Menu
Pilnā versija

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Egils Levits, valsts prezidents · 29.06.2020. · Komentāri (0)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

MÅ«su valsts himnā centrālais jÄ“dziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme – toreiz vÄ“l ne valsts. Ne vairs Kurzeme, ne vairs Vidzeme, ne vairs Latgale, bet gan Latvija. Latvija kā viena noteikta daļa no pasaules. Latvija, kas atrodama pasaules kartÄ“.

Šajā jaunajā jÄ“dzienā – Latvija – jau no paša sākuma slÄ“pās milzÄ«gs spÄ“ks. Nezinu, vai šo spÄ“ku un tā konsekvences jau apjauta tās vārdu autors un dziesmas izpildÄ«tāji, taču šajā jÄ“dzienā ielikto revolucionāro iedÄ«gli jau uzreiz (un trāpÄ«gi!) saskatÄ«ja represÄ«vais cara režīms, aizliedzot dziesmā lietot vārdu “Latvija”, kas bija jāaizstāj ar vārdu “Baltija”.

MÅ«su dārgā tÄ“vija – šeit vispirms parādās jÄ“dziens “mÄ“s”. Kas ir šie “mÄ“s”? Tas ir pateikts himnas otrajā pantā – tās ir “latvju meitas”, un tie ir “latvju dÄ“li”. Aina, ko mÄ“s redzam šajā rindkopā, ir dziesmas un dejas – tā ir poÄ“tiska norāde uz valodu un kultÅ«ru, skaistuma izjÅ«tu, kas šos jaunos cilvÄ“kus raksturo un vieno tieši kā “latvjus”. Tātad “latvji” jeb latvieši ir valodas un kultÅ«ras kopÄ«ba. VÄ“lāk mÄ“s teiksim – kultÅ«rnācija.

Un šiem latvju dÄ“liem, latvju meitām jeb latviešiem Latvija ir viņu tÄ“vija. Tātad Latvija latviešiem ir Ä«paša zeme, Ä«paša vieta uz pasaules. Tā ir viņu tÄ“vija, tātad zeme, kas latviešiem pieder, ar ko latvieši ir saistÄ«ti. Un, ja tā ir latviešu zeme, ar ko viņi ir saistÄ«ti, tad viņi par to arÄ« ir atbildÄ«gi. Latvija ir latviešu pasaules centrs – vienalga, kur viņi atrastos.

Laid mums tur laimÄ“ diet. Tā ir laime bÅ«t pašiem. MÄ“s vÄ“lamies sev brÄ«vÄ«bu, lai mÄ“s mÅ«su tÄ“vijā – Latvijā – varÄ“tu “laimÄ“ diet”, tātad bÅ«t paši, dzÄ«vot bez ārÄ“jas iejaukšanās, bez ārÄ“ja spiediena. MÄ“s vÄ“lamies pašnoteikties.

Citu valstu himnās mÄ“s bieži redzam, ka tur ir runa dinastijām, cīņām, varoņteikām. Mums tā visa nav. MÅ«su himna ir skaidra un dziļa savā vienkāršÄ«bā. Tā ir miermÄ«lÄ«ga, cilvÄ“cÄ«ga. MÄ“s esam ļoti demokrātiski – latvieši tikai vÄ“las mierÄ«gi dzÄ«vo savā vietā, savā zemÄ“ – tagad jau valstÄ«, netraucÄ“ti no ārpuses. MÄ“s paši varam, protam un gribam veidot savu dzÄ«vi, savu zemi, savu valsti. Laid mums tur laimÄ“ diet!

Himnā ir minÄ“ts Dievs. Konstitucionālajās tiesÄ«bās Dieva piesaukšana jeb invocatio Dei nav nekāds retums. Ar to tiek izteikta doma, ka eksistÄ“ kaut kas lielāks par cilvÄ“ku, ka cilvÄ“ks pasaulÄ“ nav absolÅ«ti pÄ“dÄ“jā instance. Tas ir priekšstats par dabiskajām tiesÄ«bām, priekšstats par lietu dabisko kārtÄ«bu. Šis priekšstats, kas iet tālāk par primitÄ«vu materiālismu, atspoguļojas ne tikai latviešu tradicionālajā domāšanā, bet arÄ« visu laiku, tostarp arÄ« modernās pasaules, filosofijā, kas paškritiski ņem vÄ“rā cilvÄ“ka prāta ierobežotās spÄ“jas lÄ«dz galam izzināt un paredzÄ“t pasauli. MÄ“s varam darÄ«t daudz mÅ«su nākotnes veidošanā, ļoti daudz, bet lÄ«dz galam mÄ“s par to nevaram bÅ«t droši, nevaram visu paredzÄ“t, ne viss ir atkarÄ«gs tikai un vienÄ«gi no mÅ«su gribas un rÄ«cÄ«bas. Tādēļ šis lÅ«gums augstākai instancei – Dievam – ļauj mums mÅ«su zemÄ“, mÅ«su valstÄ«, mÅ«su Latvijā “laimÄ“ diet” – dzÄ«vot tā, kā mÄ“s to vÄ“lamies.

Es domāju, ir vienmÄ“r labi apzināties mÅ«su himnā, tās tekstā iekodÄ“to priekšstatu par latviešiem, par Latvijas zemi un valsti, par mÅ«su valodu un kultÅ«ru. Par mums.

Attēls no www.viltvardis.com

Novērtē šo rakstu:

0
0