Iesaki rakstu:

Kas notiek ar iedzÄ«votājiem, kuri tiek pieÄ·erti, pārkāpjot likumu? AtkarÄ«bā no likumpārkāpuma rakstura un smaguma pakāpes viņiem iestājas vai nu administratÄ«vā vai kriminālatbildÄ«ba ar no tā izrietošajām sekām. Bet kas notiek, ja pretÄ“ji likumam rÄ«kojas valdÄ«ba?

Runa, protams, ir par 2020. gada valsts budžeta projektu, kurā ignorÄ“tas vairākas VeselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ“šanas likuma normas. Joprojām spÄ“kā esošajā likumā melns uz balta rakstÄ«ts, ka veselÄ«bas aprÅ«pes “finansÄ“jums, sākot ar 2020. gadu, veido vismaz četrus procentus no iekšzemes kopprodukta”, kā arÄ«, ka “Ministru kabinets, sagatavojot likumprojektu par valsts budžetu 2019. gadam un likumprojektu par vidÄ“ja termiņa budžeta ietvaru 2019., 2020. un 2021. gadam, paredz valsts finansÄ“jumu veselÄ«bas aprÅ«pes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai vidÄ“ji gadā 20 procentu apmÄ“rā: 2019. gadā — 87 483 708 euro, 2020. gadā — 191 227 820 euro un 2021. gadā — 314 599 953 euro.”

2020. gada valsts budžeta projekts neizpilda ne vienu, ne otru nosacÄ«jumu - mediÄ·u algu paaugstinājumam budžetā paredzÄ“ti tikai aptuveni 50 miljoni eiro, bet veselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ“juma Ä«patsvars iekšzemes kopproduktā ne tikai nesasniegs 4%, bet, iespÄ“jams, pat samazināsies zem pašreizÄ“jiem ~3,5%.

Likuma un veselÄ«bas nozares piesmiešana notiek nevis situācijā, kad valstÄ« bÅ«tu iestājusies smaga ekonomiskā krÄ«ze, bet gan mirklÄ«, kad pats valdÄ«bas vadÄ«tājs Krišjānis Kariņš lepni medijos paziņojis, ka “šis ir lielākais budžets Latvijas vÄ“sturÄ“”, kurā pieaugums sasniedz pusmiljardu (!) eiro.

TurpretÄ« gadiem kritiski zemu finansÄ“tā veselÄ«bas aprÅ«pes nozare patiešÄm ir dziļā, hroniskā krÄ«zÄ“. Nav jÄ“gas atkārtoties par katastrofālo māsu, atsevišÄ·Äs specialitātÄ“s arÄ« ārstu trÅ«kumu, rindām un pakalpojumu laicÄ«gu (ne)pieejamÄ«bu, augstajiem pacientu lÄ«dzmaksājumiem, aizvien gana daudz nekompensÄ“tajām vai nepietiekami kompensÄ“tajām zālÄ“m vai neapmaksātajām operācijām reto saslimšanu gadÄ«jumos, kurām sabiedrÄ«ba turpina pati vākt lÄ«dzekļus ziedošanas akcijās, visdažādākajiem lÄ«dzcilvÄ“ku pieredzes šausmu stāstiem par piedzÄ«voto veselÄ«bas aprÅ«pes iestādÄ“s, t.sk. paliatÄ«vajā aprÅ«pÄ“ (kam pamatā visbiežāk ir tas pats finansÄ“juma (dažreiz gan arÄ« cilvÄ“cÄ«bas) trÅ«kums) - tas viss ir nodrillÄ“ts lÄ«dz nemaņai, bet budžeta dalÄ«tāju ausÄ«m acÄ«mredzot ir tikai tukša skaņa.

Jo svarÄ«gāk, redz, ir rÄ“Ä·ināties ar koalÄ«cijas partneru prasÄ«bām, saplÄ“šot budžetu gabaliņos kā nožēlojamu lupatu deÄ·i - nedaudz vieniem, otriem, trešajiem... Tas ir visklajākais populisms - ministri baidās par personÄ«go un savas partijas popularitāti, ja neizdosies sarÅ«pÄ“t kaut nieku, ko parādÄ«t savai vÄ“lÄ“tāju mÄ“rÄ·grupai. Protams, šos vÄ“lÄ“tājus pie viena uzskatot par idiotiem un/vai kretÄ«niem, kas neapjÄ“dz, cik svarÄ«ga ir ugunsgrÄ“ka dzÄ“šana nozarÄ“, kas atbild par pašu bÅ«tiskāko - cilvÄ“ka veselÄ«bu un dzÄ«vÄ«bu.

Tieši tāpÄ“c, ka uz svaru kausiem ir cilvÄ“ku dzÄ«vÄ«bas (nepienācÄ«gas veselÄ«bas aprÅ«pes dēļ Latvijā katru gadu mirst tÅ«kstošiem cilvÄ“ku - iepriekšÄ“jos gados nozares ekspertu publiski sauktie skaitļi variÄ“ no 1500 lÄ«dz 9000 gadā, savukārt “Eurostat” pÄ“tÄ«jumā par novÄ“ršamo nāvju Ä«patsvaru Latvijai ir otrs sliktākais rādÄ«tājs Eiropas SavienÄ«bā, apsteidzot tikai Rumāniju), veselÄ«bas aprÅ«pei, saskaņā ar jebkuru veselo saprātu, bija jābÅ«t ārpus konkurences pusmiljarda lielā budžeta pieauguma sadalÄ«šanā.

