Iesaki rakstu:

Londonas šÄ·Ä«rÄ“jtiesā, kurā Latvijas Starptautiskās lidostas RÄ«ga personā zaudÄ“jusi procesā pret aviokompāniju Ryanair par to, kam jāsedz maksa par dārgajiem aeronavigācijas pakalpojumiem un pasažieru maksātā lidostas drošÄ«bas nodeva, uzpeldÄ“jušas detaļas, kas atklāj valstij neizdevÄ«gā lÄ«guma tapšanas apstākļus, Aināra Šlesera patieso lomu tajā un attiecÄ«bas starp politiÄ·i, Ryanair vadÄ«bu un valsts kapitālsabiedrÄ«bas Starptautiskā lidosta RÄ«ga. ŠÄ·Ä«rÄ“jtiesas procesā arÄ« uzpeldÄ“jusi elektroniskā sarakste starp Šleseru, Ryanair un lidostas vadÄ«bu.

Tieši Šlesers bijis tas, kurš Ryanair izteicis piedāvājumu par vienotās maksas ietveršanu lÄ«gumā, liecina vairāki lietas materiālos atrodamie epasti, ar kuriem Šlesers un Ryanair vadÄ«ba apmainÄ«jušies no 2003. gada vasaras, lÄ«dz 2004. gada pavasarim.

Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas birojs vÄ“lāk bez sekmÄ“m izmeklÄ“ja valstij neizdevÄ«gā lÄ«guma noslÄ“gšanas apstākļus un Šlesera lomu tajā. Šlesera pozÄ«cija vienmÄ“r bijusi, ka lÄ«gums, lai arÄ« garantÄ“ja zemas apkalpošanas izmaksas Ryanair reisiem lidostā RÄ«ga, patiesÄ«bā nesa ieguvumus Latvijas ekonomikai, palielinot pasažieru plÅ«smu un attÄ«stot tÅ«rismu.

Balstoties gan bijušo un esošo amatpersonu liecÄ«bās, gan iepriekš nepubliskotos epastos starp tālaika satiksmes ministra Šlesera politisko biroju, Īrijas zemo cenu lidsabiedrÄ«bas Ryanair un lidostu, Latvijas puses advokāti šÄ·Ä«rÄ“jtiesā uzstājuši, ka lidostas valde pretojusies lÄ«guma ar Ryanair parakstÄ«šanai, jo tas novestu pie zaudÄ“jumiem.

ŠÄ·Ä«rÄ“jtiesa tam principā piekritusi, secinot, ka tieši Šlesers, nevis lidostas vadÄ«ba bija dzinÄ“jspÄ“ks aiz lÄ«guma noslÄ“gšanas. TomÄ“r tas nav ietekmÄ“jis šÄ·Ä«rÄ“jtiesas lÄ“mumu, ka lÄ«gums ir spÄ“kā un tas interpretÄ“jams par labu Ryanair.

Lidostas pozÄ«cija šÄ·Ä«rÄ“jtiesā bijusi, ka personiski "Šlesers vadÄ«jis sarunas par lÄ«guma nosacÄ«jumiem un licis lidostai to parakstÄ«t". Tā kā Satiksmes ministrija ir lidostas valstij piederošo kapitāldaļu turÄ“tāja, tai gan juridiski, gan praktiski bijusi izšÄ·iroša ietekme uz lidostu, lai tā pieņemtu nosacÄ«jumus, par kuriem vienojās Ryanair un Šlesers. Lidostas vadÄ«bai 2004. gadā nav bijis citu izvÄ“les iespÄ“ju kā vienÄ«gi izpildÄ«t Satiksmes ministrijas kā kapitāldaļu turÄ“tāja rÄ«kojumus.

Andis Damlics, kurš gan šobrÄ«d, gan 2004. gadā, laikā, kad tika sagatavots un parakstÄ«ts lÄ«gums ar Ryanair, bija lidostas valdes loceklis, Londonas šÄ·Ä«rÄ“jtiesā liecinājis, ka Šlesers bijis tieši iesaistÄ«ts sarunās ar Ryanair un lidostas vadÄ«ba pretojusies vairākiem nosacÄ«jumiem.

