Likumprojekts “Piespiedu dalÄ«tÄ Ä«paÅ¡uma privatizÄ“tajÄs daudzdzÄ«vokļu mÄjÄs izbeigÅ¡anas likums†ir aplams pÄ“c bÅ«tÄ«bas, neatbilst likumu izstrÄdes principiem un Satversmei
Klementijs RancÄns* · 02.01.2019. · Komentāri (0)Šis likumprojekts jau labi pasen tika nodots 12.SaeimÄ izskatÄ«šanai, bet tÄ arÄ« netika galÄ, ko ar to iesÄkt. Bija sastÄdÄ«ta darba grupa, arÄ« tÄ palika bez risinÄjuma. IzrÄdÄs, ka 13. Saeimas Valsts un pašvaldÄ«bu komisija arÄ« netiek galÄ ar šo „zvÄ“ru”. Nu jau klÄ«st valodas, ka par šo likumprojektu organizÄ“šot konferenci. ApbrÄ«nojami, ko var izlemt konferencÄ“, ja to nav spÄ“juši atrisinÄt daudzu lÄ«meņu un kvalifikÄcijas speciÄlisti, to starp bankas un/vai advokÄti, kuru Ä«pašumÄ ir vareni daudz šÄ«s „mantas”.
BiedrÄ«ba „Ausma” uzskata, ka šis jau sagatavotais un Saeimai nosÅ«tÄ«tais likumprojekts uzskatÄms par tÄdu, kas satur kriminÄla rakstura pazÄ«mes - interešu konflikta situÄcijas, piešÄ·ir neierobežotu varu pašvaldÄ«bu un VZD amatpersonÄm, tÄ realizÄcijas procesÄ ierobežo un nenodrošina ne zemes Ä«pašnieku, ne dzÄ«vokļu Ä«pašnieku intereses utt.
MÅ«suprÄt, šis likumprojekts ir pilnÄ«gi jÄpÄrstrÄdÄ ar politisku drosmi un atbildÄ«bu tautas priekšÄ. Var apgalvot, ka mÅ«su sabiedrÄ«bas politiskajÄ situÄcijÄ nesagaidÄ«siet ne vienu, ne otru – ne drosmi, ne atbildÄ«bu. Vai tiešÄm piekrist šÄdÄm bÄ“dÄ«gÄm prognozÄ“m? MeklÄ“jot izeju, piedÄvÄjam dažus priekšlikumus, ar ko vajadzÄ“tu sÄkt šÄda likumprojekta izstrÄdi. Ko darÄ«t mums, kuri dzÄ«vo uz zemes, un ko darÄ«s tie ļaudis, kuriem ir demokrÄtija spriest mÅ«su likteni?
Nedaudz par iespÄ“jamo gaidÄmo konferenci
Konference parunÄties ir svarÄ«gi, bet mÄ“s, dzÄ«vokļu tiesÄ«bu biedrÄ«ba “Ausma”, uzskatÄm, ka AR KONFERENCI LIKUMA JÄ’GU NEVAR ne izprast, ne kaut ko ar to atrisinÄt, jo runas nepievieno pie likuma pantiem.
AtzÄ«stam darbu tikai pie konkrÄ“tiem pantiem. TomÄ“r šo likumprojektu pa pantiem izskatÄ«t arÄ« nav iespÄ“jams, jo nav izdarÄ«ti “priekšdarbi”, “darÄmie darbi”, lai kaut ko varÄ“tu saprast, kur un kÄ virzÄ«ties. Konference dzÄ«vokļu Ä«pašnieku var ievest vÄ“l dziļÄkÄ neizpratnÄ“.
DrÄ«zÄk, ka tajÄ tiks pieaicinÄti tÄdi ļaudis, referenti, kuri klÄstÄ«s zinÄtniskas, atvainojos, ”pasakas”, izteiks emocijas un stÄstÄ«s, cik svÄ“ts ir Ä«pašums, cik lielu kaitÄ“jumu nodarÄ«ja okupÄcijas režīms, kas atņēma viņiem Ä«pašumus (šeit - zemi) un ka viņiem tagad ir tiesÄ«bas saņemt kompensÄciju no tiem, kuri “sagrÄba” šo zemi, uzbÅ«vÄ“ja uz tÄ dzÄ«vojamÄs mÄjas un zemi lietoja bez maksas, tagad lieto, grib dzÄ«vot uz viņu rÄ“Ä·ina, maksÄt negrib.
