Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

UzrakstÄ«t stāstiņu par Gunti BelÄ“viču nolÄ“mu tikai tālab, ka viens no manas paaudzes daudzšÄ·autņainākajiem, pretrunÄ«gākajiem un spilgtākajiem tÄ“liem paliktu svešs nākamajām paaudzÄ“m.

Pašlaik, kad rakstu šÄ«s rindas, Guntis BelÄ“vičs ir veselÄ«bas ministrs, 57 gadus vecs drukns, labi noaudzis džentlmenis, kas televÄ«zijas ekrānos un preses slejās redzams vai ik dienu. No visiem oficiālajiem portāliem pretÄ« mirdz Gunta smaids un CV, kurā netieši teikts, ka šis ir visu laiku (Latvijas, Eiropas, Piena ceļa galaktikas) gudrākais, pieredzÄ“jušÄkais, skaistākais un apņēmÄ«gākais veselÄ«bas ministrs ar ārsta un farmaceita diplomu kabatā un vÄ“l bioloÄ£ijas doktora grāda diplomu zelta rāmÄ«tÄ« pie sienas. TomÄ“r no pasaules godÄ«bas nekas nepazÅ«d tik ātri kā slavas dziesmas un spÄ«doši CV, tāpÄ“c Ä·Ä“ros pie grÅ«tā uzdevuma.

Citātu, kas raksturotu Gunti BelÄ“viču, atradu 19. gadsimta beigu vācu publicistikā, kur opozicionāri aprakstÄ«ja tronÄ« kāpušo Ä·eizaru Vilhelmu II: "Viņa godkārÄ«ba ir tik liela, ka viņš katrās kāzās grib bÅ«t lÄ«gavainis, katrās kristÄ«bās jaundzimušais un katrās bÄ“rÄ“s nelaiÄ·is." Vilhelms II vÄ“lāk izraisÄ«ja Pirmo pasaules karu.

Guntim BelÄ“vičam kabatā vienmÄ“r lÄ«dzi ir šÄ·Ä“res un lentÄ«te, lai pārgrieztu lentÄ«ti Ä«stajā brÄ«dÄ« pie jebkurām durvÄ«m, - proti, tad, kad tuvumā ir televÄ«zijas kamera. Guntis ir pozitÄ«vs cilvÄ“ks, kuram nepiemÄ«t neviena negatÄ«va Ä«pašÄ«ba, un vislabāk to zina viņš pats. Jebkurā sanāksmÄ“, ko VeselÄ«bas ministrijā vada Guntis BelÄ“vičs, viņš runā 80-90% laika, turklāt runā gudri, pārliecinoši un argumentÄ“ti. Zināmu laiku no Gunta BelÄ“viča runām aizņem arÄ« to dažu neapzinÄ«go pārtraukšana, kuri vÄ“las paust kaut kādu nesaprotamu, ministram pretÄ“ju viedokli. Atlikušo laiku aizpilda tie, kas skaļi jÅ«smo par ministra gudrÄ«bu, tālredzÄ«bu un viedumu.

Gunti BelÄ“viču es pazÄ«stu jau sen un - pilnÄ«gi godÄ«gi - cienu un apbrÄ«noju. Es tiešÄm nezinu, kāpÄ“c viņu savulaik 11. klasÄ“ izmeta no Leona Paegles RÄ«gas 1. vidusskolas, bet jebkuru skolu Guntis beidzis teicami, ļoti teicami vai ļoti, ļoti teicami. Konkurss uz medicÄ«nas biofizikas studijām Maskavā bija vismaz 80 uz vienÄ«go vietu (ar gadiem Gunta atmiņās šis konkurss pieaug), un šo vietu arÄ« ieņēma Guntis BelÄ“vičs. Viņš pabeidza studijas, aspirantÅ«ru, atgriezās Latvijā sākt fantastisku zinātnieka karjeru, tad studÄ“ja Vācijā biznesu, kļuva par veiksmÄ«gu uzņēmÄ“ju. Pārsteidzoša strauja izglÄ«tÄ«bas apguve vÄ“rojama 1996.-1997. gadā, kad cienÄ«jamais zāļu vairumtirgotavas "Pharma Service Riga" Ä«pašnieks un vadÄ«tājs gada laikā pÄ“c Ä«paša kursa pabeidza farmācijas studijas (to citi apgÅ«st 4,5 gados), ieguva bakalaura grādu. Es nešaubos ne mirkli, ka neviens Latvijā nemāk veiksmÄ«gāk sajaukt parafÄ«nu, 3% borskābes šÄ·Ä«dumu, D vitamÄ«nu, saulespuÄ·u eļļu un lanolÄ«nu dienas krÄ“mam.