2004. gada avasarÄ« vai agrā vasarā no satiksmes ministra Šlesera biroja lidostai nosÅ«tÄ«ts Ryanair sagatavots lÄ«guma projekts, dodot politisku uzdevumu lidostai to parakstÄ«t. PÄ“c lÄ«guma projekta saņemšanas notikusi sanāksme, kurā piedalÄ«jies Šlesers, lidostas vadÄ«ba un Ryanair administratÄ«vais direktors Davids O`Braiens, un tajā panākta vienošanās par vairākiem grozÄ«jumiem lÄ«guma nosacÄ«jumos. TomÄ“r, kad pÄ“c šÄ«s abu lÄ«gumslÄ“dzÄ“ju pušu un SM politiskās vadÄ«bas tikšanās lidosta saņēmusi jauno lÄ«guma projektu, izrādÄ«jies, ka tajā nav ietverts neviens no šiem grozÄ«jumiem un jaunais lÄ«gums ne ar ko nav atšÄ·Ä«ries no sākotnÄ“jā.

Tieši Šlesers bijis tas, kurš Ryanair izteicis piedāvājumu par vienotās maksas ietveršanu lÄ«gumā, liecina lietas materiālos atrodamie vairāki epasti, ar kuriem Šlesers un Ryanair vadÄ«ba apmainÄ«jušies no 2003. gada vasaras, lÄ«dz 2004. gada pavasarim.

2003. gada 27. jÅ«nijā Ryanair tālaika komercdirektors Konans Henrijs raksta Šleseram, paužot apmierinātÄ«bu ar neseno tikšanos Dublinā un paužot ieinteresÄ“tÄ«bu Ryanair lidojumos uz RÄ«gu, tomÄ“r, pirms projekts varÄ“tu virzÄ«ties uz priekšu, pieprasÄ«jis rakstisku piekrišanu Ryanair izvirzÄ«tajiem komercnosacÄ«jumiem, kas pievienoti vÄ“stulÄ“. Tam seko tikšanās ar Šleseru 2003. gada 7. novembrÄ«, lai pārrunātu gala vienošanos par lidojumu maršrutiem, datumiem un maksām.

ŠÄ«m vairāku mÄ“nešu sarunām un sarakstei seko izšÄ·iroša tikšanās starp Ryanair vadÄ«bu un Šleseru 2004. gada 23. aprÄ«lÄ« RÄ«gā. PÄ“c tās Ryanair administratÄ«vais direktors Deivids O`Braiens raksta Šleseram, ka Ryanair piekrÄ«t "viņa piedāvājumam par vienu kopÄ“jo "all-inclusive" maksu – 4,5 eiro par izlidojošo pasažieri". DrÄ«z vien 2004. gada 14. maijā Šlesers nosÅ«ta Ryanair piedāvājuma projektu ar lidostas maksām, bet vÄ“lākā vÄ“stulÄ“ pauž vÄ“lmi, lai RÄ«ga kļūtu par Ryanair bāzes lidostu, ja lidsabiedrÄ«ba garantÄ“ 500 000 pasažieru gadā.

ŠÄ·Ä«rÄ“jtiesas procesā figurÄ“ epasta sarakste starp lidostas valdes locekli Damlicu un Ryanair menedžeri Deividu Ašeru, kas notikusi laikā no 2004. gada 9. lÄ«dz 15. jÅ«lijam. SarakstÄ“ lidosta pauž bažas, ka lÄ«guma projektā iekļauti arÄ« aeronavigācijas pakalpojumi termināļu zonā. Tas sadusmo Ryanair, un 22. aprÄ«lÄ« tās pārstāvis Ašers raksta lidostas vadÄ«bai, epasta vÄ“stules saņēmÄ“jiem pievienojot arÄ« ministra Šlesera epasta adresi un norādot, ka "pÄ“dÄ“jais Ryanair nosÅ«tÄ«tais dokuments pilnÄ«bā neatspoguļo vienošanos, kāda panākta 7. jÅ«lijā tiekoties Šlesera birojā".

