Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

KamÄ“r Latvijas Radio vadÄ«ba jau paziņojusi, ka pÄ“rn nekādas papildu piemaksas nav saņēmusi, Latvijas TelevÄ«zijas (LTV) vadÄ«ba vÄ“las, cik iespÄ“jams, novilcināt pÄ“rn tai izmaksāto prÄ“miju, naudas balvu un piemaksu atklāšanu, - noderÄ«gs izrādÄ«jies pat arguments, ka par finansÄ“m atbildÄ«gais LTV valdes loceklis Sergejs Å…esterovs (attÄ“lā) nesaprotot, kāda tieši informācija tiek pieprasÄ«ta.

AtklātÄ«bā nākot aizvien jaunām neskaidrÄ«bām saistÄ«bā ar sabiedrisko mediju finansÄ“jumu un tā izlietojumu, Pietiek pārstāvis jau februāra beigās vÄ“rsās LTV ar šÄdu oficiālu informācijas pieprasÄ«jumu:

„Atbilstoši Informācijas atklātÄ«bas likuma normām vÄ“los saņemt no VSIA Latvijas TelevÄ«zija šÄdu informāciju par katru no personām – uzņēmuma valdes un administrācijas darbiniekiem (Ivars Belte, Sergejs Å…esterovs, Ivars Priede, Inga Doveika, Jana Semjonova, Iveta Elksne, Iveta Lepeško, Nora Zeibote, Dace Jansone, Aelita ŠvÄ«tiņa, Arnis Šeibe) –, kas 2016. gadā laikā no 1. janvāra lÄ«dz 31. decembrim no VSIA Latvijas TelevÄ«zija ir saņēmusi prÄ“mijas, naudas balvas vai piemaksas ārpus darba lÄ«gumā noteiktā ikmÄ“neša atalgojuma: personas vārds, uzvārds, ieņemamais amats, attiecÄ«gās izmaksas lielums, izmaksas datums, prÄ“mijas, naudas balvas vai piemaksas pamatojums, persona, kas piešÄ·Ä«rusi attiecÄ«go prÄ“miju, naudas balvu vai piemaksu.

Tāpat vÄ“los saņemt no VSIA Latvijas TelevÄ«zija šÄdu informāciju par katru no iepriekš minÄ“tajām personām, attiecÄ«bā uz kurām 2016. gadā laikā no 1. janvāra lÄ«dz 31. decembrim VSIA Latvijas TelevÄ«zija ir pieņemts lÄ“mums par prÄ“mijas, naudas balvas vai piemaksas piešÄ·iršanu ārpus darba lÄ«gumā noteiktā ikmÄ“neša atalgojuma: personas vārds, uzvārds, ieņemamais amats, attiecÄ«gās prÄ“mijas, naudas balvas vai piemaksas lielums, lÄ“muma par piešÄ·iršanu datums, prÄ“mijas, naudas balvas vai piemaksas pamatojums, persona, kas piešÄ·Ä«rusi attiecÄ«go prÄ“miju, naudas balvu vai piemaksu.”

Taču pÄ“c ilgākām pārdomām LTV valdes loceklis Å…esterovs ir oficiālā atbildÄ“ paziņojis, ka viņš... nesaprotot, kāda tieši informācija no Latvijas TelevÄ«zijas tiek prasÄ«ta. „IepazÄ«stoties ar JÅ«su informācijas pieprasÄ«jumu, konstÄ“jām [tā tekstā], ka JÅ«su vÄ“stules pirmajā un otrajā rindkopā izteiktais informācijas pieprasÄ«jums pÄ“c bÅ«tÄ«bas ir vienāds (skatÄ«t pielikumā pievienoto JÅ«su vÄ“stules kopiju). LÄ«dz ar to, nav skaidrs, tieši kādu informāciju JÅ«s esat vÄ“lÄ“jies iegÅ«t. Å…emot vÄ“rā iepriekšminÄ“to, lÅ«dzam JÅ«s precizÄ“t, kādu tieši informāciju JÅ«s vÄ“laties saņemt?” raksta LTV valdes loceklis.

