Menu
Pilnā versija

Lupatu deķis - risinājums Latvijas enerģētikai?

Ivars Zariņš, Saeimas deputāts · 20.03.2016. · Komentāri (5)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Diemžēl tieši šÄda pieeja lÄ«dz šim ir bijusi Latvijas enerģētikas politikas pamatā: kur kaut kas sāk plÄ«st (vai arÄ« - kādam kaut kas sāk plÄ«st…) - tur tiek pielāpÄ«ts. Un parasti vajadzÄ«gais ielāps tiek izgriezts uz citu rÄ“Ä·ina, bet pÄ“c tam tiek domāts, kā salāpÄ«t šo pašu radÄ«to caurumu no uztaisÄ«tā ielāpa.

Uzskatāms piemÄ“rs: visiem jau zināmais OIK (obligātā iepirkuma komponente) stāsts – kad no sākuma, lai attÄ«stÄ«tu enerÄ£ijas ražošanu no atjaunojamajiem energoresursiem un attÄ«stÄ«tu koÄ£enerāciju, tiek Ä«stenota dāsna atbalsta politika un pÄ“c tam tiek meklÄ“ti instrumenti, lai slāpÄ“tu tā rezultātā radÄ«to elektroenerÄ£ijas izmaksu pieaugumu patÄ“rÄ“tājam – apliekot ar nodokļiem šos elektroenerÄ£ijas ražotājus vai pat vispār ierobežojot tās ražošanu jomās, kuras pirms tam Latvijas enerģētikas politikas veidotāji tik centÄ«gi bija atbalstÄ«juši, turklāt neskatoties uz atbildÄ«go kompetento institÅ«ciju (Regulatora) argumentÄ“tajiem iebildumiem un aprÄ“Ä·iniem, kas jau pirms vairākiem gadiem deva iespÄ“ju paredzÄ“t - kādu iespaidu uz Latvijas tautsaimniecÄ«bu radÄ«s šÄda enerģētikas politikas Ä«stenošana, dāsni atbalstot atsevišÄ·us elektroenerÄ£ijas ražotājus.

Viegli nojaušamu iemeslu dēļ toreiz šos iebildumus enerģētikas politikas veidotāji neņēma vÄ“rā. ArÄ« tagad tiem ir visas iespÄ“jas uztaisÄ«t kārtÄ“jo kādam vajadzÄ«go ielāpu un pasniegt to kā risinājumu. Un kas par to, ja pÄ“c tam kādam par to nāksies dārgi maksāt – tā jau bÅ«s problÄ“ma citiem. Un tā tas jau atkal notiek - pÄ“dÄ“jais nu jau aizgājušÄs valdÄ«bas darbs enerģētikas jomā bija mÄ“Ä£inājums mainÄ«t šos jau tā dāsnos atbalsta instrumentus – padarot tos vÄ“l labvÄ“lÄ«gākus atsevišÄ·iem elektroenerÄ£ijas ražotājiem. Jaunais ekonomikas ministrs tos nu ir atsaucis. Bet – tā arÄ« nespÄ“jot atbildÄ“t, kā tad tālāk tiks risināta šÄ« atbalsta shÄ“mu problemātika?

Ir skaidrs, ka biznesam, kuram politikas veidotāji nodrošina ikgadÄ“ju daudzu miljonu papildu finansÄ“jumu caur šiem atbalsta instrumentiem, ir ļoti liela motivācija pÄ“c iespÄ“jas saglabāt to un paplašināt tā saņemšanas iespÄ“jas. Un tas centÄ«sies ietekmÄ“t politikas veidotājus pieņemt tiem vajadzÄ«gos lÄ“mumus.

ZÄ«mÄ«gi, ka uzreiz pÄ“c minÄ“tā EM pagaidu demarša attiecÄ«bā uz izmaiņām atbalsta nosacÄ«jumos valdÄ«bas noteikumos atsevišÄ·i deputāti pacentās iesniegt lÄ«dzÄ«ga rakstura “uzlabojumus” Saeimā izskatāmajā ElektroenerÄ£ijas tirgus likumprojektā, pamatojot šo “savu” iniciatÄ«vu ar savām bažām par EM nespÄ“ju jau ilgstoši izstrādāt atbilstošu normatÄ«vo regulÄ“jumu atjaunojamo energoresursu izmantošanai.

Amizanti - tie bija tieši koalÄ«cijas deputāti, kuri paši ir balsojuši par šÄdu ekonomikas ministru.