Es neesmu klausÄ«jies nevienu zinošÄku (briežu) zootehniÄ·i un veterinārārstu, dietologu, ekonomistu un finansistu par Gunti BelÄ“viču. Lai apgÅ«tu visās jomās fundamentālas zināšanas, medicÄ«na uz kādu laiku bija nolikta malā, lÄ«dz 2014. gada novembrÄ« Guntis BelÄ“vičs kļuva par veselÄ«bas ministru.

Nav ne mazāko šaubu par to, ka gads ir pietiekams laiks, lai Guntis BelÄ“vičs apgÅ«tu visas medicÄ«nas zināšanas un kļūtu par medicÄ«nas tÄ“vu, pārzini un guru, ja ne aizņemtÄ«ba visādās Saeimas un valdÄ«bas sÄ“dÄ“s. Ja Straujuma bÅ«tu devusi BelÄ“vičam gana laika mācÄ«bām, Valsts prezidentu Guntis BelÄ“vičs ne tikai operÄ“tu, bet pats vienlaikus dotu narkozi un arÄ« instrumentÄ“tu. Katrā ziņā Guntis BelÄ“vičs tomÄ“r ir sevi pietiekami pierādÄ«jis arÄ« kā klÄ«nicists, jo veiksmÄ«gi vadÄ«jis mazā Dāvja un Valsts prezidenta ārstniecÄ«bas procesu.

Guntis BelÄ“vičs ir kolekcionārs. Vislabprātāk viņš kolekcionÄ“ naudu, kapara vÄ“rdiņus - vai tos sauc par centiem, eirocentiem vai santÄ«miem, Guntis mÄ“dz savākt miljonus šÄdu eksponātu. Tiesa, šajā kolekcionÄ“šanas spÄ“jā viņš zaudÄ“ ne tikai Sorosam un Trampam, bet arÄ« ŠÄ·Ä“lem un Karginam.

Toties Guntim pieder fantastiska pastkaršu un vecu fotogrāfiju kolekcija, kuras esmu izmantojis, ilustrÄ“jot savas grāmatas. Vecas skaistas lietas Guntis ir iegādājies antikvariātos, izsolÄ“s un tirdziņos. Daļu no savas fantastiskās seno medicÄ«nas instrumentu, ierīču, aparatÅ«ras (un Ä«pašÄs - aptieku signatÅ«ru, dokumentācijas un ierīču) kolekcijas Guntis BelÄ“vičs ir atdāvinājis Paula Stradiņa MedicÄ«nas vÄ“stures muzejam, pretÄ« 2013. gada priekšvÄ“lÄ“šanu laikā godam saņemot Paula Stradiņa balvu par pÄ“tÄ«jumiem Latvijas farmācijas vÄ“sturÄ“, medicÄ«nas kultÅ«rvÄ“sturisko tradÄ«ciju atjaunošanu un mecenātismu.

Šeit mÄ“s varÄ“tu runāt arÄ« par zināmu goda zÄ«mju kolekcionÄ“šanu. Guntis BelÄ“vičs atjaunoja Latvijas Sarkanā Krusta medaļas un par to kā pirmais saņēma augstāko Sarkanā Krusta apbalvojumu Goda Krusts. Reiz pilnā nopietnÄ«bā viņš pieprasÄ«ja arÄ« Latvijas Ä€rstu biedrÄ«bas augstāko apbalvojumu "Tempus Hominis", un tikai ārstu organizācijas medaļas nolikums un kolektÄ«vā izvirzÄ«šanas kārtÄ«ba nav ļāvusi viņam šo goda zÄ«mi lÄ«dz šim saņemt. Toties citu ļaužu saņemtas medicÄ«nas goda zÄ«mes (un arÄ« dažādi ordeņi) no dažādām valstÄ«m Gunta BelÄ“viča kolekcijā atrodami biezā slānÄ«, esmu pārliecināts, ka Latvijā nevienam muzejam lÄ«dzvÄ“rtÄ«gas kolekcijas nav. Žēl, ka šos ordeņus nevar piespraust pie žaketes un nÄ“sāt, kā to savulaik darÄ«ja biedrs LeonÄ«ds Iļjičs Brežņevs.

