek tiek publicÄ“ts piecus mÄ“nešus pÄ“c Prudentia darbošanās sākuma un kurā salÄ«dzinoši kompakti, ar konkrÄ“tu piemÄ“ru palÄ«dzÄ«bu parāda Valda Dombrovska valdÄ«bas un Prudentia bezjÄ“dzÄ«gā un valstij dārgi izmaksājušÄ dueta darbÄ«bas:

"Tā ir vienkārša kibernÄ“tikas gudrÄ«ba: ja notiekošais process šÄ·iet bezjÄ“dzÄ«gs, tad visdrÄ«zāk tā jÄ“ga ir citādāka, nekā tas šÄ·iet šÄ« procesa vÄ“rotājam. To pašu var attiecināt uz notiekošo ap Liepājas metalurgu.

ValdÄ«bas centieni Liepājas metalurga glābšanā, jo sevišÄ·i riņķa dancis ap uzņēmuma akcijām, atgādina stipri iereibuša nevarÄ«ga vÄ«ra mÄ“Ä£inājumus satvert zuti, kurš visu laiku izslÄ«d no tā neveiklajiem, neaprÄ“Ä·inātajiem tvÄ“rieniem.

No sākuma, pÄ“c ilgas mīņāšanās šÄ« gada aprÄ«lÄ« valdÄ«ba braši izvirza prasÄ«bu akcionāriem ieguldÄ«t 25 miljonus latu un nodrošināt kārtÄ“jo maksājumu Unicredit bankai vairāk nekā miljona latu apmÄ“rā - kā priekšnosacÄ«jumu, lai valsts iesaistÄ«tos Liepājas metalurga glābšanā.

Kas tas ir – sava „brašuma” izrādÄ«šana publikai vai aprobežotÄ«ba, kas rodas izmisuma bailÄ“s, vai vienkārši tiek turpināts tas vieglprātÄ«gi bezatbildÄ«gais diletantisms, ar kuru tika izsniegts un uzraudzÄ«ts valsts dotais galvojums Liepājas metalurgam?

Jo situācijā, kad valsts jau ir garantÄ“jusi uzņemties uz sevi lielākās Liepājas metalurga saistÄ«bas – gandrÄ«z 60 miljonu latu lielo galvojumu Unicredit - un pārÄ“jie lielākie Liepājas metalurga kreditori ir valsts uzņēmumi, Liepājas metalurga nerisināto problÄ“mu smagums gulsies uz valsts, nevis akcionāru pleciem – nevis akcionāri, bet valsts bÅ«s spiesta par to maksāt.

Tādēļ ir maksimāli naivi un aprobežoti piedāvāt akcionāriem samaksāt no savas kabatas vairāk nekā 26 miljonus, ja, nesamaksājot tos, akcionāri var panākt, ka valsts būs spiesta viņu vietā samaksāt pati un daudz vairāk. Kas arī notika...

Tāpat arÄ« šis neloÄ£iskais un bezjÄ“dzÄ«gais riņķa dancis ap uzņēmuma akcijām. Nu kāda velna pÄ“c akcionāriem bÅ«tu jāpiekrÄ«t šÄ·irties no savām akcijām par vienu latu? Tādēļ, ka citādāk tiek draudÄ“ts ar Liepājas metalurga maksātnespÄ“ju? Bet akcionāriem tas nozÄ«mÄ“ vien viena lata zaudÄ“jumu salÄ«dzinājumā ar to, ko tie iegÅ«tu, savas akcijas pārdodot, kā to vÄ“las valdÄ«ba!

Nav brÄ«nums, ka akcionāri joprojām „apdomā” šo viedo priekšlikumu. SevišÄ·i pÄ“c tam, kad valsts viņu vietā zibenÄ«gi ir pasteigusies samaksāt visu atlikušo galvojuma summu – 47,4 miljonus latu, nemaz nepacenšoties pirms tam tikt skaidrÄ«bā ar tālāko Liepājas metalurga likteni.