Pašlaik LTV ir nosÅ«tÄ«ts jauns informācijas pieprasÄ«jums, kas atkal adresÄ“ts LTV valdes priekšsÄ“dÄ“tājam Ivaram Beltem un kurā, atkārtoti uzskaitot pieprasÄ«to informāciju par LTV vadÄ«bas pÄ“rn saņemtajām papildu piemaksām, norādÄ«ts: „Valsts kapitālsabiedrÄ«bās, kurās valda labas pārvaldÄ«bas principi, lÄ“mumi par ārpuskārtas izmaksām parasti netiek pieņemti vienā dienā ar konkrÄ“tās izmaksas veikšanu. Pieņemot, ka atsevišÄ·os gadÄ«jumos šÄdi principi tiek ievÄ“roti arÄ« VSIA Latvijas TelevÄ«zija, informācijas pieprasÄ«jumā ir pieprasÄ«ts par katru izmaksu minÄ“t gan piešÄ·iršanas, gan izmaksas datumu.”

Vienlaikus tagad LTV pieprasÄ«tas arÄ« ziņas par Å…esterova valsts valodas zināšanām: „Tā kā minÄ“tā S. Å…esterova vÄ“stule vienlaikus rada bažas par nepietiekamām valsts valodas zināšanām, kas šÄdā atbildÄ«gā postenÄ« esošai personai nav pieļaujams, atbilstoši Informācijas atklātÄ«bas likuma normām vÄ“los saņemt no VSIA Latvijas TelevÄ«zija arÄ« informāciju par to, vai minÄ“tais S. Å…esterovs, stājoties darbā, ir uzrādÄ«jis dokumentus, kas apliecinātu viņa valsts valodas zināšanas atbilstošÄ lÄ«menÄ«.”

Kā zināms, pirms gada Pietiek informÄ“ja, ka LTV valdes loceklis Å…esterovs sabiedriskajā televÄ«zijā darbinieku saziņā papildus valsts valodai savai un krievvalodÄ«go kolÄ“Ä£u Ä“rtÄ«bai neoficiāli bija ieviesis vÄ“l otru – krievu valodu: tā liecināja Pietiek rÄ«cÄ«bā esošie audioieraksti. Šo valodu Å…esterovs bija izmantojis ne tikai individuālām sarunām ar LTV pieņemtu darbinieci, kura ļoti slikti zina latviešu valodu, bet arÄ« vismaz vienā darba sapulcÄ“.

„Likums nosaka, ka valdes sÄ“dÄ“s un vadÄ«bas sanāksmÄ“s ir jālieto valsts valoda vai sanāksmes organizatoram jānodrošina tulkojums valsts valodā. AdministratÄ«vo pārkāpumu kodeksā ir noteikts, ka atbildÄ«gs par to ir tas, kurš sasauc sapulci,” Pietiek skaidroja SarmÄ«te PāvulÄ“na, Valsts valodas centra Valodas kontroles reÄ£ionālās nodaļas vadÄ«tāja.

Taču Å…esterovs vismaz vienā sabiedriskās televÄ«zijas vadÄ«bas sanāksmÄ“ bija uzskatÄ«jis, ka šÄ« likuma norma uz viņu neattiecas un ar LTV darbinieci Jeļenu Gusarovu sarunājies krievu valodā. Nekāds tulkojums citiem LTV darbiniekiem – latviešiem nebija ticis nodrošināts.

Belte, izvairoties no skaidrām atbildÄ“m uz uzdotajiem jautājumiem, toreiz izvairÄ«ti skaidroja, ka, „lai neradÄ«tu papildu finanšu izmaksas, profesionāla tulka pakalpojumus cenšamies neizmantot, nepieciešamÄ«bas gadÄ«jumā tiem klātesošajiem, kas konkrÄ“to svešvalodu tik labi nesaprot, sarunas bÅ«tÄ«bu un svarÄ«gākos aspektus iztulkojam un paskaidrojam paši”.

Novērtē šo rakstu:

0
0