Iesaki rakstu:

Ar 1995.gada 21.jÅ«nija likumu «Par namÄ«pašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā» tika denacionalizÄ“ta 10 321 māja jeb 78 046 dzÄ«vokļi, kas skāra aptuveni 250 000 – 300 000 cilvÄ“ku.

Īrnieki, kuri dzÄ«voja denacionalizÄ“tajās mājās, paļāvās, ka viņu intereses bÅ«s ievÄ“rotas, likumÄ«gi piešÄ·irtais dzÄ«voklis tiks kompensÄ“ts, jo zināja, ka viņu dzÄ«voklis tiek atdots trešai personai, nav privatizÄ“jams.

Darām zināmu, ka šis likums dzÄ«vokļu Ä«rniekus sadalÄ«ja atšÄ·irÄ«gās šÄ·irās. Vienai Ä«rnieku grupai, protams, ar citu likumu, piešÄ·Ä«ra tiesÄ«bas Ä«rÄ“tos dzÄ«vokļus privatizÄ“t, iegÅ«t Ä«pašumā. Otra Ä«rnieku grupa, kuri uz tāda paša tiesÄ«gi noslÄ“gta Ä«res lÄ«guma pamata tika piešÄ·irti Ä«res dzÄ«vokļi, pret pašu gribu nokļuva otrās, diskriminÄ“tās šÄ·iras Ä«rnieku grupā, kam privatizācijas tiesÄ«bas vai kompensāciju valsts liedza.

IzrādÄ«jās, ka ar valsts atšÄ·irÄ«gu attieksmi, “likumisku diskrimināciju” šiem Ä«rniekiem aptuveni 90% gadÄ«jumu atņem tiesÄ«bas uz dzÄ«vokļa privatizāciju bez kompensācijas, tanÄ« pat laikā pārkāpjot Satversmi, veselu virkni valsts pieņemto un spÄ“kā esošo likumu un starptautisko tiesÄ«bu normas, proti, šai Ä«rnieku grupai, kuri dzÄ«voja 10 321 denacionalizÄ“tajā mājā, valsts, laužot noslÄ“gto Ä«res lÄ«gumu, viņu dzÄ«vokļus atdeva trešai personai, liedza privatizāciju un bez kompensācijas.

Tas nozÄ«mÄ“, ka bez brÄ«dinājuma un saskaņošanas tika lauzts ar valsti noslÄ“gtais dzÄ«vokļa Ä«res lÄ«gums, kas ar likumu pielÄ«dzināts ierakstam zemesgrāmatā, lÄ«gums, kas atbilst Civillikuma 1587. pantā un turpmākos pantos noteiktām tiesÄ«bām, kur noteikts, ka tiesÄ«gi noslÄ“gts lÄ«gums uzliek lÄ«dzÄ“jam pienākumu izpildÄ«t apsolÄ«to, un ne darÄ«juma sevišÄ·ais smagums, ne arÄ« vÄ“lāk radušÄs izpildÄ«šanas grÅ«tÄ«bas nedod vienai pusei tiesÄ«bu atkāpties no lÄ«guma, kaut arÄ« atlÄ«dzinot otrai zaudÄ“jumus. Šis likums Ä«rniekiem garantÄ“ atlÄ«dzÄ«bu, jo Ä«res lÄ«gums Ä«res noteikumi tik lauzti, krasi pasliktinot Ä«res tiesiskās attiecÄ«bas, jo tika mainÄ«ti visi lÄ«guma noteikumi.

SpÄ“ka stājušais Civillikuma 3. pants arÄ« nosaka, ka „katra civiltiesiska attiecÄ«ba apspriežama pÄ“c likumiem, kas bijuši spÄ“kā tad, kad šÄ« attiecÄ«ba radusies, pārgrozÄ«jusies vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegÅ«tās tiesÄ«bas”. Tas nozÄ«mÄ“, ka lauzt minÄ“to Ä«res lÄ«gumu bez kompensācijas un zaudÄ“juma atlÄ«dzināšanas nebija tiesiski.

Tātad minÄ“tā Ä«res lÄ«guma pārkāpuma gadÄ«jumā ir jānodrošina ATLĪDZĪBA.

