Iesaki rakstu:

UzrakstÄ«ju savas personÄ«gās domas par savu slimošanu ar Covidu. Raksts sanāca garš, grÅ«ti rakstÄ«jās uz telefona. Tātad:

1. Par mani

Gadi 40, svars 90. Neesmu vairs supersportists, bet varu mierīgi noskriet 10 km bez lieka satraukuma, ja locītavas atļauj:). Uz velo trenažiera braucu ar random jaudu 150-250 W robežās stundu. Nekad neesmu smēķējis.

2. Sākotnējā slimības gaita

Sākās simptomi 5. novembrī. Sēžot kabinetā man bija vēss, kolēģi neko tādu neatzina. Pēc pusdienām sapratu, ka visdrīzāk ir temperatūra. Aizgāju uz nodaļu ar termometru. Tur bija divi termometri - bezkontakta un parastais. Tas bezkontakta ir ārkārtīgi neprecīzs, jo neuzrādīja neko - 36 vai 36.2. Parastais uzreiz rādīja 37.4. Nekavējoties gāju mājās.

Bet, neskatoties uz it kā nelielo temperatÅ«ru, ļoti sāpÄ“ja galva (piere, deniņi un aiz acÄ«m), lauza Ä·ermeni, un jau pirmās dienas vakarā vairs neko prātÄ«gu pat padomāt nevarÄ“ju. Pie temperatÅ«ras parādÄ«jās stipras iesnas - daudz caurspÄ«dÄ«gas. Tās es diezgan ātri pieveicu ar Alergodil un pseidoefedrÄ«nu. Nācās nepārtraukti dzert paracetamolu. Paracetamols bija Coldaron, t.i. kopā arÄ« pseidoefedrÄ«nu (kolosāli palÄ«dz pret iesnām) un pretklepus komponenti. Un ar katru dienu tā temperatÅ«ra kāpa, un arvien biežāk bija jālieto paracetamols. Papildus temperatÅ«ras kalniņiem visu laiku stipri svÄ«du. Pie papildus simptomiem bija tāda kā viegla tirpšana uz sekundes daļām dažādās Ä·ermeņa vietās, nekas nepatÄ«kams, bet pamanāms. Klepus nebija. To gan varÄ“ja izprovocÄ“t, dziļi ievelkot plaušÄs gaisu, tad bija pāris reizes jānoklepojas. Ožas izjÅ«tu zaudÄ“ju 8. novembrÄ«. Ä»oti dÄ«vaini - gribi kakao, bet tur nav nekā:).

Tikai 9. novembrī, ziņojot, ka ir pazudusi oža, dabūju covid testu, kas nākamajā rītā apstiprinājās.

Tad varÄ“ja bÅ«t 12. novembris, kad pÄ“kšÅ†i pārgāja galvas sāpes, palika tikai kaulu laušanas sajÅ«ta. LÄ«dz ar to bija kaut kas mainÄ«jies, un galvas sāpes pie temperatÅ«ras beidzās. Tad mÄ“Ä£ināju turÄ“t temperatÅ«ru, lai organisms dabiski cÄ«nās ar vÄ«rusu. Vairāk par 39.2 nelaidu. Tad pienāca 13. novembris, piektdiena:). Dienas sākums neko neatšÄ·Ä«rās no iepriekšÄ“jiem. Pusdienas laikā piecÄ“los no gultas, lai aizietu padzerties un palÅ«gtu sievu, lai uztaisa pulmikorta inhalāciju, ko Ä£imenes ārsts bija izrakstÄ«jis lietošanai 2 reiz dienā, lai atvieglotu elpošanu, ja nepieciešams.

3. Saasinājums

Nu lÅ«k, gulÄ“ju, un sagribÄ“jās padzerties. Aizgāju lÄ«dz virtuvei un jutu, ka galva sagriežas un skatiens samiglojas. NolÄ“mu uzzvanÄ«t Ä£imenes ārstam, lai pakonsultÄ“tos par šÄ«m jaunajām sajÅ«tām. Bet jau zvanot palika pavisam švaki, pat sarunu nepaguvu pabeigt, un rokas sāka sāpÄ«gi tirpt, atsevišÄ·i muskuļi kājās un krÅ«tis visas saspringušas, spiedošas un tirpstošas. NostāvÄ“t kājās vairs nevarÄ“ju. Tās tirpšanas spÄ“ks atgādināja, kā reiz bÄ“rnÄ«bā pieskāros pie 220 V, ļoti lÄ«dzÄ«gi.

