Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Šis likumprojekts jau labi pasen tika nodots 12.Saeimā izskatÄ«šanai, bet tā arÄ« netika galā, ko ar to iesākt. Bija sastādÄ«ta darba grupa, arÄ« tā palika bez risinājuma. Izrādās, ka 13. Saeimas Valsts un pašvaldÄ«bu komisija arÄ« netiek galā ar šo „zvÄ“ru”. Nu jau klÄ«st valodas, ka par šo likumprojektu organizÄ“šot konferenci. ApbrÄ«nojami, ko var izlemt konferencÄ“, ja to nav spÄ“juši atrisināt daudzu lÄ«meņu un kvalifikācijas speciālisti, to starp bankas un/vai advokāti, kuru Ä«pašumā ir vareni daudz šÄ«s „mantas”.

BiedrÄ«ba „Ausma” uzskata, ka šis jau sagatavotais un Saeimai nosÅ«tÄ«tais likumprojekts uzskatāms par tādu, kas satur krimināla rakstura pazÄ«mes - interešu konflikta situācijas, piešÄ·ir neierobežotu varu pašvaldÄ«bu un VZD amatpersonām, tā realizācijas procesā ierobežo un nenodrošina ne zemes Ä«pašnieku, ne dzÄ«vokļu Ä«pašnieku intereses utt.

MÅ«suprāt, šis likumprojekts ir pilnÄ«gi jāpārstrādā ar politisku drosmi un atbildÄ«bu tautas priekšÄ. Var apgalvot, ka mÅ«su sabiedrÄ«bas politiskajā situācijā nesagaidÄ«siet ne vienu, ne otru – ne drosmi, ne atbildÄ«bu. Vai tiešÄm piekrist šÄdām bÄ“dÄ«gām prognozÄ“m? MeklÄ“jot izeju, piedāvājam dažus priekšlikumus, ar ko vajadzÄ“tu sākt šÄda likumprojekta izstrādi. Ko darÄ«t mums, kuri dzÄ«vo uz zemes, un ko darÄ«s tie ļaudis, kuriem ir demokrātija spriest mÅ«su likteni?

Nedaudz par iespējamo gaidāmo konferenci

Konference parunāties ir svarÄ«gi, bet mÄ“s, dzÄ«vokļu tiesÄ«bu biedrÄ«ba “Ausma”, uzskatām, ka AR KONFERENCI LIKUMA JÄ’GU NEVAR ne izprast, ne kaut ko ar to atrisināt, jo runas nepievieno pie likuma pantiem.

AtzÄ«stam darbu tikai pie konkrÄ“tiem pantiem. TomÄ“r šo likumprojektu pa pantiem izskatÄ«t arÄ« nav iespÄ“jams, jo nav izdarÄ«ti “priekšdarbi”, “darāmie darbi”, lai kaut ko varÄ“tu saprast, kur un kā virzÄ«ties. Konference dzÄ«vokļu Ä«pašnieku var ievest vÄ“l dziļākā neizpratnÄ“.

DrÄ«zāk, ka tajā tiks pieaicināti tādi ļaudis, referenti, kuri klāstÄ«s zinātniskas, atvainojos, ”pasakas”, izteiks emocijas un stāstÄ«s, cik svÄ“ts ir Ä«pašums, cik lielu kaitÄ“jumu nodarÄ«ja okupācijas režīms, kas atņēma viņiem Ä«pašumus (šeit - zemi) un ka viņiem tagad ir tiesÄ«bas saņemt kompensāciju no tiem, kuri “sagrāba” šo zemi, uzbÅ«vÄ“ja uz tā dzÄ«vojamās mājas un zemi lietoja bez maksas, tagad lieto, grib dzÄ«vot uz viņu rÄ“Ä·ina, maksāt negrib.        

