Iesaki rakstu:

Ministru kabineta sÄ“dÄ“ otrdien, 12. aprÄ«lÄ«, bÅ«tu jāatrisinās lielajai ekonompolitikas intrigai: vai Lattelecom (LTC) un Latvijas mobilais telefons (LMT) tiks apvienoti sakaru nozares "superuzņēmumā"? IespÄ“jams, mÄ“s varÄ“sim pārliecināties, ka Latvijas valdÄ«bai Ä«stenot savu gribu spÄ“j uzspiest viens pats cilvÄ“ks, kurš – atšÄ·irÄ«bā no starptautiska telekomunikāciju uzņēmuma, kam mÅ«su politiÄ·i iedeva demonstratÄ«vu kurvÄ«ti, – ir apveltÄ«ts ar vajadzÄ«gajiem čomiskiem kontaktiem.

Pret LTC un LMT apvienošanas ideju tiek izteikti dažādi bÅ«tiski iebildumi. JÅ«tot, ka šis plāns kļūst ļoti reāls, aizvadÄ«tajā nedēļā to sāka kritizÄ“t ne vairs tādi "kaktu publicisti" kā es, bet gan autoritatÄ«vi nozares pārstāvji, atsakoties no lÄ«dzšinÄ“jā "klusÄ“šanas zelta".

Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas valdes priekšsÄ“dÄ“tājs Ilmārs Muuls: "Apvienošanās gadÄ«jumā Lattelecom bÅ«tu pasmags akmens, kas LMT drÄ«zāk traucÄ“tu." Latvijas Valsts radio un televÄ«zijas centra (pārvalda 23% LMT daļu) valdes priekšsÄ“dÄ“tājs Jānis Bokta: "Diskusija par apvienošanu ir pārāk šaura ilgtermiņā kvalitatÄ«va lÄ“muma pieņemšanai." Triatel valdes priekšsÄ“dÄ“tājs Viktors Topors (LETA, 7.aprÄ«lis): "ŠÄda monstra izveide bÅ«s neizdevÄ«ga pašreizÄ“jiem telekomunikāciju operatoriem."

Pirmkārt, "superuzņēmums" varÄ“tu novest pie konkurences samazināšanās mobilo sakaru un citu pakalpojumu tirgÅ«, ļaujot tam celt tarifus un cenas. ŠÄda iespÄ“ja satrauc Konkurences padomi, patÄ“rÄ“tāju tiesÄ«bu aizstāvjus (protams, arÄ« pašus patÄ“rÄ“tājus), mobilo sakaru operatorus. ArÄ« LMT, kuras valdes priekšsÄ“dÄ“tāja Jura Bindes galvenais arguments pret apvienošanos ar LTC ir vÄ“lme saglabāt patiesu konkurenci: pateicoties triju mobilo sakaru operatoru savstarpÄ“jai sacensÄ«bai, Latvijā ir ne tikai kvalitatÄ«vi, bet arÄ« lÄ“ti pakalpojumi.

Patlaban abu uzņēmumu – LTC un LMT – sasummÄ“tais apgrozÄ«jums ir 67 procenti no visas nozares ieņēmumiem. Tādēļ, lai darÄ«jums atbilstu ES prasÄ«bām par konkurences nodrošināšanu, no tiem vajadzÄ“tu obligāti "nošÅ†Äpt" nost kaut kādas struktÅ«ras, lai apgrozÄ«jumu padzÄ«tu vismaz zem 50 procentiem vai tomÄ“r vel zemāk. TomÄ“r arÄ« tad lieluzņēmums iegÅ«tu pārmÄ“rÄ«gu ietekmi Latvijas telekomunikāciju nozarÄ“ – taču, ar "masu" uzveicot savus tagadÄ“jos konkurentus, apvienotais LatTC&MT tikai atbrÄ«votu vietu Latvijā vÄ“l lielākiem spÄ“lÄ“tājiem, kas savukārt to pašu nostumtu malā.

Otrkārt, pastāv risks, ka LTC, kuras "drāts" infrastruktÅ«ra (un uz tās bāzes piedāvātie pakalpojumi) tehniski un/vai morāli noveco, alkst sagrābt LMT, lai tā ieņēmumus izmantotu tālākai veÄ£etÄ“šanai arÄ« tagadÄ“jā "mobilo tehnoloÄ£iju dominances laikmetā". (IespÄ“jams, tieši tāpÄ“c Telia Sonera veica attiecÄ«go Igaunijas "drāts" un mobilo sakaru uzņēmumu apvienošanu – rÅ«pÄ“joties par savu akciju cenu Stokholmas biržā.)