NolÄ“mu, ka jāelpo no visa spÄ“ka ļoti dziļi un ļoti ātri. Biju uz grÄ«das ar kājām gaisā. Panikā iepÅ«tu vismaz 10x salbutamolu un sievas sagatavoto pulmikorta devu, domādams, ka tas atvÄ“rs plaušas. Ä€trie ilgi nebrauca (pÄ“c manas izpratnes, jo droši vien ilgāk par 15 min. nebija), un sākās krampji un Ä·ermeņa raustÄ«šanās dažādās vietās. Rokas un kājas bija nejÅ«tÄ«gas. Tā tirpšana no sākuma bija tikai zem galvas, bet pamazām bija uzkāpusi lÄ«dz pierei. Reāli bija bail, kas bÅ«s tālāk. Labā ziņa tajā visā - samaņu nezaudÄ“ju. Vienu brÄ«di neredzÄ“ju, bet dzirdÄ“ju un varÄ“ju komunicÄ“t.

Ātrie izmērīja sirds ritmu, skābekli un lika nomierināties, un pēc brīža tas izdevās. Aizveda uz slimnīcu. Tik, cik sirdi izdevās samērīt, to man precīzi nepateica, bet kaut kas nebija kārtībā, bet skābeklis bija normas robežās - bija vērts elpot!

4. Slimnīca

Slimnīcā sagaidīja, ja satraukumā pareizi saklausīju - daktere terapeite, kas pierakstīja manu stāstījumu. Uzreiz paņēma asins analīzes, uztaisīja datortomogrāfiju, pielika sistēmu un iedeva antibiotikas. Izmērīja kardiogrammu. Nākamajā rītā bija arī urīna analīzes.

Sirds ritms bija 130 guļot. Spiediens 145/100. Sirds ritms vēl pāris dienas slimnīcā turējās pie 100 tiklīdz kaut mazākās kustības. Tagad, 19. novembrī ir normāls ritms ~ 50 no rīta ceļoties. Spiediens 130/85.

Skābekļa rādÄ«jumi ir interesanti. Izdala mazu vienkāršu aparātiņu, kas liekas uz pirksta un gandrÄ«z momentā pasaka skābekļa lÄ«meni. Mazākais, ko redzÄ“ju, bija 88, kad gulÄ“ju uz muguras. Uz sāniem guļot ir vismaz 95, un uz vÄ“dera var izspiest visus 99 bez piepÅ«les.

Termometri. Māsiņām ir elektroniskie. Katram pacientam arÄ« parastie, ne dzÄ«vsudraba, bet lÄ«dzÄ«gi. AtšÄ·irÄ«ba starp to rādÄ«jumiem brīžiem ir liela. Ja vien neesi tikko no segas apakšas izlÄ«dis, tad bezkontakta bieži rāda bÅ«tiski zemāku temperatÅ«ru. Bieži vismaz 1 grādu mazāk, nekā mÄ“rot ar normālo termometru.

ŠobrÄ«d mani ārstÄ“ ar divām antibiotikām, atklepošanai zāles, pret trombiem šprice, deksametazons un nomierinoša tablete uz miegu. Un fizioloÄ£iskais šÄ·idrums dažreiz divreiz dienā. Ä€. Laikam bija arÄ« zāles mazo kapilāru atvÄ“ršanai, lai ekstremitātes netirpst.

Gribu uzreiz pateikt, ka masu medijos izplatītās ziņas ir lielākoties caur sāpēm un dziļu personīgu satricinājumu radītas. Es pilnīgi pievienojos Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas skaidrojumam -

http://ziemelkurzemesslimnica.lv/.../2030-aizkadri-darba...

Baro labi, sanitāres un māsiņas nāk katru dienu.

5. Nākotne

Tātad man konstatÄ“ja pneimoniju. ŠobrÄ«d jau otro rÄ«tu nav temperatÅ«ras. Kaulus nelauž, sāpju nav. VienÄ«gais vÄ“l krÅ«tÄ«s jÅ«t tādu saspringumu, bet to tik viegli uz klepu vairs nevar izprovocÄ“t. Un uz vakaru nāk viegla temperatÅ«ra ar svÄ«šanu. Labi, ka ir duša un uzreiz var nomazgāties un nomaina gultas veļu.

Pieņemu, ka vÄ“l jātaisa covid tests un tad bÅ«s ilgstoša pneimonijas "izdzÄ«šana". Kur tā notiks, vÄ“l jāsaprot, šeit vai mājās.

6. Ieteikumi:

Sev un visiem līdzcilvēkiem.

Visu laiku valkāt masku. Maskas palÄ«dz. Darbā nostaigāju divas dienas, "dalot vÄ«rusu", bet, ņemot vÄ“rā rÄ«kojumu, gan es, gan kolÄ“Ä£i ievÄ“rojām masku lietošanu un roku mazgāšanu. Kopumā SPKC kontaktiem norādÄ«ju 20 kolÄ“Ä£us, ar kuriem biju ciešÄ ikdienas kontaktā. ŠobrÄ«d ir pagājis inkubācijas laiks, un NEVIENS kolÄ“Ä£is nav saslimis ar Covidu.

