LMT, „Tet†un sabiedriskie mediji – kas slēpjas kastē?
Ä»ubova Å vecova, Saeimas deputÄte · 08.06.2019. · Komentāri (0)Jau atkal dienaskÄrtÄ«bÄ parÄdÄs ziņa, ka „Latvijas MobilÄ telefona” (LMT) un "Tet" (agrÄk "Lattelecom") akcionÄri, tas ir Satiksmes ministrija, Ekonomikas ministrija un "Telia Company", ir apsprieduši jautÄjumus par "Tet" un LMT nÄkotnes perspektÄ«vÄm. PirmÄ reakcija uz šo ziņu bija: "Atkal!"
Diskusijas par to, vai, ko un kÄ darÄ«t ar vieniem no valstij vÄ“rtÄ«gÄkajiem un vienlaikus sarežģītÄkajiem aktÄ«viem, nerimst jau gadus padsmit. Bet es vÄ“los uz šo tÄ“mu paskatÄ«ties no mazliet cita aspekta – kontekstÄ ar tikpat intensÄ«vi publiskajÄ telpÄ uzturÄ“tu tÄ“mu kÄ "sabiedriskie mediji".
LMT un "Tet" sen jau vairs nav telekomunikÄciju uzņēmumi. To biznesa bÅ«tiska daļa ir mediju satura ražošana un izplatÄ«šana. Mana prognoze ir – šÄ« biznesa virziena Ä«patsvars abiem tikai pieaugs.
AtgÄdinÄšu: gan LMT, gan "Tet" ir kapitÄlsabiedrÄ«bas ar bÅ«tisku valsts kapitÄla daļu, un, kas ir Ä«paši svarÄ«gi, Latvijas puses pÄrsvaru abu uzņēmumu padomÄ“s un valdÄ“s. TÄtad – abi šie telekomunikÄciju, piedodiet, mediju uzņēmumi ir vai vismaz var tikt salÄ«dzinÄti ar VSIA "Latvijas TelevÄ«zija" un Latvijas Radio.
BÅ«tiska nianse: LMT un "Tet" gan paši ražo, gan izplata saturu atšÄ·irÄ«bÄ no Latvijas TelevÄ«zijas un Latvijas Radio kanÄliem, kuru gatavoto saturu izplata tas pats "Tet" vai valsts akciju sabiedrÄ«ba "Latvijas Valsts radio un televÄ«zijas centrs" (LVRTC).
TÄtad Ä«sais kopsavilkums: Latvijas valsts dažÄdos veidos ir dalÄ«bniece vismaz 4–5 mediju satura ražošanas un izplatÄ«šanas uzņēmumos. DÄ«vainÄ kÄrtÄ neviens lÄ«dz šim pat nav domÄjis plašÄk un skatÄ«jies, kÄ labÄk pÄrvaldÄ«t Latvijas valsts Ä«pašumÄ vai kontrolÄ“ esošos plašsaziņas lÄ«dzekļus, un spÄ“jis piedÄvÄt savu redzÄ“jumu, kÄ šos aktÄ«vus labÄk strukturÄ“t un vadÄ«t. MÅ«sdienÄ«gi runÄjot, iziet ÄrÄ no saviem stereotipiem, šaurÄs domÄšanas (domÄt tikai par NEPLP vai LTV, vai LR) jeb domÄt "out of the box". Ä€rpus ierastajiem rÄmjiem, tÄ teikt.
Vai tiešam vienÄ«gais, uz ko ir spÄ“jÄ«gi "valstsvÄ«ri", ir vienkÄrši pÄrdot valstij piederošus aktÄ«vus ar pavisam vienkÄršu vai ļoti komplicÄ“tu shÄ“mu palÄ«dzÄ«bu (kÄ, piemÄ“ram, tas notika ar "Citadeli", "LiepÄjas Metalurgu" u. c.). Jo nav pat tik bÅ«tiski, kÄ ir paslÄ“pta privatizÄcija: vai tÄ bÅ«tu daļēja akciju kotÄ“šana birÅ¾Ä vai citi risinÄjumi kapitÄldaļu atsavinÄšanai.
