Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Jau atkal dienaskārtÄ«bā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir Satiksmes ministrija, Ekonomikas ministrija un "Telia Company", ir apsprieduši jautājumus par "Tet" un LMT nākotnes perspektÄ«vām. Pirmā reakcija uz šo ziņu bija: "Atkal!"

Diskusijas par to, vai, ko un kā darÄ«t ar vieniem no valstij vÄ“rtÄ«gākajiem un vienlaikus sarežģītākajiem aktÄ«viem, nerimst jau gadus padsmit. Bet es vÄ“los uz šo tÄ“mu paskatÄ«ties no mazliet cita aspekta – kontekstā ar tikpat intensÄ«vi publiskajā telpā uzturÄ“tu tÄ“mu kā "sabiedriskie mediji".

LMT un "Tet" sen jau vairs nav telekomunikāciju uzņēmumi. To biznesa bÅ«tiska daļa ir mediju satura ražošana un izplatÄ«šana. Mana prognoze ir – šÄ« biznesa virziena Ä«patsvars abiem tikai pieaugs.

Atgādināšu: gan LMT, gan "Tet" ir kapitālsabiedrÄ«bas ar bÅ«tisku valsts kapitāla daļu, un, kas ir Ä«paši svarÄ«gi, Latvijas puses pārsvaru abu uzņēmumu padomÄ“s un valdÄ“s. Tātad – abi šie telekomunikāciju, piedodiet, mediju uzņēmumi ir vai vismaz var tikt salÄ«dzināti ar VSIA "Latvijas TelevÄ«zija" un Latvijas Radio.

BÅ«tiska nianse: LMT un "Tet" gan paši ražo, gan izplata saturu atšÄ·irÄ«bā no Latvijas TelevÄ«zijas un Latvijas Radio kanāliem, kuru gatavoto saturu izplata tas pats "Tet" vai valsts akciju sabiedrÄ«ba "Latvijas Valsts radio un televÄ«zijas centrs" (LVRTC).

Tātad Ä«sais kopsavilkums: Latvijas valsts dažādos veidos ir dalÄ«bniece vismaz 4–5 mediju satura ražošanas un izplatÄ«šanas uzņēmumos. DÄ«vainā kārtā neviens lÄ«dz šim pat nav domājis plašÄk un skatÄ«jies, kā labāk pārvaldÄ«t Latvijas valsts Ä«pašumā vai kontrolÄ“ esošos plašsaziņas lÄ«dzekļus, un spÄ“jis piedāvāt savu redzÄ“jumu, kā šos aktÄ«vus labāk strukturÄ“t un vadÄ«t. MÅ«sdienÄ«gi runājot, iziet ārā no saviem stereotipiem, šaurās domāšanas (domāt tikai par NEPLP vai LTV, vai LR) jeb domāt "out of the box". Ä€rpus ierastajiem rāmjiem, tā teikt.

Vai tiešam vienÄ«gais, uz ko ir spÄ“jÄ«gi "valstsvÄ«ri", ir vienkārši pārdot valstij piederošus aktÄ«vus ar pavisam vienkāršu vai ļoti komplicÄ“tu shÄ“mu palÄ«dzÄ«bu (kā, piemÄ“ram, tas notika ar "Citadeli", "Liepājas Metalurgu" u. c.). Jo nav pat tik bÅ«tiski, kā ir paslÄ“pta privatizācija: vai tā bÅ«tu daļēja akciju kotÄ“šana biržā vai citi risinājumi kapitāldaļu atsavināšanai.

RespektÄ«vi, jautājums ir par Latvijas valsti dažādās personās ne tikai kā krietnu un rÅ«pÄ«gu saimnieku, bet tieši kā krietnu un rÅ«pÄ«gu akcionāru.

VÄ“l viens paradokss ir apstāklÄ«, ka valdošÄ koalÄ«cija (vienalga, kura) faktiski nav pieņēmusi vai apzināti nav spÄ“jusi pieņemt nevienu lÄ“mumu, kas bÅ«tu patiešÄm mainÄ«jis sabiedrisko vai valsts kontrolÄ“ esošo plašsaziņas lÄ«dzekļu stāvokli. LÄ“mumu, kas bÅ«tu palielinājis šo mediju auditoriju, autoritāti un darbÄ«bas rādÄ«tājus. Es uzdrošinos apgalvot, ka tieši runāšana ir aizstājusi reālu darÄ«šanu.

Rezultātā Latvijas mediji ir tādi, kādi ir, un tādā stāvoklÄ«, kādā ir. Un nav brÄ«nums, ka tieši tāpÄ“c arÄ« daļa Latvijas auditorijas izvÄ“las ārvalstu (lasi: Krievijas) medijus. Jo tur ir saturs, ir kvalitāte, un ir efektÄ«vi šÄ« satura pārdošanas, tas ir izplatÄ«šanas, kanāli. Mums tie var patikt, nepatikt, mÄ“s tos varam saukt par draudiem valsts drošÄ«bai utt. Bet es iesaku paskatÄ«ties uz šo lietu citādi: kā citas valsts vara, lai arÄ« kāda tā bÅ«tu, aizstāv savas un valsts intereses. Ja pat tas nav labs piemÄ“rs, tomÄ“r to ir vÄ“rts ņemt vÄ“rā.

