Iesaki rakstu:

Lai arÄ« Ventspils mÄ“rs Aivars Lembergs aizvadÄ«tajā nedēļā medijiem izplatÄ«jis paziņojumu, kurā norāda, ka tā sauktās Londonas tiesas prasÄ«tāji ir „cietuši pilnÄ«gu sakāvi”, virkne Pietiek rÄ«cÄ«bā nonākušu ar tiesvedÄ«bu saistÄ«tu dokumentu vedina spriest, ka termins „pilnÄ«ga sakāve”, visticamākais, attieksies uz Lembergu pašu. Kā rāda dokumenti, pret Ventspils mÄ“ru un viņa bÄ“rniem liecinājis viņa ārvalstÄ«s paslÄ“pto interešu un Ä«pašumu advokāts Jakobs Hiršbeks.

IzšÄ·irošo sitienu Lembergam varÄ“tu dot jauna tā sauktajā Londonas tiesā - Lielbritānijas Augstās JustÄ«cijas tiesas Karalienes tiesas departamenta Komerctiesā sākta tiesvedÄ«ba, kurā prasÄ«tājs ir a/s Latvijas kuÄ£niecÄ«ba meitasfirma Latmar Holdings Corporation (Latmar).

ŠÄ«s prasÄ«bas ietvaros, kā rāda ar šo tiesvedÄ«bu saistÄ«ti dokumenti pret Ventspils mÄ“ru un viņa bÄ“rniem liecinājis Lemberga ārvalstÄ«s paslÄ“pto interešu un Ä«pašumu advokāts Jakobs Hiršbeks (Jakob Hirschbaeck).

Latmar prasÄ«ba saistÄ«ta ar aizdomām par, iespÄ“jams, Lemberga vadÄ«bā 2008.gadā un 2009.gadā organizÄ“tu vismaz 5 miljonu ASV dolāru izkrāpšanu no LK meitasfirmas Latmar. Tieši šÄ«s prasÄ«bas ietvaros Lembergam, viņa bÄ“rniem un vÄ“l virknei ar Lemberga ietekmi saistÄ«tām personām ar Londonas tiesas lÄ“mumu uzlikts starptautisks Ä«pašumu aresta orderis kopumā aptuveni 9 miljonu britu mārciņu apmÄ“rā, ko Pietiek jau publiskojis.

Hiršbeks Lemberga, viņa Ä£imenes un vairāku Lembergam uzticÄ«gu personu ārzonu darÄ«jumu „shÄ“mu” organizÄ“šanā iesaistÄ«jās ap 2003.gadu. Kā Pietiek atzinušas vairākas ar Lembergu saistÄ«tas personas, Hiršbeks esot uzskatāms par ārvalstu advokātu, kurš kļuva par „jauno” Lemberga uzticÄ«bas personu pÄ“c tam, kad Šveices advokāts Rudolfs Meroni Latvijas Ä¢enerālprokuratÅ«rā sāka sniegt liecÄ«bas pret Lembergu.

Faktiski noprotams, ka Hiršbeks pÄ“dÄ“jos gados bija galvenais ārvalstu advokāts, kas Lemberga uzdevumā kārtojis un organizÄ“jis vÄ“rienÄ«gus ar ofšoriem saistÄ«tus darÄ«jumus, lai slÄ“ptu Ventspils mÄ“ra, viņa bÄ“rnu un vairāku viņam pietuvinātu personu patiesās intereses.

Kā liecina vairāki Pietiek rÄ«cÄ«bā nonākušie ar Londonā no jauna celto prasÄ«bu saistÄ«tie dokumenti, Hiršbeks liecÄ«bās apstiprinājis gan Lemberga saistÄ«bu ar 2006.gada oktobrÄ« notikušo, valstij piederošo 38,6% a/s Ventspils nafta (VN) akciju privatizāciju, gan vienošanos un lÄ«gumu ar Vitol meitasfirmu Euromin Holdings (Cypros), kas toreiz kļuva par VN akciju Ä«pašnieci, kā arÄ« norādÄ«jis uz vairāku ārzonu firmu, uz kurām pārskaitÄ«ti no LK piederošas meitasfirmas ar fiktÄ«viem konsultāciju lÄ«gumiem izkrāpti vairāk nekā 5 miljoni ASV dolāru, patiesā labuma guvÄ“jiem.