Lieta, ko ir patiesi vÄ“rts pieminÄ“t, ir Gunta BelÄ“viča gleznu kolekcija, galvenokārt latviešu autoru darbi. Guntis BelÄ“vičs ir patiess mākslas lietpratÄ“js, Ä«paši labi orientÄ“jas pÄ“ckara latviešu glezniecÄ«bā un grafikā, un viņa kolekcijā ir neskaitāmas latviešu glezniecÄ«bas pÄ“rles. Grāmatā "100 latviešu gleznotāji", kur katram izcilniekam ir pa vienai gleznai, vismaz trešÄ daļa reprodukciju nāk no Gunta BelÄ“viča kolekcijas. Mākslas muzejā savulaik izstādÄ«ta izstāde no Gunta BelÄ“viča kolekcijas apcirkņiem. Latvijā ir baņķieri un naftas biznesmeņi, kam ir lielākas un bagātākas gleznu kolekcijas nekā Guntim BelÄ“vičam, taču neviens no šiem kolekcionāriem nevar lepoties ar gaumi un zināšanām, kas lÄ«dzvÄ“rtÄ«gas Guntim (un tas ir pilnÄ«gi bez ironijas). Kolekcionāram galvenais - atšÄ·irt Ä«stu mantu no viltojuma, un Guntis BelÄ“vičs šajā jomā glezniecÄ«bā tiek atzÄ«ts par ekspertu.

Kolekcionāra raksturs un mākslinieka dvÄ“sele savdabÄ«gā veidā izpaužas VeselÄ«bas ministrijas lÄ«dera amatā. Esam redzÄ“juši ministrus - uzņēmÄ“jus, ministrus - finansistus, ministrus - slimnÄ«cu direktorus un ministrus - ierÄ“dņus, bet Guntis BelÄ“vičs ir ministrs - orÄ·estris. Manas zināšanas mÅ«zikā ir nepietiekamas, lai pilnvÄ“rtÄ«gi aprakstÄ«tu, kā Guntis vienlaikus komponÄ“, diriģē un izpilda koncertprogrammu, es tÄ“laināk spÄ“ju aprakstÄ«t Gunta BelÄ“viča darbÄ«bu kā sportists. Iedomājieties futbola komandu, kur komandas menedžeris un treneris vienlaikus ir ne tikai centra uzbrucÄ“js, labÄ“jais aizsargs un vārtsargs, bet arÄ« tiesnesis, turklāt katru no šÄ«m funkcijām izpilda rezultatÄ«vi, aizrautÄ«gi, enerÄ£iski un skatÄ«tājiem tÄ«kami. Nevienam citam vārtus iesist nav atļauts. Viņš pa laukumu skrien, vada, sit, piespÄ“lÄ“ un svilpj tik braši, ka aizelšas un pārgurst. SpÄ“lÄ“ viņš no pirmās lÄ«dz pÄ“dÄ“jai minÅ«tei, vÄ“l pa vidu un beigās paspÄ“j piedalÄ«ties preses konferencÄ“s, kur uzslavÄ“ savu teicamo veikumu. Nevienam citam preses konferencÄ“s runāt nav atļauts.

Savādi, bet brīžos, kad ministrs cÄ«nās laukumā, viņa komanda, VeselÄ«bas ministrijas ierÄ“dņi, sadalās divās grupās - sabotieros un pielÄ«dÄ“jos, bet, tā kā viņi spÄ“lÄ“ vienādos kreklos, atšÄ·irt viņus ir grÅ«ti. Rezultāti varÄ“tu bÅ«t labāki.

