Lupatu deÄ·is - risinÄjums Latvijas enerģētikai?
Ivars Zariņš, Saeimas deputÄts · 20.03.2016. · Komentāri (5)Diemžēl tieši šÄda pieeja lÄ«dz šim ir bijusi Latvijas enerģētikas politikas pamatÄ: kur kaut kas sÄk plÄ«st (vai arÄ« - kÄdam kaut kas sÄk plÄ«st…) - tur tiek pielÄpÄ«ts. Un parasti vajadzÄ«gais ielÄps tiek izgriezts uz citu rÄ“Ä·ina, bet pÄ“c tam tiek domÄts, kÄ salÄpÄ«t šo pašu radÄ«to caurumu no uztaisÄ«tÄ ielÄpa.
UzskatÄms piemÄ“rs: visiem jau zinÄmais OIK (obligÄtÄ iepirkuma komponente) stÄsts – kad no sÄkuma, lai attÄ«stÄ«tu enerÄ£ijas ražošanu no atjaunojamajiem energoresursiem un attÄ«stÄ«tu koÄ£enerÄciju, tiek Ä«stenota dÄsna atbalsta politika un pÄ“c tam tiek meklÄ“ti instrumenti, lai slÄpÄ“tu tÄ rezultÄtÄ radÄ«to elektroenerÄ£ijas izmaksu pieaugumu patÄ“rÄ“tÄjam – apliekot ar nodokļiem šos elektroenerÄ£ijas ražotÄjus vai pat vispÄr ierobežojot tÄs ražošanu jomÄs, kuras pirms tam Latvijas enerģētikas politikas veidotÄji tik centÄ«gi bija atbalstÄ«juši, turklÄt neskatoties uz atbildÄ«go kompetento institÅ«ciju (Regulatora) argumentÄ“tajiem iebildumiem un aprÄ“Ä·iniem, kas jau pirms vairÄkiem gadiem deva iespÄ“ju paredzÄ“t - kÄdu iespaidu uz Latvijas tautsaimniecÄ«bu radÄ«s šÄda enerģētikas politikas Ä«stenošana, dÄsni atbalstot atsevišÄ·us elektroenerÄ£ijas ražotÄjus.
Viegli nojaušamu iemeslu dēļ toreiz šos iebildumus enerģētikas politikas veidotÄji neņēma vÄ“rÄ. ArÄ« tagad tiem ir visas iespÄ“jas uztaisÄ«t kÄrtÄ“jo kÄdam vajadzÄ«go ielÄpu un pasniegt to kÄ risinÄjumu. Un kas par to, ja pÄ“c tam kÄdam par to nÄksies dÄrgi maksÄt – tÄ jau bÅ«s problÄ“ma citiem. Un tÄ tas jau atkal notiek - pÄ“dÄ“jais nu jau aizgÄjušÄs valdÄ«bas darbs enerģētikas jomÄ bija mÄ“Ä£inÄjums mainÄ«t šos jau tÄ dÄsnos atbalsta instrumentus – padarot tos vÄ“l labvÄ“lÄ«gÄkus atsevišÄ·iem elektroenerÄ£ijas ražotÄjiem. Jaunais ekonomikas ministrs tos nu ir atsaucis. Bet – tÄ arÄ« nespÄ“jot atbildÄ“t, kÄ tad tÄlÄk tiks risinÄta šÄ« atbalsta shÄ“mu problemÄtika?
Ir skaidrs, ka biznesam, kuram politikas veidotÄji nodrošina ikgadÄ“ju daudzu miljonu papildu finansÄ“jumu caur šiem atbalsta instrumentiem, ir ļoti liela motivÄcija pÄ“c iespÄ“jas saglabÄt to un paplašinÄt tÄ saņemšanas iespÄ“jas. Un tas centÄ«sies ietekmÄ“t politikas veidotÄjus pieņemt tiem vajadzÄ«gos lÄ“mumus.
ZÄ«mÄ«gi, ka uzreiz pÄ“c minÄ“tÄ EM pagaidu demarša attiecÄ«bÄ uz izmaiņÄm atbalsta nosacÄ«jumos valdÄ«bas noteikumos atsevišÄ·i deputÄti pacentÄs iesniegt lÄ«dzÄ«ga rakstura “uzlabojumus” SaeimÄ izskatÄmajÄ ElektroenerÄ£ijas tirgus likumprojektÄ, pamatojot šo “savu” iniciatÄ«vu ar savÄm bažÄm par EM nespÄ“ju jau ilgstoši izstrÄdÄt atbilstošu normatÄ«vo regulÄ“jumu atjaunojamo energoresursu izmantošanai.
Amizanti - tie bija tieši koalÄ«cijas deputÄti, kuri paši ir balsojuši par šÄdu ekonomikas ministru.