Nevienā citā nozarÄ“, izņemot varbÅ«t vienÄ«gi sociālās aizsardzÄ«bas un iekšlietu jomas (ugunsdzÄ“sÄ“ji, policisti), nav redzama tik cieša un tieša saikne ar cilvÄ“ku veselÄ«bu un dzÄ«vÄ«bu kā veselÄ«bas aprÅ«pei. Tieši tāpÄ“c budžeta veidošana patiesÄ«bā bija jāsāk ar to, ka vispirms tiek ieplānots likumā paredzÄ“tais finansÄ“jums veselÄ«bas aprÅ«pei (nerunājot nemaz par to, ka vispār jau Pasaules VeselÄ«bas organizācija stingri rekomendÄ“ nevis četrus, bet vismaz piecus procentus no IKP vai par to, ka vidÄ“jais rādÄ«tājs Eiropas SavienÄ«bā ir ap septiņiem procentiem no IKP) un tad - skatÄ«ties, kas paliek visam pārÄ“jam.

ŠÄ·iet sirreāli, ka jāraksta šÄ«s it kā tik pašsaprotamās lietas, kas acÄ«mredzot tomÄ“r nav pašsaprotamas ne Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, ne finanšu ministram Jānim Reiram, ne pārÄ“jiem ministriem, kuri nu var berzÄ“t rokas par izsistajiem grašiem katrs savai lÄ“nei (savukārt veselÄ«bas ministres vietā es atkāptos no amata - nu kā vari turpināt bÅ«t par ministri, ja neesi spÄ“jusi panākt, ka attiecÄ«bā uz tavu nozari tiek izpildÄ«tas vismaz likumā noteiktās prasÄ«bas?).

AcÄ«mredzot pat pÄ“c neskaitāmiem publiski izskanÄ“jušiem gadÄ«jumiem (emocionālais faktors) un arÄ« pÄ“c neskaitāmiem statistikas datiem un starptautisko organizāciju uz faktu un skaitļu analÄ«zi balstÄ«tiem secinājumiem (racionālais faktors) situācijas nopietnÄ«ba aizvien netiek saprasta un veselÄ«bas aprÅ«pe joprojām ir prioritāte tikai saukļos.

KāpÄ“c tas tā ir? KāpÄ“c tik elementāras izpratnes vakuums jau gadiem? AcÄ«mredzot skaidrojums ir tikai viens - absolÅ«ts empātijas trÅ«kums, kas jau balansÄ“ uz sociopātijas robežas. Augstākās nomenklatÅ«ras politiÄ·i acÄ«mredzot nespÄ“j identificÄ“ties ar veselÄ«bas nozares problÄ“mām, jo zina, ka paši vajadzÄ«bas gadÄ«jumā varÄ“s atļauties izmantot privātās medicÄ«nas pakalpojumus. KāpÄ“c aizsardzÄ«bas nozarei nepieciešamais finansÄ“jums atradās teju vai nākamajā dienā pÄ“c tam, kad Tramps mazliet stingrāk pakratÄ«ja ar pirkstu?

TāpÄ“c, ka ar šiem draudiem mÅ«su priekšstāvji gan spÄ“j gluži labi personificÄ“ties - viņi apjauš, ka, dodot NATO vadošÄs valsts prezidentam kaut formālu iemeslu atteikties no Latvijai paredzÄ“tajām drošÄ«bas garantijām, potenciāli paredzamais kādas kaimiņvalsts iebrukums izvÄ“rstos ar reālām sekām arÄ« pašiem (pat ja paspÄ“tu aizbÄ“gt - zaudÄ“tiem amatiem, ietekmi, Ä«pašumiem). Vienkārši sakot - kad konkrÄ“tā Ä·ermeņa daļa trÄ«c pašiem lÄ«dzekļu dalÄ«tājiem, tad politiskā griba pÄ“kšÅ†i uzrodas un nepieciešamais finansÄ“jums tiek atrasts bez problÄ“mām un garām diskusijām.