Tieši aeronavigācijas pakalpojumu izmaksu iekļaušana kopÄ“jā cenā, ko Ryanair maksā lidostai, ir galvenais šÄ·Ä«rÄ“jtiesas procesa strÄ«dus ābols un lidsabiedrÄ«bas parāds par tiem veido lidostas iespÄ“jamos zaudÄ“jumus vismaz 2 miljonu eiro apmÄ“rā. No šÄ·Ä«rÄ“jtiesas procesā uzpeldÄ“jušajiem dokumentālajiem pierādÄ«jumiem izriet, ka šo izmaksu iekļaušana kopÄ“jā maksā panākta politiski ar Šlesera iejaukšanos, lidostas vadÄ«bai tam pretojoties.

Londonas šÄ·Ä«rÄ“jtiesa secinājusi, ka Šlesera iesaiste lÄ«guma nosacÄ«jumu apspriešanā un lidostas vadÄ«bas pretošanās tiem parāda, ka Satiksmes ministrijas vadÄ«ba bijusi "vairāk kā tikai vÄ“rotājs". Ir pietiekami pierādÄ«jumi, ka Šlesers sarunās kā minimums spÄ“lÄ“ja ļoti aktÄ«vu lomu, secina tiesa.

Ryanair menedžments tiesā centies atspÄ“kot lidostas pozÄ«ciju, ka tā lÄ«gumu nav parakstÄ«jusi pÄ“c savas brÄ«vas gribas. Ryanair pārstāvji centušies mazināt iespaidu par Šlesera ietekmi uz lÄ«gumu – ministra aktÄ«vā iesaistÄ«šanās tikai atspoguļojusi politiÄ·u kopÄ“jo vÄ“lmi tikt asociÄ“tiem ar šo nozÄ«mÄ«go biznesa vienošanos, lai no tā sev gÅ«tu politiskus punktus. Lidostas pozÄ«cija tiesā turpretÄ« bijusi, ka Šlesers vadÄ«jis tās lÄ“mumus un viņa loma lÄ«guma noslÄ“gšanā nav bijusi tikai koordinÄ“joša.

Satiksmes ministra Šlesera politiskais birojs koordinÄ“jis arÄ« lÄ«guma grozÄ«jumus 2007. gada rudenÄ«. ŠÄ·Ä«rÄ“jtiesas lietā atrodams 2007. gada 30. novembra epasts, ko Šlesera tālaika ārštata padomniece Natālija Džeina MaršÄne rakstÄ«jusi Ryanair izpilddirektora vietniekam Maiklam Koulijam, piedāvājot izmaiņas samaksas struktÅ«rā, kas noveda pie lÄ«guma grozÄ«jumiem. TādÄ“jādi 2007. gada 10. decembrÄ« attiecÄ«bā pret citām lidsabiedrÄ«bām jau tā netaisnÄ«gais lÄ«gums tika izgrozÄ«ts vÄ“l vairāk par labu Ryanair nu jau nosakot, ka lidostai jāsedz starpÄ«ba, ja faktiskās Ryanair apkalpošanas izmaksas pārsniedz jau tā zemo 4,5 eiro maksu par pasažieri. 2007. gada novembris – decembris bija politiski nestabils, Aigara KalvÄ«ša valdÄ«ba, kurā Šlesers atkal bija satiksmes ministrs, faktiski jau bija kritusi un, lai gan Šleseram izdevās palikt amatā arÄ« nākamajā – Ivara Godmaņa valdÄ«bā, brÄ«dÄ«, kad tika gatavoti Ryanair lÄ«guma grozÄ«jumi, pastāvÄ“ja riski, ka politiskā pÄ“ctecÄ«ba Satiksmes ministrijā netiks ievÄ“rota.

MaršÄne bija tālaika Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Jāņa MaršÄna sieva. VÄ“lāk Šlesers savu ārštata padomnieci iekārtoja darbā lidostā RÄ«ga jau kā sava partijas biedra, tolaik lidostas valdes priekšsÄ“dÄ“tāja Krišjāņa Petera padomnieci mārketinga jautājumos. MaršÄns, kurš jau sen pametis amatus valsts pārvaldÄ“, savukārt vÄ“l aizvien tiek uzskatÄ«ts par menedžeri, kas vada atsevišÄ·us ar Šlesera interesÄ“m saistÄ«tus biznesus.