Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Es citkārt domāju, kas tad ir mans noziegums pret valsti ar nosaukumu Latvija. Uzdošu jautājumus ikvienam, kurš mani apliek, nÄ«st utt. Sākšu apgrieztā secÄ«bā.

1. NepiedalÄ«jos Saeimas sÄ“dÄ“s, no kurām esmu izslÄ“gts? Mani neviens neaizstāvÄ“ja no tiem, kas pārmet, ka neesmu bijis Saeimā, no kuras mani izslÄ“dza. PatiesÄ«bā tikai dalbajobi to nespÄ“j saprast. Bet par to nav jāienÄ«st mani, ka esi dalbajobs un nesaproti, ka esmu izslÄ“gts no Saeimas. Neapvainojieties – tie d., tas nav ļauni, bet ar humoru.

2. Aizvedu bÄ“rnus, lai viņiem bÅ«tu laba izglÄ«tÄ«ba un drošÄ«ba. Jo Latvijā viņi ir apdraudÄ“ti gan fiziski, gan viņu nākotne, pateicoties iznÄ«cÄ«bai, ko nes Kariņa Levita RinkÄ“viča režīms. (JÅ«s neredzat to arvien pieaugušo tukšumu Latvijā? Es redzu, jo daudzi citi vecāki rÄ«kojas tieši tāpat.) Cik atminos, neviens no aplicÄ“jiem nekad nav bijis blakus, kad maniem sīčiem ir temperatÅ«ra vai vajag nopirkt jebko, Ä“st, drÄ“bes utt. Ja maniem bÄ“rniem kas notiktu, internets pusi dienu pašausminātos un aizmirstu. Es iegÅ«tu pusi dienas fake lÄ«dzi jušanu, ja apdraudÄ“tu savus bÄ“rnus. Man kā tÄ“vam ar to ir par maz. Bet tas nav noziegums, par ko mani ienÄ«st vai nolikt.

3. Es kā politiÄ·is esmu atklājis entās shÄ“mas, ieskaitot Kariņa Skolas ielu 2, vienmÄ“r esmu balsojis par tautu, rÄ«kojis protesta akcijas, kas ir normāla demokrātiskas valsts sastāvdaļa. Kas ir mans noziegums kā politiÄ·im? Tādu nemaz nevar bÅ«t, jo ne sekundi neesmu bijis vara. Tātad mani ienÄ«st vai nu propagandas upuri, vai tie, kuri šo propagandu rada. Bet normālam cilvÄ“kam taču ir skaidrs, ka politiÄ·is Gobzems vainÄ«gs ir tikai pie tā, ka ir Ä«sts.

4. Kāds ir mans noziegums, esot advokātam pirms tam? Esmu man nepazÄ«stamiem cilvÄ“kiem panācis kopskaitā miljonus kompensācijas. Valsts vÄ“sturÄ“ lielākās. Turklāt uz sava laika un savas naudas rÄ“Ä·ina. Tas ir noziegums? Vai noziegums ir desmitiem, desmitiem tÅ«kstoši, ko kā fiziska persona esmu samaksājis nodokļos, nevis kā Kariņa sieva Skolas ielā 2 smuki caur ofšoru darÄ«jumiem. JÅ«s jau saprotat.

5. Kas ir mans noziegums? Ka es neciešu katru dienu? Vai ka neglābju? Ko man ir pienākums glābt? Šodien saņēmu kārtÄ“jos 5 tÅ«kstošus sodos tikai par to, ka man uzvārds ir Gobzems, neatminos, ka kaut viens bÅ«tu glābis mani no tiem. Neviens no tiem, kurš šeit ierakstÄ«s naida vai aizskarošu komentāru, nekad nav man palÄ«dzÄ“jis vai izdarÄ«jis vairāk. Bet kas ir mans noziegums, ka mani jānÄ«st? Tā arÄ« nesapratu.

