Iesaki rakstu:

Šis izteiksmÄ«gais dokuments, kas labi raksturo Latvijas tiesās notiekošo, ir tiesÄ«bsargam, Tiesnešu discplinārkolÄ“Ä£ijai un Augstākajai tiesai adresÄ“ta zvÄ“rinātas advokātes Lienes Krezevskas sÅ«dzÄ«ba par tiesneses I.Strodes un RÄ«gas pilsÄ“tas Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesas priekšsÄ“dÄ“tajas I.KrÄ“vicas rÄ«cÄ«bu krimināllietā, neizlemjot 2018.gada 22.jÅ«nija lÅ«gumu par drošÄ«bas lÄ«dzekļa grozÄ«šanu.

„Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 336.pantu un 337.panta otrās daļas piekto punktu tiek iesniegta sÅ«dzÄ«ba par kriminālprocesu veicošÄs amatpersonas rÄ«cÄ«bu. RÄ«gas pilsÄ“tas Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesai ir nodota krimināllieta … (turpmāk - Lieta), kurā M.L. (turpmāk - ApsÅ«dzÄ“tais) ir apsÅ«dzÄ“ts par Krimināllikuma 253.1 panta trešÄs daļas paredzÄ“tā noziedzÄ«gā nodarÄ«juma izdarÄ«šanu.

2018.gada 22.jÅ«nijā tika nosÅ«tÄ«ts RÄ«gas pilsÄ“tas Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesai lÅ«gums par piemÄ“rotā drošÄ«bas lÄ«dzekļa - apcietinājuma turpmākas piemÄ“rošanas nepieciešamÄ«bas izvÄ“rtÄ“šanu, krimināllietā ...

2018.gada 3.jūlijā, sazinoties ar tiesu noskaidrots, ka Lūgums (pieteikums) netiks izskatīts, jo procesa virzītāja, tiesnese I.Strode atrodas atvaļinājumā un pieteiktais lūgums tiks izskatīts 2018.gada 6.augusta tiesas sēdes laikā.

Likumā nostiprināts princips, ka apcietinājuma piemÄ“rošana ir tiesas kompetences jautājums - pirmstiesas procesā to Ä«steno izmeklÄ“šanas tiesnesis, bet iztiesāšanas gaitā - tiesas sastāvs, kas izskata krimināllietu.

Kriminālprocesa likuma 281.panta otrajā un trešajā daļā ir noteikts, ka apcietinātā persona, tās aizstāvis jebkurā laikā var iesniegt pirmās instances tiesai pieteikumu par apcietinājuma turpmākas piemÄ“rošanas nepieciešamÄ«bas izvÄ“rtÄ“šanu. Pieteikumu par apcietinājuma turpmākas piemÄ“rošanas nepieciešamÄ«bas izvÄ“rtÄ“šanu var noraidÄ«t bez tā izskatÄ«šanas mutvārdu procesā, ja kopš pÄ“dÄ“jās apcietinājuma piemÄ“rošanas nepieciešamÄ«bas pārbaudes ir pagājušas mazāk nekā divi mÄ“neši un pieteikums nav pamatots ar ziņām par faktiem, kas izmeklÄ“šanas tiesnesim vai tiesai nebija zināmi, lemjot par apcietinājuma piemÄ“rošanu vai iepriekšÄ“jā pieteikuma izskatÄ«šanas laikā.

Tiesa 2018.gada 21.maijā, izskatot lÅ«gumu, savā LÄ“mumā norādÄ«ja, ka aizstāvju un apsÅ«dzÄ“tā lÅ«gums par apcietinājuma turpmākas piemÄ“rošanas nepieciešamÄ«bas izvÄ“rtÄ“šanu, lÅ«dzot tajā skaitā aizstāt apcietinājumu ar drošÄ«bas naudu, tiesas sÄ“dÄ“ tika pieteikts laikā, kad vÄ“l nav pagājuši divi mÄ“neši kopš pÄ“dÄ“jās apcietinājuma piemÄ“rošanas nepieciešamÄ«bas pārbaudes.

Prokurors 2018.gada 21.maija tiesas sÄ“dÄ“, atsaucoties uz Kriminālprocesa likuma 281.panta trešo daļu, norādÄ«ja, ka vÄ“l nav pagājuši divi mÄ“neši kopš pÄ“dÄ“jo reizi, tas ir, 2018.gada 6.aprÄ«lÄ«, notika apcietinājuma piemÄ“rošanas nepieciešamÄ«bas pārbaude.