MÅ«suprÄt, šie ļaudis parasti ir izredzÄ“tie, nezina kas notiek uz zemes, tautu viņi nedzird vai negrib saprast, ka okupÄcijas laikÄ visi Latvijas iedzÄ«votÄji TIKA PADARĪTI VIENÄ€DI, PAR PROLETÄ€RIEŠIEM; vieniem nacionalizÄ“ja Ä«pašumus, otriem - tagadÄ“jiem dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem, 50 gadu okupÄcijas periodÄ liedza iespÄ“jas tikt pie zemes vai mÄjas Ä«pašuma.
Vai dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem nav vienÄdas tiesÄ«bas prasÄ«t kompensÄciju, kuriem 50 gadu garumÄ tika atņemtas iespÄ“jas iegÅ«t Ä«pašumu, vajadzÄ“ja strÄdÄt par “vÄ“dertiesu”, nevarÄ“ja iekrÄt, visu pievienoto vÄ“rtÄ«bu paņēma objektu, infrastruktÅ«ras attÄ«stÄ«bai, režīma “barošanai u.c., un visus Ä«pašumus tagad prihvatizÄ“ja atsevišÄ·i okupÄcijas laika nomenklatÅ«ras subjekti?
DzÄ«vokļu Ä«pašnieku stÄstus nosauks par “emocijÄm”, kaut paši tÄlÄk par emocijÄm nav tikuši, ko parasti piesauc lamu vÄrda nozÄ«mÄ“. Kam tagad pieder vara (KPV), tam taisnÄ«ba un demokrÄtija?
Lai organizÄ“tu konferenci un apspriestu jaunas koncepcijas projektu pa punktiem, jÄpiedÄvÄ jaunas koncepcijas "darÄmie darbi”, kuri pirms konferences bÅ«tu jÄpublisko, lai tos varÄ“tu jau iepriekš novÄ“rtÄ“t un sagatavot atbildi, citÄdi darbs bÅ«s “vienos vÄrtos”.
MÄ“s no referentiem gaidÄ«tu jauna likumprojekta koncepcijas projektu ar daudzÄm atbildÄ“m, kÄds bÅ«s likuma izpildes nodrošinÄjums, kÄ tie saskan ar spÄ“kÄ esošiem likumiem, ja nÄ“, kÄ tos mainÄ«s, kas atbildÄ«gs par likuma izpildes uzraudzÄ«bu kopumÄ u.c.
Nolaižoties uz zemes, atrodam, ka jauna likumprojekta izstrÄdes koncepcijas projektÄ vajag iekļaut veselu virkni priekšdarbu un pieņemt politisko izšÄ·iršanos.
1. JÄpÄrskata likuma par zemes zem daudzdzÄ«vokļu mÄjÄm kadastrÄlÄs vÄ“rtÄ«bas principi:
1.1. DalÄ«tÄ Ä«pašuma zeme nav apbÅ«ves zeme, bet apgrÅ«tinÄta ar dzÄ«vojamo mÄju un pazemes komunikÄcijÄm, proti, nepieciešams grozÄ«t likumu par kadastrÄlÄs vÄ“rtÄ«bas kritÄ“riju noteikšanu šai dalÄ«tÄ Ä«pašuma zemei, lai samazinÄtu kadastrÄlo vÄ“rtÄ«bu, kas pašlaik noteikta kÄ brÄ«vai apbÅ«ves zemei vai vÄ“l augstÄka;
1.2. ApgrÅ«tinÄjumi ar komunikÄcijÄm, caurbraucamiem ceļiem un citiem arÄ« ir pamats vÄ“rtÄ«bas samazinÄšanai, jo tie ierobežo piemÄjas zemes izmantošanas iespÄ“jas automašÄ«nu stÄvvietu vai laukumu, mÄjas skvÄ“ru, apstÄdÄ«jumu iekÄrtošanai, piebraucamo ceļu paplašinÄšanai ugunsdrošÄ«bas vajadzÄ«bÄm, turklÄt, ņemot vÄ“rÄ, ka dalÄ«tÄ Ä«pašuma zeme nesatur privÄtÄs zemes statusu, jo tÄ vajadzÄ«ga uzņēmu, valsts un pašvaldÄ«bu izstÄžu funkcionÄlo darbÄ«bu nodrošinÄšanai, proti visas sabiedrÄ«bas vajadzÄ«bÄm.
