Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Universitātes (LU) rektora amata kandidāts Gundars BÄ“rziņš, kurš pašlaik amatu savienošanas kārtÄ«bā ir gan LU Biznesa, vadÄ«bas un ekonomikas fakultātes dekāns un profesors, gan AS Olainfarm padomes priekšsÄ“dÄ“tājs, pirms vairākiem gadiem ir aizstāvÄ“jis promocijas darbu doktora grāda iegÅ«šanai vadÄ«bzinātnes nozarÄ“ „StratÄ“Ä£iskās vadÄ«šanas sistÄ“ma radošo nozaru organizācijās”. Šis „darbs” ir tik pārpilns ar dÄ«vainÄ«bām un paviršÄ«bām, ka smieklÄ«gākās un absurdākās no tām atļaušos aprakstÄ«t Pietiek lasÄ«tājiem.

Piemērs 1.

Promocijas darbs, 35.lpp.

Čārlzs Darvins izteica ļoti precīzu apgalvojumu par sugu evolūciju, kuru var attiecināt uz organizācijām mūsdienās:

"Tās nav stiprākās vai visgudrākās sugas, kuras izdzÄ«vo; tās ir tās, kuras vislabāk piemÄ“rojas pārmaiņām” (Darwin).

Atsauce promocijas darbā:

DARWIN, C. Brain Quote. Available from internet: http://www.brainyquote.com/quotes/authors/c/charles_darwin.html%3E.

Brian Quote atrodamais citāts: “It is not the strongest of the species that survives, nor the most intelligent that survives. It is the one that is most adaptable to change.”

Interneta aforismu vietnes BrainyQoute izmantošana promocijas darba atsaucÄ“m jau pati par sevi izraisa šaubas par akadÄ“misko kvalitāti, vÄ“l jo vairāk tāpÄ“c, ka minÄ“tais citāts vismaz kopš 2009. gada ir pazÄ«stams kā viltojums.

https://www.darwinproject.ac.uk/people/about-darwin/six-things-darwin-never-said/evolution-misquotation;

https://pandasthumb.org/archives/2009/09/survival-of-the-1.html

the source is the writings of Leon C. Megginson, Professor of Management and Marketing at Louisiana State University at Baton Rouge. The quote started out as a paraphrase.

Yes, change is the basic law of nature. But the changes wrought by the passage of time affects [sic] individuals and institutions in different ways. According to Darwin’s Origin of Species, it is not the most intellectual of the species that survives; it is not the strongest that survives; but the species that survives is the one that is able best to adapt and adjust to the changing environment in which it finds itself. Applying this theoretical concept to us as individuals, we can state that the civilization that is able to survive is the one that is able to adapt to the changing physical, social, political, moral, and spiritual environment in which it finds itself.

(p. 4 of: Megginson, L. C. (1963). “Lessons from Europe for American Business.” Southwestern Social Science Quarterly, 44(1): 3-13.)

Ja autors gribÄ“ja citÄ“t Darvinu, varÄ“ja gan palasÄ«t Sugu izcelšanās oriÄ£inālu.

Piemērs 2.

Promocijas darbs, 19.lpp.

Par lÄ«deri šajā jomā, kā arÄ« pierādÄ«jumu informācijas svarÄ«gumam konkurÄ“tspÄ“jas radÄ«šanai var izmantot Google kompāniju un tās sniegtos pakalpojumus, kura, piedāvājot bezmaksas meklÄ“tājprogrammas, e-pastu, kartes, interneta pārlÅ«kus, ir radÄ«jusi automātiski Ä£enerÄ“tu, uz konkrÄ“ta patÄ“rÄ“tāja profilu balstÄ«tu pakalpojumu biznesa modeli reklāmas devÄ“jiem(Witham 2002). Šajā modelÄ« jebkurš interneta lietotājs, veicot meklÄ“šanu Google meklÄ“šanas programmā, automātiski saņem netiešu reklāmu par pakalpojumiem, kuri varÄ“tu viņu interesÄ“t, balstoties uz šÄ« lietotāja iepriekš veiktajiem meklÄ“jumiem un netiešu e-pasta sÅ«tÄ«jumu atslÄ“gvārdu analÄ«zi.