Savukārt Kriminālprocesa likuma 281.panta ceturtajā daļā noteikts, ja divu mÄ“nešu laikā par piemÄ“roto apcietinājumu apcietinātā persona, tās pārstāvis vai aizstāvis nav iesniedzis pieteikumu par apcietinājuma turpmākas piemÄ“rošanas nepieciešamÄ«bas izvÄ“rtÄ“šanu, tad šÄdu izvÄ“rtÄ“šanu veic izmeklÄ“šanas tiesnesis.

 Pirmās instances tiesa pÄ“c lietas iztiesāšanas uzsākšanas izvÄ“rtÄ“šanu izdara gadÄ«jumos, kad iztiesāšana tiek atlikta vai pasludināts pārtraukums uz laiku, ilgāku par diviem mÄ“nešiem.

No pÄ“dÄ“jās notikušÄs tiesas sÄ“des 2018.gada 21.maijā lÄ«dz nākošajai paredzÄ“tajai tiesas sÄ“dei 2018.gada 6.augustā ir pārtraukums vairāk nekā divi mÄ“neši, savukārt laika posms no 2018.gada 6.aprīļa, kad tiesa skatÄ«ja lÄ“mumu pÄ“c bÅ«tÄ«bas par pieņemtā drošÄ«bas lÄ«dzekļa turpmākas piemÄ“rošanas nepieciešamÄ«bu ir pagājis likumā noteiktais divu mÄ“nešu termiņš.

Saskaņā ar KPL 249. panta pirmo daļu procesa virzÄ«tājs var pieņemt lÄ“mumu par drošÄ«bas lÄ«dzekļa grozÄ«šanu vai atcelšanu, ja tā piemÄ“rošanas laikā ir zudis vai mainÄ«jies tā piemÄ“rošanas pamats, mainÄ«jušies piemÄ“rošanas nosacÄ«jumi, personas uzvedÄ«ba vai ir noskaidroti citi apstākļi, kas nosaka piespiedu lÄ«dzekļa izvÄ“li. Iztiesāšanas laikā ir jauniegÅ«ti pierādÄ«jumi, kuri apstiprina ApsÅ«dzÄ“tā nevainÄ«gumu, bet tas netiek vÄ“rtÄ“ts pie drošÄ«bas lÄ«dzekļa turpmākās piemÄ“rošanas izvÄ“rtÄ“šanas.

Kriminālprocesa likuma 334.panta pirmā daļa nosaka, ka pieteikumu, iesniegumu vai lÅ«gumu izskata un lÄ“mumu par to pieņem tÅ«lÄ«t pÄ“c tā saņemšanas, ja vien šajā likumā nav noteikts citādāk. ŠÄ« likuma otrā daļa nosaka, ja lÄ“mumu par pieteikumu, iesniegumu vai lÅ«gumu nav iespÄ“jams pieņemt tÅ«lÄ«t, tas jāizdara triju darba dienu laikā pÄ“c tā saņemšanas. Savukārt šÄ« panta trešÄ daļa nosaka, tiesai iesniegtos pieteikumus, iesniegumus vai lÅ«gumus izskata uz izlemj iztiesāšanā, ja vien tie nav jāizlemj iepriekš.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 48.panta pirmo daļu izskatot krimināllietu, tiesai ir procesa virzÄ«tāja pilnvaras kriminālprocesa vadÄ«šanā un procesuālās kārtÄ«bas nodrošināšanā, kā arÄ« ekskluzÄ«vas tiesÄ«bas spriest tiesu. ŠÄ« likuma otrās daļas piektajā punktā savu funkciju izpildei tiesa izlemj saņemtos pieteikumus, lÅ«gumus un noraidÄ«jumus.

Persona, kas apsÅ«dzÄ“ta noziedzÄ«gā nodarÄ«jumā, gaidot iztiesāšanu, vienmÄ“r ir atbrÄ«vojama no apcietinājuma, izņemot gadÄ«jumus, kad valsts var pierādÄ«t, ka pastāv „bÅ«tiski un pietiekami” iemesli, kas pamato turpmāka apcietinājuma piemÄ“rošanu (skatÄ«t spriedumu lietā Smirnova pret Krieviju, Nr. 46133/99 un Nr. 48183/99, 58. rindkopa, ECHR 2003-IX (izvilkumi), ar citām atsaucÄ“m).