Pašlaik Ekonomikas ministrija (EM) atkārtoti ir sagatavojusi un iesniegusi Ministru Kabinetā likumprojektu „DzÄ«vojamo telpu Ä«res likums”, kas ir 2014.gadā Saeimā noraidÄ«tā likuma analoga brāķis, kas jau publikācijās nodÄ“vÄ“ts kā kārtÄ“jais ekonomisko bÄ“gļu akts. Ar šajā likumā iestrādātām represijām paredz pakļaut atlikušo apmÄ“ram 60 000 denacionalizÄ“to māju Ä«rniekus ar nepanesamu Ä«res maksu, ar Ä«res lÄ«guma termiņu ierobežojumiem, ar vienpusÄ“jiem Ä«res maksas noteikumiem un atņemot CL 1229. pantā paredzÄ“tās tiesÄ«bas Ä«rnieka Ä£imenes locekļiem.

Veidojas bÄ«stams Ä«rnieku tiesÄ«bu ierobežošanas precedents.

Vairāku sabiedrisko organizāciju pārstāvji uz šo likumprojektu ir izteikuši iebildumus, priekšlikumus un protestu. DenacionalizÄ“to māju Ä«rnieku aizstāvju organizācijas ierosinājumi netiek ņemti vÄ“rā. Nav izslÄ“gts, ka tik drastiska likumprojekta virzÄ«šana pieņemšanas procedÅ«rai Ministru kabinetā un Saeimā, varÄ“tu bÅ«t saistÄ«ta ar attiecÄ«go amatpersonu vai partiju sponsoru iemaksu atstrādāšanai.

InformÄ“jam, ka minÄ“tais mÅ«su juristu skatÄ«jumā ir nopietns Latvijas Satversmes 91.panta pārkāpums, kas nosaka, ka visi cilvÄ“ki Latvijā ir vienlÄ«dzÄ«gi likuma un tiesas priekšÄ, tiesÄ«bas tiek Ä«stenotas bez jebkādas diskriminācijas un 96. panta - ka ikvienam ir tiesÄ«bas uz … mājokļa … neaizskaramÄ«bu, ka šis likumprojekts neatbilst vairākām citām tiesÄ«bu normām.

1990. 4.maija Augstākā Padome pieņēma deklarāciju „Par Latvijas Republikas neatkarÄ«bas atjaunošanu”, kuras 8.pantā noteica: „GarantÄ“t Latvijas Republikas un citu valstu pilsoņiem, kas pastāvÄ«gi dzÄ«vo Latvijas teritorijā, sociālās, ekonomiskās un kultÅ«ras tiesÄ«bas, kā arÄ« politiskās brÄ«vÄ«bas, kuras atbilst vispāratzÄ«tām starptautiskām cilvÄ“ktiesÄ«bu normām …” ŠÄ«s tiesÄ«bas netiek ievÄ“rotas.

Ar pārskatÄ«tās Eiropas Sociālās hartas 31. panta 1. punktu, kurā teikts: “Lai nodrošinātu efektÄ«vu tiesÄ«bu uz dzÄ«vesvietu, LÄ«gumslÄ“dzÄ“jas puses apņemas veikt sekojošus pasākumus - nodrošinot vienlÄ«dzÄ«gus nosacÄ«jumus, lai iegÅ«tu dzÄ«ves vietu.”, kā arÄ« pretrunā ar Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultÅ«ras tiesÄ«bām 11. panta 1. punktu: “ŠÄ pakta dalÄ«bvalstis atzÄ«st katra cilvÄ“ka tiesÄ«bas uz viņam un viņa Ä£imenei atbilstošu dzÄ«ves lÄ«meni. Tas ir nepieciešamais uzturs, apģērbs un mājoklis, un tiesÄ«bas nemitÄ«gi uzlabot dzÄ«ves apstākļus. DalÄ«bvalstis veiks nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu šo tiesÄ«bu Ä«stenošanu, atzÄ«stot, ka šai ziņā svarÄ«ga nozÄ«me ir brÄ«vprātÄ«gai starptautiskajai sadarbÄ«bai”. Nav šaubu, starptautiskā tiesÄ«bas Latvijai ir saistošas, bet EM tās neievÄ“ro.