Atsauce promocijas darbā:

150. WITHAM, S. Festive : The art and design of promotional mailing. Edtion ed. Hove: RotoVision, 2002. 207 s. p. ISBN 2880467381.

Minētā literatūras norāde ir dažādu firmu pa pastu sūtāma korporatīvo dāvanu attēlu albums, Google tur nav pieminēta.

Piemērs 3.

Promocijas darbs, 26.lpp.

RadošÄs nozares var identificÄ“t kā atsevišÄ·u nozaru grupu (Keane 2005).

Atsauce promocijas darbā:

76. KEANE, R. Worlds apart? Finance and investment in creative industries in the People’s Republic of China and Latin America. ScienceDirect, 2005, 1-5.

ŠÄdi citÄ“ta atsauce vispār nav atrodama zinātniskās informācijas avotos. IespÄ“jams, ka domāta

Keane, M.A., Ryan, M.D., Cunningham, S.D.(2005) Worlds apart? Finance and investment in creative industries in the People’s Republic of China and Latin America. Telematics and Informatics, 22(4):pp. 309-331

Ja tā, tad šajā rakstā netiek diskutÄ“ta radošo nozaru definÄ“šanas problÄ“mas. Tikai pateikts, ka “The concept of creative industries—now widely adopted in developed countries— has been recently introduced into development agendas in both regions.”

Promocijas darbs tādejādi vai nu atsaucas uz kādu citu darbu, kas nav iekļauts literatÅ«ras sarakstā, tā falsificÄ“jot datus, vai arÄ« piedÄ“vÄ“ Keane et al. publikācijai ar nosaukumu, kāds minÄ“ts darbā, tur neesošus datus..

Piemērs 4.

Promocijas darbs, 26.lpp.

Tas, kas uzņēmumiem bija piemÄ“rots pagājušajā gadsimtā, neder 21.gadsimtā, jo 20.gadsimtā uzsvars tika likts uz materiālo vÄ“rtÄ«bu radÄ«šanu. Netiek apgalvots, ka ražošana neattÄ«stÄ«sies vispār, tomÄ“r Ä«patsvars sliecas par labu pakalpojumiem un uzņēmumiem ar nepieciešamo intelektuālo Ä«pašumu 60,8% (Volkova 2007b) ekonomiski aktÄ«vo iedzÄ«votāju Eiropas SavienÄ«bā 2006.gadā bija nodarbināti pakalpojumu sektorā.

Atsauce (Volkova 2007b) promocijas darbā nav, tās vietā ir

VOLKOVA, T. Kas ir radošÄ industrija un cik tā aktuāla Latvijā. Komersanta vÄ“stnesis, 2007, 13, 69.,

on-line versija http://www.kvestnesis.lv/?menu=DOC&id=155022 , kas gan nav T. Volkovas zinātniska publikācija, bet viņas uzstāšanās atstāstÄ«jums kādā seminārā. Tajā nav datu par procentiem cilvÄ“ku, kas bÅ«tu nodarbināti pakalpojumu sektorā 2006. gadā.

Promocijas darbs tādejādi atsaucas uz vienÄ«gajā literatÅ«ras sarakstā esošajā, ar T.Volkovas vārdu saistāmajā atsaucÄ“ neesošiem datiem.

Piemērs 5.

Promocijas darbs, 26./27.lpp.

