Iesaki rakstu:

Iestājoties par Eiropas Kopienā nozÄ«mÄ«gu un apdraudÄ“tu savvaļas sugu aizsardzÄ«bu Latvijā, biedrÄ«bas "Latvijas ainavas" un "KristÄ«nes ÄŒilveres DzÄ«vnieku draugu biedrÄ«ba", pieprasa lÅ«šu medÄ«bu pārtraukšanu Latvijā. Organizācijas sagaida atbildÄ«go valsts institÅ«ciju nekavÄ“jošu rÄ«cÄ«bu, lai tiktu apturÄ“ta Eiropas Kopienā aizsargājamas sugas izšaušana Latvijā, kas izraisÄ«jusi nopietnu kaitÄ“jumu sugai un novedusi pie Baltijas lÅ«šu populācijas apdraudÄ“juma.

Tā kā Latvija ir vienÄ«gā no Baltijas lÅ«šu populācijas apsaimniekojošÄm ES valstÄ«m, kas atļaujas šo vÄ“rtÄ«go un stingri aizsargājamo sugu medÄ«t, pieļaujot tās maksimālu noplicināšanu un apdraudot tās atjaunošanās spÄ“ju, tad atbildÄ«ba par kaitÄ“jumu jāuzņemas Latvijai.

Jaunākie LVMI "Silava" zinātniskā monitoringa dati uzrāda, ka lÅ«šu populācija Latvijā ir nopieni cietusi. Populācija medÄ«bu rezultātā sarukusi ilgstošÄ laika periodā, un kā apliecina "Silavas" jaunākais pÄ“tÄ«jums 2018./2019. gada medÄ«bu sezonā visi demogrāfiskie rādÄ«tāji norāda uz lÅ«šu populācijas stāvokļa pasliktināšanos.

Dati par lÅ«šu populācijas apjomu un novÄ“rtÄ“jumu Latvijā, ko veic zinātnieki un Valsts meža dienests (VMD), ir tik pretrunÄ«gi, un trÅ«kumu nomedÄ«šanas limitu noteikšanas procesā tik daudz, ka tas licis arÄ« Vides konsultatÄ«vajai padomei (VKP) šogad pieņemt kopÄ«gu lÄ“mumu par nulles limita noteikšanu lÅ«šiem 2019./2020.gada medÄ«bu sezonai.

Jāatgādina, ka jau pagājušÄ gada 6.novembra VKP sÄ“dÄ“ tika aktualizÄ“ta valstÄ« ilgstoši pastāvošÄ un nerisinātā DirektÄ«vas sugu aizsardzÄ«bas un apsaimniekošanas sistÄ“mas problÄ“ma - divu nomedÄ«šanas limitu metožu pastāvÄ“šana, kas sniedz krasi atšÄ·irÄ«gu lÅ«šu un vilku populāciju apjomu novÄ“rtÄ“jumu, izraisot nopietnas konsekvences - neatbilstošu aizsardzÄ«bas stāvokļa novÄ“rtÄ“jumu kopienas mÄ“rogā stingri aizsargājamai sugai, sabiedrÄ«bas dezinformÄ“tÄ«bu par sava vÄ“rtÄ«gā dabas resursa patieso stāvokli, tā ilgtspÄ“jÄ«gu apsaimniekošanu, kā arÄ« haosu valsts oficiālajā statistikā.

Lai gan optimālais Ä«patņu skaits skaits populācijā sugas saglabāšanai labvÄ“lÄ«gā aizsardzÄ«bas stāvoklÄ« Latvijā tiek lÄ“sts 600 indivÄ«di (Latvijas Ziņojums EK, 2018, Article 17), zinātniskā monitoringa dati rāda, ka jau 2014.gadā pirms medÄ«bu sezonas uz 1.decembri lÅ«šu skaits Latvijā bijis aptuveni 410 dzÄ«vnieku.

Maksimālā robeža, kādu var izšaut, lai populācija neciestu, saskaņā ar Sugas aizsardzÄ«bas plānu ir 150 lÅ«ši. Taču trofeju tÄ«kotājiem ticis atļauts iegÅ«t 175 dzÄ«vniekus. Togad medÄ«bās nošauti 172 vÄ“rtÄ«gie un retie dzvnieki un pÄ“c medÄ«bu sezonas aprÄ«lÄ« Latvijas mežos palikuši vien nedaudz virs 200 lÅ«šiem. Taču neskatoties uz šÄdu niecÄ«gu atlikumu, turklāt iztrÅ«kstot atbilstošai lielo plÄ“sÄ“ju nomedÄ«šanas limitu noteikšanas metodikai, visas turpmākās medÄ«bu sezonas VMD atļāvis nogalināt 150 šos retos un citviet Eiropā stingri aizsargājamos dzÄ«vniekus. Jāņem vÄ“rā, ka maksimālais populācijas lielums, kas spÄ“j ilgstoši eksistÄ“t un atjaunoties Latvijas ekosistÄ“mā (ekoloÄ£iskā ietilpÄ«ba) ir 1200 lÅ«ši.