Zinot, ka šis maksājums varÄ“ja pagaidÄ«t vismaz dažas nedēļas, tas ir ļoti savdabÄ«gs Valsts kases gājiens, sevišÄ·i ņemot vÄ“rā, kā valsts veic atmaksas saviem uzņēmÄ“jiem par pārmaksātajiem nodokļiem, turot naudu lÄ«dz pÄ“dÄ“jam savā kasÄ“.

Savukārt situācijā, kad akcijas ir arestētas, kādam tās pārdot - tā ir prettiesiska un krimināli sodāma darbība, - un to akcionāriem pieprasa veikt valdība! Vai tā ir tiesiskuma koalīcijas dubultmorāle, visatļautība vai izmisuma solis?

Ja jau visā notiekošajā ir vainÄ«gi akcionāri, tad kāpÄ“c tika pieļauts tiesiskās aizsardzÄ«bas process?

Situācijā, kad uzņēmums nespÄ“j pildÄ«t savas saistÄ«bas, ir divas iespÄ“jas - uzsākt tiesiskās aizsardzÄ«bas procesu vai maksātnespÄ“jas procesu. Tiesiskās aizsardzÄ«bas procesu ir loÄ£iski un pamatoti izvÄ“lÄ“ties gadÄ«jumos, kad uzņēmuma vadÄ«ba un akcionāri ir spÄ“jÄ«gi un ir gatavi atjaunot normālu uzņēmuma darbÄ«bu, gatavi sadarboties ar kreditoriem un izstrādāt atbilstošu rÄ«cÄ«bas plānu un to Ä«stenot.

Savukārt, ja uzņēmums nav spÄ“jÄ«gs to izdarÄ«t, un vÄ“l jo vairāk – ja tā akcionāri nav gatavi sadarboties ar kreditoriem, tad visadekvātākais ir maksātnespÄ“jas process, kurā akcionāriem vairs nav nekādas teikšanas, bet visu lemj kreditori un tiesas iecelts administrators.

MaksātnespÄ“jas process - tas nenozÄ«mÄ“ automātiski bankrotu un uzņēmuma galu, kā to atsevišÄ·i runātāji tagad maldinoši cenšas pasniegt sabiedrÄ«bai. ArÄ« maksātnespÄ“jas procesa ietvaros ir iespÄ“jams izstrādāt plānu, kas ļautu Ä«stenot uzņēmuma darbÄ«bas atjaunošanu, turklāt daudz ātrāk nekā ar šo valdÄ«bas izvÄ“lÄ“to scenāriju, kas ir jo Ä«paši svarÄ«gi ražojošam izņēmumam, lai tas pÄ“c iespÄ“jas mazāk zaudÄ“tu savu vÄ“rtÄ«bu, un Latvijas gadÄ«jumā arÄ« - lai zaudÄ“tu mazāk cilvÄ“ku.

Ja tas bÅ«tu ticis izdarÄ«ts, tad, piemÄ“ram, tādi Liepājas metalurga maksājumi kā 4,6 miljoni eiro kādai nodokļu krāpšanā apsÅ«dzÄ“tai firmai nebÅ«tu bijuši iespÄ“jami laikā, kad valsts bija spiesta segt Liepājas metalurga saistÄ«bas vairāku miljonu apmÄ“rā, jo Liepājas metalurgam neesot bijis tam naudas.

Ja valdÄ«ba bÅ«tu rÄ«kojusies izlÄ“mÄ«gi un atbilstoši situācijai, tad, iespÄ“jams, jau tagad Liepājas metalurgs bÅ«tu atjaunojis savu darbÄ«bu, jau tagad Liepājas metalurgu varÄ“tu piedāvāt reāliem investoriem un Ä«stenot tos plānus, par kuriem tagad tiek tikai kusli sapņots naivi cerot uz akcionāru cÄ“lsirdÄ«bu.