PatiesÄ«bā esmu Gunta BelÄ“viča talanta cienÄ«tājs, apskaužu viņu par ātro domas ritÄ“jumu, teicamo reakciju, erudÄ«ciju, humora izjÅ«tu, bet Ä«paši - harizmu. Ministram piemÄ«t spÄ“jas pieņemt lÄ“mumus un vÄ“lme tos realizÄ“t. LÄ«dz šim veselÄ«bas jomu diktÄ“ja politiÄ·i, partijas, valdÄ«ba, biznesa intereses, bet šobrÄ«d medicÄ«nas jomas notikumus pilnÄ«bā nosaka viens cilvÄ“ks. PÄ“c katra veikuma, kas patiesÄ«bā bÅ«tu ministra ikdienas darbs, tiek rakstÄ«tas preses relÄ«zes, ļoti saskaņotas intervijas, preses sekretāres rakstÄ«ti un BelÄ“viča parakstÄ«ti raksti. PÄ“c tam - uzvaras bungu dārdi, fanfaras un salÅ«ts.

Lielākā Gunta BelÄ“viča uzvara bija atteikšanās no ārpakalpojuma izmantošanas neatliekamās medicÄ«niskās palÄ«dzÄ«bas dienestā. Ministra „viedā un gudrā vadÄ«bā" (tieši tā radio skaidroja pats ministrs) izdevās atteikties no sanitāro automašÄ«nu Ä«res no uzņēmÄ“ja Adigjozala Mamedova a/s "RÄ«gas sanitārā transporta autobāze" RÄ«gas un PierÄ«gas iedzÄ«votāju glābšanai. Toties Latvijas medicÄ«nas vÄ“sturÄ“ Guntis BelÄ“vičs ieies kā ministrs, kas Stradiņa slimnÄ«cā uzbÅ«vÄ“jis lielāko daudzstāvu garāžu.

KomunicÄ“jot ar ministru, neviļus rodas iespaids, ka Guntim pienākas atzinÄ«ba, slavinājums, atbalsts un pabalsts (citās partijās to sauc par "otkatu"), turklāt gan situācijās, kur ministrija ir devusi naudu, gan tur, kur ne. Iespaids ir ļoti uzmācÄ«gs brīžos, kad ministrs skaita naudu svešÄs kabatās. Kopš ministra Gundara BÄ“rziņa laikiem Latvijas Ä€rstu biedrÄ«ba saņem nedaudz pāri 4000 eiro starptautiskām organizācijām (1/150 daļa no Ä€rstu biedrÄ«bas budžeta), tā ir vienÄ«gā valsts nauda Ä€rstu biedrÄ«bas budžetā un tiek nekavÄ“joties pāradresÄ“ta tālāk. Guntis BelÄ“vičs nekautrÄ“jas paziņot, ka šÄ« nauda ir viņa nopelns. Esmu saņēmis netiešus mājienus, ka Guntim BelÄ“vičam pienākoties kaut kas, ja Latvijas Ä€rstu biedrÄ«ba saņemšot savu namu (saprotu, ka šos mājienus devuši cilvÄ“ki, kas vÄ“lÄ“jušies kompromitÄ“t godāto ministru).

Kā cilvÄ“ks, kas brauc ar "Bentley Continental GT" (avots Pietiek), viņš ļauni vÄ“ro automašÄ«nas pie slimnÄ«cas vai poliklÄ«nikas, apgalvojot, ka tās pirktas par pacientiem izspiestu naudu. Kā cilvÄ“ks, kas ar prieku dalās ar žurnālistiem, ka nopircis par 960 tÅ«kstošiem dzÄ«vokli Ķīpsalā, viņš nenojauš, ka tādam pirkumam vajag 2500 māsu (vidÄ“jā māsas alga ministra viedajā vadÄ«bā ir aptuveni 400 eiro uz papÄ«ra) vai 2000 ārstu algu. Katrā ziņā 54 miljonus eiro tautas veselÄ«bas izglÄ«tÄ«bai ministrs uztver kā nelielu samaksu par to, ka viņš mums nākamos četrus gadus skaidros - ko Ä“st, ko nedzert un kā pareizi audzināt bÄ“rnus gan mājās, gan skolā. Daļu naudas viņš gatavs sadalÄ«t draudzÄ«gām, uz partejiskiem sadarbÄ«bas principiem vadÄ«tām pašvaldÄ«bām, ja tās turpmāk par Gunti BelÄ“viču čakli balsos Saeimā un virzÄ«s premjerministra amatam.

