Iesaki rakstu:

Ja metalurÄ£ijas uzņēmuma Liepājas metalurgs pirmās krÄ«zes laikā valdÄ«ba vÄ“l cÄ«tÄ«gi solÄ«ja uzņēmuma glābšanu, tā darbÄ«bas atjaunošanu un darbavietu saglabāšanu, pašlaik par ko tādu vairs faktiski netiek runāts, - nu valdÄ«ba tikpat enerÄ£iski sola valsts ieguldÄ«jumu atgÅ«šanu. NoslÄ“dzot publikāciju ciklu, kurš ir uzskatāmi parādÄ«jis – kuri tieši bija tie cilvÄ“ki, kuru dēļ uzņēmums un Latvijas valsts ir nonākuši pašreizÄ“jā traÄ£iskajā situācijā, un kādas ir bijušas viņu iecienÄ«tākās un efektÄ«vākās sabiedrÄ«bas krāpšanas metodes, - uzskaitÄ«sim cilvÄ“kus, kuri citādā valstÄ« jau sen bÅ«tu ietÄ“rpušies strÄ«painā pidžamiņā vai vismaz ar troksni izlidojuši no saviem amatiem un uz visiem laikiem zaudÄ“juši iespÄ“ju baroties valsts „darbā”.

MÄ“s zinām septiņu deputātu un Liepājas mÄ“ra Ulda Seska - Liepājas metalurga valsts galvojuma piešÄ·iršanas oficiālo iniciatoru skaidrojumu: mÄ“s jau neko, mÄ“s gribÄ“jām tikai labu, un atbildÄ«gi ir visi citi - tie, kas nesarÄ“Ä·ināja, tie, kas neuzraudzÄ«ja, tie, kas nepieņēma pareizos lÄ“mumus.

MÄ“s zinām Ivara Godmaņa valdÄ«bas skaidrojumu par atbalstu valsts galvojumam: mÄ“s jau neko, mÄ“s gribÄ“jām tikai labu, neko jau mÄ“s tur neiedziļinājāmies, ko vajag - vajag, bet atbildÄ«gi gan mÄ“s neesam - ne mÄ“s nolÄ“mām, ne mÄ“s piešÄ·Ä«rām.

MÄ“s zinām Kārļa Leiškalna vadÄ«tās atbildÄ«gās Saeimas komisijas skaidrojumu par tās atbalstu valsts galvojumam: mÄ“s jau neko tur neiedziļinājāmies, ja Ministru kabinetam nav iebilžu, tad komisijai arÄ« nemÄ“dz bÅ«t, bet atbildÄ«gi gan mÄ“s neesam - arÄ« mÄ“s ne nolÄ“mām, ne piešÄ·Ä«rām.

MÄ“s zinām finanšu ministra Einara Repšes skaidrojumu par viņa parakstu zem galvojuma sniegšanas dokumentiem: es jau neko, es gribÄ“ju tikai labu, ko man Valsts kase parakstam pagrÅ«da, tam es arÄ« uzticÄ“jos, tā ka atbildÄ«gs neesmu ne par kredÄ«ta piešÄ·iršanu, ne, protams, par visu to, kas notika tālāk.

MÄ“s zinām finanšu ministra Andra Vilka un Valsts kases pārvaldnieka Kaspara Ä€boliņa skaidrojumu par galvojuma uzraudzÄ«bu: mÄ“s jau neko, mÄ“s darÄ«jām visu, ko likums uzlika par pienākumu, un galÄ«gi ne mÅ«su vaina, ka nekas labs no uzraudzÄ«šanas nesanāca - vainÄ«gi gan ļaunie uzņēmuma saimnieki, gan normatÄ«vie akti, bet tikai ne mÄ“s.

MÄ“s zinām premjera Valda Dombrovska, ekonomikas ministra Daniela Pavļuta un visas pārÄ“jās valdÄ«bas skaidrojumu par Liepājas metalurga novešanu lÄ«dz oficiālai maksātnespÄ“jai: mÄ“s jau neko, mÄ“s darÄ«jām visu, ko varÄ“jām, vainÄ«gi ir sliktie akcionāri un viņu konflikti, ar kuriem mÄ“s neko nespÄ“jām iesākt, lai kā censtos.

MÄ“s zinām arÄ« Liepājas metalurga saimnieku Sergeja Zaharjina un Iļjas Segala skaidrojumus: mÄ“s jau neko, to visu pasaules krÄ«ze un šaušalÄ«gie ekonomiskie procesi Latvijā, kurus mÄ“s, mazie nabadziņi, nu nekādi nespÄ“jām paredzÄ“t.