Ä»oti savdabÄ«gi – valdÄ«ba cenšas atbrÄ«voties no esošajiem Liepājas metalurga akcionāriem, turpinot uzstājÄ«gi piedāvāt tiem absurdus un pat neizpildāmus ultimātus Minhauzena stilā, tādÄ“jādi situāciju joprojām nespÄ“jot atrisināt. Savukārt vienkāršas un konkrÄ“tas darbÄ«bas, kas šo situāciju spÄ“tu atrisināt un ir atkarÄ«gas no pašas valdÄ«bas, nevis no akcionāru gribas, joprojām netiek veiktas!

Kādēļ mÅ«su valdÄ«ba tā rÄ«kojas? Vai tā ir nespÄ“ja pašiem pieņemt adekvātus lÄ“mumus situācijā, kad neviens nestāv aiz muguras un nesaka, kas ir jādara, un tāpÄ“c tiek pieņemti tik „dÄ«vaini” lÄ“mumi un situācija tiek tā muļļāta?

Vai varbÅ«t patiesÄ«bā šajos lÄ“mumos nav nekā dÄ«vaina, jo tiem ir sava vÄ“sture un process tiek mÄ“rÄ·tiecÄ«gi virzÄ«ts, bet - lai tiktu Ä«stenoti pavisam citi mÄ“rÄ·i, nevis tie, ko tā gaida sabiedrÄ«ba?

Un šÄdā gadÄ«jumā visam notiekošajam parādās sava loÄ£ika un pamatojums: kādēļ tika izsniegts tāds „pliks” galvojums? Kādēļ tas tika tā uzraudzÄ«ts? Kādēļ tagad notiek tāda savāda „muļļāšanās” ar akcionāriem un valsts naudas šÄ·iešana? Kādēļ joprojām nav risinājuma un nav piesaistÄ«ts neviens investors, lai gan gribÄ“tāji ir jau sen, turklāt vairāki?

Kādas ir konsekvences visam notiekošajam? AcÄ«mredzami šÄds process nevairo Liepājas metalurga vÄ“rtÄ«bu un tā iespÄ“jas atsākt sekmÄ«gu darbÄ«bu. Valsts no tā var bÅ«t trÄ«skāršs zaudÄ“tājs – vispirms jau kā kreditors, tad kā nodokļu saņēmÄ“js, bet pats galvenais – valsts var zaudÄ“t nozÄ«mÄ«gu ražošanas eksportu un tÅ«kstošiem darbavietu.

Bet, kas vienam ir nelaime, tas otram – laime. IeguvÄ“js bÅ«s tas, kas visas šÄ«s „Ä·ibeles” rezultātā varÄ“s „pa lÄ“to” iegādāties Liepājas metalurgu – vai nu visu kopumā, vai pa izlasÄ«tiem gabaliņiem. Un arÄ«, iespÄ“jams, kāds, kurš palÄ«dzÄ“s to izdarÄ«t...

Tādēļ tam ir nepieciešama iespÄ“jami lielāka jezga un ņemšanās – centÄ«gi demonstrÄ“jot aizraujošu, pat poÄ“zijā ietÄ“rptu cīņas procesu, tādejādi radot ticamÄ«bas momentu notiekošajiem centieniem un sagatavojot alibi nākotnes sekām – pamatojumu tam rezultātam, kurš mÅ«s sagaida. Bet vainu par to varÄ“s uzvelt nepiekāpÄ«gajiem un savtÄ«gajiem akcionāriem, kuru dēļ viss tā ievilcies, ka nu mums ir jābÅ«t laimÄ«giem, ka vispār kādam tas Liepājas metalurgs ir vajadzÄ«gs.

Akcionāri par to varÄ“s baudÄ«t dvÄ“seles mieru un savas „sÅ«rā” darbā sakrātās bagātÄ«bas, ja vien bÅ«s spÄ“juši „pareizi” uzvesties, bet valstij un citiem kreditoriem, protams, tāpÄ“c bÅ«s jānoraksta vismaz daļa savu kredÄ«tu, kas pa lielam bÅ«s tie miljoni, kurus mÄ“s segsim no savām kabatām kā nodokļu maksātāji vai kā šo kreditoru klienti.