CilvÄ“kus Guntis BelÄ“vičs pamatoti iedala divās grupās - savÄ“jos un ienaidniekos. SavÄ“jos viņš liek par priekšniekiem un dažādu slimnÄ«cu valdÄ“s. PatiesÄ«bā jau kopš iepriekšÄ“jo ministru Jura Bārzdiņa un IngrÄ«das Circenes laikiem par vadÄ«tājiem tiek celti cilvÄ“ki, kuri māk glaimot, pielÄ«st, stiprināt savstarpÄ“jās saites, veicinot nepotismu*, klientelismu**, lÄ«dz pat konkubinātam***, taču kuri ne acu galā neieredz zināšanas un profesionālu kompetenci, par valsts pārvaldes Ä“tiku šeit vispār nevietā runāt.

SagadÄ«šanās pÄ“c par ienaidnieku Guntim BelÄ“vičam kļuvu aptuveni 10 minÅ«šu laikā. Aprīļa beigās biju aicināts pie ministra parunāt par dažām aktualitātÄ“m un saņēmu negaidÄ«tu piedāvājumu - kļūt par viņa padomnieku. Jāsaka, kā ir, - piedāvājums bija pagodinošs un finansiāli ļoti interesants (katram ir sava finansiālā interese, un man piedāvātā alga bÅ«tu ļoti nopietns atspaids). Redzot, ka minstinos ar atbildi, ministrs palielināja finansiālo piedāvājumu. Biju spiests atteikt - ja es strādātu ministra komandā, varÄ“tu pienākt brÄ«dis, kad mÅ«su valsts medicÄ«nā un veselÄ«bas jomā ir tikai viens pareizais viedoklis, un nebÅ«tu neviena, kas atļautos šo viedokli apšaubÄ«t. Izdzirdot atteikumu, Gunta acÄ«s parādÄ«jās naids. Jau pÄ“c dažām dienām kolÄ“Ä£i stāstÄ«ja, ka ministrs viņiem prasÄ«jis kaut ko kompromitÄ“jošu par mani.

90% gadÄ«jumu mans viedoklis sakrÄ«t ar Gunta BelÄ“viča viedokli veselÄ«bas veicināšanas, veselÄ«bas organizācijas, veselÄ«bas finansÄ“šanas jautājumos. IespÄ“jams, nedaudz lielāka šÄ·irtne ir attiecÄ«bā uz infektoloÄ£iju un farmāciju. Bet, tā vai tā, kopÄ“jā mums ir vairāk nekā ar iepriekšÄ“jo veselÄ«bas ministri IngrÄ«du Circeni.

ProblÄ“ma ir tā, ka pateikt savus iebildumus šiem 10% atšÄ·irÄ«gā viedokļa ir neiespÄ“jami - ministrs tāpat iebildumus nedzird. Savukārt tad, kad es šos iebildumus uzrakstu un publicÄ“ju, ministrs apvainojas un skrien visiem mÅ«su kopÄ“jiem paziņām žēloties - es rakstot tikai slikto. Nu nevaru es katru dienu uzrakstÄ«t urravas par pareizajiem lÄ“mumiem, man pietiek ar to, kas ir pretrunā jebkurai loÄ£ikai un medicÄ«nas attÄ«stÄ«bai.

PiemÄ“rs bija Gunta BelÄ“viča tiešÄ vadÄ«bā izstrādātā jaunā Ä€rstniecÄ«bas likuma redakcija, kas 2015. gada septembra beigās ministrijas mājaslapā tika izsludināta publiskai apspriešanai. AtslÄ“gas vārds jaunajā likumprojektā ir "kontrole". Ministrijas vārdā VeselÄ«bas inspekcija kontrolÄ“s, atņems tiesÄ«bas ārstÄ“t visiem, kas nepiekrÄ«t vienam vai otram ministrijas verdiktam. Likumā paredzÄ“ts aizskart SatversmÄ“ noteiktās personas tiesÄ«bas izvÄ“lÄ“ties nodarbošanos - tikai tā var lasÄ«t 7. panta 1. daļas 4. un 5. punktu. VeselÄ«bas ministrija likumā ierakstÄ«ja tÄ“zi, ka persona nedrÄ«kstÄ“s nodarboties ar ārstniecÄ«bu, ja VeselÄ«bas inspekcija bÅ«s to divreiz gadā administratÄ«vi sodÄ«jusi. LÄ«dz šim šÄda apjoma aizliegums bija iespÄ“jams vienÄ«gi kā drošÄ«bas lÄ«dzeklis kriminālprocesā vai ar notiesājošu spriedumu, ja piemÄ“rots papildsods - noteiktas nodarbošanās aizliegums. LÄ«dz šim 95% administratÄ«vo sodu ir par dokumentu kārtošanas kļūdām.

