LU rektora amata kandidÄts – nevis godprÄtÄ«gs pÄ“tnieks, bet sÄ«ks krÄpnieks, sliņķis un nevīža?
Pietiek lasÄ«tÄjs · 15.05.2019. · Komentāri (0)Latvijas UniversitÄtes (LU) rektora amata kandidÄts Gundars BÄ“rziņš, kurš pašlaik amatu savienošanas kÄrtÄ«bÄ ir gan LU Biznesa, vadÄ«bas un ekonomikas fakultÄtes dekÄns un profesors, gan AS Olainfarm padomes priekšsÄ“dÄ“tÄjs, pirms vairÄkiem gadiem ir aizstÄvÄ“jis promocijas darbu doktora grÄda iegÅ«šanai vadÄ«bzinÄtnes nozarÄ“ „StratÄ“Ä£iskÄs vadÄ«šanas sistÄ“ma radošo nozaru organizÄcijÄs”. Šis „darbs” ir tik pÄrpilns ar dÄ«vainÄ«bÄm un paviršÄ«bÄm, ka smieklÄ«gÄkÄs un absurdÄkÄs no tÄm atļaušos aprakstÄ«t Pietiek lasÄ«tÄjiem.
Piemērs 1.
Promocijas darbs, 35.lpp.
ÄŒÄrlzs Darvins izteica ļoti precÄ«zu apgalvojumu par sugu evolÅ«ciju, kuru var attiecinÄt uz organizÄcijÄm mÅ«sdienÄs:
"TÄs nav stiprÄkÄs vai visgudrÄkÄs sugas, kuras izdzÄ«vo; tÄs ir tÄs, kuras vislabÄk piemÄ“rojas pÄrmaiņÄm” (Darwin).
Atsauce promocijas darbÄ:
DARWIN, C. Brain Quote. Available from internet: http://www.brainyquote.com/quotes/authors/c/charles_darwin.html%3E.
Brian Quote atrodamais citÄts: “It is not the strongest of the species that survives, nor the most intelligent that survives. It is the one that is most adaptable to change.”
Interneta aforismu vietnes BrainyQoute izmantošana promocijas darba atsaucÄ“m jau pati par sevi izraisa šaubas par akadÄ“misko kvalitÄti, vÄ“l jo vairÄk tÄpÄ“c, ka minÄ“tais citÄts vismaz kopš 2009. gada ir pazÄ«stams kÄ viltojums.
https://pandasthumb.org/archives/2009/09/survival-of-the-1.html
the source is the writings of Leon C. Megginson, Professor of Management and Marketing at Louisiana State University at Baton Rouge. The quote started out as a paraphrase.
Yes, change is the basic law of nature. But the changes wrought by the passage of time affects [sic] individuals and institutions in different ways. According to Darwin’s Origin of Species, it is not the most intellectual of the species that survives; it is not the strongest that survives; but the species that survives is the one that is able best to adapt and adjust to the changing environment in which it finds itself. Applying this theoretical concept to us as individuals, we can state that the civilization that is able to survive is the one that is able to adapt to the changing physical, social, political, moral, and spiritual environment in which it finds itself.
(p. 4 of: Megginson, L. C. (1963). “Lessons from Europe for American Business.” Southwestern Social Science Quarterly, 44(1): 3-13.)
Ja autors gribÄ“ja citÄ“t Darvinu, varÄ“ja gan palasÄ«t Sugu izcelšanÄs oriÄ£inÄlu.
Piemērs 2.
Promocijas darbs, 19.lpp.
Par lÄ«deri šajÄ jomÄ, kÄ arÄ« pierÄdÄ«jumu informÄcijas svarÄ«gumam konkurÄ“tspÄ“jas radÄ«šanai var izmantot Google kompÄniju un tÄs sniegtos pakalpojumus, kura, piedÄvÄjot bezmaksas meklÄ“tÄjprogrammas, e-pastu, kartes, interneta pÄrlÅ«kus, ir radÄ«jusi automÄtiski Ä£enerÄ“tu, uz konkrÄ“ta patÄ“rÄ“tÄja profilu balstÄ«tu pakalpojumu biznesa modeli reklÄmas devÄ“jiem(Witham 2002). ŠajÄ modelÄ« jebkurš interneta lietotÄjs, veicot meklÄ“šanu Google meklÄ“šanas programmÄ, automÄtiski saņem netiešu reklÄmu par pakalpojumiem, kuri varÄ“tu viņu interesÄ“t, balstoties uz šÄ« lietotÄja iepriekš veiktajiem meklÄ“jumiem un netiešu e-pasta sÅ«tÄ«jumu atslÄ“gvÄrdu analÄ«zi.
