Iesaki rakstu:

Latvijas Tautas fronte (LTF) ir atmiņā ar atmodinātām cerÄ«bām un milzu demonstrācijām. MÄ“s sākām sarunu par sauso atlikumu, kas palika pÄ“c tam, kad emociju vilnis bija pāri. VÄ“lÄ“šanu rezultātā radās iespÄ“ja pieņemt lÄ“mumus un iecelt vadÄ«tājus, kuri ieviesa jauno iekārtu atbilstoši LTF ideoloÄ£ijai. Šajā sakarā jāpiemin LTF patiesais vadÄ«tājs un ideologs Mavriks Vulfsons.

Vulfsons bija tas, kurš 1988. gadā PSRS visaugstākajā lÄ«menÄ« pacÄ“la jautājumu par iepriekšÄ“jo vienošanos, ko lielvaras noslÄ“dza attiecÄ«bā uz Latviju. Toreiz vienojās Staļins ar Hitleru, un Vulfsons bija dabÅ«jis no arhÄ«viem slepenos protokolus, ko sašutumā vicināja, uzstājoties no augstām tribÄ«nÄ“m.

Pie sevis viņš droši vien smÄ“jās, ka vÄ“sture atkārtojas, bet mÄ«lÄ«ši to nesaprot. Par mÄ«lÄ«šiem viņš dÄ“vÄ“ja mÅ«s, naivos nasaprašas, vadāmo masu, kas nepiederÄ“ja izredzÄ“to kastai. Angļu valodā šim nolÅ«kam ir izgudrots pieklājÄ«gais apzÄ«mÄ“jums gentile.

MÄ«lÄ«šu bars bija kaut kā jāsaliedÄ“, jāievirza sliedÄ“s un jāorganizÄ“. LTF kā organizācijai bija jāstrādā ar pilnu publicitāti un atbildÄ«bu. Gadu gaitā mÄ«lÄ«ši atjÄ“gsies, ka ir ievesti kārtÄ“jās lamatās. Tad LTF varÄ“s piekarināt visus grÄ“kus. Ne velti Jānis Peters atteicās kļūt par LTF priekšsÄ“dÄ“tāju, tā sakot, es jums neesmu nekāds mÄ«lÄ«tis. Par priekšsÄ“dÄ“tāju kļuva Dainis Īvāns, kurš savu atbilstÄ«bu apzÄ«mÄ“jumam ir pierādÄ«jis pilnÄ«bā.

Vulfsona autoritāte sniedzās Latvijas televÄ«zijā un droši vien arÄ« citos masu medijos. Viņš bija savÄ“jais PSRS orgānos, viņam aiz muguras bija nelegāla komunistiskā darbÄ«ba, droši vien arÄ« dalÄ«ba komunistiskajā internacionālÄ“ un lÄ«dzÄ«gās starptautiskās ebreju organizācijās. Tātad viņš perfekti zināja, kas ir kurš Latvijā. TāpÄ“c viņš spÄ“ja precÄ«zi izvÄ“lÄ“ties savus kadrus ne tikai LTF, bet vÄ“lāk arÄ« nozÄ«mÄ«gos valsts amatos, Ä«paši ārlietās.

Droši vien ir atrodams kāds godÄ«gs vÄ“sturnieka pÄ“tÄ«jums par bijušÄ poļitruka un komisāra gaitām Latvijā. Vai Vulfsonam ir saistÄ«ba ar Litenes traģēdiju? Uz lÄ«dzÄ«giem jautājumiem atbildÄ“t nav manos spÄ“kos. TomÄ“r mana personiskā pieredze liecina par to, ka Vulfsons bija pirmais "nācijas tÄ“vs" šÄ« jÄ“dziena mÅ«sdienÄ«gajā izpratnÄ“.

Atceros kādu LTF valdes sÄ“di, kurā piedalÄ«jās Vulfsons. Viņš lÅ«kojās manÄ« ar ciešu skatienu, ko pavadÄ«ja nelabs smÄ«ns. Nodomāju, ka te nu sēž viens, kurš par maniem priekštečiem zina vairāk nekā es, mana māte un visi radi, kopā ņemot. Par mÅ«su radu rakstu mistÄ“rijām ir sarakstÄ«ta grāmata, un interesenti ir aicināti ar to iepazÄ«ties.