6. VarbÅ«t tā ir skaudÄ«ba? Vienkārši skaudÄ«ba? Tikai par to, ka neesmu, nabadziņš, salÅ«zis. Ka dzÄ«voju tālāk? Ka joprojām runāju tieši. Un, starp citu, ja JÅ«s domājat, ka Raivis Dzintars JÅ«s glābs ar pliku torsu un Abreni uz tā, tad es to apšaubu. Jo nekad JÅ«s lÄ«dz šim nav glābis, latviešu skaits Raivja valdÄ«šanas laikā ir samazinājies visvairāk. Tāpat kā VienotÄ«bas. Bet nu Jums jau pateica priekšÄ, ko mÄ«lÄ“t un ko ienÄ«st. Un arÄ« par ko.

Nobeidzot. Atceros, ka pirmajās kara dienās ieliku paziņojumu, ka esmu gatavs uzņemt ukraiņu ģimeni. Ārprāts, kas sākās tviterī. Kā es tā varot. Kāds nelietis esmu. Nolēmu turpmāk par to klusēt un darīt klusējot to, kas jādara, jo tikai tviteris taču var rādīt, kas ir pareizie un kā ir pareizi. Ietīties karogos. Un sist sev uz pleca.

TomÄ“r post scriptum. Ir sajÅ«ta, ka tev jāizpilda zināms rituāls, lai iekļautos pareizajā sabiedrÄ«bā. Rituāla pirmā daļa ir publiska bļaušana par naidnieku, tad nākamā ir pierādÄ«šana, ka esi lielākais patriots, un tad secÄ«gi ir ieņemt “pragmatisku” pareizo runāšanu. Nevis taisnÄ«bu, nevis patiesÄ«bu, bet galvenais - lai bÅ«tu tāds nomierinošs tembrs, kad pasaki pilnÄ«gu sviestu. PiemÄ“ram, kā Raivis Dz., ka ir padarÄ«jis lielu darbu - uzrakstÄ«jis pieteikumu zemessardzei un piezvanÄ«jis MÅ«rniecei. KārtÄ«gi nostrādājās, vajag atvaļinājumu. Es ironizÄ“ju.

Ziniet. Mani ienÄ«st, jo esmu brÄ«vs cilvÄ“ks. Tikai par to. Pamatā ienÄ«st tie, kurus apdraudu. Vai nebrÄ«vie. Bet šis raksts nav par mani, tas ir par jebkuru saprātÄ«gi domājošu cilvÄ“ku. Jebkurš saprātÄ«gi domājošais klusÄ«bā domā man lÄ«dzÄ«gi. Pat, ja visam nepiekrÄ«t.

Un vÄ“l tomÄ“r. Jā, karš ir nežēlÄ«gs. Kara blakne ir iespÄ“ja tikt izvarotam, nogalinātam. Tas ir vājprātÄ«gi šausmÄ«gi. Buča, Groznija, Srebreņica, Alepo, napalms Vjetnamas džungļos, un tad es skatos uz Gaja JÅ«lija CÄ“zara statuju un domāju - tas nekad nebeigsies, jo nekad nav beidzies. Paies laiks un dzÄ«vos tālāk. Šoreiz tikai tas tuvums. Un tā tuvuma sakarā es ļoti vÄ“los uzsvÄ“rt, ka no malas izskatās, ka mÅ«s rauj iekšÄ. Naida un savstarpÄ“jas sašÄ·eltÄ«bas apjoms valstÄ« ir ārprātÄ«gs. Tas ir galvenais iemesls, kas apdraud valsts nākotni. NespÄ“t pārstāt nÄ«st.

MÄ“s objektÄ«vi dzÄ«vosim paralÄ“lās vidÄ“s. Un mums ir jāiemācās dzÄ«vot paralÄ“lās vidÄ“s. Kā somiem. Bez patosa. MÄ“s lepojamies ar savu valsti un savu nāciju, bet mÄ“s netaisām šovu. Ä€rpolitiski pareizi bÅ«tu - mÄ“s piegādājam ieročus ukraiņiem un atbalstam ukraiņu bÄ“gļus bez skaļiem paziņojumiem. Tad ilgtermiņā mÅ«su vārdam bÅ«s lielāka nozÄ«me. Tagad tajā vietā, lai risinātu svarÄ«gus valsts iekšpolitikas jautājumus, visi ir metušies atzÄ«mÄ“ties valsts ārpolitikas frontÄ“. Tas ir pretÄ“ji valsts interesÄ“m un pretÄ“ji tam, ko patiesi vajadzÄ“tu darÄ«t, lai mÄ“s bÅ«tu stipri kā nācija attiecÄ«bās ar totalitāro kaimiņu.