DenacionalizÄ“to māju Ä«rnieku prasÄ«bā norādÄ«jām, ka "Ä«pašumu nedrÄ«kst izmantot pretÄ“ji sabiedrÄ«bas interesÄ“m (Satversmes 105. pants), proti - atgriežot Ä«pašumu vienai grupai, nevar tikt aizskartas citas grupas iedzÄ«votāju tiesÄ«bas uz mājokli bez attiecÄ«ga risinājuma un kompensācijas, ko arÄ« tika paredzÄ“ts garantÄ“t minÄ“tājā AP lÄ“mumā un citās minÄ“tajās tiesÄ«bu normās.

IepazÄ«stoties ar likumdevÄ“ju attieksmi pret šo kategoriju Ä«rniekiem jau vairāk nekā 20 gadu garumā, ir pamats uzskatÄ«t, ka šie Ä«rnieki jau no 1991.gada tiek pasludināti ārpus likuma, ka pret viņiem var vÄ“rst jebkuras represijas kā pret vainÄ«gajiem (vai kā tautas ienaidniekiem) par to, ka notika okupācija un ka pÄ“c 1940. gada Latvijas okupācijas tika nacionalizÄ“ti Ä«pašumi, ka šie Ä«rnieki bÅ«tu nelikumÄ«gi ieņēmuši privātÄ«pašnieku. Teikto pierāda arÄ« EM sagatavotais kārtÄ“jais likumprojekts „DzÄ«vojamo telpu Ä«res likums”.

TanÄ« pat laikā atrodam, kā jau tika minÄ“ts, ka nav nekādu šaubu, ka sākoties denacionalizācijai denacionalizÄ“to māju Ä«rniekiem tika noteiktas garantijas uz dzÄ«vokļa kompensāciju, uz tiesisko paļāvÄ«ba par valsts godprātÄ«gu rÄ«cÄ«bu, jo, 1991. gada 30. oktobrÄ« Latvijas Augstākā Padome pieņēma lÄ“mumu «Par namÄ«pašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā» spÄ“kā stāšanās kārtÄ«bu un uzdeva lÄ«dz 1991. gada 1. decembrim izstrādāt un iesniegt Latvijas Republikas Augstākajai Padomei likumprojektu «Par kompensācijām». Turklāt šÄ« lÄ“muma daļā likumdevÄ“js neizslÄ“dz nevienu denacionalizācijas procesa dalÄ«bnieku par tiesÄ«bām uz kompensāciju.

Teikto apliecina arÄ« šÄ« likuma 14. pants, kas noteica Ministru kabinetam lÄ«dz 1996.gada 31.decembrim noteikt kārtÄ«bu, kādā fiziskajai personai (personām) bez atlÄ«dzÄ«bas tiek nodots Ä«pašumā neizÄ«rÄ“ts pašvaldÄ«bas dzÄ«voklis.

ArÄ« likums «Par namÄ«pašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā» 15. panta 1.d. 2.punktā denacionalizÄ“to namu Ä«rniekiem paredz sociālās garantijas, kas noteica tiesÄ«bas pirmām kārtām saņemt brÄ«vo, neizÄ«rÄ“to dzÄ«vokli izsoles kārtÄ«bā.

Ir zināms, ka no Latvijas uz starptautiskā lÄ«guma pamata izbrauca Krievijas armijas Ä£imenes vai citas Ä£imenes, kuriem kompensÄ“ja dzÄ«vokļa vÄ“rtÄ«bu. IzbrÄ«vÄ“to dzÄ«vokļu skaits ir ievÄ“rojams, kas, ja šos dzÄ«vokļus piešÄ·irtu denacionalizÄ“to māju Ä«rniekiem, mÅ«suprāt, daļēji šÄ« Ä«rnieku problÄ“ma bÅ«tu atrisināta un Ä«pašnieki bÅ«tu atbrÄ«voti no maksātnespÄ“jÄ«giem Ä«rniekiem. TomÄ“r nav faktu, ka tos piešÄ·Ä«ra šiem Ä«rniekiem, kas ir minÄ“tā valsts un pašvaldÄ«bu amatpersonu prettiesiskā attieksme un liela skaita Ä«rnieku diskriminācijas sekas.

