Iesaki rakstu:

Ir publiskota daļa no bijušÄs Valsts drošÄ«bas komitejas (VDK) dokumentiem jeb tā dÄ“vÄ“tajiem čekas maisiem. Nav jāatgādina, ka čekas maisu publiskošanas jautājums bijis politiÄ·u dienas kārtÄ«bā jau ilgus gadus, lÄ«dz beidzot lÄ“mums tika pieņemts un sākās taisnošanās periods. Par katra indivÄ«da stāstÄ«jumu, kamdēļ tā vārds ir parādÄ«jies kartotÄ“kā, varÄ“tu sarakstÄ«t grāmatu 100, un tie bÅ«tu vieni meli, bet pasaku stāstÄ«šana lai paliek uz katra sirdsapziņas. PÄ“dÄ“jās dienās plašsaziņas lÄ«dzekļos parādÄ«jās raksti, ka daudzi sabiedrÄ«bā zināmi cilvÄ“ki tiesā spÄ“juši pierādÄ«t, ka nav sadarbojušies ar VDK¹.

Tā jau šÄ·istu, ka, ja tiesa reiz tā teikusi, tad tā jau arÄ« noteikti ir, bet ir viens liels “bet”. SadarbÄ«bas fakta konstatÄ“šana notiek atbilstoši likuma “Par bijušÄs Valsts drošÄ«bas komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbÄ«bas fakta ar VDK konstatÄ“šanu”14.panta sestajai daļai:

Lietās par sadarbÄ«bas fakta konstatÄ“šanu pirmstiesas pārbaudÄ“ pierādāmi šÄdi apstākļi:

1) fakts, ka sadarbība ar VDK ir notikusi (laiks, vieta, veids, forma un citi apstākļi);

2) personas subjektÄ«vā attieksme pret sadarbÄ«bu (vai šÄ« sadarbÄ«ba bijusi apzināta vai neapzināta)².

TomÄ“r - vai viss ir tik smuki un tiesas konstatÄ“jums atbilst faktiskajai vÄ“sturiskajai situācijai jeb patiesÄ«bai vai arÄ« tiesas spriedums ir tikai “acu aizmālÄ“šana”?

Laikā no 1994. lÄ«dz 2018. gadam pārbaudes lietas kopumā ir bijušas ierosinātas par 385 personām. 309 no tām ir izskatÄ«tas tiesā, un tikai 11 gadÄ«jumos tiesa konstatÄ“jusi sadarbÄ«bas faktu ar VDK.³ Tas sanāk noapaļojot 0,4 % no kopÄ“jo lietu skaitu. Tiesa spriedumos bieži norādÄ«jusi, ka nav konstatÄ“jusi sadarbÄ«bas faktu ar VDK “pierādÄ«jumu trÅ«kuma dēļ”. ArhÄ«vā norāda, – ņemot vÄ“rā faktu, ka VDK aÄ£entu lietas 1980. gadu beigās izveda uz Krieviju un šobrÄ«d nav pieejamas, tad no vÄ“sturiskā viedokļa šÄds secinājums uzskatāms par korektāku.⁴

TādÄ“jādi rodas loÄ£isks jautājums – vai tiesa vispār var konstatÄ“t sadarbÄ«bas faktu, ja visi pierādÄ«jumi atrodas ārpus Latvijas? Man šÄ·iet, ka ne.
Turklāt vai likumdevÄ“ji, kad izstrādāja šo regulÄ“jumu nezināja vai neapzināja šÄdas situācijas iespÄ“jamÄ«bu? Proti, ka sadarbÄ«bas faktu faktiski tiesā nebÅ«s iespÄ“jams konstatÄ“t?

Te nu paliek pavisam interesanti. Jāskatās, vai nav iespÄ“jams iepazÄ«ties ar attiecÄ«gās sÄ“des stenogrammu vai dažādākiem viedokļiem par likumprojekta izstrādi. AttiecÄ«go likumprojektu 1994.gada 19.maijā pieņēma 5.Saeima un likumprojektu iesniedz Ministru kabinets (ministru prezidents bija Valdis Birkavs). Savukārt likumprojekta referents bija tieslietu ministrs Egils Levits. Pie reizes – paskatÄ«jos, kurš tad bija Saeimas juridiskās komisijas priekšsÄ“dÄ“tājs – Aivars Endziņš. 