Slimnīcai.

Ir nepieciešams vairāk skaidrojumu, kas notiek, ko tiek domāts un plānots darÄ«t. PiemÄ“ram, asins analÄ«zes un urÄ«na analÄ«zes tā arÄ« "pazuda"? VienÄ«gās asins analÄ«zes, ar kurām iepazÄ«stināja mani, bija no darba dienas pÄ“c divām dienām no uzņemšanas. Tāpat datortomogrāfija tika veikta uzreiz, bet informāciju par rezultātu ieguvu pÄ“c divām dienām. Mani mierināja, ja bÅ«tu kas slikts, pateiktu ātrāk, bet nepārliecina. Un to, ka pie pneimonijas jāguļ uz vÄ“dera, jau noteikti varÄ“ja pateikt pÄ“c 15 minÅ«tÄ“m, kad tā bija redzama ekrānā.

Infekciju nodaļā katru dienu sanitāri, māsiņas un ārsti riskÄ“ ar savu un tuvinieku dzÄ«vÄ«bu. Viņu darbs ir jānovÄ“rtÄ“. IespÄ“jams, nodaļā vajag uz šo brÄ«di arÄ« psihologu gan pacientiem, gan apkalpojošajam personālam. Man blakus vienu brÄ«di bija nepateicÄ«gs, neizglÄ«tots jaunietis, kam dzÄ«vÄ“ nav veicies. Tādi ir jāidentificÄ“, un tiem jāpalÄ«dz saprast, kas un kāpÄ“c tiek darÄ«ts, jo cilvÄ“ks visu laiku bija neapmierināts, izdomāja lietas, kur to nebija.

Ja kas. Ventspils pilsÄ“tas dome ar vairākiem partneriem ir iesaistÄ«jusies lielā ES projektā "Eiropas nākamās paaudzes mazās pilsÄ“tas". Tur viens no projekta rezultātiem bÅ«s teleprezences roboti. Reāli redzu to kā iespÄ“ju nodrošināt drošu vismaz psihologa konsultāciju, neapdraudot speciālista veselÄ«bu. Tas arÄ« noņemtu laika rāmi un ļautu ilgāk parunāties.

APTURI COVID aplikācija.

Strādā un fiksÄ“ kontaktus. Bet, neieejot aplikācijā, neparādās, ka esi bijis kontaktā! Manuprāt, pat SPKC neuzzina, ka tavā telefonā ir šis paziņojums. Mums mājās bija visiem telefoniem uzlikta šÄ« aplikācija, 3 no mums sazvanÄ«ja ātri, jo bijām apskatÄ«juši. Bet mazākā dÄ“la telefonā (norādÄ«ju savu telefona nr. saziņai) speciāli neskatÄ«jos un gaidÄ«ju, kad bÅ«s paziņojums. Apnika gaidÄ«t pÄ“c nedēļas, un iegāju tur, protams, ka bija fiksÄ“ts kontakts. Tad mani ielika slimnÄ«cā, un beidzot zvanÄ«ja no SPKC, ka esot konstatÄ“ts kontakts. Nedēļu par vÄ“lu.

Ģimenes ārstiem.

VajadzÄ“tu ar Covida diagnozi sÅ«tÄ«t slimniekus pÄ“c iespÄ“jas ātrāk uz datortomogrāfiju. IespÄ“jams, varÄ“tu ātrāk sākt ierobežot slimÄ«bas izplatÄ«bu plaušÄs.

Vispār bÅ«tu ar lielāku rÅ«pÄ«bu jāsÅ«ta uz Covid testu. Man mājās pirmā saslima sieva divas dienas iepriekš. Bija maza temperatÅ«ra un neliels klepus. Viņas Ä£imenes ārste to norakstÄ«ja uz rudens vÄ«rusiem, ieteica pagulÄ“t. Tad, kad man pÄ“c divām dienām parādÄ«jās temperatÅ«ra, tad 6. novembrÄ« tika meklÄ“ta iespÄ“ja veikt Covid testu. IespÄ“ja tika atrasta - pÄ“c brÄ«vdienām 9. novembrÄ«… Mans Ä£imenes ārsts savukārt gaidÄ«ja uz sievas rezultātu.

Paldies par uzmanību!

P.S. LÅ«dzu, lietojiet maskas, ieturiet distanci un tÄ«riet rokas! Kā redzat, tad darbā visi to ievÄ“ro, un no manis neviens nav saslimis ar Covidu! LÅ«dzu, nespÄ“lÄ“jiet loteriju un ievÄ“rojiet nosacÄ«jumus, tie var Jums pašiem un Jums dārgajiem bÅ«t izšÄ·iroši svarÄ«gi!

Pārpublicēts no Facebook.