MÄ“s it kā zinām savu vÄ“sturi, bet neņemam vÄ“rā tās kļūdas, nepieļaujot kuras, varÄ“ja novÄ“rst traģēdiju vÄ“sturÄ“. Turklāt stipri kā nācija varam bÅ«t tikai tad, ja esam vienoti, un mÅ«su tautsaimniecÄ«ba spÄ“j nodrošināt atbilstošu dzÄ«ves lÄ«meni iekšpolitiski. Nekas pagaidām no tā nav. MÅ«su politiÄ·u ņemšanās ar ārpolitikas bļaustÄ«šanos ir nožēlojama. Paskatieties uz somiem.

MÅ«su vara - RinkÄ“vičs, Kariņš, Pabriks un Co. - dara visu pretÄ“ji Latvijas interesÄ“m. Jautājums - uzdevums vai pašu stulbums? Es ne par robežu. Par visu kopā. Neviena nopietna NATO valsts tā nedara kā RinkÄ“vičs un Pabriks. PavÄ“rojiet! MÄ“s dodam rindu iemeslu agresijai. RespektÄ«vi, sākam šo procesu. Te mainÄ«sies politiskā kārtÄ«ba, tā turpinot. Latviju acÄ«mredzami grūž bezdibenÄ«! Un kaut to saprastu vairākums pÄ“c iespÄ“jas drÄ«zāk! Tās ir tikai manas personÄ«gas pārdomas, un tās ilgtermiņā atkal bÅ«s pareizas, kā lielākoties vienmÄ“r ir bijis.

Un vienlaikus. GribÄ“tu aicināt saglabāt vÄ“su prātu. Karš ir sliktākais, kas var notikt cilvÄ“ku pasaulÄ“, taču pat 21. gs. faktiski nav nevienas dienas, kad kaut kur nekarotu un nenogalinātu cilvÄ“kus. Kopš gadsimta sākuma katru gadu karos iet bojā ap 55 tÅ«kstošiem cilvÄ“ku. Viņu nāve ir drausmÄ«ga un bezjÄ“dzÄ«ga, taču tas notiek.

Kopš 2. pasaules kara pirmoreiz karš ir pienācis mums tik tuvu, un tas ir briesmÄ«gi. Karam nav attaisnojuma no morāles viedokļa, taču vienai absolÅ«ti mazai daļai cilvÄ“ku tas ir bizness un iespÄ“ja mainÄ«t varas samÄ“ru kādā reÄ£ionā vai pat planetārā mÄ“rogā. TāpÄ“c kari arÄ« tiek organizÄ“ti.

Lai karu varÄ“tu organizÄ“t, ir jārada naids, neapturams naids starp pusÄ“m, kuras tiek gatavotas karam. PÄ“c tam tas ir jāuztur. Tas ir informatÄ«vā kara uzdevums. InformatÄ«vais karš sākas krietni pirms "karstā" kara. Pie mÅ«sdienu iespÄ“jām nav iespÄ“jams atšÄ·irt feiku no fakta. Visām šÄ«m bildÄ“m un video ir tikai viens uzdevums - radÄ«t un uzturÄ“t naidu. TāpÄ“c pÄ“c iespÄ“jas es personÄ«gi cenšos neskatÄ«ties šÄ«s šausmas, jo karš nobriest mÅ«su prātos.

Mums svarÄ«gākais šodien ir nepieļaut karu savā zemÄ“. Neko daudz mÄ“s tur gan izdarÄ«t nevaram, taču vienu varam gan. Vismaz censties nešÄ·elt sabiedrÄ«bu. NenostādÄ«t vienu cilvÄ“ku pret otru, kultÅ«ru, valodu pret citu. Pārdomāt katru soli šajā laukā. Vai mÄ“s ar to palielinām vai samazinām kara draudus. Vai papildu uzbraukumi vieniem vai otriem Latvijā, kas ir svarÄ«gi šiem vieniem vai otriem, palielina vai samazina kara draudus? Nevajag radÄ«t casus belli situācijas.