Hmm, visi šie kungi ir juristi, turklāt, pÄ“dÄ“jie divi tiek uzskatÄ«ti par autoritātÄ“m. Vai viņi neapzinājās, ka sadarbÄ«bas faktu ar VDK nebÅ«s iespÄ“jams faktiski pierādÄ«t? Šaubos. Labi, skatÄ«šu, ko var sameklÄ“t par likumprojekta pieņemšanas gaitu.

Šoreiz varÄ“tu teikt, ka ir pat paveicies, jo atrodama likumprojekta pieņemšanas sÄ“des stenogramma.⁵ Pirmais pārsteigums nebija tālu jāmeklÄ“: izrādās, ka sākotnÄ“ji bija plānots pieņemt likumu, kurš paredzÄ“ja visu Latvijas teritorijā pastāvÄ“jušo totalitāro režīmu darbÄ«bas izvÄ“rtÄ“šanu, ieskaitot arÄ« vācu okupācijas laiku. Likumprojekta tvÄ“ruma sašaurināšanu paredzÄ“ja Saeimas Juridiskās komisijas izteiktais priekšlikums.

E.Levits, referÄ“jot par likumprojektu, minÄ“ja: Ja izziņa ir pozitÄ«va, tādā gadÄ«jumā prokuratÅ«rai ir jāierosina pārbaudes process. Tas ir Ä«pašs process, kurā prokuratÅ«ra savāc iespÄ“jamos pierādÄ«jumus, un tad, ja tā uzskata, ka šie pierādÄ«jumi ir pietiekoši šÄ« sadarbÄ«bas fakta konstatÄ“šanai, tā griežas tiesā, lai tiesa šo jautājumu izšÄ·irtu ar spriedumu: ir sadarbÄ«ba bijusi vai nav bijusi, vai kādā veidā šÄ« sadarbÄ«ba ir bijusi. Tātad sekas var balstÄ«t tikai uz attiecÄ«gu tiesas spriedumu. Šis tiesas spriedums var bÅ«t gan tāds, ka šÄ« sadarbÄ«ba ir bijusi, gan arÄ«, protams, attaisnojošs spriedums, spriedums, ka sadarbÄ«ba nav bijusi. Tādā gadÄ«jumā tas ir reabilitÄ“jošs spriedums.

Interesanti šÄ·iet noteiktie termiņi. Proti, priekšlikumu iesniegšanai paredzÄ“t tikai divas nedēļas, nosakot izskatÄ«šanu pa pantiem 10.martā.

IepazÄ«stoties ar 10.marta stenogrammu, varam izlasÄ«t savā ziņā savdabÄ«gu A.Seiles komentāru: Šis ir šÄ likumprojekta otrais un tātad visnopietnākais lasÄ«jums. Vakar, saņemot dokumentus, man šÄ dokumenta kastÄ«tÄ“ nebija. Darba kārtÄ«bā šis dokuments tika iekļauts tikai šorÄ«t ar "Latvijas ceļa" 10 deputātu parakstiem. Tā es tikai šorÄ«t uzzināju, ka šis dokuments ir darba kārtÄ«bā. MÄ“s visi, kas šeit esam, - gan es, gan visi pārÄ“jie deputāti - protams, bÅ«tu gribÄ“juši ar ierosinājumiem iepazÄ«ties, lai šodien plenārsÄ“dÄ“ varÄ“tu izteikt savu attieksmi. Es nespÄ“ju piedalÄ«ties šajā apspriešanas procesā, tas ir par ātru, jo dokumentu es esmu saņēmusi tikai šorÄ«t.⁶

Visnotaļ interesanti, ka netika dots laiks iepazÄ«ties ar likumprojektu un sagatavot savus priekšlikumus, bet tika vienkārši lÄ“nāk viss nolasÄ«ts. Diskusijas par 14.panta redakciju bija, turklāt jau tad tika izteiktas šaubas par fakta konstatÄ“šanas iespÄ“jamÄ«bu. Proti: PÄ“c Silāra kunga un Levita kunga uzstāšanās arvien vairāk par sesto iedaļu rodas pārliecÄ«ba, ka tā ir ļoti neprecÄ«za un ka tā vispār nav pierādāma. Es piekristu tam, ko teica Silāra kungs, ka ir jāieslÄ“dz konkrÄ“ts 3. pants, uz kuru tad arÄ« šÄ« sestā iedaļa attiektos. Tam es piekristu. Tad bÅ«tu izslÄ“gta iespÄ“jamÄ«ba, ka šÄ« sestā daļa tiek attiecināta uz jebkuru cilvÄ“ku, kas tajā laikā ir sadarbojies, bet nevis nesis slepenas ziņas.