Lai šo tālāko procesu varÄ“tu kontrolÄ“t, ir vajadzÄ«gs savÄ“jais administrators - un šeit tad parādās jÄ“ga šim dÄ«vaini izvÄ“lÄ“tajam un ilgi „muļļātajam” tiesiskās aizsardzÄ«bas procesam, kurš atšÄ·irÄ«bā no maksātnespÄ“jas procesa dod iespÄ“ju akcionāriem ar kreditoriem vienoties par sev vajadzÄ«go administratoru, kas bÅ«s atbildÄ«gs par tālāku šÄ« procesa Ä«stenošanu.

TāpÄ“c ir svarÄ«gi sagatavot un apstiprināt tiesiskās aizsardzÄ«bas procesu, jo tādÄ“jādi tiek dabÅ«ts vajadzÄ«gais administrators, kurš tad tālāk bÅ«s tas, kas Ä«stenos visas nepieciešamās darbÄ«bas. Tas nekas, ja vÄ“lāk izrādÄ«sies, ka tik ilgi lolotais un tiesas apstiprinātais tiesiskās aizsardzÄ«bas process nemaz nav Ä«stenojams un beigās tik un tā bÅ«s jāuzsāk maksātnespÄ“jas process, toties administrators šajā gadÄ«jumā paliks tas pats – vajadzÄ«gais, kas tālāk veiks visas „iegÅ«tā laupÄ«juma” pārdales darbÄ«bas.

Uzņēmumu visdrÄ«zāk nāksies likvidÄ“t, pārdot to, kas no tā pÄ“c visas šÄ«s jezgas bÅ«s palicis, jo tā vÄ“rtÄ«ba krÄ«tas ar katru „nomuļļāto” dienu – to „par sviestmaizi” pārņems nolÅ«kotais „glābÄ“jinvestors”, jācer – lai turpinātu ražošanu, nevis, lai to izpārdotu tālāk.

Par miljoniem, kuri klusi tiks norakstÄ«ti (aizvilkti no mÅ«su kabatām), protams, netiks pieminÄ“ts - visa šÄ« jezga mums tiks pasniegta kā kārtÄ“jais valdÄ«bas veiksmes stāsts. Kādam tas tiešÄm tā arÄ« bÅ«s..."

Šis arÄ« ir vienÄ«gais jautājums, kas paliek neatbildÄ“ts - kā Ä«sti izskaidrojams viss tas, kas notiek laikā kopš Valda Dombrovska valdÄ«bas "pamošanās" 2013. gada janvāra beigās lÄ«dz Liepājas metalurga maksātnespÄ“jas pasludināšanai tā paša gada novembrÄ«?

SākotnÄ“jais secinājums it kā uzprasās pats par sevi, - nu, tā taču normālā muļļāšanās un neizlÄ“mÄ«ba Valda Dombrovska stilā. Nekādus valstiskus lÄ“mumus, tā vietā maksimāli vilcināt laiku, sasaukt darba grupas, pieaicināt "piebarotus" ekspertus, visu atbildÄ«bu maksimāli pārkraut uz citiem, iztÄ“rÄ“t pamatÄ«gi daudz valsts naudas procesa apmaksai - un beigās noplātÄ«t rokas, kad atkal izrādās, ka Ä“zelis badināšanu nav izturÄ“jis un nosprādzis.

Taču ir arÄ« virkne apstākļu, kas liecina par ko citu, - un vispirms jau absolÅ«ti dÄ«vainā Liepājas metalurga saimnieku rÄ«cÄ«ba, šoreiz atsakoties no sev raksturÄ«gajām metodÄ“m un 2013. gada janvārÄ« bez kādas "ieeļļošanas" un "augsnes sagatavošanas" skaidri paziņojot - dodiet mums ātri to, to un vÄ“l arÄ« to, citādi bÅ«s slikti!