RespektÄ«vi, jautÄjums ir par Latvijas valsti dažÄdÄs personÄs ne tikai kÄ krietnu un rÅ«pÄ«gu saimnieku, bet tieši kÄ krietnu un rÅ«pÄ«gu akcionÄru.
VÄ“l viens paradokss ir apstÄklÄ«, ka valdošÄ koalÄ«cija (vienalga, kura) faktiski nav pieņēmusi vai apzinÄti nav spÄ“jusi pieņemt nevienu lÄ“mumu, kas bÅ«tu patiešÄm mainÄ«jis sabiedrisko vai valsts kontrolÄ“ esošo plašsaziņas lÄ«dzekļu stÄvokli. LÄ“mumu, kas bÅ«tu palielinÄjis šo mediju auditoriju, autoritÄti un darbÄ«bas rÄdÄ«tÄjus. Es uzdrošinos apgalvot, ka tieši runÄšana ir aizstÄjusi reÄlu darÄ«šanu.
RezultÄtÄ Latvijas mediji ir tÄdi, kÄdi ir, un tÄdÄ stÄvoklÄ«, kÄdÄ ir. Un nav brÄ«nums, ka tieši tÄpÄ“c arÄ« daļa Latvijas auditorijas izvÄ“las Ärvalstu (lasi: Krievijas) medijus. Jo tur ir saturs, ir kvalitÄte, un ir efektÄ«vi šÄ« satura pÄrdošanas, tas ir izplatÄ«šanas, kanÄli. Mums tie var patikt, nepatikt, mÄ“s tos varam saukt par draudiem valsts drošÄ«bai utt. Bet es iesaku paskatÄ«ties uz šo lietu citÄdi: kÄ citas valsts vara, lai arÄ« kÄda tÄ bÅ«tu, aizstÄv savas un valsts intereses. Ja pat tas nav labs piemÄ“rs, tomÄ“r to ir vÄ“rts ņemt vÄ“rÄ.
SavukÄrt citi daļēji valsts Ä«pašumÄ esošie plašsaziņas lÄ«dzekļi ("Tet" un LMT) nepretendÄ“ uz sabiedrisko pasÅ«tÄ«jumu un neveido ziņu raidÄ«jumus, bet piedÄvÄ pÄrsvarÄ izklaides saturu. IespÄ“jams, tieši tÄpÄ“c tie nav valdošÄs koalÄ«cijas redzeslokÄ.
Pirms skatÄ«ties vai lasÄ«t to vai citu kanÄlu vai vietni, auditoriju neinteresÄ“, vai tur ir vai nav viltus ziņas. Tieši tÄpat kÄ viltus ziņas var prasmÄ«gi iztulkot kÄ radošu spÄ“li ar puspatiesÄ«bÄm, meliem un Ä«stenÄ«bu, ar ko apzinÄti vai neapzinÄti ir saskÄrušies teju visi plašsaziņas lÄ«dzekļi.
KÄpÄ“c lai "Tet" ("Lattelecom") neiekļautu Krievijas kanÄlus, ja auditorija tos pieprasa? ArÄ« JaunÄs konservatÄ«vÄs partijas priekšsÄ“dÄ“tÄja JÄņa BordÄna paziņojumu es drÄ«zÄk redzu kÄ netiešu mÄ“Ä£inÄjumu izdarÄ«t spiedienu uz "Tet" vadÄ«bu.
Visas lÄ«dz šim izskanÄ“jušÄs diskusijas par spÄ“cÄ«gu Latvijas sabiedrisko mediju ir bezjÄ“dzÄ«gas, jo diskusijas dalÄ«bnieki pamatÄ runÄ tikai un vienÄ«gi par LTV un LR auditorijas un ietekmes palielinÄšanu uz sabiedriski politiskajiem procesiem.