RadošÄs nozares var definÄ“t: ""RadošÄs nozares" ir vispārÄ“js apzÄ«mÄ“jums tām aktivitātÄ“m, kas sakņojas individuālajā radošumā, prasmÄ“s, talantā, ar vÄ“rtÄ«bas potenciālu, kas darba vietu radÄ«šanai izmanto intelektuālo Ä«pašumu, – galvenokārt: reklāma, arhitektÅ«ra, māksla, senlietas, rokdarbi, dizains, modes dizains, kino, interaktÄ«va izklaides programmatÅ«ra, mÅ«zika, tÄ“lotājmāksla, izdevÄ“jdarbÄ«ba, datorprogrammu dizains, TV un radio" (Townley. et al. 2009). AttÄ«stoties informācijas apmaiņas tehnoloÄ£ijām, arvien grÅ«tāk izmantot "autortiesÄ«bu nozaru" apzÄ«mÄ“jumu ar mākslu saistÄ«tām nozarÄ“m, atdalot tās no radošajām nozarÄ“m, kuras tradicionāli tika saistÄ«tas ar "pielietojamÄ«bu" (Townley.et al. 2009).

Atsauce promocijas darbā:

TOWNLEY., BEECH., MCKINLAY. Managing in the creative industries: Managing the motley crew. Human Relations, 2009, 5-9. http://hum.sagepub.com/cgi/content/abstract/62/7/939

ŠÄdi citÄ“ta atsauce vispār nav atrodama zinātniskās informācijas avotos. IespÄ“jams, ka domāta

Townley, B., Beech, N., McKinlay, A. Managing in the creative industries: Managing the motley crew.

Human Relations, 2009, 62(7): 939–962. DOI: 10.1177/0018726709335542

Šajā darbā atrodama definÄ«cija

The ‘creative industries’ is the collective noun for ‘those activities which have their origin in individual creativity, skill and talent and which have a potential for wealth and job creation through the generation and exploitation of intellectual property’, namely: advertising, architecture, art and antiques, crafts, design, designer fashion, film, interactive leisure software, music, performing arts, publishing, software design, TV and radio”

kura gan nav raksta autoru dota, bet gan dota ar tālāku atsauci:

Department for Culture, Media and Sport (DCMS). Creative industries mapping document. London: DCMS, 1998.

Tāpat arÄ« citÄ“tais otrais promocijas darba teikums, kurā dota atsauce uz šo pašu literatÅ«ras avotu, pirmkārt, dod neprecÄ«zu interpretāciju un, otrkārt, ir pastarpināti citÄ“ta

Notwithstanding the DCMS definition, many commentators continue to distinguish between the arts; cultural industries (as copyrightable); and creative industries (having a utilitarian functionality) (Hesmondhalgh & Pratt, 2005).

Hesmondhalgh, D. & Pratt, A.C. Cultural industries and cultural policy. International Journal of Cultural Policy, 2005, 11, 1–13.

Promocijas darbs tādejādi atsaucas uz neeksistÄ“jošiem autoru Townley, B., Beech, N., McKinlay, pÄ“tÄ«jumiem, kurus ir veikuši pavisam citi zinātnieki.

MinÄ“tie un vÄ“l citi piemÄ“ri, parādot citu autoru pÄ“tÄ«juma rezultātus, datu viltošanu vai safabricÄ“šanu, kā arÄ« atsaukšanās uz neeksistÄ“jošiem darbiem, datiem, pÄ“tÄ«jumiem, ir atrodami Gundara BÄ“rziņa promocijas darbā un ir pietiekams iemesls, lai veiktu padziļinātu izpÄ“ti, jo viņa gatavotais promocijas darbs neatbilst akadÄ“miskajai Ä“tikai un akadÄ“miskā godÄ«guma principiem.

Un tagad - informācija par tiesÄ«bu aktiem, kuru normas, iespÄ“jams, tiek pārkāptas, piešÄ·irot zinātnisko grādu par Gundara BÄ“rziņa promocijas darbu.