Neizpratne ir tik dziļa, ka brīžiem teju vai aizkustinoša savā naivumā - uz Latvijas Radio žurnālista jautājumu (programma “LabrÄ«t”, 1. oktobris) par budžetā nepildÄ«tajiem solÄ«jumiem (khemm, vispār jau nevis solÄ«jumiem, bet gan LIKUMA NORMÄ€M) Kariņš vispirms atbild ar no tiesas izbrÄ«nÄ«tu: “Par kuriem solÄ«jumiem ir runa?” (otrs variants - nepildÄ«to solÄ«jumu ir tik daudz, ka patiešÄm nepieciešams precizÄ“t). Intervijā žurnālists ieknābj arÄ« par finansÄ“jumu sabiedriskajiem medijiem, un vakarpusÄ“ jau acÄ«mredzami talkā nācis sabiedrisko attiecÄ«bu padoms - premjers braši sola aizbāzt muti... tfu, palielināt finansÄ“jumu sabiedriskajiem medijiem ar vienu papildus miljonu eiro, kurš bÅ«šot tieši paredzÄ“ts žurnālistu algām, un kuru atņemšot no politisko partiju finansÄ“šanai paredzÄ“tās naudas. Redz, cik strauji, izlÄ“mÄ«gi un cÄ“li - politiÄ·i atrauj sev kumosu no mutes par labu saviem sargsuņiem, žurnālistiem! Bet ar vāji slÄ“ptu cerÄ«bu, lai taču turpmāk protas un nerej, uzdodot jautājumus par kaut kādiem nepildÄ«tiem solÄ«jumiem vai, pasarg Dievs, pārkāptiem likumiem.

ArÄ« pÄ“c Latvijas BrÄ«vo arodbiedrÄ«bu savienÄ«bas pieņemtā lÄ“muma budžetu neatbalstÄ«t un pavisam maigā formā izteiktās kritikas par likuma nepildÄ«šanu, Kariņa reakcija bija tik dÄ«vaina, ka, šÄ·iet, premjeram no tiesas liekas, ka šÄ« situācija ir gluži normāla - proti, nevajagot taču tagad meklÄ“t kašÄ·i, tas nevienam par labu nenākšot. Interesanti, ja Kariņa kungs bÅ«tu noslÄ“dzis kādu lÄ«gumu un nonācis situācijā, kad otra lÄ«gumslÄ“dzÄ“ja puse nepilda savas saistÄ«bas, vai tad viņam šÄ·istu pieņemama atbilde: “Nu, Kariņa kungs, nemeklÄ“jiet kašÄ·i!” Droši vien ne. Droši vien Kariņa kungs dotos uz tiesu. Bet jebkurš jurists zina, ka likums ir vÄ“l svarÄ«gāks par lÄ«gumu. TāpÄ“c pašreizÄ“jā situācijā iederas jautājums - vai, piemÄ“ram, VeselÄ«bas aprÅ«pes darbinieku arodbiedrÄ«ba nevarÄ“tu nākamā gada budžetu, ja tas tiks pieņemts tāds, kāds piedāvāts šobrÄ«d, iesÅ«dzÄ“t Satversmes tiesā, lai tā pamÄ“Ä£inātu operatÄ«vi realizÄ“t valsts budžeta konstitucionālo kontroli?

ValdÄ«ba budžeta projektā attiecÄ«bā uz veselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ“jumu acÄ«mredzot bÅ«tiskas izmaiņas izdarÄ«t vairs negrasās, tāpÄ“c šobrÄ«d vienÄ«gā cerÄ«ba saprāta uzvarai ir pÄ“c 14. oktobra gaidāmie budžeta lasÄ«jumi Saeimā. VarbÅ«t 13. Saeimas deputāti pierādÄ«s, ka viņi tiešÄm ir likumlÄ“mÄ“ja vara, nevis nožēlojams izpildvaras piedÄ“klis un partiju koalÄ«cijas leļļu teātris? Vai 13. Saeimas deputāti pastāvÄ“s uz to, ka viņu pašu iepriekš nobalsotās likuma izmaiņas ar konkrÄ“tu finansÄ“juma iezÄ«mÄ“šanu nozarei, kurai tas tiešÄm nepieciešams visvairāk, bija atbildÄ«gs un pareizs lÄ“mums, vai arÄ« valdÄ«bas spiediena rezultātā paši sevi pasludinās par idiotiem, kas “iepriekš izrÄ«kojušies muļķīgi un tagad šo kļūdu labo”?

Taču šÄda cerÄ«ba, protams, ir tikai muļķa mierinājums. Ar gandrÄ«z simtprocentÄ«gu pārliecÄ«bu var paredzÄ“t, ka Saeimas pozÄ«cija nopietnus iebildumus necels, budžets tiks pieņemts apmÄ“ram tāds, kāds tas ir piedāvāts, un veselÄ«bas aprÅ«pe pie tai tik nepieciešamā finansÄ“juma jau atkal netiks - pirms tam gan vÄ“l Saeimai vajadzÄ“tu paspÄ“t vÄ“lreiz grozÄ«t VeselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ“šanas likumu, lai izvairÄ«tos no aplam dÄ«vaina juridiskā kāzusa un Satversmes tiesas riskiem.

PÄ“c tam atliks tikai atbildÄ“t uz retorisku jautājumu - ja valsts vara nepienācÄ«gi pilda savu kā sabiedrÄ«bas kolektÄ«vā pārvaldes mehānisma pašu galveno funkciju - aizsargāt iedzÄ«votāju veselÄ«bu un dzÄ«vÄ«bu, turklāt ignorÄ“jot pašas pieņemtos likumus - tad kas tas ir par vÄ“stÄ«jumu šÄ«s valsts iedzÄ«votājiem, nodokļu maksātājiem.