MÅ«suprāt, šie ļaudis parasti ir izredzÄ“tie, nezina kas notiek uz zemes, tautu viņi nedzird vai negrib saprast, ka okupācijas laikā visi Latvijas iedzÄ«votāji TIKA PADARĪTI VIENÄ€DI, PAR PROLETÄ€RIEŠIEM; vieniem nacionalizÄ“ja Ä«pašumus, otriem - tagadÄ“jiem dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem, 50 gadu okupācijas periodā liedza iespÄ“jas tikt pie zemes vai mājas Ä«pašuma.

 Vai dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem nav vienādas tiesÄ«bas prasÄ«t kompensāciju, kuriem 50 gadu garumā tika atņemtas iespÄ“jas iegÅ«t Ä«pašumu, vajadzÄ“ja strādāt par “vÄ“dertiesu”, nevarÄ“ja iekrāt, visu pievienoto vÄ“rtÄ«bu paņēma objektu, infrastruktÅ«ras attÄ«stÄ«bai, režīma “barošanai u.c., un visus Ä«pašumus tagad prihvatizÄ“ja atsevišÄ·i okupācijas laika nomenklatÅ«ras subjekti?

DzÄ«vokļu Ä«pašnieku stāstus nosauks par “emocijām”, kaut paši tālāk par emocijām nav tikuši, ko parasti piesauc lamu vārda nozÄ«mÄ“. Kam tagad pieder vara (KPV), tam taisnÄ«ba un demokrātija?

Lai organizÄ“tu konferenci un apspriestu jaunas koncepcijas projektu pa punktiem, jāpiedāvā jaunas koncepcijas "darāmie darbi”, kuri pirms konferences bÅ«tu jāpublisko, lai tos varÄ“tu jau iepriekš novÄ“rtÄ“t un sagatavot atbildi, citādi darbs bÅ«s “vienos vārtos”.

MÄ“s no referentiem gaidÄ«tu jauna likumprojekta koncepcijas projektu ar daudzām atbildÄ“m, kāds bÅ«s likuma izpildes nodrošinājums, kā tie saskan ar spÄ“kā esošiem likumiem, ja nÄ“, kā tos mainÄ«s, kas atbildÄ«gs par likuma izpildes uzraudzÄ«bu kopumā u.c.

Nolaižoties uz zemes, atrodam, ka jauna likumprojekta izstrādes koncepcijas projektā vajag iekļaut veselu virkni priekšdarbu un pieņemt politisko izšÄ·iršanos.

1. Jāpārskata likuma par zemes zem daudzdzīvokļu mājām kadastrālās vērtības principi:

1.1. DalÄ«tā Ä«pašuma zeme nav apbÅ«ves zeme, bet apgrÅ«tināta ar dzÄ«vojamo māju un pazemes komunikācijām, proti, nepieciešams grozÄ«t likumu par kadastrālās vÄ“rtÄ«bas kritÄ“riju noteikšanu šai dalÄ«tā Ä«pašuma zemei, lai samazinātu kadastrālo vÄ“rtÄ«bu, kas pašlaik noteikta kā brÄ«vai apbÅ«ves zemei vai vÄ“l augstāka;

1.2. ApgrÅ«tinājumi ar komunikācijām, caurbraucamiem ceļiem un citiem arÄ« ir pamats vÄ“rtÄ«bas samazināšanai, jo tie ierobežo piemājas zemes izmantošanas iespÄ“jas automašÄ«nu stāvvietu vai laukumu, mājas skvÄ“ru, apstādÄ«jumu iekārtošanai, piebraucamo ceļu paplašināšanai ugunsdrošÄ«bas vajadzÄ«bām, turklāt, ņemot vÄ“rā, ka dalÄ«tā Ä«pašuma zeme nesatur privātās zemes statusu, jo tā vajadzÄ«ga uzņēmu, valsts un pašvaldÄ«bu izstāžu funkcionālo darbÄ«bu nodrošināšanai, proti visas sabiedrÄ«bas vajadzÄ«bām.