Visbeidzot, mÄ“s zinām arÄ« Liepājas metalurga dāsni atalgotā maksātnespÄ“jas administratora Haralda Velmera skaidrojumus – kā viņš visu darÄ«jis pÄ“c labākās sirdsapziņas, atbilstoši kreditoru un valsts interesÄ“m.

Tie politiski angažētie un politiski atkarÄ«gie kantori, kas pie mums saucas par prokuratÅ«ru un citām "tiesÄ«bsargāšanas iestādÄ“m", protams, paliks pie visu minÄ“to ļaužu versijām - tāpat kā mums visiem kopā miljardu izmaksājušajā Parex bankas gadÄ«jumā.

LÄ«dz ar ko šo iestāžu secinājums pÄ“c ilgas un garas izmeklÄ“šanas bÅ«s - nu, jā, visi darÄ«ja, ko varÄ“ja, un ko lai dara, ja sanāca, kā sanāca. Labākajā gadÄ«jumā var cerÄ“t uz apsÅ«dzÄ«bu kādam "pārmijniekam" no Liepājas metalurga - kurš, protams, jau sen bÅ«s tālÄ“s zilajās. Taču gandrÄ«z droši var apgalvot, ka nebÅ«s pat tik daudz.

Taču patiesÄ«bā ir zināmi tie, kas galvojumu "bÄ«dÄ«ja" un par to nobalsoja, neko nepārbaudÄ«juši un, ļoti iespÄ“jams, savu kukulÄ«ti saņēmuši. Galvojuma „bÄ«dÄ«tāji” - Saeimas deputāti Jānis Lagzdiņš, ValÄ“rijs Agešins, Aija Barča, PÄ“teris Hanka, Aigars KalvÄ«tis, Andris BÄ“rziņš un Uldis Grava. LÄ“mÄ“ji – Ivars Godmanis un viņa valdÄ«bas ministri, kas pieņēma lÄ“mumu – atbalstÄ«t galvojumu: ārlietu ministrs Māris Riekstiņš, bÄ“rnu un Ä£imenes lietu ministrs Ainārs Baštiks, finanšu ministrs Atis Slakteris, iekšlietu ministrs Mareks Segliņš, izglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministre Tatjana KoÄ·e, kultÅ«ras ministre HelÄ“na Demakova, labklājÄ«bas ministre Iveta Purne, satiksmes ministrs Ainārs Šlesers, tieslietu ministrs Gaidis BÄ“rziņš, veselÄ«bas ministrs Ivars EglÄ«tis, vides ministrs Raimonds VÄ“jonis, zemkopÄ«bas ministrs Mārtiņš Roze (jau miris), Ä«pašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās Signe Bāliņa, Ä«pašu uzdevumu ministrs Eiropas SavienÄ«bas finanšu pārvaldes lietās Normunds Broks, Ä«pašu uzdevumu ministrs sabiedrÄ«bas integrācijas lietās Oskars KastÄ“ns.” Un atbildÄ«gā Saeimas komisija, kuru vadÄ«ja Kārlis Leiškalns. Tad vÄ“l arÄ« Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris PÅ«ce un ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards.

Ir zināmi tie, kas sagatavoja dokumentus galvojuma saņemšanai, pārkāpjot pat paši savus iekšÄ“jos normatÄ«vos aktus. Valsts kase un tās pārvaldnieks Kaspars Ä€boliņš.

Ir zināmi tie, kas pÄ“dÄ“jā mirklÄ« drudžainā steigā galvojumu parakstÄ«ja, neprasot veikt pienācÄ«gu izvÄ“rtÄ“jumu. Finanšu ministrs Einars Repše.

Ir zināmi tie, kas bija totāli nolaidÄ«gi galvojumu saņēmušÄ uzņēmuma uzraudzÄ«bā. Valsts kase un finanšu ministrs Andris Vilks.

Ir zināmi arÄ« tie, kas, beidzot padzirdÄ“juši par uzņēmuma problÄ“mām, nepilnos desmit mÄ“nešos to aizlaida lÄ«dz oficiālai maksātnespÄ“jai. Valda Dombrovska valdÄ«ba - un jo Ä«paši pats premjers, finanšu ministrs un vÄ“l arÄ« ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Ir zināmi arÄ« Liepājas metalurga „saimnieki” Sergejs Zaharjins un Iļja Segals, kuri uzņēmumu nolaida lÄ«dz kliņķim, kā arÄ« viņu dažādos veidos piebarotie "kalpi" ValÄ“rijs Terentjevs, Leons Ptičkins, Benita Imbovica un, protams, "tautsaimniecÄ«bas eksperts" Andris Deniņš, - bet šie atšÄ·irÄ«bā no visiem iepriekšÄ“jiem vismaz nav tieši atbildÄ«gi par valsts naudas iegrÅ«šanu Metalurgā.

