Man patÄ«k modernÄs Žannas d’Arkas
Artis Kampars · 28.09.2019. · Komentāri (0)NebÅ«šu oriÄ£inÄls. GrÄ“ta TÅ«nberga ir zvaigzne, par viņu un ap viņu izsakÄs ikviens, kuram nav slinkums un kuram ir iespÄ“jas izteikties, neraugoties uz sasniedzamÄs auditorijas mÄ“rogu. PrecÄ«zÄk gan, ka man daudz svarÄ«gÄka par uzlecošÄs sabiedriski politiskÄs megazvaigznes personas, kampaņas finansiÄlo atbalstÄ«tÄju vai pat visÄ šajÄ procesÄ iesasitÄ«to pušu interešu apspriešanu bÅ«tu saprast iespÄ“jamÄs konsekvences nedaudz dziļÄk par jÅ«smÄ«giem virsrakstiem vai primitÄ«viem uzbraucieniem.
Lai bÅ«tu skaidrs. Es pilnÄ«bÄ atbalstu ar GrÄ“tas palÄ«dzÄ«bu jaunos publicitÄtes augstumos pacelto nebÅ«t ne vakar radušos trauksmi par pasaules ekoloÄ£iskÄ lÄ«dzsvara pasliktinÄšanos, ienÄ«stu planÄ“tas arvien pieaugošo piedrazošanu un atsakos saprast to vieglprÄtÄ«bu un paviršÄ«bu, ar kÄdu šÄ« tÄ“ma tiek uztverta gan pasaules politiskÄs elites kabinetos, gan sociÄlo tÄ«klu diskutÄ“tÄju pulciņos. Man patÄ«k drosmÄ«gi jaunas paaudzes politiÄ·i, kuri spÄ“j iedegties un paust savu pÄrliecÄ«bu, neatstÄjot nevienu vienaldzÄ«gu. ModernÄs Žannas d’Arkas, kuras ar ticÄ«bu un pÄrliecÄ«bu spÄ“j apgriezt esošo lietu kÄrtÄ«bu ar kÄjÄm gaisÄ un ļaut noticÄ“t brÄ«numam.
Es sliecos ticÄ“t tiem zinÄtniekiem, kuri liek galdÄ pierÄdÄ«jumus un ceļ trauksmi par pieaugošo klimata problÄ“mu, tÄpat kÄ joprojÄm ticu savu acu priekšÄ notiekošajam un veselajam saprÄtam. Ä»oti labi zinot, ka pasaulÄ“ klimats mainÄ«jies nepÄrtraukti un tas pavisam noteikti turpinÄs to darÄ«t dabÄ«gu ekoloÄ£isku ciklu rezultÄtÄ arÄ« turpmÄk. Un man ir vienalga, vai šo kampaņu finansiÄli atbalsta Soross, „žīdi-masoni” vai Zviedrijas valdÄ«ba savÄs merkantilajÄs interesÄ“s.
Es neticu, ka pastÄv kÄds pie vesela saprÄta esošs cilvÄ“ks, kurš vÄ“lÄ“tos saviem bÄ“rniem atstÄt piegÄnÄ«tu planÄ“tu, mÄju vai pilsÄ“tu. TomÄ“r aiz visiem šiem vÄrdiem man svarÄ«gÄkais bÅ«tu saprast, kas tieši bÅ«tu darÄms, lai GrÄ“tas nozagtÄ bÄ“rnÄ«ba un sapņi tiktu atgriezti.
Gaisa piesÄrņojums ar izmešiem un vides piedrazošana ar plastmasas atkritumiem ir redzamÄkÄ un objektÄ«vi nozÄ«mÄ«gÄkÄ problÄ“mas daļa. Divas trešdaļas no pasaulÄ“ radÄ«tajÄm izplÅ«des gÄzÄ“m rodas no elektrÄ«bas/siltuma ražošanas un transportÄ, izmantojot fosilo kurinÄmo. LielÄkÄs izmešu radÄ«tÄjas ir Ķīna, ASV, Indija, Krievija.