Atsauce promocijas darbÄ:
150. WITHAM, S. Festive : The art and design of promotional mailing. Edtion ed. Hove: RotoVision, 2002. 207 s. p. ISBN 2880467381.
MinÄ“tÄ literatÅ«ras norÄde ir dažÄdu firmu pa pastu sÅ«tÄma korporatÄ«vo dÄvanu attÄ“lu albums, Google tur nav pieminÄ“ta.
Piemērs 3.
Promocijas darbs, 26.lpp.
RadošÄs nozares var identificÄ“t kÄ atsevišÄ·u nozaru grupu (Keane 2005).
Atsauce promocijas darbÄ:
76. KEANE, R. Worlds apart? Finance and investment in creative industries in the People’s Republic of China and Latin America. ScienceDirect, 2005, 1-5.
ŠÄdi citÄ“ta atsauce vispÄr nav atrodama zinÄtniskÄs informÄcijas avotos. IespÄ“jams, ka domÄta
Keane, M.A., Ryan, M.D., Cunningham, S.D.(2005) Worlds apart? Finance and investment in creative industries in the People’s Republic of China and Latin America. Telematics and Informatics, 22(4):pp. 309-331
Ja tÄ, tad šajÄ rakstÄ netiek diskutÄ“ta radošo nozaru definÄ“šanas problÄ“mas. Tikai pateikts, ka “The concept of creative industries—now widely adopted in developed countries— has been recently introduced into development agendas in both regions.”
Promocijas darbs tÄdejÄdi vai nu atsaucas uz kÄdu citu darbu, kas nav iekļauts literatÅ«ras sarakstÄ, tÄ falsificÄ“jot datus, vai arÄ« piedÄ“vÄ“ Keane et al. publikÄcijai ar nosaukumu, kÄds minÄ“ts darbÄ, tur neesošus datus..
Piemērs 4.
Promocijas darbs, 26.lpp.
Tas, kas uzņēmumiem bija piemÄ“rots pagÄjušajÄ gadsimtÄ, neder 21.gadsimtÄ, jo 20.gadsimtÄ uzsvars tika likts uz materiÄlo vÄ“rtÄ«bu radÄ«šanu. Netiek apgalvots, ka ražošana neattÄ«stÄ«sies vispÄr, tomÄ“r Ä«patsvars sliecas par labu pakalpojumiem un uzņēmumiem ar nepieciešamo intelektuÄlo Ä«pašumu 60,8% (Volkova 2007b) ekonomiski aktÄ«vo iedzÄ«votÄju Eiropas SavienÄ«bÄ 2006.gadÄ bija nodarbinÄti pakalpojumu sektorÄ.
Atsauce (Volkova 2007b) promocijas darbÄ nav, tÄs vietÄ ir
VOLKOVA, T. Kas ir radošÄ industrija un cik tÄ aktuÄla LatvijÄ. Komersanta vÄ“stnesis, 2007, 13, 69.,
on-line versija http://www.kvestnesis.lv/?menu=DOC&id=155022 , kas gan nav T. Volkovas zinÄtniska publikÄcija, bet viņas uzstÄšanÄs atstÄstÄ«jums kÄdÄ seminÄrÄ. TajÄ nav datu par procentiem cilvÄ“ku, kas bÅ«tu nodarbinÄti pakalpojumu sektorÄ 2006. gadÄ.
Promocijas darbs tÄdejÄdi atsaucas uz vienÄ«gajÄ literatÅ«ras sarakstÄ esošajÄ, ar T.Volkovas vÄrdu saistÄmajÄ atsaucÄ“ neesošiem datiem.
Piemērs 5.
Promocijas darbs, 26./27.lpp.