Tāpat likumā „Par dzÄ«vojamo telpu Ä«ri” Pārejas noteikumu 14. pantā bija noteikts, ka Ministru kabinets lÄ«dz 2005.gada 1.martam izstrādā un lÄ«dz 2005.gada 1.jÅ«lijam ievieš valsts un pašvaldÄ«bu atbalsta programmu un kompensāciju mehānismus Ä«rniekiem, kuri Ä«rÄ“ dzÄ«vojamās telpas denacionalizÄ“tā vai likumÄ«gajam Ä«pašniekam atdotā dzÄ«vojamā mājā un kuri šÄ«s telpas lietojuši lÄ«dz Ä«pašuma tiesÄ«bu atjaunošanai bijušajiem Ä«pašniekiem vai viņu mantiniekiem, kas ir pierādÄ«jums tam, ka valsts ar šiem aktiem atzina, ka Ä«rniekiem atņemtie Ä«res dzÄ«vokļi ir jākompensÄ“.

To pierāda arÄ« likums par pašvaldÄ«bu palÄ«dzÄ«bu, ka vienai Ä«rnieku daļai tika izmaksāta dzÄ«vokļa kompensācija 10 000 latu apmÄ“rā un uz katru Ä£imenes locekli vÄ“l 3000 latu, kas jau tuvojās dzÄ«vokļa kompensācijai, bet valsts un pašvaldÄ«bas šo kompensāciju pārtrauca.

Diemžēl kompensāciju risinājums sasniedza labi, ja 1-3% no denacionalizÄ“to Ä«rnieku skaita, kaut vairākuma šo Ä«rnieku ienākumi maz atšÄ·Ä«rās no par maznodrošinātajiem atzÄ«tiem Ä«rniekiem.

No vienas puses valsts vara atzÄ«st nepieciešamÄ«bu kompensÄ“t denacionalizÄ“to Ä«rnieku dzÄ«vokļus un atbrÄ«vot namÄ«pašniekus no maksātnespÄ“jÄ«giem Ä«rniekiem, realizÄ“jot pilnas rÄ«cÄ«bas tiesÄ«bas uz Ä«pašuma izmantošanu, bet no otras puses no jauna pret šiem Ä«rniekiem vÄ“rš „likumisko diskrimināciju”, viņu tiesisko nodrošinājumu atstājot likteņa varā vai lielÄ«pašnieku patvaļai.

Tostarp jāpiebilst, ka valsts ar likumu „Par dzÄ«vojamo telpu Ä«ri” daudzie grozÄ«jumi pÄ“c 1993.gada ir ar varas morālās degradācijas pazÄ«mÄ“m, prettautiski, apkaunojoši, ko publikācijās nereti apzÄ«mÄ“ja kā „likumus, kas krāsojas asins krāsā”.

Praktiski ar denacionalizācijas likuma realizāciju netieši tika ieviests sava veida pilsoņu karš starp Ä«rniekiem un Ä«pašniekiem. Īpašnieki uzsāka tiesÄ«bas terorizÄ“t Ä«rniekus ar draudu vÄ“stulÄ“m par izlikšanu un Ä«res maksas paaugstināšanu, ar pakalpojumu nesniegšanu, ar lietošanas tiesÄ«bu ierobežošanu u.c. Dažviet Ä«pašnieki uzliek vienu pasta kasti un pats Ä«rniekiem izsniedz vai piesavina pasta korespondenci, bez vajadzÄ«bas un bez brÄ«dinājuma lauž dzÄ«vokļa sienas, griestus, liedz lietot pagalmu, palÄ«gtelpas u.c.

Īrnieki un mÅ«su vairākas sabiedriskās organizācijas kopā valsts varas iestādÄ“m ir iesnieguši desmitiem tÅ«kstošu sÅ«dzÄ«bu, iesniegumu un lÅ«gumu un piketu rezolÅ«ciju, bet vara ir pilnÄ«gi infantila, ne tikai neaizstāv Ä«rniekus, bet joprojām sašaurina vai aizskar Ä«rnieku pamattiesÄ«bas. Savulaik pat grozÄ«ja likumu „Par dzÄ«vojamo telpu Ä«ri” un noteica paaugstinātu Ä«res maksu, ko Satversmes tiesas atzina par neatbilstošu Satversmei.