Hiršbeka liecÄ«bas tiek izmantotas jaunā prasÄ«bā pret Lembergu, viņa bÄ“rniem un vÄ“l virkni personu, ko Augstās JustÄ«cijas tiesas Karalienes tiesas departamenta Komerctiesā cÄ“lusi LK meitasfirma Latmar. ŠÄ« prasÄ«ba celta par starptautisku krāpniecÄ«bu, kas saistÄ«ta ar nelikumÄ«gu Latmar lÄ«dzekļu izņemšanu, ar Lemberga ietekmi saistÄ«tajiem bijušajiem LK vadÄ«tājiem prettiesiski noslÄ“dzot viltus lÄ«gumus sazvÄ“restÄ«bā ar ārÄ“jām pusÄ“m. Hiršbeks tāpat kā Lembergs un viņa bÄ“rni šajā prasÄ«bā ir viens no atbildÄ“tājiem.

Hiršbeka liecÄ«bas gana skaidri ļauj arÄ« secināt, ka ar Lembergu un viņam lojālo personu loku tikusi saskaņota un kopÄ«gi ar Vitol meitassfirmu Euromin Holdings organizÄ“ta atlikušo valstij piederošo VN akciju privatizācija. Tā notika 2006.gada 5.oktobrÄ«, VN akciju pārdošanu rÄ«koja valsts a/s Privatizācijas aÄ£entÅ«ra, akcijas pārdeva izsolÄ“ RÄ«gas Fondu biržā. ValdÄ«bu toreiz vadÄ«ja premjers Aigars KalvÄ«tis (TP), bet par privatizāciju atbildÄ«gā ekonomikas ministra amatu pildÄ«ja toreizÄ“jais TP biedrs Aigars Štokenbergs.

Medijos šÄ« VN akciju pārdošana raisÄ«ja plašas diskusijas, sÄ“jot šaubas, ka atlikušo VN valstij piederošo akciju pārdošana notikusi Lemberga interesÄ“s un ka izsoles rezultāts, iespÄ“jams, bijis sarunāts. Turklāt šo versiju stiprināja arÄ« fakts, ka lÄ«dz pat 2009.gada beigām Vitol tika saistÄ«ts ar Lemberga ietekmi, jo VN vadÄ«bā atradās ar Lembergu saistÄ«tas personas. PÄ“c tam Vitol attiecÄ«bas ar Lembergu sarežģījās, ar Lemberga ietekmi saistÄ«ti cilvÄ“ki no VN valdes tika „izsviesti”, un VN vadÄ«ba nonāca un joprojām atrodas Vitol meitasfirmas kontrolÄ“.

Jau 2007.gadā saistÄ«bā ar šo VN akciju privatizāciju izskanÄ“ja runas, ka Vitol ar Lembergu 2006.gada ne vien panācis vienošanos par kopÄ«gu VN pārvaldÄ«bu, bet arÄ« noslÄ“dzis tā saukto opciju lÄ«gumu, kas Lemberga vadÄ«tājai ventspilnieku grupai 2009.gadā paredzÄ“jis Vitol meitasfirmai piederošo VN akciju atpakaļpirkuma tiesÄ«bas.

Stingru apstiprinājumu šai versijai lÄ«dz šim nebija. Taču tagad Latmar Londonas tiesā celtajā prasÄ«bā atrodamās Hiršbeka liecÄ«bas apstiprina, ka jau vairākus mÄ“nešus pirms VN izsoles lietā sāktas „Latvijas investoru” sarunas ar Vitol pārstāvjiem par dalÄ«bu izsolÄ“ un panākta vienošanās, ka, Vitol meitasfirmai kļūstot par VN akciju Ä«pašnieci, Vitol sadarbosies ar „Latvijas investoriem”, kuriem pÄ“c trÄ«s gadiem (2009.gada nogalÄ“) bÅ«s iespÄ“ja atpirkt Vitol piederošÄs VN akcijas.