RadošÄs nozares var definÄ“t: ""RadošÄs nozares" ir vispÄrÄ“js apzÄ«mÄ“jums tÄm aktivitÄtÄ“m, kas sakņojas individuÄlajÄ radošumÄ, prasmÄ“s, talantÄ, ar vÄ“rtÄ«bas potenciÄlu, kas darba vietu radÄ«šanai izmanto intelektuÄlo Ä«pašumu, – galvenokÄrt: reklÄma, arhitektÅ«ra, mÄksla, senlietas, rokdarbi, dizains, modes dizains, kino, interaktÄ«va izklaides programmatÅ«ra, mÅ«zika, tÄ“lotÄjmÄksla, izdevÄ“jdarbÄ«ba, datorprogrammu dizains, TV un radio" (Townley. et al. 2009). AttÄ«stoties informÄcijas apmaiņas tehnoloÄ£ijÄm, arvien grÅ«tÄk izmantot "autortiesÄ«bu nozaru" apzÄ«mÄ“jumu ar mÄkslu saistÄ«tÄm nozarÄ“m, atdalot tÄs no radošajÄm nozarÄ“m, kuras tradicionÄli tika saistÄ«tas ar "pielietojamÄ«bu" (Townley.et al. 2009).
Atsauce promocijas darbÄ:
TOWNLEY., BEECH., MCKINLAY. Managing in the creative industries: Managing the motley crew. Human Relations, 2009, 5-9. http://hum.sagepub.com/cgi/content/abstract/62/7/939
ŠÄdi citÄ“ta atsauce vispÄr nav atrodama zinÄtniskÄs informÄcijas avotos. IespÄ“jams, ka domÄta
Townley, B., Beech, N., McKinlay, A. Managing in the creative industries: Managing the motley crew.
Human Relations, 2009, 62(7): 939–962. DOI: 10.1177/0018726709335542
ŠajÄ darbÄ atrodama definÄ«cija
The ‘creative industries’ is the collective noun for ‘those activities which have their origin in individual creativity, skill and talent and which have a potential for wealth and job creation through the generation and exploitation of intellectual property’, namely: advertising, architecture, art and antiques, crafts, design, designer fashion, film, interactive leisure software, music, performing arts, publishing, software design, TV and radio”
kura gan nav raksta autoru dota, bet gan dota ar tÄlÄku atsauci:
Department for Culture, Media and Sport (DCMS). Creative industries mapping document. London: DCMS, 1998.
TÄpat arÄ« citÄ“tais otrais promocijas darba teikums, kurÄ dota atsauce uz šo pašu literatÅ«ras avotu, pirmkÄrt, dod neprecÄ«zu interpretÄciju un, otrkÄrt, ir pastarpinÄti citÄ“ta
Notwithstanding the DCMS definition, many commentators continue to distinguish between the arts; cultural industries (as copyrightable); and creative industries (having a utilitarian functionality) (Hesmondhalgh & Pratt, 2005).
Hesmondhalgh, D. & Pratt, A.C. Cultural industries and cultural policy. International Journal of Cultural Policy, 2005, 11, 1–13.
Promocijas darbs tÄdejÄdi atsaucas uz neeksistÄ“jošiem autoru Townley, B., Beech, N., McKinlay, pÄ“tÄ«jumiem, kurus ir veikuši pavisam citi zinÄtnieki.
MinÄ“tie un vÄ“l citi piemÄ“ri, parÄdot citu autoru pÄ“tÄ«juma rezultÄtus, datu viltošanu vai safabricÄ“šanu, kÄ arÄ« atsaukšanÄs uz neeksistÄ“jošiem darbiem, datiem, pÄ“tÄ«jumiem, ir atrodami Gundara BÄ“rziņa promocijas darbÄ un ir pietiekams iemesls, lai veiktu padziļinÄtu izpÄ“ti, jo viņa gatavotais promocijas darbs neatbilst akadÄ“miskajai Ä“tikai un akadÄ“miskÄ godÄ«guma principiem.
Un tagad - informÄcija par tiesÄ«bu aktiem, kuru normas, iespÄ“jams, tiek pÄrkÄptas, piešÄ·irot zinÄtnisko grÄdu par Gundara BÄ“rziņa promocijas darbu.
