Iesaki rakstu:

Skaitļi. PÄ“c presÄ“ izskanÄ“jušÄs informācijas: ar Dogo tiek baroti aptuveni 40% Latvijas suņu, netiek baroti - 60%; starp saslimušajiem ar Dogo baroti 94%, netiek baroti - 6%.

Proporcijas. Ja saslimušie suņi ir x procenti no visiem Latvijas suņiem, tad: starp suņiem, ko baro ar Dogo, saslimušo ir 94*x/40 = 2,35*x procenti; starp suņiem, ko nebaro ar Dogo, saslimušo ir 6*x/60 = 0,1*x procenti.

Suņa iespēja saslimt ar barības vada dilatāciju/megoesophagus, ēdot Dogo, pieaug 23,5 reizes.

IespÄ“jams, vÄ“l vairāk - profesore Ilze MatÄ«se-Van Houtan, kas vadÄ«ja pÄ“tÄ«jumu par suņu saslimšanu, intervijā saka, ka slimÄ«ba ir saistÄ«ta nevis vienkārši ar Dogo barÄ«bu, bet konkrÄ“tu tās paveidu. Ja tā, tad 23,5 reižu vietā ir 50, 100 vai 200 reizes - atkarÄ«bā no tā, cik populārs ir šis konkrÄ“tais Dogo paveids.

Kā pasniedzÄ“js, kurš vairākkārt mācÄ«jis varbÅ«tÄ«bu teoriju, es ļoti labi apzinos principu "korelācija nenozÄ«mÄ“ cÄ“loņsakarÄ«bu". Daži piemÄ“ri.

1. Easyjet lidmašÄ«nas nokavÄ“jas 12,3% no visiem reisiem. Lufthansa nokavÄ“jas 12,9% gadÄ«jumu. Vai tas nozÄ«mÄ“, ka Lufthansas darbinieki ir mazāk punktuāli? Ne obligāti. VarbÅ«t Lufthansa vienkārši vairāk lido no pārslogotām lidostām, un tāpÄ“c viņu lidojumi kavÄ“jas.

2. Ja slimnīcā A pacienti nomirst par 10% biežāk nekā slimnīcā B, vai tas nozīmē, ka tur strādā slikti ārsti. Nē, varbūt slimnīcai A ir ļoti labi ārsti, bet pie viņiem ved pacientus ļoti smagā stāvoklī, kurus grūti glābt.

VispārÄ«gi: katru reizi, kad es dzirdu "produkts X samazina JÅ«su iespÄ“jas saslimt ar Y par tik un tik %", man kā matemātiÄ·im galvā noskan jautājums. TiešÄm samazina? Vai varbÅ«t vienkārši produktu X pÄ“rk tie cilvÄ“ki, kas vairāk rÅ«pÄ“jas par savu veselÄ«bu un tāpÄ“c slimo mazāk neatkarÄ«gi no tā, vai viņi lieto šo produktu vai nÄ“?

Šis ir tas, par ko savā Delfu versijā raksta BIOR institÅ«ta vadÄ«tājs Aivars BÄ“rziņš, lietojot zinātniskus terminus "confounding factor" un "proxy".

Vai tas attiecas uz Dogo gadÄ«jumu? Blakusfaktori bieži izskaidro situācijas, kad saslimstÄ«ba atšÄ·iras par 10% vai 20%.

"Nezināmais faktors", kas ir tik cieši saistÄ«ts ar Dogo suņu barÄ«bu, ka palielina saslimšanas risku 23 reizes (vai 50 vai 100 reizes) un nav pati Dogo suņu barÄ«ba? GalÄ«gi neizklausās ticami.

Otra iespÄ“jamā problÄ“ma ar Dogo pÄ“tÄ«jumu, uz ko norāda Ksenija Andrijanovahttps://www.facebook.com/ksenija.andrijanova/posts/1022173211197789: rezultāti nav statistiski apstrādāti, iespÄ“jamas pašizlases problÄ“mas. Jā, problÄ“mas ar statistiku ir iespÄ“jamas. Bet, lai radÄ«tu 23 reižu (vai 50 vai 100 reižu) atšÄ·irÄ«bu, tur ir jābÅ«t nevis vienkārši problÄ“mām ar statistiku, bet mega-mega-problÄ“mām.

Vienā rindkopā: kaitÄ«gas vielas Dogo barÄ«bā pagaidām atrastas nav. Bet 23 reižu atšÄ·irÄ«ba ir ļoti nopietns netiešs pierādÄ«jums, ka ar šo barÄ«bu varÄ“tu bÅ«t problÄ“mas. Un tas, ka var eksistÄ“t "nezināmie faktori", te nav adekvāts pretarguments. Ja man bÅ«tu suns - nepirktu Dogo.

Pārpublicēts no Facebook