Bet man ir arÄ« otras šaubas, ka vispār sestās iedaļas abus apakšpunktus faktiski nevar pierādÄ«t. Kā var pierādÄ«t visus iekavās noteiktos faktus - laiku, kad tas noticis, vietu, formu? Un ir pierakstÄ«ts vÄ“l - "un citi apstākļi". Tātad, ja viss tas nav pierādÄ«ts, tad vispār nekāds fakts nav pierādÄ«ts.

Man bÅ«tu vienkārši priekšlikums pārdomāt šÄdu lietu, ka sesto iedaļu vispār varÄ“tu svÄ«trot un balstÄ«ties uz septÄ«to iedaļu, kura saka, ka pierādÄ«jumi pārbaudes lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata prokurors un tiesa likumu noteiktajā kārtÄ«bā nosaka apzinātas sadarbÄ«bas ar VDK esamÄ«bu vai neesamÄ«bu. Šeit var bÅ«t ietverta gan tā vieta, gan tas laiks, gan forma un vÄ“l citi apstākļi, bet to nosaka prokurors un nosaka visa tā procedÅ«ra. Un tad šÄ« nenoteiktÄ«ba, kas ir ietverta 6. panta 1. un 2. apakšpunktā, lÄ«dz ar to bÅ«tu izslÄ“gta. Es ierosinu autoriem padomāt par šÄdu priekšlikumu. Paldies.

PriekšsÄ“dÄ“tājs. Vai vÄ“l kāds no deputātiem vÄ“las runāt par šo pantu vai tā atsevišÄ·Äm sadaļām? Godātie deputāti, mums ir komisijas ierosinātā panta redakcija, un komisijas vārdā deputāts Egils Levits aicināja balsot par šo redakciju, bet savus labojumus un grozÄ«jumus iesniegt uz trešo lasÄ«jumu. AcÄ«mredzot šo savu attieksmi pret 14. pantu jÅ«s varat izteikt balsošanā. Kā vienmÄ“r mÅ«su prakse, kura jau ir iedibināta, ir tāda, ka tad, ja 14. pants negÅ«st vajadzÄ«go atbalstu no deputātiem, tad tas ir tajā redakcijā, kādā tas bijis pirmajā lasÄ«jumā. Un tad uz trešo lasÄ«jumu atkal notiek grozÄ«jumu un pārlabojumu iesniegšana⁷.

Trešais lasÄ«jums notika 19.maijā, un, kā redzams no stenogrammas, arÄ« šajā reizÄ“ deputāti likumprojekta tekstu saņēmuši tikai sÄ“des dienā, to apstiprina E.Levita sacÄ«tais: Labdien cienÄ«tie kolÄ“Ä£i! MÄ“s turpināsim trešajā lasÄ«jumā apspriest likumu "Par bijušÄs Valsts DrošÄ«bas komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbÄ«bas fakta asr VDK konstatÄ“šanu". SalÄ«dzinot ar otro lasÄ«jumu, ir ienākuši vairāki deputātu priekšlikumi, kurus Juridiskā komisija ir apkopojusi, apspriedusi un daļēji iestrādājusi variantā trešajam lasÄ«jumam, kurš jums ir šodien izdalÄ«ts kā dokuments nr.544-a.⁸

Viss iepriekš minÄ“tais liek izdarÄ«t secinājumu, ka likumprojekts tika “dzÄ«ts” cauri Saeimai milzu ātrumā, neļaujot deputātiem pat kārtÄ«gi iepazÄ«ties ar sagatavoto redakciju, kur nu vÄ“l uzspÄ“t sagatavot priekšlikumus.

Lai cik dÄ«vaini nebÅ«tu, par šo pantu pÄ“c bÅ«tÄ«bas nekādas diskusijas nenotika. Likums tika pieņemts ar 55 balsÄ«m “Par”, 1 – “Pret” un 9 – “Atturas”. VarÄ“tu pat teikt, ka pieņemts ar nomācošu balsu pārsvaru. SavdabÄ«gi, vai ne, Ä«paši, ņemot vÄ“rā jautājuma aktualitāti?