KÄ, palielinoties labklÄjÄ«bai un secÄ«gi arÄ« enerÄ£ijas patÄ“riņam, piespiest valstis/cilvÄ“kus, kur vÄ“l pavisam nesen elektrÄ«ba bija pieejama atsevišÄ·Äs diennakts stundÄs, pÄriet atpakaļ pie skalu gaismas? KÄ motivÄ“t konkrÄ“tas Ä£imenes pÄrapdzÄ«votajÄ Ä¶Ä«nÄ vai IndijÄ atteikties no siltuma nedaudz uzlabotajos mÄjokļos, pamatojot to ar globÄlas katastrofas draudiem nÄkotnÄ“?
Varam aizliegt 90% pasaules auto Ä«pašnieku lietot savus pirmos dÅ«mojošos labklÄjÄ«bas simbolus, bet kas nÄks to vietÄ ? LielÄkais un straujÄk augošais elektroauto tirgus ir Ķīna, kurÄ tie tiks uzlÄdÄ“ti ar elektrÄ«bu, kura saražota no tÄm pašÄm oglÄ“m? Un planÄ“tas iztukšošanÄ auto bateriju ražošanas vajadzÄ«bÄm no naftas pÄrslÄ“gsimies uz kobaltu, litiju un niÄ·eli? PÄ“c ekoloÄ£iskÄ braucamrÄ«ka mūža beigÄm, kur izdomÄsim noglabÄt lielos izstrÄdÄtos enerÄ£ijas avotus, ja šobrÄ«d litija-jona pirkstiņu savÄkšana ir problÄ“ma pat attÄ«stÄ«tajÄ pasaulÄ“?
Ar plastmasas atkritumiem lietas izskatÄs cerÄ«gÄk. ZinÄms, ka 90% no pasaules okeÄnÄ ieskalotÄs pudeļu/maisiņu masas tur nonÄk vienlaikus ar lielo Ä€zijas un Ä€frikas upju tecÄ“jumu. Vienlaikus milzÄ«gs daudzums arÄ« civilizÄ“tÄs pasaules, galvenokÄrt ASV, atkritumu paklusÄm tiek pÄrvietoti uz attÄ«stÄ«bas valstÄ«m, un to tÄlÄkais ceļš ir miglÄ tÄ«ts. KÄ cilvÄ“ki NigÄ“rijÄ, IndijÄ vai IndonÄ“zijÄ lai tiek pie mums tik pašsaprotamÄ dzeramÄ Å«dens, nemaksÄjot vairÄk? KÄ lai iznÄ«dÄ“ cilvÄ“ku vÄ“lmi pelnÄ«t cerÄ«bÄ uz labklÄjÄ«bu sev un savai Ä£imenei, aizmirstot par okeÄna ekosistÄ“mas nopietnajÄm problÄ“mÄm?
Man nav atbildes uz šiem jautÄjumiem. Lai gan tie pavisam noteikti ir atrodami, ja enerÄ£ija tiktu veltÄ«ta risinÄjumu meklÄ“šanai, nevis matu skaldÄ«šanai sociÄlajos tÄ«klos vai spalvu spodrinÄšanai ar pašiem vien zinÄmu pamatojumu. Viens gan ir skaidrs – visa notiekošÄ pamatÄ ir pirms diviem gadsimtiem rietumu pasaules uzsÄktÄ industriÄlÄ revolÅ«cija, kura neapšaubÄmi novedusi pasaules iedzÄ«votÄjus pie labklÄjÄ«bas lÄ«meņa pieauguma. GalvenokÄrt uz dabas izmantošanas rÄ“Ä·ina, koloniju iztukšošanas un resursu pÄrdales par labu industrializÄcijas ieviesÄ“jiem. Bet diemžēl ne visur vienlÄ«dzÄ«gi.
Ir acÄ«mredzami, ka pienÄcis laiks par to maksÄt, nevis uzstÄdÄ«t jaunus noteikumus tiem miljardiem, kuri joprojÄm tiecas pÄ“c tÄ«ra Å«dens, siltuma mÄjÄs un nedaudz benzÄ«na vecajam tuk-tukam. Ja GrÄ“tas TÅ«nbergas parÄdÄ«šanÄs uz globÄlÄs skatuves to panÄks, tad viss cits tiks aizmirsts, un Žanna d’Arka noliks savu zobenu pie jaunÄs zviedrietes kÄjÄm.