Iesaki rakstu:

IeslodzÄ«tie ir neizpratnÄ“ par normatÄ«vo aktu izmaiņām, kas tagad paredz, ka iespÄ“jamais priekšlaicÄ«gas atbrÄ«vošanas termiņš cietumniekam pienāk ātrāk nekā iespÄ“ja tikt pārvietotam uz atklāta tipa cietumu. Cietumnieki uzskata, ka lÄ«dz ar to progresÄ«vā brÄ«vÄ«bas atņemšanas soda izpildes sistÄ“ma nedarbojas un nedod iespÄ“ju par smagiem noziegumiem un uz ilgiem termiņiem notiesātajiem pirms atgriešanās brÄ«vÄ«bā sagatavoties patstāvÄ«gai dzÄ«vei, Tieslietu ministrija savukārt uzsver, ka Latvijas Sodu izpildes kodekss neparedz, ka notiesātajiem obligāti jāiziet pilnÄ«gi visas soda izciešanas stadijas, turklāt netiek liegta iespÄ“ja uz priekšlaicÄ«gu atbrÄ«vošanu arÄ« tiem, kuri vÄ“l nav nonākuši lÄ«dz soda izciešanas vietas „maigākajai” pakāpei.

Latvijas Sodu izpildes kodekss daļēji slÄ“gtajā cietumā paredz divas soda izciešanas režīma pakāpes - zemāko un augstāko, un katrā no tām notiesātajam ir jāizcieš viena ceturtdaļa no piespriestā soda. Savukārt slÄ“gtā tipa cietumā paredzÄ“tas trÄ«s soda izciešanas pakāpes, un katrā no tām arÄ« paredzÄ“ts izciest vienu ceturto daļu no piespriestā soda. Savukārt vienu ceturto daļu ieslodzÄ«tais ir tiesÄ«gs izciest atklāta tipa cietumā.

Taču tiem, kuri notiesāti par smagiem noziegumiem un brÄ«vÄ«bas atņemšanas sodu sāk izciest slÄ“gtā tipa cietumā, nav iespÄ“ju nonākt lÄ«dz atklāta tipa cietumam, jo atbrÄ«vošanas termiņš, Ä«paši tiesÄ«bas uz priekšlaicÄ«gu atbrÄ«vošanu, pienāk ātrāk nekā iespÄ“ja tikt pārvietotam uz atklāto cietumu.

IeslodzÄ«tie, kas lÅ«guši iespÄ“ju pÄ“dÄ“jo ieslodzÄ«juma termiņa ceturtdaļu pavadÄ«t atklātā tipa cietumā, bet saņēmuši atteikumu, pamatojoties ar Sodu izpildes kodeksa normām, ir neizpratnÄ“, jo uzskata, ka efektÄ«vai un pilnvÄ“rtÄ«gai soda izpildei jāparedz soda izpildes režīma pakāpeniska mÄ«kstināšana, lai sagatavotu notiesāto atbrÄ«vošanai un veicinātu viņa iekļaušanos dzÄ«vÄ“ pÄ“c soda izciešanas.

Kā Ä«paši svarÄ«gu ilgstoši ieslodzÄ«juma vietās pabijušie uzskata iespÄ“ju pirms atbrÄ«vošanas atrasties atklāta tipa cietumā, kur ir iespÄ“jas gan apgÅ«t profesiju, gan strādāt, gan tikties ar tuviniekiem ārpus cietuma sienām, gan nokārtot personu apliecinošus dokumentus.

TomÄ“r vairāki ieslodzÄ«tie, kas sodu sākuši izciest slÄ“gtā tipa cietumā un, izejot tur visas trÄ«s pakāpes, nonākuši daļēji slÄ“gta tipa cietumā, ir saņēmuši atteikumu pārvietošanai uz atklāta tipa cietumu soda termiņa pÄ“dÄ“jā ceturtdaļā.

Tieslietu ministrijas preses sekretāre Laura Majevska skaidro, ka prasÄ«ba daļēji slÄ“gtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpÄ“ izciest ne mazāk kā vienu ceturtdaļu no piespriestā soda attiecas uz visiem notiesātajiem - gan uz tiem notiesātajiem, kas uz daļēji slÄ“gtā cietuma soda izciešanas režīma augstāko pakāpi ir pārvietoti no daļēji slÄ“gtā cietuma soda izciešanas režīma zemākās pakāpes, gan uz tiem notiesātajiem, kas uz daļēji slÄ“gtā cietuma soda izciešanas režīma augstāko pakāpi pārvietoti no slÄ“gtā cietuma soda izciešanas režīma augstākās pakāpes.