2. Pirms uzsÄkt zemes izpirkuma risinÄjumu, katrai mÄjai jÄizstrÄdÄ reÄls piesaistÄ«tÄs zemes robežu plÄns, ar visiem apgrÅ«tinÄjumiem, kas lÄ«dz šim vairÄkuma gadÄ«jumos zemes robežu plÄnÄ nav redzami, nav uzrÄdÄ«ti, zemes zemesgrÄmatu nodalÄ«jumÄ nav reÄ£istrÄ“ti. VZD, nosakot zemes kadastrÄlo vÄ“rtÄ«bu, mÅ«suprÄt, ir pieļÄvis kadastrÄlÄs vÄ“rtÄ«bas noteikšanas kritÄ“riju izkropļojumus;
3. Ar likumu no jauna jÄnosaka funkcionÄli nepieciešamÄ zemes gabala (FNZG), (apbÅ«ves gabala vai mÄjÄm piesaistÄmÄs zemes gabala) zemes lieluma kritÄ“rijus pÄ“c formulas, lai novÄ“rstu amatpersonu korupciju, interešu konfliktu un lai mÄjÄm piesaistÄ«tu pieņemamu zemes lielumu;
4. Ar likumu jÄnosaka dzÄ«vojamo mÄju pÄrvaldÄ«šanas un apsaimniekošanas subjektu izveidošanas noteikumi, lai atrisinÄtu reÄlu daudzdzÄ«vokļu mÄju pÄrvaldÄ«šanas politiku, piešÄ·irot saprotamas un reÄlas tiesÄ«bas un procedÅ«ru daudzdzÄ«vokļu mÄjas nododot dzÄ«vokļu Ä«pašnieku Ä«pašumÄ un apsaimniekošanÄ un lai pilntiesÄ«gi varÄ“tu piedalÄ«ties zemes izpirkuma procesÄ un organizÄ“t šo darbu, ja nepieciešams, pÄrstÄvÄ“t dzÄ«vokļu Ä«pašnieku vai mÄjas intereses attiecÄ«bÄs ar izpirkuma procesa subjektiem;
5. Ar likumu jÄnovÄ“rš daudzdzÄ«vokļu mÄju Ä«pašuma tiesÄ«bu duÄlais statuss, kad mÄja zemesgrÄmatÄ ir valsts vai pašvaldÄ«bas Ä«pašums, bet “DzÄ«vokļu Ä«pašuma likumÄ” par mÄjas Ä«pašnieku atzÄ«ts pat pÄrvaldnieks un turpat nosakot, ka mÄjas Ä«pašnieks ir “dzÄ«vokļu kopÄ«ba”, bez juridiskÄ statusa un turpat, ka mÄjas Ä«pašnieks ir dzÄ«vokļa Ä«pašnieks (neticat?),
6. JÄnomaina “DzÄ«vokļu Ä«pašuma likuma” statuss pret likumu ar nosaukumu “MÄjas Ä«pašuma likums” ar visÄm no tÄ izrietošÄm attiecÄ«bÄm un ar jaunu statusu;
7. KonceptuÄli jÄnosaka, ka dalÄ«tÄ Ä«pašuma zemes gabala attiecÄ«bÄm pret vienu mÄjas kvadrÄtmetra vienÄ«bu vienas pilsÄ“tas, ciemata robežÄs visÄm mÄjÄm jÄbÅ«t vienÄdÄm, to nesaistot ar attÄlumu no centra vai ja tÄ centrÄ, turklÄt ar vienÄdu kadastrÄlo vÄ“rtÄ«bu, izņemot gadÄ«jumus, ja objekti uz iesaistÄ«tÄs zemes rada ienÄkumus, peļņas iespÄ“jas;
8. Ar likumu atrisinÄt, ka katras mÄjas piesaistÄ«tajam zemes gabalam nosakÄma atsevišÄ·a kadastrÄlÄ vÄ“rtÄ«ba, ņemot vÄ“rÄ, ka šÄ« zeme nerada vÄ“rtÄ«bas un tÄ ir tuvu sÄkotnÄ“jai kadastrÄlajai vÄ“rtÄ«bai;
9. KonceptuÄli jÄizlemj par zemes Ä«pašnieka „liekÄs zemes” starpgabaliem, jo nav tiesiski piespiest dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem nomÄt un/ vai izpirkt to lieko zemi, ja mÄjas Ä«pašnieki to nevÄ“las iegÅ«t vai lietot. Zemes „starpgabali” var tikt piesaistÄ«ti dzÄ«vojamÄm mÄjÄ, ja ievÄ“ro taisnÄ«guma principus, kas attiecas uz šÄ«s zemes kadastrÄlo vÄ“rtÄ«bu un citiem nosacÄ«jumiem, ka „nederÄ«gÄ”, neizmantojamÄ zemes daļa arÄ« nesatur kaut cik ievÄ“rojamu vÄ“rtÄ«bu.