KriminÄllikums
177.pants. KrÄpšana
(1) Par svešas mantas vai tiesÄ«bu uz šÄdu mantu iegÅ«šanu, ļaunprÄtÄ«gi izmantojot uzticÄ“šanos vai ar viltu (krÄpšana)
Ja Gundara BÄ“rziņa doktora diplomu var uzskatÄ«t par mantu, tad to var uzskatÄ«t par iegÅ«tu ar viltu vai ļaunprÄtÄ«gi izmantojot promocijas padomes un recenzentu uzticÄ“šanos
Civillikums
1459. Viltus ir otras personas prettiesÄ«gs maldinÄjums, lai viņu piedabÅ«tu izdarÄ«t viņas interesÄ“m pretÄ“ju darbÄ«bu vai atturÄ“ties no tÄs.
1461. Tas, kas ar viltu piedabūts noslēgt darījumu, var prasīt, lai to atceļ. Bet ja viltus bijis par iemeslu tikai dažiem darījuma noteikumiem, tad pieviltam ir tikai tiesība prasīt zaudējumu atlīdzību.
Ja Gundara BÄ“rziņa ieņemamos amatus (profesors, dekÄns, padomes priekšsÄ“dÄ“tÄjs) vai iegÅ«tos nosaukumus/kvalifikÄcijas (zinÄtņu doktors, profesors, korespondÄ“tÄjloceklis) var uzskatÄ«t kÄ rezultÄtu darbÄ«bÄm, kuras atbilstošÄs institÅ«cijas ir veikušas, noslÄ“dzot lÄ«gumus vai izsniedzot diplomus, kuru priekšnosacÄ«jums ir zinÄtņu doktora diploms, kas iegÅ«stams par atbilstoši akadÄ“miskajai Ä“tikai un akadÄ“miskÄ godÄ«guma principiem izpildÄ«tu promocijas darbu, tad var uzskatÄ«t, ka GB šos amatus, nosaukumus un kvalifikÄcijas ir ieguvis ar viltu, jo viņa promocijas darbs neatbilst akadÄ“miskajai Ä“tikai un akadÄ“miskÄ godÄ«guma principiem.
Ministru kabineta 2005.gada noteikumi Nr.1001 ZinÄtniskÄ doktora grÄda piešÄ·iršanas (promocijas) kÄrtÄ«ba un kritÄ“riji
VI. Promocijas darba vÄ“rtÄ“šana
15. (Promocijas) Padome mÄ“neša laikÄ pÄ“c promocijas darba saņemšanas lemj par tÄ pieņemšanu publiskai aizstÄvÄ“šanai. Promocijas darbu pieņem publiskai aizstÄvÄ“šanai, ja tas atbilst šÄdiem kritÄ“rijiem:
….
15.7. darbs nav viltojums vai plaÄ£iÄts vai nav izdarÄ«ts cits zinÄtniskÄs Ä“tikas pÄrkÄpums.
Noteikumi par promocijas padomēm un promociju LU.
ApstiprinÄti ar LU 12.04.2006.rÄ«kojumu Nr.1/95
V Promocijas darba vÄ“rtÄ“šana
25. (Promocijas) Padome pÄ“c rÄ«kojuma par tÄs sastÄvu izdošanas, bet ne vÄ“lÄk kÄ mÄ“neša laikÄ no brīža, kad AD promocijas darbu nodevis padomei, lemj par promocijas darba pieņemšanu publiskai aizstÄvÄ“šanai, atklÄtÄ sÄ“dÄ“ apspriežot, vai tas atbilst Noteikumos Nr. 1001 izvirzÄ«tajiem kritÄ“rijiem. Pretendentam ir tiesÄ«bas piedalÄ«ties padomes sÄ“dÄ“.
Noteikumi par akadÄ“misko godÄ«gumu Latvijas UniversitÄtÄ“. ApstiprinÄts ar 25.02.2013. SenÄta lÄ“mumu Nr. 287
1.7. Par akadÄ“miskÄ godÄ«guma principu pÄrkÄpumiem zinÄtniskajÄ darbÄ«bÄ it Ä«paši ir uzskatÄma šÄda rÄ«cÄ«ba:
1.7.1. eksperimenta vai pÄ“tÄ«juma rezultÄtu un datu viltošana vai safabricÄ“šana;
1.7.2. atsaukšanÄs uz neeksistÄ“jošiem darbiem, datiem, pÄ“tÄ«jumiem.
Latvijas UniversitÄtes akadÄ“miskÄs Ä“tikas kodekss.
