Iesaki rakstu:

Valsts akciju sabiedrÄ«ba Latvijas Valsts radio un televÄ«zijas centrs (LVRTC), kuras amatpersonas savulaik bija iesaistÄ«tas tā sauktajā „digitālgeitā”, pÄ“rn paklusām, bez konkursa rÄ«košanas no kāda Zviedrijas uzņēmuma iegādājusies jÅ«ras kabeli: uzņēmums pagaidām atsakās nosaukt darÄ«juma cenu, taču Pietiek zināms, ka tā lÄ“šama miljonos. „Runā ka pieticis visiem Satiksmes ministrijā un LVRTC,” par šÄ« darÄ«juma aizkulisÄ“m pauž Pietiek informācijas avoti.

LVRTC to, ka dārgais pirkums veikts bez konkursa pamato ar faktu, ka kabeļa iegāde notikusi saskaņā ar Publisko iepirkuma likuma 3.panta 4.daļu, kas paredz, ka publisko iepirkumu likumu nepiemÄ“ro, slÄ“dzot iepirkuma lÄ«gumu, kura galvenais mÄ“rÄ·is ir nodrošināt pasÅ«tÄ«tāja uzturÄ“tus publiskos elektronisko sakaru tÄ«klus.

Savukārt kabeļa iegādes cenu LVRTC neatklāj, pamatojoties ar standarta atrunu – noslÄ“gtais liegums šai valsts kapitālsabiedrÄ«bai liedzot publiskot šÄdu informāciju. Tikai pÄ“c tam, kad Pietiek rÄ«cÄ«bā nonāca informācija par šo lÄ«dz šim slÄ“pto darÄ«jumu, tiekot gatavota „vÄ“stule otrai pusei ar lÅ«gumu atļaut publiskot darÄ«juma summu”.

LVRTC neatklāj arÄ« nekādas detaļas par iegādāto kabeli, taču no saviem avotiem Pietiek ir zināms, ka optikas kabelis Ventspils-Gotlande ir nopirkts no uzņēmuma Baltcom Fiber. 

Par kabeļa iegādes nepieciešamÄ«bu LVRTC skaidro, ka tas, „Ä«stenojot uzņēmuma stratÄ“Ä£iskās attÄ«stÄ«bas mÄ“rÄ·us, jau vairāk kā sešus gadus paplašina datu pārraides infrastruktÅ«ru, izbÅ«vÄ“jot maÄ£istrālo optisko tÄ«klu Latvijas teritorijā un veidojot starpsavienojumus ar kaimiņvalstÄ«m starptautiskās datu plÅ«smas nodrošināšanai”.

PÄ“rn pabeigta maÄ£istrālā optiskā tÄ«kla Rietumu un Austrumu loka izbÅ«ve, kas savieno LVRTC infrastruktÅ«ras objektus - torņus un mastus tostarp, nozÄ«mÄ«gāko Baltijas datu plÅ«smu apmaiņas punktu – RÄ«gas Radio un televÄ«zijas staciju ZaÄ·usalā.

LVRTC maÄ£istrālais tÄ«kls savienots ar kaimiņvalstÄ«m – Lietuvu, Baltkrieviju un Igauniju. LoÄ£isks tÄ«kla attÄ«stÄ«bas turpinājums, kas balstÄ«jies arÄ« uz klientu pieprasÄ«jumu pÄ“c starptautiskiem datu tranzÄ«ta maršrutiem, bijis pārjÅ«ras datu pārraides nodrošināšana, izveidojot vai iegādājoties jÅ«ras kabeli.

„Veicot ekonomisko izvÄ“rtÄ“jumu, tika secināts, ka jauna kabeļa izveide bÅ«tu vairākkārt dārgāka nekā tobrÄ«d tirgÅ« pieejamo un funkcionÄ“jošo kabeļu iegāde. Pārrunas par jÅ«ras kabeļa iegādi LVRTC veda jau no 2013.gada, bet kabeļa iegāde no Zviedrijā reÄ£istrÄ“ta uzņēmuma notika 2015.gadā,” skaidro LVRTC.

„LÄ«dz ar jÅ«ras kabeļa iegādi šis Latvijai ir vienÄ«gais šÄdas kapacitātes un funkcionÄ“jošs jÅ«ras kabelis. Tā kā LVRTC ir neprivatizÄ“jama kapitālsabiedrÄ«ba, tad šis ir arÄ« vienÄ«gais 100% valstij piederošs jÅ«ras kabelis, kas nodrošina datu plÅ«smu ārpus un uz Latviju.”

Izveidotā infrastruktÅ«ra esot ļāvusi LVRTC faktiski pirmajiem tirgÅ« atvÄ“rt fizisko šÄ·iedru nomas tirgu virknei starptautisko operatoru, kā arÄ« ļaujot nodrošināt jaunus datu tranzÄ«ta maršrutus elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzÄ“jiem.