TaÄu tas, par ko Latvijas valstij tiešÄm bÅ«tu vÄ“rts domÄt, ir valsts Ä«pašumÄ esošo aktÄ«vu konsolidÄ“šana, lai izveidotu jaudÄ«gu sabiedrisko mediju. Par Latvijas TelevÄ«ziju un Latvijas Radio vispirms ir jÄrunÄ kÄ par valsts kapitÄlsabiedrÄ«bÄm, nevis kÄ par televÄ«ziju un radio. Tikai šÄda pieeja var rezultÄ“ties saprÄtÄ«gÄ risinÄjumÄ, lai atrisinÄtu vairÄkus gadu desmitus ilgstošÄs problÄ“mas ap sabiedriskajiem medijiem. TÄpat kÄ par "Tet" ir jÄrunÄ kÄ par faktiski lielÄko plašsaziņas satura izplatÄ«tÄju un arÄ« satura ražotÄju.
Tieši tÄpat valsts kÄ akcionÄre nav radoši pievÄ“rsusies LTV un LR aktuÄlo problÄ“mu risinÄšanai. IespÄ“jams, kļūda ir tÄ, ka uz LTV un LR nevajag raudzÄ«ties kÄ uz plašsaziņas lÄ«dzekļiem, jo ikviens šÄds mÄ“Ä£inÄjums tiek uztverts kÄ centieni ietekmÄ“t žurnÄlistu (plašsaziņas lÄ«dzekļu) neatkarÄ«bu, kas attiecÄ«gi izraisa aizsardzÄ«bas reakciju, bieži vien asa uzbrukuma formÄ.
AtkÄrtošu vÄ“lreiz: pret LTV un LR tÄpat kÄ pret "Tet" nav jÄizturas kÄ pret medijiem ar sabiedriski politisku ietekmi, bet jÄizturas kÄ akcionÄram pret kapitÄlsabiedrÄ«bÄm, lai audzÄ“tu savu aktÄ«vu vÄ“rtÄ«bu un uzlabotu uzņēmumu darbÄ«bas rÄdÄ«tÄjus.
MinÄ“šu tikai dažus piemÄ“rus šajÄ kontekstÄ. Jau sen ir zinÄms, ka VSIA "Latvijas TelevÄ«zija" bÅ«tiskas izmaksas rada Ä“ka, kurÄ tÄ atrodas. Bet! LTV Ä“ka vispÄr nav problÄ“ma, ar kuru LTV bÅ«tu jÄnodarbojas. No tÄs ir jÄatbrÄ«vojas, atdodot tiem, kam tas pienÄkas, kuriem tas ir pamata bizness. Vai nu pÄrdodot privÄtajam sektoram izsolÄ“, vai valstij – proti, valsts akciju sabiedrÄ«bai "Valsts nekustamie Ä«pašumi". Tai savukÄrt ir gan lÄ«dzekļi, gan kompetence padarÄ«t LTV Ä“ku pievilcÄ«gu tirgum.
Tas pats attiecas uz Latvijas Radio Ä“ku. JÄ, piekrÄ«tu, vÄ“sturiskÄ pieredze, kas saistÄ«ta ar šo Ä“ku, uzliek noteiktus pienÄkumus gan sabiedrÄ«bas, gan valsts interešu vÄrdÄ. Bet vietÄ ir jautÄjums – ja Ä“kai bÅ«tu cits Ä«pašnieks, vai tas to arÄ« nevarÄ“tu darÄ«t? Neredzu nevienu iemeslu, lai tÄ nebÅ«tu. Ko tas dotu? AbÄm organizÄcijÄm noteikti bÅ«tu lÄ“tÄk nomÄt atbilstošu daudzumu telpu, samazinot bÅ«tisku izdevumu daļu. SavukÄrt ieekonomÄ“tos lÄ«dzekļus varÄ“tu novirzÄ«t satura veidošanai un izplatÄ«šanas kanÄlu stiprinÄšanai.