Savukārt citi daļēji valsts Ä«pašumā esošie plašsaziņas lÄ«dzekļi ("Tet" un LMT) nepretendÄ“ uz sabiedrisko pasÅ«tÄ«jumu un neveido ziņu raidÄ«jumus, bet piedāvā pārsvarā izklaides saturu. IespÄ“jams, tieši tāpÄ“c tie nav valdošÄs koalÄ«cijas redzeslokā.

Pirms skatÄ«ties vai lasÄ«t to vai citu kanālu vai vietni, auditoriju neinteresÄ“, vai tur ir vai nav viltus ziņas. Tieši tāpat kā viltus ziņas var prasmÄ«gi iztulkot kā radošu spÄ“li ar puspatiesÄ«bām, meliem un Ä«stenÄ«bu, ar ko apzināti vai neapzināti ir saskārušies teju visi plašsaziņas lÄ«dzekļi.

KāpÄ“c lai "Tet" ("Lattelecom") neiekļautu Krievijas kanālus, ja auditorija tos pieprasa? ArÄ« Jaunās konservatÄ«vās partijas priekšsÄ“dÄ“tāja Jāņa Bordāna paziņojumu es drÄ«zāk redzu kā netiešu mÄ“Ä£inājumu izdarÄ«t spiedienu uz "Tet" vadÄ«bu.

Visas lÄ«dz šim izskanÄ“jušÄs diskusijas par spÄ“cÄ«gu Latvijas sabiedrisko mediju ir bezjÄ“dzÄ«gas, jo diskusijas dalÄ«bnieki pamatā runā tikai un vienÄ«gi par LTV un LR auditorijas un ietekmes palielināšanu uz sabiedriski politiskajiem procesiem.

Taču tas, par ko Latvijas valstij tiešÄm bÅ«tu vÄ“rts domāt, ir valsts Ä«pašumā esošo aktÄ«vu konsolidÄ“šana, lai izveidotu jaudÄ«gu sabiedrisko mediju. Par Latvijas TelevÄ«ziju un Latvijas Radio vispirms ir jārunā kā par valsts kapitālsabiedrÄ«bām, nevis kā par televÄ«ziju un radio. Tikai šÄda pieeja var rezultÄ“ties saprātÄ«gā risinājumā, lai atrisinātu vairākus gadu desmitus ilgstošÄs problÄ“mas ap sabiedriskajiem medijiem. Tāpat kā par "Tet" ir jārunā kā par faktiski lielāko plašsaziņas satura izplatÄ«tāju un arÄ« satura ražotāju.

Tieši tāpat valsts kā akcionāre nav radoši pievÄ“rsusies LTV un LR aktuālo problÄ“mu risināšanai. IespÄ“jams, kļūda ir tā, ka uz LTV un LR nevajag raudzÄ«ties kā uz plašsaziņas lÄ«dzekļiem, jo ikviens šÄds mÄ“Ä£inājums tiek uztverts kā centieni ietekmÄ“t žurnālistu (plašsaziņas lÄ«dzekļu) neatkarÄ«bu, kas attiecÄ«gi izraisa aizsardzÄ«bas reakciju, bieži vien asa uzbrukuma formā.

Atkārtošu vÄ“lreiz: pret LTV un LR tāpat kā pret "Tet" nav jāizturas kā pret medijiem ar sabiedriski politisku ietekmi, bet jāizturas kā akcionāram pret kapitālsabiedrÄ«bām, lai audzÄ“tu savu aktÄ«vu vÄ“rtÄ«bu un uzlabotu uzņēmumu darbÄ«bas rādÄ«tājus.

MinÄ“šu tikai dažus piemÄ“rus šajā kontekstā. Jau sen ir zināms, ka VSIA "Latvijas TelevÄ«zija" bÅ«tiskas izmaksas rada Ä“ka, kurā tā atrodas. Bet! LTV Ä“ka vispār nav problÄ“ma, ar kuru LTV bÅ«tu jānodarbojas. No tās ir jāatbrÄ«vojas, atdodot tiem, kam tas pienākas, kuriem tas ir pamata bizness. Vai nu pārdodot privātajam sektoram izsolÄ“, vai valstij – proti, valsts akciju sabiedrÄ«bai "Valsts nekustamie Ä«pašumi". Tai savukārt ir gan lÄ«dzekļi, gan kompetence padarÄ«t LTV Ä“ku pievilcÄ«gu tirgum.