Slikts miers ir simtreiz labāks par karu. Slikts miers ir simtreiz labāks par karu. Un trešo reizi - slikts miers ir simtreiz labāks par karu. Pašreiz mums nekas it kā nedraud, jo esam Nato, taču viena provokācija vai vÄ“sturÄ“ kārtÄ“jā dunču nakts var visu izmainÄ«t vienā dienā. Es jÅ«tu stipru naidu sabiedrÄ«bā, spriedzi, kādu nekad neesmu manÄ«jis. Tas mani biedÄ“. Naids, ko lasu soctÄ«klos. Naids, kas tiek pausts visur.

Es redzu, ka ar lielu varbÅ«tÄ«bu šogad bÅ«tiski pasliktināsies ekonomiskā situācija. Pieaugs nabadzÄ«ba un cilvÄ“ku bailes par savas labklājÄ«bas nākotni. Tiks meklÄ“ti vainÄ«gie. Kariņš taču neizies tautas priekšÄ un neteiks, ka ir vainÄ«gs, VainÄ«gais bÅ«s Putins, nevis Kariņš. To mÄ“s redzam jau pÄ“c Vācijas un dažu citu valstu piemÄ“ra. Eiropas ekonomiku, ļoti iespÄ“jams, sagaida drÅ«ms periods, ko apzÄ«mÄ“ ar jÄ“dzienu „stagflācija”, turklāt iespÄ“jams, ka pat vairāku gadu garumā.

Eiropa nav vienota, un visdrÄ«zāk, ka izeju no krÄ«zes katra valsts meklÄ“s atsevišÄ·i. ArÄ« mums nebÅ«s citu iespÄ“ju, kā tikai pašiem parÅ«pÄ“ties par savu labklājÄ«bu. PrecÄ«zāk sakot - pielikt visas pÅ«les, lai kritums bÅ«tu pÄ“c iespÄ“jas mazāks. Stāvoklis ir ārkārtÄ«gi nopietns. Naida katls jau vārās. Ja nesamazināsim malkas padevi, tvaiks nonesÄ«s vāku un "labvēļi" mÅ«s iemetÄ«s kara gaļas mašÄ«nā. Es to negribu. Un ļoti ceru, ka JÅ«s arÄ« ne.

Es citkārt domāju par propagandu. ŠobrÄ«d tas ir tik aktuāls temats. Ir pietiekami daudzi, kuri uzskata, ka propaganda skar tikai “tos tur, neizglÄ«totos, kaut kur citur, nu tajos laukos vai tajā valstÄ«”. Bet patiesÄ«bā propaganda nereti (es teiktu, gandrÄ«z vienmÄ“r) skar šÄ·ietami (vismaz viņiem pašiem tā liekas) saprātÄ«gus ļaudis.

Piemēram, propaganda, ka politiķis Gobzems ir slikts. Kas par to liecina? Es rūpējos par saviem bērniem un ģimeni. Tas ir slikti? Vai - es mīlu dzīvniekus, man ir suņi un kaķis. Tas ir slikti? Es lasu grāmatas. Tas ir slikti? Esmu atteicies savulaik no savas profesijas, lai ziedotu savu laiku cilvēkiem, kam man nav pienākuma neko ziedot. Varbūt tas ir slikti? Es esmu strādīgs, sirsnīgs, man strādā galva, nedzeru, nesmēķēju, sportoju.

Un tad ir virkne ļaužu, kuri mani nepazÄ«st, bet lej žulti. Tā žults ir analoga tai, ko lej ikviens propagandas upuris. Jo neadekvāta, ne ar ko nepamatota. Sevi nosaucu tikai par piemÄ“ru, bet gribu, lai saprotat - propaganda nav tikai Krievijā. Tā ir visur. Un daudzi jo Jums ir tās upuri. Propaganda ir manipulācijas lÄ«dzeklis un pÄ“dÄ“jos gados Ä«paši nežēlÄ«gi izmantots. IedzÄ«t bailes, naidu, radÄ«t agresiju, depresiju, izmisumu. Propaganda reti kad propagandÄ“ labo. Tai ir cits uzdevums - pakļaut.

Pārpublicēts no Facebook

Novērtē šo rakstu:

0
0