Īsumā – Latvijas PSR laikos man bija aizliegts kontaktÄ“t ar savu Ä«sto (bioloÄ£isko) vecmāmiņu. Savā laikā pazÄ«stama žurnāliste, viņa bija starp nedaudzajiem, kam bija drosme runāt pretÄ« tā laika nejÄ“dzÄ«bām, tomÄ“r visa stāsta sākums meklÄ“jams pirmskara Latvijā.

Daudzus gadus vÄ“lāk, tas varÄ“ja bÅ«t ap 2000. gadu, satiku PÄ“ru Sterniņu kādā ceļa malas Ä“dnÄ«cā. Viņš man pavÄ“stÄ«ja apmÄ“ram šÄdus gandarÄ«juma pilnus vārdus: "Vulfsons man teica skatÄ«ties, lai tu nekur uz augšu netiec. Es to arÄ« daru.” Ne jau PÄ“rs ir vienÄ«gais, kam tas uzdots. ArÄ« es neesmu vienÄ«gais, kuru cenšas nomaitāt. TāpÄ“c Ä«sumā aplÅ«kosim, no kurienes rodas šÄda pieeja personālijām.

No ebrejiskā viedokļa visu nosaka gÄ“ni. Sākot no pašas piederÄ«bas ebrejiem, cilvÄ“ka vÄ“rtÄ«bas, uzvedÄ«bas un beidzot ar iespÄ“jamo rÄ«cÄ«bu nākotnÄ“. No šÄ« viedokļa raugoties, es biju bumba ar laika degli, kas noteikti kaut kad uzsprāgs. TāpÄ“c bija svarÄ«gi, lai tas notiek kaut kur klusākā vietā, pÄ“c iespÄ“jas tālāk, lai neizjauktu Latvijas ebrejisko idilli.

Atgriežoties pie 1989. gada pavasara PSRS tautas deputātu vÄ“lÄ“šanām, Ä«sumā par to, kā darbojās LTF vÄ“lÄ“šanu centrs. Tika darÄ«ts viss pÄ“c kārtas, sākot no piedalÄ«šanos vÄ“lÄ“šanu sapulcÄ“s, rakstu sacerÄ“šanas, cilvÄ“ku informÄ“šanas un uzstāšanās, beidzot ar vienota LTF kandidātu saraksta sastādÄ«šanu. PÄ“dÄ“jais izraisa sevišÄ·u interesi, tāpÄ“c jāatzÄ«st, ka es nezinu, kā tieši tas tapa. Saraksts bija vienā eksemplārā un atradās pie Māra Steina. Nulles variants droši vien nāca no LTF valdes, bet kampaņas gaitā to laboja un svÄ«troja tiktāl, ka tas pārvÄ“rtās skrandās.

Māris gāja atrādÄ«t sarakstu Anatolijam Gorbunovam vai Imantam Daudišam, šim nolÅ«kam izgatavojot jaunu tÄ«rrakstu. Viņš devās uz LKP Centrālkomiteju vai LPSR AP prezidiju atkarÄ«bā no tā, kurā vietā attiecÄ«gie biedri-kungi bija atrodami. Tie esot izrādÄ«juši lielu interesi par sarakstu, tomÄ“r atturÄ“jušies no koriģēšanas. Ja nemaldos, vienreiz Gorbunovs esot izteicis lÅ«gumu, vai tur nevar dabÅ«t iekšÄ pāris viņam vajadzÄ«gu cilvÄ“ku. LÄ«dz ar to sadarbÄ«ba ar gaišajiem spÄ“kiem faktiski aprobežojās ar informÄ“šanu, bet nekādas tiešas norādes no turienes nenāca.