Krimināllikums

177.pants. Krāpšana

(1) Par svešas mantas vai tiesÄ«bu uz šÄdu mantu iegÅ«šanu, ļaunprātÄ«gi izmantojot uzticÄ“šanos vai ar viltu (krāpšana)

Ja Gundara BÄ“rziņa doktora diplomu var uzskatÄ«t par mantu, tad to var uzskatÄ«t par iegÅ«tu ar viltu vai ļaunprātÄ«gi izmantojot promocijas padomes un recenzentu uzticÄ“šanos

Civillikums

1459. Viltus ir otras personas prettiesīgs maldinājums, lai viņu piedabūtu izdarīt viņas interesēm pretēju darbību vai atturēties no tās.

1461. Tas, kas ar viltu piedabūts noslēgt darījumu, var prasīt, lai to atceļ. Bet ja viltus bijis par iemeslu tikai dažiem darījuma noteikumiem, tad pieviltam ir tikai tiesība prasīt zaudējumu atlīdzību.

Ja Gundara BÄ“rziņa ieņemamos amatus (profesors, dekāns, padomes priekšsÄ“dÄ“tājs) vai iegÅ«tos nosaukumus/kvalifikācijas (zinātņu doktors, profesors, korespondÄ“tājloceklis) var uzskatÄ«t kā rezultātu darbÄ«bām, kuras atbilstošÄs institÅ«cijas ir veikušas, noslÄ“dzot lÄ«gumus vai izsniedzot diplomus, kuru priekšnosacÄ«jums ir zinātņu doktora diploms, kas iegÅ«stams par atbilstoši akadÄ“miskajai Ä“tikai un akadÄ“miskā godÄ«guma principiem izpildÄ«tu promocijas darbu, tad var uzskatÄ«t, ka GB šos amatus, nosaukumus un kvalifikācijas ir ieguvis ar viltu, jo viņa promocijas darbs neatbilst akadÄ“miskajai Ä“tikai un akadÄ“miskā godÄ«guma principiem.

Ministru kabineta 2005.gada noteikumi Nr.1001 Zinātniskā doktora grāda piešÄ·iršanas (promocijas) kārtÄ«ba un kritÄ“riji

VI. Promocijas darba vÄ“rtÄ“šana

15. (Promocijas) Padome mÄ“neša laikā pÄ“c promocijas darba saņemšanas lemj par tā pieņemšanu publiskai aizstāvÄ“šanai. Promocijas darbu pieņem publiskai aizstāvÄ“šanai, ja tas atbilst šÄdiem kritÄ“rijiem:

….

15.7. darbs nav viltojums vai plaģiāts vai nav izdarīts cits zinātniskās ētikas pārkāpums.

Noteikumi par promocijas padomēm un promociju LU.

Apstiprināti ar LU 12.04.2006.rīkojumu Nr.1/95

V Promocijas darba vÄ“rtÄ“šana

25. (Promocijas) Padome pÄ“c rÄ«kojuma par tās sastāvu izdošanas, bet ne vÄ“lāk kā mÄ“neša laikā no brīža, kad AD promocijas darbu nodevis padomei, lemj par promocijas darba pieņemšanu publiskai aizstāvÄ“šanai, atklātā sÄ“dÄ“ apspriežot, vai tas atbilst Noteikumos Nr. 1001 izvirzÄ«tajiem kritÄ“rijiem. Pretendentam ir tiesÄ«bas piedalÄ«ties padomes sÄ“dÄ“.

Noteikumi par akadēmisko godīgumu Latvijas Universitātē. Apstiprināts ar 25.02.2013. Senāta lēmumu Nr. 287

1.7.            Par akadÄ“miskā godÄ«guma principu pārkāpumiem zinātniskajā darbÄ«bā it Ä«paši ir uzskatāma šÄda rÄ«cÄ«ba:

1.7.1.         eksperimenta vai pÄ“tÄ«juma rezultātu un datu viltošana vai safabricÄ“šana;

1.7.2.         atsaukšanās uz neeksistÄ“jošiem darbiem, datiem, pÄ“tÄ«jumiem.

Latvijas Universitātes akadēmiskās ētikas kodekss.