Izveidojās sistÄ“ma masveida mājokļu atņemšana, deportācija uz ielas saistÄ«bā ar maksātnespÄ“ju par Ä«ri un pakalpojumiem ar ilgstošu bezdarbu, mazu algu vai mazu pensiju, nenodrošinātÄ«bu Ä£imenÄ“s ar bÄ“rniem, slimÄ«ba un nespÄ“ja strādāt utt.

Proti, Latvijas tiesās ierosinātas lietas par Ä«rnieku Ä£imeņu izlikšanu no dzÄ«vokļiem 1995. - 2004.gadā pret 61 955 Ä£imenÄ“m vai 185 865 cilvÄ“kiem (ja katrā Ä£imenÄ“ vidÄ“ji 3 cilvÄ“ki, tad 61 955 x 3 = 185 865).

PÄ“c valsts statistikas datiem RÄ«gu vien dzÄ«vokļu un sociālās drošÄ«bas apdraudÄ“juma dēļ ir atstājuši un izbraukuši uz pastāvÄ«gu dzÄ«vi uz ārzemÄ“m 175 214 cilvÄ“ku, tajā skaitā jaunākā paaudze no 20 – 49 gadiem izbraukuši no RÄ«gas 71 355 cilvÄ“ki.

Šis kārtÄ“jais Ekonomikas ministrijas sagatavotais likumprojekts „DzÄ«vojamo telpu Ä«res likums”, kas jau iesniegts Ministru kabinetā apstiprināšanai un Ekonomikas ministrijas atbilde, ka mÅ«su priekšlikumi par kompensācijā Ä«rniekiem netiek ņemti vÄ“rā, likumprojekts tikšot virzÄ«ts uz Saeimu pieņemšanai, rada nopietnas bažas, ka denacionalizÄ“to namu Ä«rnieki, ievÄ“rojot, ka Latvijā starp šiem Ä«rniekiem ap 90 vai vairāk procentu ir Ä£imenes ar bÄ“rniem, mazatalgotas Ä£imenes un daļa pensionāru, Latvijā veidojas kritiska sociālās drošÄ«bas situācija. Pat jau šodien šis likumprojekts no lielo namÄ«pašnieku puses tiek likts darbā, to citÄ“ vai piesauc kā pamatojumu.

Sakarā ar teikto mÄ“s, Ä«rnieku aizstāvÄ«bas sabiedriskās organizāciju daudzu tÅ«kstošu darbaspÄ“jÄ«gu Ä£imeņu vārdā, kuri tiek atstāti ārpus likuma un apdraudÄ“ta viņu dzÄ«ve zem jumta, vÄ“ršamies pie starptautiskās sabiedrÄ«bas, pie sadraudzÄ«bas valstÄ«m ar lÅ«gumu šo Latvijas iedzÄ«votāju daļu, kura konkrÄ“ti vÄ“rsÄ«sies ar personÄ«gu lÅ«gumu, šiem Latvijas pilsoņiem atzÄ«t ekonomiskā bÄ“gļa statusu, izsakot atbalstu konkrÄ“tajā valstÄ« nodrošināt viņus ar darba un dzÄ«ves vietu.

Latvijas valsts varas augstākajām amatpersonām lÅ«dzam atbalstÄ«t Latvijas pilsoņu repatriāciju uz ārvalstÄ«m jo mÄ“s apzināmies, ka Latvijai kā nabadzÄ«gākajai Eiropas valstij, kā nodokļu nemaksātāju pārpilnÄ«bas valstij, jau 27 gadu garumā nav lÄ«dzekļu taisnÄ«ga risinājuma nodrošināšanai, nedz politiskās gribas to risināt.

* CilvÄ“ktiesÄ«bu LÄ«gu Starptautiskās Federācijas Latvijas CilvÄ“ktiesÄ«bu komiteja, Latvijas denacionalizÄ“to un municipālo māju Ä«rnieku un dzÄ«vokļu Ä«pašnieku asociācija, DenacionalizÄ“to māju Ä«rnieku tiesÄ«bu biedrÄ«bas „AUSMA”, Latvijas Īrnieku apvienÄ«ba