Unikāla ir 75. panta 2. daļa, ka VeselÄ«bas inspekcijas lÄ“mums izpildāms nekavÄ“joši, pat tad, ja ir pārsÅ«dzÄ“ts. 40. pantā VeselÄ«bas ministrija cenšas medicÄ«nu pārvÄ“rst par "pavārgrāmatu medicÄ«nu". Nekādas jaunas metodes, kas nav reÄ£istrÄ“tas ministrijā (rinda uz tehnoloÄ£iju reÄ£istrÄ“šanu šobrÄ«d ir 7 gadi). Vairs nekādas fizikālās terapijas, nekādas homeopātijas, nekādas lāzerterapijas. Atbilstoši jaunajam likuma burtam un garam, katrs ārstniecÄ«bas iestādes vadÄ«tājs tiks bargi sodÄ«ts, ja iestādÄ“ ārstniecÄ«bu veiks ārpus ierÄ“dņu radÄ«tām un Ministru kabineta kārtÄ«bā apstiprinātām medicÄ«niskām tehnoloÄ£ijām un ārstniecÄ«bā izmantojamiem algoritmiem, kā arÄ« klÄ«niskajām vadlÄ«nijām vai ārstniecÄ«bā izmantojamo metožu, farmakovigilances un ārstÄ“šanas efektivitātes novÄ“rtÄ“jumam. Likumā netieši ierakstÄ«ts: ministrija jums pateiks priekšÄ - ar kurām (kuras firmas ražotām, kuras vairumtirdzniecÄ«bas sistÄ“mas izplatÄ«tām) zālÄ“m jums bÅ«s ārstÄ“t.

Ministra ondulācijas 2015. gadā atgādināja Brauna kustÄ«bu. Kādas tik grandiozas ministra idejas nav noskanÄ“jušas gada laikā, bet nozÄ«mÄ«gākās bija:

* pacientiem, kas ārstÄ“jas pie privātārstiem, visu diagnostiku un ārstniecÄ«bu (laboratorijas izmeklÄ“jumus, radioloÄ£iskos izmeklÄ“jumus, manipulācijas) pilnā apjomā turpmāk nāksies apmaksāt pašiem;

* ģimenes ārstiem turpmāk būs kvotas laboratoriskiem izmeklējumiem un zālēm. Ja kāds pārtērēs - to bargi sodīs;

* nekādas mikroÄ·irurÄ£ijas un plastiskās Ä·irurÄ£ijas Austrumu slimnÄ«cā, ja šajā jomā strādā cilvÄ“ks ar uzvārdu Adovičs;

* radÄ«sim jaunu patoloÄ£ijas laboratoriju kopā ar "Roche" onkoloÄ£isko preparātu izmeklÄ“šanai, aizmirstot pārÄ“jo slimÄ«bu patoloÄ£isko izmeklÄ“šanu. Visas zāles HIV/AIDS un C hepatÄ«ta ārstÄ“šanai par valsts lÄ«dzekļiem var noteikt tikai tāds ārsts, kam uzvārds ir Rozentāle.

Pa mākoņstumšanas idejai vai ik nedēļu. GrÅ«ti paspÄ“t atsijāt graudus no pelavām. Taču šeit jānorāda, ka ir kāda Ä«pašÄ«ba, kas Guntim BelÄ“vičam ir patiesi apskaužama - viņš tic visam, ko saka. Viņš sola nepārtraukti, un, vismaz vÄ“rtÄ“jot pÄ“c solÄ«jumu skaita, apjoma un daudzveidÄ«bas, Guntim BelÄ“vičam pienāktos ne tikai veselÄ«bas ministra, bet arÄ« premjerministra, Eiropas Augstā komisāra un Andromedas zvaigznāja virsuzrauga postenis.