Ilgstoši un nesaudzÄ«gi ekspluatÄ“tajai sugai nodarÄ«tā kaitÄ“juma apmÄ“rs vÄ“l nav zināms pilnvÄ“rtÄ«gu datu trÅ«kuma dēļ. Tas apjaušams vien no piejamiem zinātniskā monitoringa datiem, kas uzrāda, ka 2018.gada pavasarÄ« pÄ“c medÄ«bu sezonas Latvijas mežos palikuši ne vairāk kā 180 lÅ«ši. Taču neskatoties pat uz šÄdiem kritiskiem rādÄ«tājiem, un nereaģējot ne uz zinātnieku, ne Dabas aizsardzÄ«bas pārvaldes, ne Vides konultatÄ«vās padomes izteiktajiem brÄ«dinājumiem, ne dabas aizsardzÄ«bas organizāciju rasktiskiem iesniegumiem ar prasÄ«bu noteikt nulles limitu, bet paklausot vienÄ«gi medÄ«bu organizāciju pieprasÄ«jumam saglabāt lÄ«dzšinÄ“jo ieguves apjomu, 2018./2019 gada medÄ«bu sezonai VMD izšaušanai nolÄ“ma tādu pašu lÅ«šu skaitu - 150 dzÄ«vniekus.

Satraucošs fakts, ka pÄ“dÄ“jā 2018./2019.gada medÄ«bu sezonā nošauto un izpÄ“tei nodoto lÅ«šu paraugkopā vispār trÅ«kst viengadÄ«go dzÄ«vnieku, lai gan Sugas aizsardzÄ«bas plans saka, ka tieši viengadÄ«gie lÅ«ši ir tā populācijas rezerve, kas nodrošina visdrÄ«zāko populācijas atjaunošanos pÄ“c medÄ«bām un ir repruduktÄ«vā kodola sastāvdaļa. Latvijā trofeju kārotāji nemitÄ«gi gadu no gada kāpina arÄ« nošauto lÅ«šu mazuļu skaitu.

PÄ“dÄ“jā medÄ«bu sezonā no nogalinātajiem lÅ«šiem, jaunā paaudze lÄ«dz gada vecumam sastāda jau rekordlielu apjomu 58,1%, pārsniedzot iepriekšÄ“jā sezonā gada vecumu nesasniegušo lÅ«sÄ“nu skaitu -52,5%.

ŠÄ gada 10.oktobrÄ« Eiropas SavienÄ«bas Tiesa izskatÄ«ja un deva prejudiciālu nolÄ“mumu ilgi gaidÄ«tajā Somijas vilku lietā, kas ir vÄ“sturisks un nozÄ«mÄ«gs spriedums, sniedzot skaidrojumu, kā ES dalÄ«bvalstÄ«m interpretÄ“t un piemÄ“rot stingros DzÄ«votņu DirektÄ«vas pantus attiecÄ«bā uz DirektÄ«vas sugu apsaimniekošanu medÄ«bu veidā izņēmuma kārtā. Spriedums tiešÄ veidā attiecas uz Latvijai tik aktuālo un sistÄ“miski neatbilstošo DirektÄ«vas sugu lÅ«šu un vilku apsaimniekošanu, kas ir reāls apdraudÄ“jums šÄ«m sugām visas Baltijas populācijas lÄ«menÄ«.

VÄ“rtÄ«go un apdraudÄ“to lielo plÄ“sÄ“ju sugu aizsardzÄ«bas problÄ“ma kļūst arvien aktuālāka visā Eiropas Kopienā. 12.novembrÄ«, atsaucoties starptautiskās organizācijas "Eurogroup for Animals" aicinājumam atbalstÄ«t starptautisku iniciatÄ«vu - pārtraukt Eiropas Kopienas mÄ“rogā nozÄ«mÄ«gas un apdraudÄ“tas lielo plÄ“sÄ“ju sugas - vilku izšaušanas politiku NorvÄ“Ä£ijā, biedrÄ«bas "KristÄ«nes ÄŒilveres DzÄ«vnieku draugu biedrÄ«ba" un "Latvijas ainavas" nosÅ«tÄ«jušas vÄ“stuli NorvÄ“Ä£ijas valdÄ«bai, lÅ«dzot nepieļaut 17 vilku izšaušanu vilku zonā 2019./2020.gada medÄ«bu sezonā NorvÄ“Ä£ijā.

Å…emot vÄ“rā globālo savvaļas sugu apdraudÄ“jumu un dzÄ«votņu samazināšanos visā Eiropas Kopienā, kā arÄ« slikto sugu un biotopu stāvokļa novÄ“rtÄ“jumu Latvijā, ikviens signāls par vietÄ“jas vai kopienas nozÄ«mes sugas apdraudÄ“jumu ir trauksmes zvans dalÄ«bvalstij tās nekavÄ“jošai un konsekventai rÄ«cibai to aizsardzÄ«bā.

* biedrības "Latvijas ainavas" pārstāve