"Optikai, ko ielicis Lattelecom, amortizācijas termiņš jau beidzies. TÄ«klā nauda tagad jāiegulda vÄ“lreiz - taču tās ir fantastiskas investÄ«cijas. Jautājums: vai, veicot Lattelecom un LMT kapitalizācijas aprÄ“Ä·inus, kāds to ir skaitÄ«jis vai arÄ« tÄ«ši noklusÄ“jis?" (Agnis Buda, Tvnet/Financenet)

LTC akÅ«to vajadzÄ«bu iegÅ«t sev LMT atzÄ«st arÄ« uzņēmuma valdes priekšsÄ“dÄ“tājs: "NākotnÄ“ bez iešanas mobilajā tirgÅ« uzņēmuma attÄ«stÄ«bas iespÄ“jas ir ierobežotas." Kad Juris Gulbis 7. aprÄ«lÄ« uzstājās Saeimas Publisko izdevumu un revÄ«zijas komisijas sÄ“dÄ“, kas tika veltÄ«ta abu uzņēmumu apvienošanas lietderÄ«bas izvÄ“rtÄ“šanai, viņš savā WievPoint prezentācijā šo apvienošanu piedāvāja realizÄ“t tieši kā LTC veiktu mobilā sakaru operatora pārņemšanu, iekļaušanu sevÄ«.

IespÄ“jams, tieši LMT "aprÄ«šanas" ambÄ«ciju dēļ pÄ“c komisijas sÄ“des sākās tielÄ“šanās šÄ«s prezentācijas pieejamÄ«bas dēļ – LTC preses dienests man nosÅ«tÄ«t e-kopiju atteicās, jo "diemžēl šo informāciju apkopotā veidā publiski izpaust nevaram". ArÄ« Saeimas komisija savu prezentācijas kopiju dabÅ«ja tikai nākamajā dienā, laipni padaloties ar medijiem. (Gulbja un LMT vadÄ«tāja Jura Bindes deputātiem sniegtās prezentācijas ir atrodamas pielikumā.)

Manuprāt, LTC cilvÄ“ki bija sagatavojuši ne tikai atklāti kareivÄ«gu, bet arÄ« pietiekami iebiedÄ“jošu materiālu, kas liktu likumdevÄ“jiem noticÄ“t – ja LTC un LMT neapvienosies, Latvijā nozari sagrābs ārzemju sakaru uzņēmumi. TomÄ“r viens no pretÄ“jās pozÄ«cijas – "lai viss paliek pa vecam" – aizstāvjiem kuluāros zobojās, ka Gulbja prezentācija spÄ“tu pārliecināt finanšu ekspertus un citus "grāmatvežus" (kas droši vien bija tās patiesā mÄ“rÄ·auditorija), nevis rÅ«dÄ«tus un no atbildÄ«bas veikli izvairÄ«ties protošus politiÄ·us.

Saeimas Publisko izdevumu un revÄ«zijas komisijas "Zālamana spriedums" bija ieteikums valdÄ«bai atlikt lÄ“muma pieņemšanu lÄ«dz 1. septembrim, piesaistot apvienošanās lietderÄ«bas izvÄ“rtÄ“šanai autoritatÄ«vus neitrālus ekspertus, arÄ« no ārzemÄ“m. TomÄ“r Māris Kučinskis neizmantoja viņa nesenā frakcijas kolÄ“Ä£a Andra BÄ“rziņa laipni sarÅ«pÄ“to iespÄ“ju, paziņojot, ka lÄ“mums nav atliekams. Viņu var saprast – premjeram vajag apliecināt tautai savu apņēmÄ«bu. Kučinskis nevÄ“las radÄ«t iespaidu, ka pārņem no savas priekšteces vilcināšanās un muļļāšanās stafeti.