2015. gada 14. decembrÄ« Guntis BelÄ“vičs uzbÅ«ra Lielos Vasjukus un paziņoja, ka nozares budžetā piešÄ·irtie papildu 10 miljoni eiro tiešÄ veidā sasniegs ārstniecÄ«bas personas - vidÄ“ji darba samaksa pieaugs par 7% ārstiem, ārsta palÄ«giem un medicÄ«nas māsām. Tiesa, palasot ministrijas dokumentus, kļūst skaidrs, ka 10 miljoni no Latvijas iedzÄ«votāju nodokļiem ministram iedoti, lai viņš varÄ“tu dalÄ«t piemaksas - klausÄ«gajiem iedošu, neklausÄ«gajiem ne ("un vispār - kad gribÄ“šu, tad piemaksāšu, bet nekādi pastāvÄ«gi cipari mediÄ·iem pie algām netiks"). Tad nu Jaunā gada algu lapiņas gaidām ar cerÄ«bu - kam Guntis algu pacÄ“lis, bet kam ne. TikmÄ“r kvotas bÄ“rniem jau 5 mÄ“neši, bet pieaugušajiem - 10 mÄ“nešu. Bet kategoriski nevienu centu Guntis BelÄ“vičs nav gatavs piemaksāt Ä£imenes ārstiem, jo Ä¢imenes ārstu asociācijas valde runā pretÄ« ministra diktātam.

Tad, kad es uzrakstÄ«ju stāstiņu par Gunti BelÄ“viču, kāds mans un Gunta kopÄ“js draugs nopÅ«tās un teica: "Nu kāpÄ“c tu raksti par Gunti? Vai tu nevarÄ“tu labāk rakstÄ«t par smÄ“Ä·Ä“šanas kaitÄ«gumu?"

Es padomāju. Par smÄ“Ä·Ä“šanas kaitÄ«gumu es rakstu divdesmit piecus gadus, un daudz kas no uzrakstÄ«tā man jāpārraksta citā secÄ«bā, ja nevÄ“los lietot metodi copy-paste. Par Gunti BelÄ“viču es varu izrakstÄ«ties tikai šogad, kad viņš ir veselÄ«bas ministrs, nevis briežu gans. Turklāt Guntis BelÄ“vičs nekad man nav teicis: "LÅ«dzu, neraksti stāstiņu par mani," - kaut arÄ« viņam ir visas tiesÄ«bas mani aicināt pie sevis un izteikt priekšlikumu, par ko man rakstÄ«t, par ko - ne. Un droši vien es viņam paklausÄ«tu. Gluži tāpat kā toreiz, kad viņš apvainojās uz mani, ka esmu paudis savu viedokli par zāļu paralÄ“lo importu (kamÄ“r tas attiecas uz Eiropas SavienÄ«bu, man nav nekādu iebilžu, bet tiklÄ«dz - uz trešajām pasaules valstÄ«m - esmu pret, jo pārāk liels ir viltojumu risks) - Guntis vienkārši mani nebija pie sevis ataicinājis un savu pārliecÄ«bu (paralÄ“lais imports glābs pasauli vai vismaz Latvijas zāļu tirgu) izskaidrojis.

Un vispār - šajā rakstā taču nekas nav rakstÄ«ts ne par medÄ«bām Baltkrievijā, ne par kopÄ“jo biznesu ar Juri Savicki, ne par to - par kādu naudu un kādām metodÄ“m tika veidots aptieku un vairumtirdzniecÄ«bas bizness, ne par tiem, ko Guntis ir „apmetis", ne par vÄ“l dažām lasÄ«tāju interesÄ“jošÄm jomām.

* nepotisms (no latīņu nepos, nepotis) - ietekmÄ«gu laicÄ«go vai baznÄ«cas vietu, titulu un ienākumu nodošana radiniekiem, izmantojot ieņemamo amatu.

**  klientelisms - politiskā sistÄ“ma, kur indivÄ«di ir savstarpÄ“ji saistÄ«ti uz priekšrocÄ«bu un finanšu resursu apmaiņas pamata.

*** konkubināts (no latīņu concubo - klātgulÄ“šana) - legāla vÄ«rieša un sievietes kopdzÄ«ve, nestājoties laulÄ«bā un neveidojot Ä£imeni.

Novērtē šo rakstu:

0
0