Tas pats attiecas uz Latvijas Radio Ä“ku. Jā, piekrÄ«tu, vÄ“sturiskā pieredze, kas saistÄ«ta ar šo Ä“ku, uzliek noteiktus pienākumus gan sabiedrÄ«bas, gan valsts interešu vārdā. Bet vietā ir jautājums – ja Ä“kai bÅ«tu cits Ä«pašnieks, vai tas to arÄ« nevarÄ“tu darÄ«t? Neredzu nevienu iemeslu, lai tā nebÅ«tu. Ko tas dotu? Abām organizācijām noteikti bÅ«tu lÄ“tāk nomāt atbilstošu daudzumu telpu, samazinot bÅ«tisku izdevumu daļu. Savukārt ieekonomÄ“tos lÄ«dzekļus varÄ“tu novirzÄ«t satura veidošanai un izplatÄ«šanas kanālu stiprināšanai.

Pat savulaik apspriestā ideja par LR un LTV apvienošanu rezultÄ“jās tikai jauna un, manuprāt, sekmÄ«ga satura izplatÄ«šanas kanāla izveidÄ“ – portālā "lsm.lv". Bet tālāk arÄ« netika, jo ir nošÄ·irtas "saimniecÄ«bas", precÄ«zāk sadalÄ«tas ietekmes sfÄ“ras (kam radio, kam televÄ«zija), ko ļoti sekmÄ«gi uztur abu kapitālsabiedrÄ«bu darbinieki. Viņu nostāja ir saprotama: tās ir bailes zaudÄ“t dzÄ«ves jÄ“gu (skan patÄ“tiski) jeb, piezemÄ“tāk runājot, risks zaudÄ“t darbavietu pirmspensijas vecumā, sava sociālā statusa zudums, bailes par to, vai bÅ«šu kādam vajadzÄ«gs. Lai gan šÄdu un saistÄ«tu problÄ“mu risināšana ir abu kapitālsabiedrÄ«bu valdes, personālvadÄ«bas un, kā tagad ir mÅ«sdienÄ«gi pieņemts, pārmaiņu vadÄ«bas komandas uzdevums.

JÄ“dzÄ«gs bÅ«tu scenārijs arÄ« nodalÄ«t "Tet" mediju satura ražošanu un izplatÄ«šanu, atpÄ“rkot kapitāldaļas no otra akcionāra, un konsolidÄ“t LTV, LR un "Tet" mediju biznesu atsevišÄ·Ä jaudÄ«gā valsts Ä«pašumā esošÄ mediju kompānijā, kas bÅ«tu reāls konkurents faktiski lielākajam tirgus dalÄ«bniekam – MTG grupai. Otrs risinājums, kas no valsts un sabiedrÄ«bas interešu viedokļa ir pretrunÄ«gāks, bÅ«tu uz "Tet" bāzes veidot jaudÄ«gu sabiedrisko mediju, kas veiktu gan satura ražošanu (vismaz daļēji pildot valsts pasÅ«tÄ«jumu), gan izplatÄ«šanu pa saviem kanāliem, pievienojot daļu no LTV un LR.

Ko valsts no tā iegÅ«tu? Aktuālāku un sabiedrÄ«bas acÄ«s jaudÄ«gāku mediju uzņēmumu ar daudz augstvÄ“rtÄ«gāku un pievilcÄ«gāku saturu. Labāku pārvaldÄ«bu, labāku pārdošanu, izmaksu optimizāciju u. c. Faktiski valsts konsolidÄ“tu savus mediju biznesa aktÄ«vus un gÅ«tu pārliecinošu sinerÄ£iju. Starp citu, šÄ« ideja ir reāla. Atgādināšu, ka vienÄ«gais "Tet" (tolaik vÄ“l nebija SIA "Lattelecom") meitasuzņēmums, kuru izdevās atdalÄ«t vadÄ«bas izpirkuma rezultātā (management buyout), bija tā transporta daļa. Rezultātā izveidojās SIA "Transporent" – uzņēmums, kura pirmais klients bija pats "Lattelekom", bet kurš normāli darbojas brÄ«vās konkurences apstākļos.

Taču domāju, ka šis plāns nav Ä«stenojams, jo pašlaik valdošajā koalÄ«cijā ir cīņa tikai par un ap NEPLP, kas faktiski ir cīņa par mÄ“Ä£inājumu pastarpināti ietekmÄ“t LR un LTV ziņu dienesta saturu un pakratÄ«t ar pirkstu citiem medijiem. Diemžēl tā pati NEPLP un citi aizmirst, ka arvien pieaugoša auditorija un lielāka jauda ir interneta medijiem un dažādiem starptautiskiem kanāliem.

ValdošÄ koalÄ«cija nav pat domājusi par tādas struktÅ«ras izveidi, kas atbilstu mÅ«sdienu mediju satura ražošanas un izplatÄ«šanas struktÅ«rai. VÄ“l ļaunāk – nav domājusi kā kārtÄ«gs un gādÄ«gs akcionārs, lai vairotu savu mediju aktÄ«vu vÄ“rtÄ«bu. Faktiski šÄ« pieeja ir vecas lampu televizora kastes lÄ«menÄ«. No kuras sen bija laiks atteikties.

Novērtē šo rakstu:

0
0