ŠÄ« vienošanās tikusi noslÄ“gta kā tā sauktais opcijas lÄ«gums (Put Call Agreement). Kā „Latvijas investoru” grupas galveno personu Hiršbeks savās liecÄ«bas Londonas procesa ietvaros norādÄ«jis Lembergu, arÄ« viņa dÄ“lu Anriju un ar Anriju labi pazÄ«stamo Andri Vilcmeieru. Starp „Latvijas investoriem” minÄ“ti arÄ« miljonāri Vladimirs Solomatins, Uldis Pumpurs, arÄ« Mamerts Vaivads un Lemberga meita LÄ«ga.

Kā izriet no Latmar prasÄ«bas dokumentiem, nauda norÄ“Ä·iniem ar Vitol par VN akciju atpirkšanu „krāta” ārzonas firmās Cerelus Ltd un Endale Holding. Noprotams, ka šo ārzonu kontos nonākuši arÄ« miljoni, kuri prasÄ«bas ietvaros tiek uzskatÄ«ti par ar viltu izkrāptiem no LK meitasfirmas.

LÄ«dz ar to faktiski no Latmar lietas materiāliem izriet, ka Vitol kā LK Ä«pašnieks tagad cÄ«nās par, iespÄ“jams, ar Lemberga un viņam pietuvinātu personu vadÄ«tu naudas izkrāpšanu no LK meitasfirmas, visticamākais, apzinoties, ka nauda tikusi izkrāpta, lai norÄ“Ä·inātos ar Vitol struktÅ«rām par VN akciju atpakaļ atpirkšanu.

Pietiek jau rakstÄ«ja, ka lÄ«dz šim vairāk publiski tika ziņots par prasÄ«bu, kuru tā sauktajā Londonas tiesā cÄ“lusi LK meitasfirma Antonio Gramsci Shipping Corporation un citas kompānijas, kas saistÄ«tas ar LK frakts darÄ«jumiem, un kuras ietvaros pret Lembergu vÄ“rsta prasÄ«ba lÄ«dz 135 miljonu dolāru apmÄ“rā. ŠÄ« ir prasÄ«ba, par kuras virzÄ«bu medijos nievājoši izsakās Lembergs. Taču neoficiāli vairāki ar Londonas tiesvedÄ«bu saistÄ«ti avoti Pietiek norādÄ«juši, ka tieši Latmar iesniegtā prasÄ«ba ir tā, kas varot „savilkt cilpu” ap Lembergu.

Londonas tiesvedÄ«bu ietvaros sniegtās liecÄ«bas pagaidām nevar tikt izmantotas ar Lembergu saistÄ«tajā krimināllietā Latvijā. Taču, ja Saeimai izdosies pieņemt jaunas izmaiņas Kriminālprocesa likumā, tad Londonas tiesvedÄ«bā iegÅ«tie materiāli varÄ“s tikt izmantoti krimināllietā RÄ«gas apgabaltiesā, kas Lembergam var izrādÄ«ties izšÄ·iroši.

Tāpat Pietiek jau rakstÄ«jis par Lemberga iespÄ“jamo saistÄ«bu arÄ« LK privatizāciju, kas tikusi pielÄ«dzināta klasiskai valsts nozagšanai. Par to liecinājuši Ä¢enerālprokuratÅ«ras tiesai nodotie krimināllietas materiāli, kuri publiskoti grāmatā Kā nozagt miljardu un kuru fragmentus publiskojis arÄ« Pietiek. Ar Lembergu saistÄ«tās krimināllietas materiāli atklājuši, ka LK privatizācijas neformālie organizatori bija Lembergs un ekspremjers, likvidÄ“tās Tautas partijas dibinātājs Andris ŠÄ·Ä“le, kuri šo „darÄ«jumu” toreiz „organizÄ“ja” kopā ar vairākiem citiem pietuvinātiem uzņēmÄ“jiem. No krimināllietas materiāliem arÄ« izriet, ka par LK privatizāciju varÄ“tu bÅ«t maksāts trÄ«s tolaik valdÄ«bu veidojošajām partijām - Tautas partijai, Latvijas ceļam un TB/LNNK.