Satraucoši – šÄdÄm bažÄm tik tiešÄm ir pamats. Jo tik tiešÄm Latvijai joprojÄm nav savas Enerģētikas stratÄ“Ä£ijas (un izskatÄs, ka arÄ« nebÅ«s!) – viena vienota kopÄ«ga ietvara, kas dotu saprotamu, skaidru ilgtermiņa skatÄ«jumu uz nozares tÄlÄko attÄ«stÄ«bu, tÄpat kÄ nav vienota normatÄ«va regulÄ“juma attiecÄ«bÄ uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu – savulaik, vÄ“l 9. un 10. Saeimas laikÄ EM neveiksmÄ«gi mÄ“Ä£inÄja virzÄ«t likumprojektu par Atjaunojamo enerÄ£iju. Tas bÅ«tu bijis solis pareizajÄ virzienÄ, jo dotu iespÄ“ju nodefinÄ“t skaidrÄku ilgtermiņa skatÄ«jumu šai enerģētikas jomai. Diemžēl tas pamatoti tika atzÄ«ts par ļoti nepilnÄ«gu un pretrunÄ«gu un tÄlÄku virzÄ«bu neieguva, un kopš tÄ laika nekÄdas likumdošanas iniciatÄ«vas, kas veidotu kopÄ«gu ilgtspÄ“jÄ«gu ietvaru atjaunojamÄs enerÄ£ijas jomÄ, Ekonomikas ministrija tÄ arÄ« vairs nav Ä«stenojusi.
Vai Ekonomikas ministrija uzskata, ka šÄds kopÄ«gs normatÄ«vais ietvars atjaunojamÄs enerÄ£ijas jomÄ Latvijai nav nepieciešams, vai arÄ« Ekonomikas ministrija vienkÄrši nav spÄ“jÄ«ga to izstrÄdÄt?
Tik pat pamatots šis jautÄjums ir arÄ« attiecÄ«bÄ uz visas enerģētikas nozares kopÄ«go stratÄ“Ä£iju. Jo nav iespÄ“jams izstrÄdÄt Latvijas vajadzÄ«bÄm atbilstošu normatÄ«vo regulÄ“jumu kÄdai atsevišÄ·ai jomai, piemÄ“ram – atjaunojamo energoresursu izmantošanai vai dabasgÄzes izmantošanai, ja nav skaidrÄ«bas (vismaz sajÄ“gas) par visas enerģētikas nozares kopÄ“jo ietvaru.
RezultÄtÄ EM pat ar vislabÄkajiem nodomiem turpinÄs maldÄ«ties kÄ muļķis starp trim priedÄ“m.
ReÄls piemÄ“rs: viens no izaicinÄjumiem enerģētikas jomÄ bÅ«s izšÄ·iršanÄs vai Latvijas valstij iegÄdÄties vai neiegÄdÄties kÄdu daļu no Latvijas gÄzes infrastruktÅ«ras?
KarstasinÄ«gie un ar “Gazprom” bubuli sabaidÄ«tie prÄti jau sacenšas retorikÄ par tÄ“mu: “InÄukalns – mÅ«su! “. Lai gan pamatots tas tiek ar rÅ«pÄ“m par nacionÄlo drošÄ«bu (nenoliedzami – trumpja arguments!), racionÄla pamata šÄdiem centieniem ir maz, lai neteiktu vairÄk…
KÄpÄ“c? Vispirms jau bÅ«tu jÄbÅ«t skaidrai atbildei uz to, kÄda vispÄr ir paredzÄ“ta loma dabasgÄzei Latvijas enerģētikÄ? Ja jau mÅ«su politika ir pÄ“c iespÄ“jas atteikties no tÄs (kÄ tas tiek karstasinÄ«gi publiski pausts gandrÄ«z pie katras iespÄ“jas), tad pamatots ir jautÄjums, kÄpÄ“c valstij ir jÄsteidz izpirkt no esošajiem akcionÄriem nÄkotnÄ“ varbÅ«t pavisam nevajadzÄ«gu infrastruktÅ«ru? Ja nu vienÄ«gais, lai uz Latvijas nodokļu maksÄtÄju rÄ“Ä·ina kÄrtÄ“jo reizi glÄbtu kÄda biznesa intereses…
Ja Latvijas stratÄ“Ä£ija ir pÄ“c iespÄ“jas mazinÄt savu atkarÄ«bu no dabasgÄzes - kas ir alternatÄ«vas, kÄdas tÄs ir, to izvÄ“rtÄ“jums? Ja tie ir pašu atjaunojamie energoresursi – tad kur ir atbilstošs to izvÄ“rtÄ“jums un rÄ«cÄ«bas plÄns (ar finansÄ“jumu) tÄ izmantošanai?
