Iesaki rakstu:

Nesen (24. oktobra "Latvijas AvÄ«zÄ“" rakstā "Jauna padome, jauna stratÄ“Ä£ija") jaunieceltais AS "Latvijas valsts meži" padomes priekšsÄ“dÄ“tājs JurÄ£is Jansons lika saprast, ka bÅ«tu nepieciešams pārskatÄ«t galvenās cirtes apjomus valsts mežos un galvenās cirtes caurmÄ“ru (tulkojums tautai - vajadzÄ“tu cirst vairāk un jaunākus kokus).

LÄ«dzÄ«gu aicinājumu izteica arÄ« LLU Meža fakultātes dekāns Dagnis Dubrovskis meža nozares konferencÄ“ septembrÄ«, norādot, ka "jāuzticas meža Ä«pašniekiem un jāpārskata Meža likumā noteiktie galvenās cirtes parametri atbilstoši dažādu mÄ“rÄ·u mežsaimniecÄ«bas prasÄ«bām" un "jāpārskata ciršanas apjomu noteikšanas un apstiprināšanas normatÄ«vais regulÄ“jums valsts meža apsaimniekotājiem".

Tajā pašÄ prezentācijā D. Dubrovskis norāda: "Latvijā uzkrājušÄs saimnieciski mazvÄ“rtÄ«gas pieaugušo un pāraugušo mÄ«ksto lapu koku audzes."

Un, atgriežoties pie J. Jansona, jāmin, ka pirms pieciem gadiem viņš rakstÄ«ja: "PÄ“c tuvinātiem aprÄ“Ä·iniem, ekspluatācijas fonds ik gadus papildinās ar vairāk kā 20 tÅ«kst. ha meža un vismaz 6 milj. m3 koksnes, briestaudzÄ“m kļūstot vecākām, un aptuveni 6 milj. m3 koksnes, ko pieaugušÄs audzes saražo pašas."

Savukārt "Meža AvÄ«zÄ“" par maksimāli pieļaujamo ciršanas apjomu 2016.-2020. gadam lasāms: "LÄ«dzšinÄ“jā praksÄ“ noteiktais maksimāli pieļaujamais ciršanas apjoms ne reizi nav ticis pilnÄ«bā „izpildÄ«ts”."

Bet ZemkopÄ«bas ministrija par šo pašu maksimāli pieļaujamo ciršanas apjomu raksta: "AprÄ“Ä·ini nodrošina meža resursu izmantošanas ilgtspÄ“ju un ciršanas apjomus ilgtermiņā vairākās nākamajās desmitgadÄ“s, piesardzÄ«gu meža resursu izmantošanu, kā arÄ« ilgtermiņā veicina mežaudžu vecuma struktÅ«ras izlÄ«dzināšanu."

Savulaik tās pašas ministrijas finansÄ“tā izdevumā varÄ“jām lasÄ«t: "Latvijas meža nozares veiksmes stāsts vislielākajā mÄ“rā ir saistÄ«ts tieši ar to, ka visas šÄ«s šÄ·ietami tik atšÄ·irÄ«gās intereses izdevies saskaņot."

LÅ«k, ko es nesaprotu:

- Ja šobrÄ«d tiek ievÄ“rots interešu lÄ«dzsvars Latvijas mežu apsaimniekošanā,

- ja maksimāli pieļaujamā koku ciršanas apjoma aprÄ“Ä·ins nodrošina mežu ilgtspÄ“jÄ«gu apsaimniekošanu,

- ja pieļaujamais apjoms netiek izcirsts,

- ja arÄ« privāto mežu Ä«pašnieki neizcÄ“rt visu, ko varÄ“tu, tā veidojoties "pāraugušu" audžu uzkrājumam,

kāpēc būtu jāatļauj mežus cirst ātrāk un vairāk?

NepatÄ«kamā atbilde bÅ«tu: kāds kādā no punktiem melo. VarbÅ«t melo tāpÄ“c, ka, žurnālā "Baltijas Koks" 2012. aprÄ«lÄ« rakstÄ«to citÄ“jot: "Latvijā vairs nav vietas jaunām zāģētavām un arÄ« esošajiem uzņēmumiem ir jārÄ“Ä·inās ar to, ka resursu trÅ«kuma dēļ apjomu samazināt nāksies visiem apaļkoksnes pārstrādātājiem."

Bet es negribu ticÄ“t, ka bieži popularizÄ“tais apgalvojums par Latvijas mežu saprātÄ«gu izmantošanu ir fikcija. Es nevaru pieņemt domu, ka mežzinātnieki varÄ“tu bÅ«t kļuvuši par KokrÅ«pniecÄ«bas federācijas ruporu. Es gribu ticÄ“t statistikai, ka Latvijas meži netiek pārcirsti, un tam, ka meža nozarei nav plānu šo situāciju mainÄ«t. VarbÅ«t es vienkārši kaut ko esmu pārpratis. LÅ«dzu, izskaidrojiet man!

Pārpublicēts no http://vkerus.blogspot.com