LÄ«dz ar to jautājums par notiesātā pārvietošanu no daļēji slÄ“gtā cietuma soda izciešanas režīma augstākās pakāpes uz atklāto cietumu var tikt izskatÄ«ts tikai pÄ“c tam, kad notiesātais daļēji slÄ“gtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpÄ“ bÅ«s izcietis ne mazāk kā vienu ceturtdaļu no piespriestā soda.

„Ar brÄ«vÄ«bas atņemšanas sodu notiesāto resocializācijas koncepcijā noteikts, ka brÄ«vÄ«bas atņemšanas soda mÄ“rÄ·is ir tiesas spriedumā paredzÄ“tajā laikā efektÄ«vi piemÄ“rot notiesātajam visus soda elementus, tādÄ“jādi nodrošinot personas resocializāciju un tiesisku uzvedÄ«bu pÄ“c atbrÄ«vošanas no brÄ«vÄ«bas atņemšanas soda. Šis mÄ“rÄ·is ir sasniedzams tikai tad, ja ieslodzÄ«juma periods tiek izmantots, lai nodrošinātu, ciktāl tas iespÄ“jams, ka notiesātais sabiedrÄ«bā pÄ“c soda izpildes ne tikai vÄ“las, bet arÄ« spÄ“j dzÄ«vot likumpaklausÄ«gu un patstāvÄ«gu dzÄ«vi. TādÄ“jādi brÄ«vÄ«bas atņemšanas soda mÄ“rÄ·is paredz nepieciešamÄ«bu pÄ“c efektÄ«vas, nevis ātrākas ieslodzÄ«juma izmantošanas,” norāda ministrijas pārstāve, piebilstot, ka soda izciešanas pakāpes nekādā veidā neietekmÄ“ notiesātā tiesÄ«bas uz nosacÄ«tu pirmstermiņa atbrÄ«vošanu.

PÄ“c Majevskas skaidrojuma, soda progresÄ«vās izpildes mÄ“rÄ·is ir panākt soda izpildes režīma atbilstÄ«bu notiesātā uzvedÄ«bai un resocializācijas pakāpei, nodrošinot soda izpildi, kā arÄ« viņa optimālu iekļaušanos dzÄ«vÄ“ pÄ“c atbrÄ«vošanas, nosakot, ka visi notiesātie (slÄ“gtajos un daļēji slÄ“gtajos cietumos) soda izciešanu uzsāk soda izciešanas režīma zemākajā pakāpÄ“. „LÄ«dz ar to pÄ“c Latvijas Sodu izpildes kodeksā noteiktās piespriestā soda daļas izciešanas turpmāk soda izciešanas režīms ir atkarÄ«gs no notiesātā uzvedÄ«bas un resocializācijas pakāpes, tāpÄ“c ir iespÄ“jama arÄ« tāda situācija, ka notiesātais visu brÄ«vÄ«bas atņemšanas soda laiku izcieš tikai viena veida cietuma ietvaros,” informÄ“ ministrijas preses sekretāre.

Ministrijas viedoklis ir: Latvijas Sodu izpildes kodekss neparedz automātisku notiesātā virzÄ«bu soda progresÄ«vās izpildes sistÄ“mā, tāpÄ“c notiesātajam progresÄ«vās izpildes laikā ir iespÄ“jams nonākt lÄ«dz atklātajam cietumam, tomÄ“r šis nosacÄ«jums var arÄ« neizpildÄ«ties, ja notiesātais tiek atbrÄ«vots no soda izciešanas nosacÄ«ti pirms termiņa pirms nokļūšanas atklātajā cietumā. „Latvijas Sodu izpildes kodekss paredz iespÄ“ju notiesātajam pretendÄ“t uz nosacÄ«tu pirmstermiņa atbrÄ«vošanu arÄ« no slÄ“gtā vai daļēji slÄ“gtā cietuma augstākās pakāpes,” uzsver Majevska.

TomÄ“r ieslodzÄ«tie uzskata, ka šÄ« sistÄ“ma nav efektÄ«va, jo notiesātie nosacÄ«ti pirms termiņa tiek atbrÄ«voti no slÄ“gta tipa brÄ«vÄ«bas atņemšanas iestādÄ“m, nevis no pārejas posma – atklātā tipa cietuma un tas apgrÅ«tina notiesāto adaptāciju un optimālu iekļaušanos dzÄ«vei sabiedrÄ«bā, kas rada risku, ka jau drÄ«z viņi var atkal atgriezties ieslodzÄ«juma vietā.