Likumu pieņēma, laiks pagāja, un tiek izdarÄ«ti šÄdi secinājumi: Bijušais Valsts prezidents uzsver, ka kartotÄ“kas datus nevar izmantot pat tiesā, lai pierādÄ«tu sadarbÄ«bu ar Valsts drošÄ«bas komiteju. Un tiesa ir vienÄ«gā, kas var apliecināt sadarbÄ«bas faktu.

To uzsver arÄ« bijušais Satversmes tiesas priekšsÄ“dÄ“tājs Aivars Endziņš. „Bet arÄ« tā prakse, kas ir bijusi, faktiski parāda to, ka nevar Ä«sti arÄ« pierādÄ«t. LÄ«dz ar to tiek mesta Ä“na uz šÄ«m iespÄ“jamām personām, kas bÅ«tu sadarbojušÄs ar VDK," atzÄ«st Endziņš.

Endziņš atceras kādu gadÄ«jumu ar tā saucamajiem "čekas piecÄ«šiem" - Aivaru Kreitusu, Roberts MÄ«lbergu, EdvÄ«nu Inkenu, Andreju Siliņu un Georgu Andrejevu. Viņi bija 5. Saeimas deputāti un viņu sadarbÄ«bu ar Valsts drošÄ«bas komiteju mÄ“Ä£ināja pierādÄ«t tiesā. No šÄ«s grupas tikai Andrejevs atzina sadarbÄ«bu un atkāpās no ārlietu ministra krÄ“sla. PārÄ“jie to noliedza un arÄ« tiesā sadarbÄ«bas faktu ar DrošÄ«bas komiteju pierādÄ«t nav izdevies.⁹

Viss jau bÅ«tu labi, bet vai A.Endziņš nebija tas, kurš stāvÄ“ja klāt pie šÄ« likuma šÅ«puļa un veidoja absurdo normu par fakta konstatÄ“šanu? No viņa arÄ« nav izdzirdÄ“ti vārdi, jāatzÄ«st, ka arÄ« no pārÄ“jām tā laika atbildÄ«gajām personām, ka viņas bÅ«tu kļūdÄ«jušÄs, vai nepietiekami padomājušas par sekām. Tātad – viņi visu ir izdarÄ«juši ideāli. Var bÅ«t, bet tikai tad jautājums, kas kam skaitās ideāli.

Nelielai atkāpÄ«tei un pārdomām. Proti, mÄ“Ä£ināju sameklÄ“t par ko iepriekš minÄ“tie kungi strādāja padomju laikā. JāatzÄ«st, tas nenācās viegli. Tātad:

Valdis Birkavs 1983.gadā, pildot amata pienākumus, toreizÄ“jais Tiesu ekspertīžu un kriminoloÄ£ijas zinātniskās pÄ“tniecÄ«bas laboratorijas vadÄ«tājs nozÄ«mÄ“jis savus padotos ekspertÄ«zes veikšanai Gunāra Astras krimināllietā par «pretpadomju aÄ£itāciju un propagandu».¹⁰

Romāns ApsÄ«tis  profesionālās darba gaitas sācis 1962. gadā kā RÄ«gas pilsÄ“tas Maskavas rajona prokuratÅ«ras izmeklÄ“tājs. Bijis obligātajā dienestā Padomju armijā (1963-1965), kur kļuvis par PSKP biedru (izstājies 1990. gada pavasarÄ«). Kopš 1965. gada septembra bijis LVU Juridiskās fakultātes asistents, aspirants, vecākais pasniedzÄ“js, docents.¹¹

Aivars Endziņš 1977.gadā Maskavas Mihaila Lomonosova Valsts universitātÄ“ ieguvis juridisko zinātņu kandidāta grādu, bet 1997.gadā tiesÄ«bu doktora zinātnisko grādu. No 1972.gada bija Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes pasniedzÄ“js. JāatzÄ«mÄ“, ka A.Endziņu apvienÄ«ba “Saskaņas centrs” izvirzÄ«ja par valsts prezidenta amata kandidātu.¹²

Vai šie kungi padomju laikos bija saistÄ«ti vai nebija ar VDK – nezinu, bet amatus ieņēma visnotaļ nozÄ«mÄ«gus. Īpaši, ja par juristu padomju laikos neļāva kļūt kuram katram.