Jaunais Ministru kabinets izmantoja brÄ«nišÄ·Ä«gu PR iespÄ“ju parādÄ«t sabiedrÄ«bai jaunā kabineta nelokāmi patriotisko nostāju, atsakoties pieļaut valsts ietekmes mazināšanu Latvijas sakaru nozarÄ“. Ir noraidÄ«ts TeliaSonera piedāvājums pilnÄ«bā vai dominÄ“joši pārņemt LTC un LMT – atpÄ“rkot no valsts visas tās kapitāldaļas vai veicot abu uzņēmumu apvienošanu vienā, kurā ziemeļniekiem bÅ«tu akciju pārsvars. TomÄ“r šÄ·iet, ka Telia Sonera tiks vismaz pie "mierinājuma balvas" – sakaru lieluzņēmuma izveides. (Turklāt tad pÄ“kšÅ†i var izrādÄ«ties: nesenie apgalvojumi, ka LTC un LMT apvienošanos var paveikt bez valsts vairākuma zaudÄ“šanas, bijuši "nedaudz neprecÄ«zi" un mažoritātais akcionārs turpmāk bÅ«s TS...)

Saeimas deputātus Jurim Gulbim nošarmÄ“t neizdevās (sava tiesa "nopelnu" te acÄ«mredzami pienākas arÄ« viņa iespaidÄ«gajam atalgojumam). Taču tā ir maza bÄ“da – par/pret apvienošanu lems valdÄ«ba. Finanšu ministre Dana Reizniece - Ozola jau ir paudusi savu konsekventu atbalstu lieluzņēmuma izveidei. ŠÄ« konsekvence varbÅ«t kādam šÄ·iet nepietiekami argumentÄ“ta, taču tiek apgalvots, ka tās nesagraujamais pamats ir Ozolu un Gulbju Ä£imeņu ciešÄs draudzÄ«bas saites. ŠÄda "advokāte" noteikti ir spÄ“jÄ«ga pārliecināt par LMT "aprÄ«šanas" lietderÄ«bu ne tikai zaļzemnieku ministrus, bet arÄ« citus kabineta locekļus. IespÄ“jams, ka Gulbim valdÄ«bā ir vÄ“l labvēļi, kas tik klaji neafišÄ“ savas simpātijas.

TāpÄ“c visiem tiem, kuriem ir iebildumi pret LTC un LMT apvienošanu, atliek tikai cerÄ“t, ka valdÄ«bā tomÄ“r šÄdam risinājumam ir pietiekami spÄ“cÄ«ga opozÄ«cija, ko motivÄ“ ne tikai dusmas par Gulbja algā saņemtu pusmiljonu. Neskaties uz to, ka ideja par nacionāla sakaru lieluzņēmuma izveidi skan tik politiski pievilcÄ«gi (ja tikai neiedziļinās tehniskās detaļās). Neskatoties uz spiedienu apziņā, ka "tauta gaida darbus".

Galu galā vicepremjeram un šim jautājumam veltÄ«tās ministru darba grupas vadÄ«tājam Arvilam Ašrādenam un pārÄ“jiem "VienotÄ«bas" ministriem ir personiska un sāpÄ«ga pieredze, pie kā noved sākotnÄ“ji ar labiem rezultātiem un pat cÄ“liem nodomiem veikta resursu apvienošana "superstruktÅ«rā". Viņu partija 2010. gadā tapa kā triju organizāciju apvienojums, gÅ«stot izcilus panākumus 10. Saeimas vÄ“lÄ“šanās (33 mandāti). PÄ“c ārkārtas vÄ“lÄ“šanu forsmažora tā atguvās un 11. Saeimā "aprija" zatleriešu vÄ“rtÄ«gāko daļu. Taču kādreiz varenā partija pati cÄ«tÄ«gi noraka sev visas iespÄ“jas – jaunlaicÄ“nu spice sava komforta vārdā atbrÄ«vojās no iegÅ«tajiem cilvÄ“kresursiem, pašapmierināti "noÄ“dot" pieredzÄ“jušus un vÄ“rtÄ«gus – vairāk vai mazāk – politiÄ·us (Kristovskis, "iekšÄ“jā trimdā" nokļuvusÄ« Kalniete, tāpat Straujuma...), auklÄ“joties ar glaimotājiem un manipulatoriem. Viss tika cÄ«tÄ«gi izšÄ·Ä“rdÄ“ts, un "VienotÄ«ba" tagad ir partijas karikatÅ«ra.

Esmu pārliecināts, ka Jura Gulbja (un Telia Sonera) uzstājīgā vēlme apvienot divus sakaru uzņēmumus novestu pie līdzīgām sekām: nopietni resursi tiktu izniekoti tāpēc, lai apmierinātu kādas ambīcijas un neilgi radītu izaugsmes ilūziju.