Iesaki rakstu:

Policijas pārstāvis TV ziņās gan teica, ka varbÅ«t tas nebija noziedzÄ«gs nodarÄ«jums. Lai izmeklÄ“šanai sekmÄ“jas noskaidrot patiesÄ«bu, taču man šobrÄ«d, no malas raugoties, uzbrukums šÄ·iet ticamākais izskaidrojums. Tāpat kā vairums cilvÄ“ku es šobrÄ«d par to domāju un runāju kā par noziegumu.

Taču ko gan te var pasacÄ«t? BÄ“das par sāpÄ“m, par ievainotajiem Ä·ermeņiem un dvÄ“selÄ“m, par visu, kas viņu dzÄ«vÄ“ bÅ«tu varÄ“jis bÅ«t, bet nepiepildÄ«sies zemiska uzbrukuma dēļ. Baismas par to, ka cilvÄ“ks spÄ“j aizdedzināt domājošu un jÅ«tošu dzÄ«vu bÅ«tni, ko Dievs radÄ«ja sev lÄ«dzÄ«gu un vecāku mÄ«lestÄ«ba laida pasaulÄ“. Šajā tumsā iespÄ«d tikai prieka stars par to, ka cilvÄ“kā spÄ“j mājot arÄ« pašaizliedzÄ«ga draudzÄ«ba, kura liek riskÄ“t ar sevi, lai izglābtu draugu. Tā izpaužas Ä«sta vÄ«rišÄ·Ä«ba.

Ja šis bija uzbrukums, tad nepietiek to vienkārši pieņemt zināšanai. Te jālieto dvÄ“seles iejÅ«tas un iztÄ“les spÄ“ja. No sāpju iztÄ“lošanās droši vien pat nav iespÄ“jams izvairÄ«ties. Lai arÄ« katra iztÄ“le te bÅ«s vārga Ä«stenÄ«bas atblāzma, tā ļaus skaidrāk apjaust tāda nozieguma baisumu un, ja uzdrÄ«kstamies kaut ko teikt par notikušo, tad runāt patiesi, nevis signalizÄ“jot savus tikumus.

Neierastāk, taču svarÄ«gāk ir sevi iztÄ“loties uzbrucÄ“ja vietā. IelÅ«koties sevÄ« pietiekami dziļi un vÄ“rÄ«gi, lai ieraudzÄ«tu, kas man pašam spÄ“tu likt tā rÄ«koties? Un neteiksim uzreiz – nemūžam! UzbrucÄ“js ir cilvÄ“ks un to spÄ“ja. Es esmu cilvÄ“ks, tātad acÄ«mredzot arÄ« spÄ“ju. Karls Jungs teica, ka ik cilvÄ“kā ir Ä“na, kuras saknes sniedzas lÄ«dz pašai ellei.

Kas MANĪ modina niknumu un vÄ“lmi nodarÄ«t sāpes, kaut tikai iedomās? Viss parasti sākas ar domu. Ir svarÄ«gi ieraudzÄ«t briesmoni sevÄ«, lai saprastu, cik nopietni pie sevis jāstrādā, lai tas zaudÄ“tu spÄ“ku, un cik modri jāpieskata savi impulsi. Ja noziegums pret Normundu mÅ«s uz to iedvesmos, tad viņa ciešanas sabiedrÄ«bu darÄ«s labāku. Tad mÅ«su vidÅ« bÅ«s izpaudusies viņa lÄ«dzÄ«ba Kristum, par kuru pravietes Jesaja rakstÄ«ja: "Viņa brÅ«cÄ“s mÄ“s topam dziedināti." Tas bÅ«tu labākais, ko varam darÄ«t.

Viena no versijām pieļauj, ka uzbrucÄ“ju motivÄ“ja upura homoseksualitāte. Ja tā ir taisnÄ«ba, tad šeit sastopamies ar homofobiju tās Ä«stajā veidolā. Te nevar aizbildināties ar iestāšanos par vÄ“rtÄ«bām, jo tas bija uzbrukums visām kristÄ«gajām un cilvÄ“ciskajām vÄ“rtÄ«bām. Ar tikumÄ«bu tam nav nekā kopÄ«ga. Tam nav nekāda attaisnojuma.

Feisbukā lasÄ«ju dažus ticÄ«bas biedru ierakstus, ka tie, kas to izdarÄ«ja, nevar bÅ«t Ä«sti kristieši. Es ļoti ceru, ka tā. TomÄ“r nepievilsimies. MÄ“s, kristieši, esam cilvÄ“ki tāpat kā visi – ar savu Ä“nu un tās saknÄ“m. AtcerÄ“simies kaunpilno dienu, kad kristieši, kuri taču sevi turÄ“ja par SvÄ“tā Gara svaidÄ«tiem, meta savus mÄ“slus uz cilvÄ“kiem, par kuriem Kristus atdeva savu dzÄ«vÄ«bu.

Tie notraipÄ«ja viņu drÄ“bes, taču daudz vairāk mÅ«s pašus. It kā mÄ“s tos bÅ«tu iemetuši mÅ«su Kunga sejā. "Visu, ko jÅ«s esat darÄ«juši vienam no šiem maniem vismazākajiem brāļiem, jÅ«s esat man darÄ«juši." Tā bija tā diena, kad es kaunÄ“jos sevi saukt par kristieti. Nedod Dievs vÄ“l kādreiz to piedzÄ«vot! Nedodiet vietu velnam – apustulis brÄ«dina kristÄ«go draudzi. Vispirms savā apziņā nedodiet.

Jā, baznÄ«cai ir jāiestājas par patiesÄ«bu. Taču apustulis Pāvils tam dod skaidrus noteikumus: "Pieaugsim KristÅ«, apliecinādami patiesÄ«bu mÄ«lestÄ«bā!" MÄ«lÄ“t, pirmkārt, nozÄ«mÄ“ vÄ“lÄ“t otram labu. Nav iespÄ“jams vÄ“lÄ“t kādam labu, viņu sadedzinot vai izvārtot mÄ“slos – burtiskā vai pārnestā nozÄ«mÄ“.

Kad Kristus mācekļi dusmās gribÄ“ja piesaukt uguni no debesÄ«m pār kāda ciema iedzÄ«votāiem, viņš tos apsauca: "Vai jÅ«s nezināt, kādam garam jÅ«s piederat? CilvÄ“ka DÄ“ls nav nācis dvÄ“seles nomaitāt, bet pestÄ«t." Šos vārdus vajadzÄ“tu ierāmÄ“t un nolikt pie sava datora, kad kaut ko rakstām sociālajos tÄ«klos. Kristus evaņģēlija vārds, ienākot mÅ«sos, izspiež velnu no apziņas un apklusina briesmoni dzÄ«lÄ“s. Atgādināsim to sev pÄ“c iespÄ“jas biežāk.

Normundam vispirms izdzÄ«vot. Abiem ar Arti atveseļoties. Lai Dievs viņiem palÄ«dz kā savulaik Jāzepam, kuru brāļi iemeta bedrÄ“ nomirt, bet viņš piecÄ“lās no tās stiprāks un labāks, lai daudziem nestu svÄ“tÄ«bu.