2. Pirms uzsākt zemes izpirkuma risinājumu, katrai mājai jāizstrādā reāls piesaistÄ«tās zemes robežu plāns, ar visiem apgrÅ«tinājumiem, kas lÄ«dz šim vairākuma gadÄ«jumos zemes robežu plānā nav redzami, nav uzrādÄ«ti, zemes zemesgrāmatu nodalÄ«jumā nav reÄ£istrÄ“ti. VZD, nosakot zemes kadastrālo vÄ“rtÄ«bu, mÅ«suprāt, ir pieļāvis kadastrālās vÄ“rtÄ«bas noteikšanas kritÄ“riju izkropļojumus;

3. Ar likumu no jauna jānosaka funkcionāli nepieciešamā zemes gabala (FNZG), (apbÅ«ves gabala vai mājām piesaistāmās zemes gabala) zemes lieluma kritÄ“rijus pÄ“c formulas, lai novÄ“rstu amatpersonu korupciju, interešu konfliktu un lai mājām piesaistÄ«tu pieņemamu zemes lielumu;

4. Ar likumu jānosaka dzÄ«vojamo māju pārvaldÄ«šanas un apsaimniekošanas subjektu izveidošanas noteikumi, lai atrisinātu reālu daudzdzÄ«vokļu māju pārvaldÄ«šanas politiku, piešÄ·irot saprotamas un reālas tiesÄ«bas un procedÅ«ru daudzdzÄ«vokļu mājas nododot dzÄ«vokļu Ä«pašnieku Ä«pašumā un apsaimniekošanā un lai pilntiesÄ«gi varÄ“tu piedalÄ«ties zemes izpirkuma procesā un organizÄ“t šo darbu, ja nepieciešams, pārstāvÄ“t dzÄ«vokļu Ä«pašnieku vai mājas intereses attiecÄ«bās ar izpirkuma procesa subjektiem;

5. Ar likumu jānovÄ“rš daudzdzÄ«vokļu māju Ä«pašuma tiesÄ«bu duālais statuss, kad māja zemesgrāmatā ir valsts vai pašvaldÄ«bas Ä«pašums, bet “DzÄ«vokļu Ä«pašuma likumā” par mājas Ä«pašnieku atzÄ«ts pat pārvaldnieks un turpat nosakot, ka mājas Ä«pašnieks ir “dzÄ«vokļu kopÄ«ba”, bez juridiskā statusa un turpat, ka mājas Ä«pašnieks ir dzÄ«vokļa Ä«pašnieks (neticat?),

6. Jānomaina “DzÄ«vokļu Ä«pašuma likuma” statuss pret likumu ar nosaukumu “Mājas Ä«pašuma likums” ar visām no tā izrietošÄm attiecÄ«bām un ar jaunu statusu;

7. Konceptuāli jānosaka, ka dalÄ«tā Ä«pašuma zemes gabala attiecÄ«bām pret vienu mājas kvadrātmetra vienÄ«bu vienas pilsÄ“tas, ciemata robežās visām mājām jābÅ«t vienādām, to nesaistot ar attālumu no centra vai ja tā centrā, turklāt ar vienādu kadastrālo vÄ“rtÄ«bu, izņemot gadÄ«jumus, ja objekti uz iesaistÄ«tās zemes rada ienākumus, peļņas iespÄ“jas;                                                                                                              

8. Ar likumu atrisināt, ka katras mājas piesaistÄ«tajam zemes gabalam nosakāma atsevišÄ·a kadastrālā vÄ“rtÄ«ba, ņemot vÄ“rā, ka šÄ« zeme nerada vÄ“rtÄ«bas un tā ir tuvu sākotnÄ“jai kadastrālajai vÄ“rtÄ«bai;