PretÄ“jā pusÄ“, InterfrontÄ“ bija otrādi. Tur norādes nāca no LKP CK, bet vietÄ“jās partijas komitejas organizÄ“ja vÄ“lÄ“šanu pasākumus, izmantojot savus administratÄ«vos resursus. Te gan jāatzÄ«st, ka latviskās partijas komitejas bÅ«tÄ«bā ieturÄ“ja LTF lÄ«niju, ar LTF tieši nekontaktÄ“ja, bet arÄ« Interfronti tieši neatbalstÄ«ja.

Kas bÅ«tu sakāms par ievÄ“lÄ“tajiem deputātiem? Mavrikam Vulfsonam un Anatolijam Gorbunovam PSRS deputāta statuss bija objektÄ«vi nepieciešams. PārÄ“jie varÄ“ja bÅ«t brÄ«vi izvÄ“lÄ“ti, Latvijas neatkarÄ«bas idejai lojāli cilvÄ“ki. No šÄ« viedokļa bija vienalga, vai lojālais deputāts ir komunistu funkcionārs vai radikāli noskaņots Latvijas patriots. ArÄ« patriotus virzÄ«ja neredzama spÄ“cÄ«ga roka.

Par PSRS tautas deputāti kļuva MikrobioloÄ£ijas institÅ«ta direktore Rita Kukaine, Māra Steina priekšniece darba vietā. Šodien mÄ“s to sauktu par politisko korupciju, bet toreiz padomju laikā tas bija veikls gājiens, ko visi klusÄ“jot atbalstÄ«ja.

Māris ar pilnu slodzi strādāja vÄ“lÄ“šanu centrā, bet institÅ«ts viņam maksāja algu lÄ«dz tam laikam, kad to sāka maksāt LTF. Visi Ä“duši, arÄ« man Latvijas (Valsts) UniversitātÄ“ bija lÄ«dzÄ«ga situācija. Tikai problÄ“ma tā, ka šÄ« mode kārtot lietas turpinājās jaunajā Latvijas valstÄ«. Tagad cietÄ“ja lomā ir nevis nÄ«stā padomju iekārta, bet mÄ“s paši.

Reiz bija tāda situācija, ka bija jātiek klāt kaut kādai informācijai, kas bija pieejama tikai deputātu kandidātu uzticÄ«bas personām. Man teica "tu tak esi universitātÄ“, aizej pie Jura ZaÄ·a, lai viņš tev uzraksta papÄ«ru". Aizgāju pie rektora ZaÄ·a, un viņš nekavÄ“joties apstiprināja mani par savu uzticÄ«bas personu. Ar rektoru toreiz tikos pirmo un pÄ“dÄ“jo reizi dzÄ«vÄ“, bet visa šÄ« situācija nebija nekas vairāk kā kārtÄ“jā podstava.

Kad man saka "Bruner, tu esi lohs", tad netieši norāda uz lÄ«dzÄ«gām situācijām, kad bija jāizmanto dotā iespÄ“ja savās interesÄ“s. Juris ZaÄ·is kļuva par deputātu, un uzticÄ«bas personas statuss atver daudzas durvis, it sevišÄ·i Latvijas UniversitātÄ“. TomÄ“r nenožēloju savu izvÄ“li palikt malā, jo šajā laikā sāka rasties arvien pieaugošs riebums pret notiekošo un visu "augstās" sabiedrÄ«bas vidi.

LÄ«dz tam laikam biju pieredzÄ“jis vismaz divas vervÄ“šanas sarunas ar čekistiem. Es atteicos, un vienmÄ“r saņēmu vairāk vai mazāk slÄ“ptus draudus. Neļaus aizstāvÄ“t disertāciju un vispār izpostÄ«s dzÄ«vi. Draudi sāka piepildÄ«ties, pret mani sāka noskaņot apkārtÄ“jos cilvÄ“kus ar mÄ“rÄ·i izolÄ“t no sabiedrÄ«bas. Par to nākamajā turpinājumā.

Rektora un deputāta uzticÄ«bas personas statusam bija nulles vÄ“rtÄ«ba. VirzÄ«ba uz augšu bija jāsāk ar čekas uzticÄ«bas personas statusu. Tikai pievienojoties garÄ«gi izvaroto inteliÄ£entu pulkam, bija iespÄ“ja sākt virzÄ«bu uz augšu.