SaistÄ«bā ar Konvencijas 5. panta 3. punktu Tiesa ir atzinusi, ka tiesas uzraudzÄ«bas svarÄ«gs aspekts ir regulāra kontrole, kuras ietvaros tiesnesis nolemj, ka turpmāka apcietinājuma piemÄ“rošana ir pamatota. No tā obligāti izriet, ka apstākļi var mainÄ«ties, un, lai gan izmeklÄ“šanas sākuma stadijās var pastāvÄ“t pamats apcietinājuma piemÄ“rošanai, vÄ“lākās stadijās tāds var vairāk nebÅ«t.

TāpÄ“c amatpersonām, kuras Ä«steno apcietinājuma piemÄ“rošanu, ir pienākums regulāri, ik pÄ“c neilga laika, lietu par apcietinājuma piemÄ“rošanu nodot tiesas kontrolei. Turpmākai kontrolei ir jābÅ«t tikpat rÅ«pÄ«gai kā sākotnÄ“jai pārbaudei (skatÄ«t spriedumu lietā Estrihs pret Latviju, Nr. 73819/01, 117. rindkopa, 2007. gada 18. janvāris). Konvencijas 5. panta 1. punkta c) apakšpunkts ir jāskata saistÄ«bā ar 5. panta 3. punktu, kuri kopā veido vienu veselumu (skatÄ«t spriedumu lietā Ciulla pret Itāliju, 1989. gada 22. februāris, 38. rindkopa, A sÄ“rija Nr. 148).

AizstāvÄ«ba un apsÅ«dzÄ“tais pieteiktajos lÅ«gumos - par piemÄ“rotā drošÄ«bas lÄ«dzekļa - apcietinājums - turpmākas piemÄ“rošanas nepieciešamÄ«bas izvÄ“rtÄ“šanu krimināllietā … vairākkārt ir vÄ“rsusi tiesas uzmanÄ«bu uz jaunatklājušos apstākļiem, tiklÄ«dz tas bija zināms. Tiesa, bez jebkāda pamatojuma tos ir noraidÄ«jusi, bez jebkādas motivācijas un argumentiem, kas satur lietas dalÄ«bnieku (prokurora) daļēju atreferÄ“jumu, bez nolÄ“muma struktÅ«ras kāda tā noteikta Kriminālprocesa likuma 320.pantā.

Ir pamats pieņēmumam, ka krimināllietā … tiek aizskartas un pārkāptas apsÅ«dzÄ“tā M.L. tiesÄ«bas uz taisnÄ«gu, objektÄ«vu un neatkarÄ«gu tiesu. TiesÄ«bas uz taisnÄ«gu tiesu ietvertas arÄ« Latvijai saistošajos starptautiskajos lÄ«gumos - VispārÄ“jās cilvÄ“ktiesÄ«bu deklarācijas 10.pantā, Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesÄ«bām 14.pantā, Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu un pamatbrÄ«vÄ«bu aizsardzÄ«bas konvencijas 6.pantā, Eiropas SavienÄ«bas pamattiesÄ«bu hartas 47.pantā.

Tiesai vajadzÄ“tu rasties šaubām par noziedzÄ«gā nodarÄ«juma kvalifikāciju - konkrÄ“tajā lietā pÄ“c Krimināllikuma 253.1panta trešÄs daļas, jo noziedzÄ«ga nodarÄ«juma priekšmets pie M.L. netika ne atrasts, ne izņemts. Ne pie aizturÄ“šanas, ne kratÄ«šanu laikā.

IevÄ“rojot visu iepriekš minÄ“to, kā arÄ« pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 1.pantu, 71.pantu, 86.pantu, 334.pantu, 335.pantu, 336.pantu, 337.panta otrās daļas piekto punktu, 412.pantu, 496. pantu, lÅ«dzu:

1)   izvÄ“rtÄ“t tiesneses I.Strodes un RÄ«gas pilsÄ“tas Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesas priekšÄ“dÄ“tājas I.KrÄ“vicas rÄ«cÄ«bu krimināllietā …, nelemjot 2018.gada 22.jÅ«nija lÅ«gumu par drošÄ«bas lÄ«dzekļa grozÄ«šanu, izvÄ“rtÄ“jot, vai nav noticis tÄ«šs likuma pārkāpums, darba pienākumu nepildÄ«šana un lietas izskatÄ«šanā pieļauta rupja nolaidÄ«ba;

2)   par pieņemto lÄ“mumu paziņot apsÅ«dzÄ“tajam un aizstāvÄ«bai.”