Satraucoši – šÄdām bažām tik tiešÄm ir pamats. Jo tik tiešÄm Latvijai joprojām nav savas Enerģētikas stratÄ“Ä£ijas (un izskatās, ka arÄ« nebÅ«s!) – viena vienota kopÄ«ga ietvara, kas dotu saprotamu, skaidru ilgtermiņa skatÄ«jumu uz nozares tālāko attÄ«stÄ«bu, tāpat kā nav vienota normatÄ«va regulÄ“juma attiecÄ«bā uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu – savulaik, vÄ“l 9. un 10. Saeimas laikā EM neveiksmÄ«gi mÄ“Ä£ināja virzÄ«t likumprojektu par Atjaunojamo enerÄ£iju. Tas bÅ«tu bijis solis pareizajā virzienā, jo dotu iespÄ“ju nodefinÄ“t skaidrāku ilgtermiņa skatÄ«jumu šai enerģētikas jomai. Diemžēl tas pamatoti tika atzÄ«ts par ļoti nepilnÄ«gu un pretrunÄ«gu un tālāku virzÄ«bu neieguva, un kopš tā laika nekādas likumdošanas iniciatÄ«vas, kas veidotu kopÄ«gu ilgtspÄ“jÄ«gu ietvaru atjaunojamās enerÄ£ijas jomā, Ekonomikas ministrija tā arÄ« vairs nav Ä«stenojusi.

Vai Ekonomikas ministrija uzskata, ka šÄds kopÄ«gs normatÄ«vais ietvars atjaunojamās enerÄ£ijas jomā Latvijai nav nepieciešams, vai arÄ« Ekonomikas ministrija vienkārši nav spÄ“jÄ«ga to izstrādāt?

Tik pat pamatots šis jautājums ir arÄ« attiecÄ«bā uz visas enerģētikas nozares kopÄ«go stratÄ“Ä£iju. Jo nav iespÄ“jams izstrādāt Latvijas vajadzÄ«bām atbilstošu normatÄ«vo regulÄ“jumu kādai atsevišÄ·ai jomai, piemÄ“ram – atjaunojamo energoresursu izmantošanai vai dabasgāzes izmantošanai, ja nav skaidrÄ«bas (vismaz sajÄ“gas) par visas enerģētikas nozares kopÄ“jo ietvaru.

Rezultātā EM pat ar vislabākajiem nodomiem turpinās maldīties kā muļķis starp trim priedēm.

Reāls piemÄ“rs: viens no izaicinājumiem enerģētikas jomā bÅ«s izšÄ·iršanās vai Latvijas valstij iegādāties vai neiegādāties kādu daļu no Latvijas gāzes infrastruktÅ«ras?

KarstasinÄ«gie un ar “Gazprom” bubuli sabaidÄ«tie prāti jau sacenšas retorikā par tÄ“mu: “Inčukalns – mÅ«su! “. Lai gan pamatots tas tiek ar rÅ«pÄ“m par nacionālo drošÄ«bu (nenoliedzami – trumpja arguments!), racionāla pamata šÄdiem centieniem ir maz, lai neteiktu vairāk…

KāpÄ“c? Vispirms jau bÅ«tu jābÅ«t skaidrai atbildei uz to, kāda vispār ir paredzÄ“ta loma dabasgāzei Latvijas enerģētikā? Ja jau mÅ«su politika ir pÄ“c iespÄ“jas atteikties no tās (kā tas tiek karstasinÄ«gi publiski pausts gandrÄ«z pie katras iespÄ“jas), tad pamatots ir jautājums, kāpÄ“c valstij ir jāsteidz izpirkt no esošajiem akcionāriem nākotnÄ“ varbÅ«t pavisam nevajadzÄ«gu infrastruktÅ«ru? Ja nu vienÄ«gais, lai uz Latvijas nodokļu maksātāju rÄ“Ä·ina kārtÄ“jo reizi glābtu kāda biznesa intereses…

Ja Latvijas stratÄ“Ä£ija ir pÄ“c iespÄ“jas mazināt savu atkarÄ«bu no dabasgāzes - kas ir alternatÄ«vas, kādas tās ir, to izvÄ“rtÄ“jums? Ja tie ir pašu atjaunojamie energoresursi – tad kur ir atbilstošs to izvÄ“rtÄ“jums un rÄ«cÄ«bas plāns (ar finansÄ“jumu) tā izmantošanai?