No Igaunijas ir septiņi jūras kabeļi uz Somiju un Zviedriju, savukārt Lietuvai ir viens jūras kabelis uz Gotlandi, informē LVRTC.

Pietiek pagaidām saistībā ar slēpto dārgo pirkumu nav izdevies saņemt kādus komentārus ne no satiksmes ministra Ulda Auguļa, ne no viņa vadītās ministrijas.

Kā rāda Lursoft dati, SIA Baltcom Fiber reÄ£istrÄ“ta Latvijā, kompānijas valdes loceklis ir Valters Bajārs, bet tās vienÄ«gais Ä«pašnieks ir Zviedrijas uzņēmums HVE Balt-Com Fiber AB. Par tā Ä«pašniekiem oficiālu ziņu nav.

Baltcom Fiber par sevi informÄ“, ka ir „daļa no Baltkom telekomunikāciju uzņēmumu holdinga, kas jau nodrošina ISP, ciparu kabeļtelevÄ«zijas un balss telefonijas pakalpojumus”. Uzņēmuma mājas lapā pieminÄ“ts arÄ« Ventspils-Gotlandes kabelis: „MÅ«su tÄ«kla priekšrocÄ«ba ir tiešais savienojums starp Latviju un Zviedriju pa zemjÅ«ras optisko kabeli Ventspils - Gotlande - Stokholma. Tas mÅ«su klientiem nodrošina Ä«sākus tÄ«kla aiztures laikus un augstākus drošÄ«bas standartus, salÄ«dzinot ar citu operatoru savienojumiem caur, piemÄ“ram, Igauniju un Somiju. Sākot no 2005. gada, mÄ“s esam spÄ“juši šos standartus noturÄ“t un  uzlabot mÅ«su pakalpojumu pieejamÄ«bu arÄ« Ä£eogrāfiski.”

Kā rāda Lursoft dati, Bajāram uz pusÄ“m ar Aigaru Evertovski pieder SIA EB Plans, - Evertovskis ir Tele2 Juridiskā un regulÄ“šanas departamenta direktors.

Laikraksts Diena 2004. gadā par šo kabeli rakstÄ«ja: „KabeļtelevÄ«zijas uzņēmuma Baltkom TV prezidents PÄ“teris Šmidre iegādājies pusi no zemjÅ«ras optiskā datu pārraides kabeļa, kas varÄ“tu kļūt par alternatÄ«vu Lattelecom piederošajai datu pārraides izejai uz ārpasauli. LÄ«dz šim izeja uz starptautisko tirgu bija Lattelecom, bet pakāpeniski starptautiskajā datu pārraidÄ“ iesaistās arÄ« Latvenergo ar Baltijas vienoto tÄ«klu, kā arÄ« citi uzņēmumi.

P. Šmidre Dienai sacÄ«ja, ka otrs zemjÅ«ras kabelis Latvijā ir "loÄ£isks solis", jo alternatÄ«vai jābÅ«t ne tikai konkurences dēļ, bet arÄ« resursu rezerves variantu dēļ. "Beidzot bÅ«s vÄ“l viens tÄ«kls uz Ziemeļrietumiem, kas nepieciešams jebkurai civilizÄ“tajai valstij," viņš sacÄ«ja. Kabeli varÄ“šot izmantot Baltkom grupas uzņēmumi un citi interneta pakalpojumu sniedzÄ“ji. P.Šmidre stāsta, ka kabeļa daļu viņš apzināti iegādājies kā privātpersona, lai neradÄ«tu iespaidu, ka tas ir Baltkom projekts, kas grupas uzņēmumiem dotu priekšrocÄ«bas. "Ar Baltkom nav paredzÄ“tas "speciālas attiecÄ«bas", kas mazinātu konkurenci," viņš sacÄ«ja, vÄ“lāk gan piebilstot, ka "tirgus var pateikt savu vārdu".

PrognozÄ“jot jaunu konkurenci, tai pašÄ laikā P.Šmidre uzsver, ka abiem datu pārraides izeju Ä«pašniekiem bÅ«tu jāveido partnerattiecÄ«bas, lai nodrošinātu rezerves variantu nepieciešamÄ«bas gadÄ«jumā. Cik samaksāts kabeļa lÄ«dzšinÄ“jam Ä«pašniekam Foco 16, uzņēmÄ“js neatklāj, sakot, ka darÄ«juma summu un visas saistÄ«bas grÅ«ti aprÄ“Ä·ināt. Otrā kabeļa daļa pieder nÄ«derlandiešu uzņēmÄ“jam Japam Dikensam. LÄ«dz šim kabelis nav izmantots, un tam ir liela jauda, kuru, pÄ“c P.Šmidres teiktā, varÄ“s izmantot ilgi.”