10. LikumÄ jÄatrisina daudzdzÄ«vokļu dzÄ«vojamÄs mÄjÄs izvietoto nedzÄ«vojamo telpu Ä«pašnieku un/vai nomnieku statuss, to dalÄ«ba mÄjas dalÄ«tÄ Ä«pašuma zemes izpirkuma procesÄ, to starp, mÄjas pÄrvaldÄ«šanas jautÄjumos un viņu maksÄjumu iekļaušanu mÄjas un zemes apsaimniekošanas budžetÄ, kas lÄ«dz šim mÄjas apsaimniekošanas tÄmÄ“s netiek uzrÄdÄ«ts un kuru kabatÄs šie lÄ«dzekļi nokļūst, diez vai kÄdai mÄjai ir zinÄms;
11. LikumprojektÄ jÄnosaka spÄ“kÄ esošo likumu prioritÄtes princips, to starp, CL 1067., 1068.p., dzÄ«vokļu Ä«pašuma likums 16. un 17.pants, likuma par zemes reformu pilsÄ“tÄs 2. un 3. pants u.c.;
12. PÄ“c šo darbu pabeigšanas uz atsevišÄ·iem zonÄliem piemÄ“riem jÄizmodelÄ“ zemes izpirkuma cena vidÄ“ji par vienu m2 un kopÄ vienam dzÄ«voklim, lai noskaidrotu pirktspÄ“jas iespÄ“jas un pieņemtu politisku izšÄ·iršanos par minÄ“tiem jautÄjumiem;
13. Politiski jÄizlemj vai šo zemi izpÄ“rk valsts un pašvaldÄ«bas sabiedrÄ«bas vajadzÄ«bÄm un/vai piedÄvÄ zemi izpirkt dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem, ņemot vÄ“rÄ, ka no jauna nosakÄma katras zemes gabala kadastrÄlÄ vÄ“rtÄ«ba, to samazinot lÄ«dz sÄkotnÄ“jai vÄ“rtÄ«bai, par kuru iegÄdÄjÄs vai par kuru atjaunoja Ä«pašuma tiesÄ«bas, jo tÄ vÄ“rtÄ«ba nepieaug, nekÄdus augļus nerada, kÄ arÄ« ievÄ“rojot dzÄ«vokļu Ä«pašnieku maksÄtspÄ“ju.
LikumprojektÄ, kas pašlaik atrodas SaeimÄ, zemes izpirkuma jautÄjumus uzsÄkts risinÄt no otra gala, haotisks un neprognozÄ“jams par likuma realizÄcijas un izpildes iespÄ“jÄm: dzÄ«vokļiem liek pieņemt lÄ“mumu, ka izpÄ“rk zemi, nezinot, cik lielu un par cik izpÄ“rk un kas šajÄ procesÄ konkrÄ“ti pÄrstÄvÄ“s dzÄ«vokļu Ä«pašniekus (nav mÄjas pÄrvaldnieku).
ŠÄdÄ variantÄ, kÄ pašlaik plÄno, likumu ieviest dzÄ«vÄ“ bÅ«s apgrÅ«tinoši, drÄ«zÄk neiespÄ“jami, tajÄ skaitÄ, tas radÄ«s jaunas saspÄ«lÄ“tas attiecÄ«bas izpirkuma procesa dalÄ«bnieku starpÄ, kas jau tÄpat saspÄ«lÄ“tas lÄ«dz baltkvÄ“lei.
* DenacionalizÄ“to mÄju Ä«rnieku tiesÄ«bu biedrÄ«ba AUSMA, valdes loceklis