ApstiprinÄts ar 27.10.2008. SenÄta lÄ“mumu Nr. 170
2.2. GodprÄtÄ«ba un taisnÄ«gums
Princips raksturo krietnu, argumentÄ“tu, savstarpÄ“jÄ uzticamÄ«bÄ balstÄ«tu rÄ«cÄ«bu, kas attur no interešu konflikta, maldinÄšanas, savtÄ«guma, vÄ“rtÄ“juma neobjektivitÄtes, plaÄ£iÄtisma.
3.1.2.1. ZinÄtniskÄ darbÄ«ba ir balstÄ«ta uz intelektuÄlu godÄ«gumu un veicama iespÄ“jami augstÄ kvalitÄtÄ“, rÅ«pÄ“joties par nozares un zinÄtnes attÄ«stÄ«bu kopumÄ un sniedzot ieguldÄ«jumu sabiedrÄ«bas labklÄjÄ«bÄ. Veicot zinÄtnisko darbÄ«bu, pÄ“tÄmo parÄdÄ«bu analizÄ“ daudzpusÄ«gi un plašÄkÄs kopsakarÄ«bÄs, nepieļaujot tendenciozitÄti un selektÄ«vu interpretÄciju.
Viltus / krÄpšanÄs Gundara BÄ“rziņa promocijas darbÄ izpaužas kÄ citu autoru pÄ“tÄ«juma rezultÄtu un datu viltošana vai safabricÄ“šana, kÄ arÄ« atsaukšanÄs uz neeksistÄ“jošiem darbiem, datiem, pÄ“tÄ«jumiem.
Gundara BÄ“rziņa darbÄ var identificÄ“t godprÄtÄ«bas trÅ«kumu, kas izpaužas kÄ maldinÄšanas, vÄ“rtÄ“juma neobjektivitÄtes, citu autoru darbu atlases tendenciozitÄtes un selektÄ«vas interpretÄcijas pazÄ«mes.
IespÄ“jams, ka darbs kopumÄ izpildÄ«ts savtÄ«gu motÄ«vu vadÄ«ts, lai iegÅ«tu ESF finansiÄlo atbalstu un turpmÄk arÄ« akadÄ“miskus amatus un titulus. AutortiesÄ«bas uz promocijas darbu, pÄ“c kura aizstÄvÄ“šanas piešÄ·ir doktora grÄdu, pieder tÄ autoram. Var uzskatÄ«t, ka iesniedzot savu darbu aizstÄvÄ“šanai Gundars BÄ“rziņš ir apkrÄpis LU Ekonomikas un vadÄ«bzinÄtnes fakultÄtes promocijas padomi, kura nav identificÄ“jusi zinÄtniskÄs Ä“tikas (kas ir akadÄ“miskÄs Ä“tikas daļa) pÄrkÄpumus.
Promocijas darba literatÅ«ras apskata sastÄdÄ«šanas kvalitÄte ir zem katras kritikas, tÄ neatbilst nevienam no LU Biznesa, vadÄ«bas un ekonomikas fakultÄtes izstrÄdÄtajiem metodiskajiem norÄdÄ«jumiem, ne arÄ« LatvijÄ spÄ“kÄ esošajiem standartam LVS ISO 690:2010 “InformÄcija un dokumentÄcija. VadlÄ«nijas bibliogrÄfiskÄm norÄdÄ“m un atsaucÄ“m informÄciju resursos”. TÄpat promocijas darbÄ, kas paredzÄ“ts zinÄtniskÄ grÄda iegÅ«šanai nebÅ«tu pieļaujami tÄdi informÄcijas avoti kÄ pamatstudijÄs izmantojamas mÄcÄ«bu grÄmatas, populÄrzinÄtniskas grÄmatas, populÄri raksti vai reklÄmas raksti, ziņu portÄlos publicÄ“ti jaunumi, aforismi no interneta vietnÄ“m. IzmantotÄs literatÅ«ras saraksta un tÄ sastÄdÄ«šanas kvalitÄte raksturo autora paviršÄ«bu un nekompetenci, bet diez vai var bÅ«t tiesiskas pretenzijas celšanas pamats.
RÄ«t Pietiek publicÄ“s Gundara BÄ“rziņa paskaidrojumus saistÄ«bÄ ar viņam izteiktajiem pÄrmetumiem.