Iesaki rakstu:

MÅ«sdienu sabiedrÄ«bā, kad dažādu grupu pretnostatÄ«šana tiek izmantota politiski motivÄ“tu procesu virzÄ«šanai, ir bÅ«tiski pievÄ“rst uzmanÄ«bu, kā šim nolÅ«kam tiek pakļauti mākslas izteiksmes lÄ«dzekļi. ŠobrÄ«d Latvijas kultÅ«rtelpā novÄ“rojami spilgti cenzÅ«ras procesi, ierobežojot mākslinieciskās brÄ«vÄ«bas izteiksmes formātus, kamdēļ Latvijas Mākslas akadÄ“mija kategoriski neatbalsta nomelnošanas kampaņu, kas vÄ“rsta pret tās asociÄ“to profesoru Kristianu Brekti.

Latvijas Mākslas akadēmija pārstāv viedokli, ka demokrātiskā sabiedrībā nevar tikt pieļauta mākslas un kultūras cenzūra un ir jāiestājas pret diskrimināciju seksuālās orientācijas, politisko, rases, tautības, dzimuma, vecuma, filozofisko vai reliģisko uzskatu, sociālās izcelsmes, mantiskā, ģimenes vai veselības stāvokļa dēļ.

Māksla un kultÅ«ra vienmÄ“r ir kalpojusi kā izdevÄ«gs instruments politisko spÄ“ku rokās, kamdēļ ir bÅ«tiski apzināties, ka tās cenzÄ“šana un ierobežošana noved pie autoritāru un totalitāru politisko režīmu iestāšanos pat visdemokrātiskākajā sabiedrÄ«bā.

AkadÄ“mija iestājas arÄ« par katra sava studenta un absolventa radošo praksi, kas nediskriminÄ“ vai necenzÄ“ lÄ«dzcilvÄ“kus un aicina ikvienu kultÅ«ras vides pārstāvi paust viedokli, lai aktualizÄ“tu cenzÅ«ras aspektus laikmetÄ«gās kultÅ«ras procesos.

Iestāšanās par vārda un mākslinieciskās brÄ«vÄ«bas bÅ«tiskiem jautājumiem ir ne tikai mākslas vides atbildÄ«ba, bet kopÄ«ga visdažādāko grupu virzÄ«ba, lai veicinātu iekļaujošas sabiedrÄ«bas izaugsmi.

* Rektors Kristaps Zariņš, prorektore Antra Priede, prorektors Andris VÄ«toliņš