Pat savulaik apspriestÄ ideja par LR un LTV apvienošanu rezultÄ“jÄs tikai jauna un, manuprÄt, sekmÄ«ga satura izplatÄ«šanas kanÄla izveidÄ“ – portÄlÄ "lsm.lv". Bet tÄlÄk arÄ« netika, jo ir nošÄ·irtas "saimniecÄ«bas", precÄ«zÄk sadalÄ«tas ietekmes sfÄ“ras (kam radio, kam televÄ«zija), ko ļoti sekmÄ«gi uztur abu kapitÄlsabiedrÄ«bu darbinieki. Viņu nostÄja ir saprotama: tÄs ir bailes zaudÄ“t dzÄ«ves jÄ“gu (skan patÄ“tiski) jeb, piezemÄ“tÄk runÄjot, risks zaudÄ“t darbavietu pirmspensijas vecumÄ, sava sociÄlÄ statusa zudums, bailes par to, vai bÅ«šu kÄdam vajadzÄ«gs. Lai gan šÄdu un saistÄ«tu problÄ“mu risinÄšana ir abu kapitÄlsabiedrÄ«bu valdes, personÄlvadÄ«bas un, kÄ tagad ir mÅ«sdienÄ«gi pieņemts, pÄrmaiņu vadÄ«bas komandas uzdevums.
JÄ“dzÄ«gs bÅ«tu scenÄrijs arÄ« nodalÄ«t "Tet" mediju satura ražošanu un izplatÄ«šanu, atpÄ“rkot kapitÄldaļas no otra akcionÄra, un konsolidÄ“t LTV, LR un "Tet" mediju biznesu atsevišÄ·Ä jaudÄ«gÄ valsts Ä«pašumÄ esošÄ mediju kompÄnijÄ, kas bÅ«tu reÄls konkurents faktiski lielÄkajam tirgus dalÄ«bniekam – MTG grupai. Otrs risinÄjums, kas no valsts un sabiedrÄ«bas interešu viedokļa ir pretrunÄ«gÄks, bÅ«tu uz "Tet" bÄzes veidot jaudÄ«gu sabiedrisko mediju, kas veiktu gan satura ražošanu (vismaz daļēji pildot valsts pasÅ«tÄ«jumu), gan izplatÄ«šanu pa saviem kanÄliem, pievienojot daļu no LTV un LR.
Ko valsts no tÄ iegÅ«tu? AktuÄlÄku un sabiedrÄ«bas acÄ«s jaudÄ«gÄku mediju uzņēmumu ar daudz augstvÄ“rtÄ«gÄku un pievilcÄ«gÄku saturu. LabÄku pÄrvaldÄ«bu, labÄku pÄrdošanu, izmaksu optimizÄciju u. c. Faktiski valsts konsolidÄ“tu savus mediju biznesa aktÄ«vus un gÅ«tu pÄrliecinošu sinerÄ£iju. Starp citu, šÄ« ideja ir reÄla. AtgÄdinÄšu, ka vienÄ«gais "Tet" (tolaik vÄ“l nebija SIA "Lattelecom") meitasuzņēmums, kuru izdevÄs atdalÄ«t vadÄ«bas izpirkuma rezultÄtÄ (management buyout), bija tÄ transporta daļa. RezultÄtÄ izveidojÄs SIA "Transporent" – uzņēmums, kura pirmais klients bija pats "Lattelekom", bet kurš normÄli darbojas brÄ«vÄs konkurences apstÄkļos.
TaÄu domÄju, ka šis plÄns nav Ä«stenojams, jo pašlaik valdošajÄ koalÄ«cijÄ ir cīņa tikai par un ap NEPLP, kas faktiski ir cīņa par mÄ“Ä£inÄjumu pastarpinÄti ietekmÄ“t LR un LTV ziņu dienesta saturu un pakratÄ«t ar pirkstu citiem medijiem. Diemžēl tÄ pati NEPLP un citi aizmirst, ka arvien pieaugoša auditorija un lielÄka jauda ir interneta medijiem un dažÄdiem starptautiskiem kanÄliem.
ValdošÄ koalÄ«cija nav pat domÄjusi par tÄdas struktÅ«ras izveidi, kas atbilstu mÅ«sdienu mediju satura ražošanas un izplatÄ«šanas struktÅ«rai. VÄ“l ļaunÄk – nav domÄjusi kÄ kÄrtÄ«gs un gÄdÄ«gs akcionÄrs, lai vairotu savu mediju aktÄ«vu vÄ“rtÄ«bu. Faktiski šÄ« pieeja ir vecas lampu televizora kastes lÄ«menÄ«. No kuras sen bija laiks atteikties.