Apstiprināts ar 27.10.2008. Senāta lēmumu Nr. 170

 

2.2. Godprātība un taisnīgums

Princips raksturo krietnu, argumentÄ“tu, savstarpÄ“jā uzticamÄ«bā balstÄ«tu rÄ«cÄ«bu, kas attur no interešu konflikta, maldināšanas, savtÄ«guma, vÄ“rtÄ“juma neobjektivitātes, plaÄ£iātisma.

3.1.2.1. Zinātniskā darbÄ«ba ir balstÄ«ta uz intelektuālu godÄ«gumu un veicama iespÄ“jami augstā kvalitātÄ“, rÅ«pÄ“joties par nozares un zinātnes attÄ«stÄ«bu kopumā un sniedzot ieguldÄ«jumu sabiedrÄ«bas labklājÄ«bā. Veicot zinātnisko darbÄ«bu, pÄ“tāmo parādÄ«bu analizÄ“ daudzpusÄ«gi un plašÄkās kopsakarÄ«bās, nepieļaujot tendenciozitāti un selektÄ«vu interpretāciju.

Viltus / krāpšanās Gundara BÄ“rziņa promocijas darbā izpaužas kā citu autoru pÄ“tÄ«juma rezultātu un datu viltošana vai safabricÄ“šana, kā arÄ« atsaukšanās uz neeksistÄ“jošiem darbiem, datiem, pÄ“tÄ«jumiem.

Gundara BÄ“rziņa darbā var identificÄ“t godprātÄ«bas trÅ«kumu, kas izpaužas kā maldināšanas, vÄ“rtÄ“juma neobjektivitātes, citu autoru darbu atlases tendenciozitātes un selektÄ«vas interpretācijas pazÄ«mes.

IespÄ“jams, ka darbs kopumā izpildÄ«ts savtÄ«gu motÄ«vu vadÄ«ts, lai iegÅ«tu ESF finansiālo atbalstu un turpmāk arÄ« akadÄ“miskus amatus un titulus. AutortiesÄ«bas uz promocijas darbu, pÄ“c kura aizstāvÄ“šanas piešÄ·ir doktora grādu, pieder tā autoram. Var uzskatÄ«t, ka iesniedzot savu darbu aizstāvÄ“šanai Gundars BÄ“rziņš ir apkrāpis LU Ekonomikas un vadÄ«bzinātnes fakultātes promocijas padomi, kura nav identificÄ“jusi zinātniskās Ä“tikas (kas ir akadÄ“miskās Ä“tikas daļa) pārkāpumus.

Promocijas darba literatÅ«ras apskata sastādÄ«šanas kvalitāte ir zem katras kritikas, tā neatbilst nevienam no LU Biznesa, vadÄ«bas un ekonomikas fakultātes izstrādātajiem metodiskajiem norādÄ«jumiem, ne arÄ« Latvijā spÄ“kā esošajiem standartam LVS ISO 690:2010 “Informācija un dokumentācija. VadlÄ«nijas bibliogrāfiskām norādÄ“m un atsaucÄ“m informāciju resursos”. Tāpat promocijas darbā, kas paredzÄ“ts zinātniskā grāda iegÅ«šanai nebÅ«tu pieļaujami tādi informācijas avoti kā pamatstudijās izmantojamas mācÄ«bu grāmatas, populārzinātniskas grāmatas, populāri raksti vai reklāmas raksti, ziņu portālos publicÄ“ti jaunumi, aforismi no interneta vietnÄ“m. Izmantotās literatÅ«ras saraksta un tā sastādÄ«šanas kvalitāte raksturo autora paviršÄ«bu un nekompetenci, bet diez vai var bÅ«t tiesiskas pretenzijas celšanas pamats.

Rīt Pietiek publicēs Gundara Bērziņa paskaidrojumus saistībā ar viņam izteiktajiem pārmetumiem.

Novērtē šo rakstu:

0
0