Visbeidzot, ir zināms arÄ« izcili labi apmaksātais maksātnespÄ“jas administrators Haralds Velmers, kurš izvÄ“lÄ“jās „labāko” Liepājas metalurga mantas pircÄ“ju, ij nedomājot painteresÄ“ties par šÄ« „labākā pretendenta” finansiālo un saimniecisko stabilitāti (ko gan likums formāli arÄ« viņam nelika darÄ«t).

Krimināllikumā ir atrodami trÄ«s panti, kas vistiešÄkajā veidā attiecas uz šo Latvijas valstij tik dārgi izmaksājušo "pasākumu".

197.pants. NolaidÄ«ba. Par darba pienākumu nolaidÄ«gu pildÄ«šanu, ko izdarÄ«jis uzņēmuma (uzņēmÄ“jsabiedrÄ«bas) vai organizācijas atbildÄ«gs darbinieks vai uzņēmuma (uzņēmÄ“jsabiedrÄ«bas) vai organizācijas pilnvarota tāda pati persona, ja ar to radÄ«ts bÅ«tisks kaitÄ“jums uzņēmumam (uzņēmÄ“jsabiedrÄ«bai), organizācijai vai ar likumu aizsargātām citas personas interesÄ“m, - soda ar Ä«slaicÄ«gu brÄ«vÄ«bas atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

213.pants. Novešana lÄ«dz maksātnespÄ“jai.

(1) Par juridiskās personas maksātnespÄ“jas procesa subjekta novešanu lÄ«dz maksātnespÄ“jai nolaidÄ«bas dēļ, ja ar to radÄ«ts bÅ«tisks kaitÄ“jums ar likumu aizsargātām citas personas interesÄ“m, - soda ar brÄ«vÄ«bas atņemšanu uz laiku lÄ«dz vienam gadam vai ar Ä«slaicÄ«gu brÄ«vÄ«bas atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, atņemot tiesÄ«bas uz noteiktu vai visu veidu komercdarbÄ«bu vai uz noteiktu nodarbošanos vai tiesÄ«bas ieņemt noteiktu amatu uz laiku lÄ«dz trim gadiem.

319.pants. Valsts amatpersonas bezdarbība.

(1) Par valsts amatpersonas pienākumu nepildÄ«šanu, tas ir, ja valsts amatpersona tÄ«ši vai aiz nolaidÄ«bas neizdara darbÄ«bas, kuras tai pÄ“c likuma vai uzlikta uzdevuma jāizdara, lai novÄ“rstu kaitÄ“jumu valsts varai vai pārvaldÄ«bas kārtÄ«bai vai ar likumu aizsargātām personas interesÄ“m, un ja ar to valsts varai, pārvaldÄ«bas kārtÄ«bai vai ar likumu aizsargātām personas interesÄ“m radÄ«ts bÅ«tisks kaitÄ“jums, - soda ar brÄ«vÄ«bas atņemšanu uz laiku lÄ«dz trim gadiem vai ar Ä«slaicÄ«gu brÄ«vÄ«bas atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

(3) Par valsts amatpersonas pienākumu nepildÄ«šanu, ja ar to izraisÄ«tas smagas sekas, - soda ar brÄ«vÄ«bas atņemšanu uz laiku lÄ«dz pieciem gadiem vai ar Ä«slaicÄ«gu brÄ«vÄ«bas atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, atņemot tiesÄ«bas ieņemt noteiktu amatu uz laiku lÄ«dz pieciem gadiem.

Ja mÄ“s dzÄ«votu valstÄ«, kuras vadÄ«tāji patiešÄm rÅ«pÄ“jas par tās labklājÄ«bu un to, lai daudzi desmiti miljonu nodokļu naudas netiek vienkārši izmesti pat ne vÄ“jā, bet dažu pārrijušos miljonāru vajadzÄ«bu apmierināšanai, Liepājas metalurga gadÄ«jumā šie panti nepaliktu tikai tukša skaņa, un jautājums bÅ«tu tikai - vai Einaram Repšem, Andrim Vilkam, Kasparam Ä€boliņam, Valdim Dombrovskim, Sergejam Zaharjinam, Iļjam Segalam un varbÅ«t vÄ“l dažam labam sÄ“dÄ“t pie vienas parašas vai tomÄ“r katram pie savas.