AtsevišÄ·i ir jāapskata E.Levita dzÄ«ves gājums:

Egils Levits dzimis 1955. gada 30. jÅ«nijā RÄ«gā, pretpadomju disidenta Jonasa Levita un viņa sievas Ingeborgas, dzimušas Bargās, Ä£imenÄ“. MācÄ«jās RÄ«gas 2. vidusskolā (lÄ«dz 1972). Uzlabojoties PSRS attiecÄ«bām ar Rietumiem, daudzām Latvijas ebreju izcelsmes Ä£imenÄ“m ļāva repatriÄ“ties uz IzraÄ“lu. Levitu Ä£imene izbrauca no PSRS, taču apmetās uz dzÄ«vi Vācijā. Tur Egils mācÄ«jās Minsteres Latviešu Ä£imnāzijā, kuru absolvÄ“ja 1973. gadā. Beidzis Hamburgas Universitātes Juridisko fakultāti (1982), tad Filozofijas un sabiedrisko zinātņu fakultātes Politisko zinātņu nodaļu (1986). Latviešu Studentu korporācijas Fraternitas Lataviensis biedrs. Ķīles Universitātes zinātniskais referents (1984—1986), advokāts, Vācijas un Austrumeiropas pÄ“tniecÄ«bas institÅ«ta (GetingenÄ“) zinātniskais referents (1989—1991).¹³ Šeit tik nelielu jautājumu rada tas, ka it kā Levita Ä£imenei (kā minÄ“ts – disidentu Ä£imene) ļauts repatriÄ“ties uz IzraÄ“lu, bet viņi ir apmetušies uz dzÄ«vi Vācijā. Pikantumu šim visam piešÄ·ir internetā pieejamā informācija, ka E.Levita tÄ“vs Jonasa Levita padomju vara 1940.gadā ir iecÄ“lusi par valsts komisāru.¹⁴ Ja iepriekš minÄ“tais fakts ir bijis, tad tas kaut kā neiet kopā ar disidenta statusu.

Gala rezumÄ“ – likumā ietvertais regulÄ“jums par sadarbÄ«bas konstatÄ“šanu ar VDK, maigi sakot, ir izgāzies jeb pat izgāzts pašÄ sākumā. Jebkurš likums ir grozāms un uzlabojams. TomÄ“r šajā gadÄ«jumā nav dzirdÄ“ta neviena diskusija vai ierosinājums, lai mainÄ«tu šÄ« brīža redakciju. Tamdēļ laikam jākonstatÄ“, ka kādi vÄ“l joprojām ir ļoti ieinteresÄ“ti, lai bÅ«tu, kā ir. Turklāt viņi atrodas vadošos vai ietekmÄ«gos amatos vai arÄ« uz tādiem pretendÄ“.

1 https://www.tvnet.lv/6673570/daudzi-sabiedriba-zinami-cilveki-tiesa-spejusi-pieradit-ka-nav-sadarbojusies-ar-vdk

2 https://likumi.lv/doc.php?id=57277

3 https://skaties.lv/zinas/latvija/tiesam-lielakoties-neizdodas-konstatet-sadarbibas-faktu-ar-ceku/

4 Turpat

5 http://www.saeima.lv/steno/st_94/st2402.html

6 http://www.saeima.lv/steno/st_94/st0505.html

7 http://www.saeima.lv/steno/st_94/st0505.html

8 http://www.saeima.lv/steno/st_94/st1905.html

9 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/turpinas-stridi-par-cekas-maisu-atversanu.a72397/

10 https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/lielakie-skandali-no-saeimas-lidz-saeimai-10334195

11 https://www.limbazubiblioteka.lv/novadnieku_enciklopedija/apsitis_romans/?a=A

12 https://www.delfi.lv/news/national/politics/apvienibas-saskanas-centrs-izvirzita-valsts-prezidenta-amata-kandidata-aivara-endzina-cv.d?id=17971712

13 https://lv.wikipedia.org/wiki/Egils_Levits

14 http://fronte.lv/2019/04/jonass-levits-okupacijas-varas-iecelts-komisars/