VarbÅ«t tad tos simtus miljonus, kurus kāds ir gatavs samaksāt esošajiem Latvijas gāzes akcionāriem, lai izglābtu tos no sarÅ«koša biznesa, labāk bÅ«tu ieguldÄ«t Latvijas atjaunojamo energoresursu apguvÄ“ – finansÄ“jot savu zinātni, inženierus, tehnoloÄ£iju attÄ«stÄ«bu? Bet nepieciešamo drošÄ«bas lÄ«meni dabasgāzes apgādÄ“ nodrošināt ar tam atbilstošu tirgus modeli un sakārtotu likumdošanu (galu galā – kam tad mÄ“s Ä«stenojām tirgus liberalizāciju?), un spÄ“cÄ«gu pārraugošo institÅ«ciju – stiprinot regulatora neatkarÄ«bu un kapacitāti. Tas izmaksās tÅ«kstošiem reižu mazāk nekā centieni iegādāties infrastruktÅ«ru, kura tāpat paliks un darbosies Latvijā neatkarÄ«gi no tā, kam tā piederÄ“s.

Redzot, kāda ir valsts kompetence šajā jomā, varbÅ«t tomÄ“r prātÄ«gāk un Latvijas interesÄ“m atbilstošÄk bÅ«tu pacensties (dot iespÄ“ju) piesaistÄ«t šai infrastruktÅ«rai stratÄ“Ä£isko investoru ar atbilstošu kompetenci un spÄ“ju sekmÄ«gi to uzturÄ“t un attÄ«stÄ«t ilgtermiņā? KādÄ“l arÄ« šeit mums vajag kārtÄ“jo finanšu investoru, kurš šo biznesu aplÅ«ko kā slaucamo govi? (Bet slauks jau mÅ«s!)

Nav iespējams atrisināt problēmu, turpinot rīkoties tāpat, kā tā tika radīta.

Turpinot ierasto praksi – cenšoties pieņemt lÄ“mumus, šauri vadoties no atsevišÄ·u biznesa interešu uzstādÄ«jumiem, bez kopÄ“ja, skaidri saprotama ietvara visai nozarei, esošÄ nesakārtotÄ«ba enerģētikā turpināsies, radot aizvien lielākas pretrunas. Diemžēl šo kopÄ«go ietvaru nozarei, kas bÅ«tu par pamatu tālākiem lÄ“mumiem – primāriem un pÄ“c tam arÄ« sekundāriem likumdošanas aktiem, kuri sakārtotu jau konkrÄ“tu problemātiku, Ekonomikas ministrija tā arÄ« nav spÄ“jusi un joprojām nevÄ“las nodefinÄ“t, atsaucoties uz virkni visādu dokumentu, kurus par derÄ«giem rÄ«cÄ«bspÄ“jÄ«gai darbÄ«bai bÅ«tu spÄ“jÄ«gs atzÄ«t tikai varbÅ«t kāds enerģētiÄ·is-teorÄ“tiÄ·is vai no enerģētikas patālu stāvošs cilvÄ“ks.

ŠÄda situācija savukārt novedÄ«s pie tām pašÄm pieļautajām kļūdām (kas kādam bÅ«s ļoti izdevÄ«gas) – šauru interešu motivÄ“tiem, savstarpÄ“ji pretrunÄ«giem lÄ“mumiem, kas neizbÄ“gami deformÄ“s enerģētikas nozari un tās tālāku efektÄ«vu un ilgtspÄ“jÄ«gu attÄ«stÄ«bu, lÄ«dz ar to radot nelabvÄ“lÄ«gu ietekmi uz visu tautsaimniecÄ«bu un sabiedrÄ«bu kopumā.

Var, protams, turpināt attaisnot notiekošÄs nejÄ“dzÄ«bas enerģētikā( un ne tikai…) ar ļauno spÄ“ku pretdarbÄ«bu (piemÄ“ram: vareno “Gazprom” lobiju), kādēļ tik neiespÄ“jami grÅ«ti ir pieņemt Latvijas ilgtspÄ“jÄ«gas attÄ«stÄ«bas interesÄ“m atbilstošus lÄ“mumus, un turpināt pašaizliedzÄ«gi spÄ«tÄ«gi neatzÄ«t aizvien acÄ«mredzamāko – ka tieši varas mazspÄ“ja, nekompetence un bezatbildÄ«ba ar tās rÄ«cÄ«bas radÄ«tajām sekām ir vislielākais drauds mÅ«su enerģētiskajai drošÄ«bai, nākotnei un ne tikai tai...

Novērtē šo rakstu:

0
0