Protams, sekojošie notikumi it kā pierāda, ka Sergejs Zaharjins un viņa apkalpojošais personāls it kā lāga nesaprot, kā Ä«sti kas notiek Latvijas "lielajā politikā". Bet - vai tiešÄm pierāda?

PatiesÄ«bā Liepājas metalurga saimnieki - atšÄ·irÄ«bā no valstiskajiem "uzraugiem" - 2013. gada janvārÄ« ir vienÄ«gie, kas jau mÄ“nešiem ilgi patiešÄm ir lietas kursā par to, cik dziļā bezizejas situācijā ir uzņēmums un kādas ir tam patiesÄ«bā vajadzÄ«gās naudas summas.

Stāvoklis, reālistiski izvÄ“rtÄ“jot, no viņu redzes viedokļa ir vienkāršs - gada finanšu "caurums" ir aptuveni simt miljonu latu, kopÄ“jie uzņēmuma parādi ir kļuvuši reāli neatmaksājami. Ja no tiem neizdodas kaut kādā veidā tikt vaļā - viss, gals klāt. Viņiem arÄ« ir skaidrs, ka vÄ“l daži mÄ“neši - un "oponents" Kirovs Lipmans caur tiesu atgÅ«s no Sergeja Zaharjina daļu akciju un attiecÄ«gi iegÅ«s uzņēmumā daudz lielāku ietekmi.

Taču tÅ«lÄ«tÄ“js gals nav vÄ“lams - Liepājas metalurgā vÄ“l palicis pietiekami daudz resursu, kas no tā tuvākajos mÄ“nešos varÄ“tu bÅ«t izsÅ«knÄ“jami. Turklāt galam vajadzÄ“tu pienākt tā, lai ne jau uzņēmuma saimnieki tajā šÄ·istu vainÄ«gi - vismaz no tiesÄ«bsargāšanas iestāžu viedokļa noteikti...

Vai šÄdā situācijā varÄ“tu bÅ«t parādÄ«jies kāds pieredzÄ“jis Latvijas politbiznesa konsultants, kas spÄ“tu precÄ«zi noprognozÄ“t Valda Dombrovska valdÄ«bas lÄ“nÄ«gumu, gļēvumu un neizlÄ“mÄ«gumu - tieši to, kas uzņēmuma saimniekiem vajadzÄ«gs, lai vÄ“l dažus mÄ“nešus pasaimniekotu un paizsaimniekotu?

Ä»oti iespÄ“jams, ka jā. Katrā gadÄ«jumā visi Sergeja Zaharjina un Iļjas Segala manevri, mÄ“nesi pÄ“c mÄ“neša vazājot aiz deguna Valdi Dombrovski, Andri Vilku, Danielu Pavļutu, Prudentia "ekspertus" un kompāniju, liecina tieši par šÄdu versiju.

Uzņēmuma saimniekiem, pateicoties tieši Valda Dombrovska valdÄ«bas un pārÄ“jo "kreditoru kluba" dalÄ«bnieku neizlÄ“mÄ«gajām un gļēvajām darbÄ«bām, kuri cer un cer uz neÄ«stenojamām lietām, izdodas uzņēmumā pasaimniekot vÄ“l deviņus mÄ“nešus, šajā laikā gan aizpumpÄ“jot šaubÄ«giem adresātiem desmitus miljonu, gan piespiežot valsti uzņēmuma vietā nomaksāt kredÄ«tu Itālijas bankai.

Savukārt pÄ“c šiem deviņiem mÄ“nešiem notiek tieši tas, kam vajadzÄ“ja sākties jau pavasarÄ«, - Liepājas metalurgs beidzot tiek atzÄ«ts par maksātnespÄ“jÄ«gu. Bet ar to bezatbildÄ«bai un meliem saistÄ«bā ar nu jau bijušo Latvijas lielāko rÅ«pniecisko uzņēmumu vÄ“l nebÅ«t netiek pielikts punkts, - par to nākamajā publikācijā.