9. Konceptuāli jāizlemj par zemes Ä«pašnieka „liekās zemes” starpgabaliem, jo nav tiesiski piespiest dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem nomāt un/ vai izpirkt to lieko zemi, ja mājas Ä«pašnieki to nevÄ“las iegÅ«t vai lietot. Zemes „starpgabali” var tikt piesaistÄ«ti dzÄ«vojamām mājā, ja ievÄ“ro taisnÄ«guma principus, kas attiecas uz šÄ«s zemes kadastrālo vÄ“rtÄ«bu un citiem nosacÄ«jumiem, ka „nederÄ«gā”, neizmantojamā zemes daļa arÄ« nesatur kaut cik ievÄ“rojamu vÄ“rtÄ«bu.

10. Likumā jāatrisina daudzdzÄ«vokļu dzÄ«vojamās mājās izvietoto nedzÄ«vojamo telpu Ä«pašnieku un/vai nomnieku statuss, to dalÄ«ba mājas dalÄ«tā Ä«pašuma zemes izpirkuma procesā, to starp, mājas pārvaldÄ«šanas jautājumos un viņu maksājumu iekļaušanu mājas un zemes apsaimniekošanas budžetā, kas lÄ«dz šim mājas apsaimniekošanas tāmÄ“s netiek uzrādÄ«ts un kuru kabatās šie lÄ«dzekļi nokļūst, diez vai kādai mājai ir zināms;

11. Likumprojektā jānosaka spÄ“kā esošo likumu prioritātes princips, to starp, CL 1067., 1068.p., dzÄ«vokļu Ä«pašuma likums 16. un 17.pants, likuma par zemes reformu pilsÄ“tās 2. un 3. pants u.c.;                                                                                                       

12. PÄ“c šo darbu pabeigšanas uz atsevišÄ·iem zonāliem piemÄ“riem jāizmodelÄ“ zemes izpirkuma cena vidÄ“ji par vienu m2 un kopā vienam dzÄ«voklim, lai noskaidrotu pirktspÄ“jas iespÄ“jas un pieņemtu politisku izšÄ·iršanos par minÄ“tiem jautājumiem;          

13. Politiski jāizlemj vai šo zemi izpÄ“rk valsts un pašvaldÄ«bas sabiedrÄ«bas vajadzÄ«bām un/vai piedāvā zemi izpirkt dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem, ņemot vÄ“rā, ka no jauna nosakāma katras zemes gabala kadastrālā vÄ“rtÄ«ba, to samazinot lÄ«dz sākotnÄ“jai vÄ“rtÄ«bai, par kuru iegādājās vai par kuru atjaunoja Ä«pašuma tiesÄ«bas, jo tā vÄ“rtÄ«ba nepieaug, nekādus augļus nerada, kā arÄ« ievÄ“rojot dzÄ«vokļu Ä«pašnieku maksātspÄ“ju.

Likumprojektā, kas pašlaik atrodas Saeimā, zemes izpirkuma jautājumus uzsākts risināt no otra gala, haotisks un neprognozÄ“jams par likuma realizācijas un izpildes iespÄ“jām: dzÄ«vokļiem liek pieņemt lÄ“mumu, ka izpÄ“rk zemi, nezinot, cik lielu un par cik izpÄ“rk un kas šajā procesā konkrÄ“ti pārstāvÄ“s dzÄ«vokļu Ä«pašniekus (nav mājas pārvaldnieku).

ŠÄdā variantā, kā pašlaik plāno, likumu ieviest dzÄ«vÄ“ bÅ«s apgrÅ«tinoši, drÄ«zāk neiespÄ“jami, tajā skaitā, tas radÄ«s jaunas saspÄ«lÄ“tas attiecÄ«bas izpirkuma procesa dalÄ«bnieku starpā, kas jau tāpat saspÄ«lÄ“tas lÄ«dz baltkvÄ“lei.

* Denacionalizēto māju īrnieku tiesību biedrība AUSMA, valdes loceklis

Novērtē šo rakstu:

0
0