VarbÅ«t tad tos simtus miljonus, kurus kÄds ir gatavs samaksÄt esošajiem Latvijas gÄzes akcionÄriem, lai izglÄbtu tos no sarÅ«koša biznesa, labÄk bÅ«tu ieguldÄ«t Latvijas atjaunojamo energoresursu apguvÄ“ – finansÄ“jot savu zinÄtni, inženierus, tehnoloÄ£iju attÄ«stÄ«bu? Bet nepieciešamo drošÄ«bas lÄ«meni dabasgÄzes apgÄdÄ“ nodrošinÄt ar tam atbilstošu tirgus modeli un sakÄrtotu likumdošanu (galu galÄ – kam tad mÄ“s Ä«stenojÄm tirgus liberalizÄciju?), un spÄ“cÄ«gu pÄrraugošo institÅ«ciju – stiprinot regulatora neatkarÄ«bu un kapacitÄti. Tas izmaksÄs tÅ«kstošiem reižu mazÄk nekÄ centieni iegÄdÄties infrastruktÅ«ru, kura tÄpat paliks un darbosies LatvijÄ neatkarÄ«gi no tÄ, kam tÄ piederÄ“s.
Redzot, kÄda ir valsts kompetence šajÄ jomÄ, varbÅ«t tomÄ“r prÄtÄ«gÄk un Latvijas interesÄ“m atbilstošÄk bÅ«tu pacensties (dot iespÄ“ju) piesaistÄ«t šai infrastruktÅ«rai stratÄ“Ä£isko investoru ar atbilstošu kompetenci un spÄ“ju sekmÄ«gi to uzturÄ“t un attÄ«stÄ«t ilgtermiņÄ? KÄdÄ“l arÄ« šeit mums vajag kÄrtÄ“jo finanšu investoru, kurš šo biznesu aplÅ«ko kÄ slaucamo govi? (Bet slauks jau mÅ«s!)
Nav iespÄ“jams atrisinÄt problÄ“mu, turpinot rÄ«koties tÄpat, kÄ tÄ tika radÄ«ta.
Turpinot ierasto praksi – cenšoties pieņemt lÄ“mumus, šauri vadoties no atsevišÄ·u biznesa interešu uzstÄdÄ«jumiem, bez kopÄ“ja, skaidri saprotama ietvara visai nozarei, esošÄ nesakÄrtotÄ«ba enerģētikÄ turpinÄsies, radot aizvien lielÄkas pretrunas. Diemžēl šo kopÄ«go ietvaru nozarei, kas bÅ«tu par pamatu tÄlÄkiem lÄ“mumiem – primÄriem un pÄ“c tam arÄ« sekundÄriem likumdošanas aktiem, kuri sakÄrtotu jau konkrÄ“tu problemÄtiku, Ekonomikas ministrija tÄ arÄ« nav spÄ“jusi un joprojÄm nevÄ“las nodefinÄ“t, atsaucoties uz virkni visÄdu dokumentu, kurus par derÄ«giem rÄ«cÄ«bspÄ“jÄ«gai darbÄ«bai bÅ«tu spÄ“jÄ«gs atzÄ«t tikai varbÅ«t kÄds enerģētiÄ·is-teorÄ“tiÄ·is vai no enerģētikas patÄlu stÄvošs cilvÄ“ks.
ŠÄda situÄcija savukÄrt novedÄ«s pie tÄm pašÄm pieļautajÄm kļūdÄm (kas kÄdam bÅ«s ļoti izdevÄ«gas) – šauru interešu motivÄ“tiem, savstarpÄ“ji pretrunÄ«giem lÄ“mumiem, kas neizbÄ“gami deformÄ“s enerģētikas nozari un tÄs tÄlÄku efektÄ«vu un ilgtspÄ“jÄ«gu attÄ«stÄ«bu, lÄ«dz ar to radot nelabvÄ“lÄ«gu ietekmi uz visu tautsaimniecÄ«bu un sabiedrÄ«bu kopumÄ.
Var, protams, turpinÄt attaisnot notiekošÄs nejÄ“dzÄ«bas enerģētikÄ( un ne tikai…) ar ļauno spÄ“ku pretdarbÄ«bu (piemÄ“ram: vareno “Gazprom” lobiju), kÄdēļ tik neiespÄ“jami grÅ«ti ir pieņemt Latvijas ilgtspÄ“jÄ«gas attÄ«stÄ«bas interesÄ“m atbilstošus lÄ“mumus, un turpinÄt pašaizliedzÄ«gi spÄ«tÄ«gi neatzÄ«t aizvien acÄ«mredzamÄko – ka tieši varas mazspÄ“ja, nekompetence un bezatbildÄ«ba ar tÄs rÄ«cÄ«bas radÄ«tajÄm sekÄm ir vislielÄkais drauds mÅ«su enerģētiskajai drošÄ«bai, nÄkotnei un ne tikai tai...