Iesaki rakstu:

1918. gada 18. novembrÄ« Latvijas tauta dibināja brÄ«vu un demokrātisku valsti. Latvijas Republikas SatversmÄ“ pirmie divi panti nosaka - 1. Latvija ir neatkarÄ«ga demokrātiska republika. 2. Latvijas valsts suverÄ“nā vara pieder Latvijas tautai. AtklātÄ«bā nonākušas “oligarhu sarunas” uzskatāmi apliecina, ka tautas suverÄ“no varu apzināti bija piesavinājusies atsevišÄ·u personu grupa.

IgnorÄ“jot SatversmÄ“ un citos likumos noteikto kārtÄ«bu, viņi pieņēma valsts likteni izšÄ·irošus lÄ“mumus savu savtÄ«go interešu labā. Notikumi pirms un pÄ“c šÄ«m sarunām uzskatāmi liecina, ka šo personu vara un ietekme visaugstākajā lÄ«menÄ« bija un ir reāla.

Augstāko valsts amatpersonu - valsts prezidenta, ģenerālprokurora un citu likteņi tika izlemti ciniski un brutāli ignorējot jelkādas demokrātijas pamatnormas un tautas intereses.

Viņu vara un ietekme skaidri redzama arÄ« faktā, ka lÄ«dz pat šim brÄ«dim tiesÄ«bsargājošÄs iestādes ir izvÄ“lÄ“jušÄs neredzÄ“t un pat sabotÄ“t šo noziegumu izmeklÄ“šanu.

Pārkāpjot Satversmes garu, reālā vara valstÄ« ir koncentrÄ“jusies atsevišÄ·u, šauru grupÄ“jumu rokās, kuri, stādot augstāk savas personÄ«gās intereses, ir nodarÄ«juši ļoti smagus zaudÄ“jumus valsts ekonomikai un, pats galvenais, tautas nākotnei.

Tieši šie cilvÄ“ki ar “trekno gadu” neprātÄ«go un nekompetento valsts pārvaldi, kā paši teica, “gāzÄ“jot grÄ«dā”, radÄ«ja miljardu zaudÄ“jumus, burtiski piespieda doties trimdā simtus tÅ«kstošus mÅ«su lÄ«dzpilsoņu - bÄ“rnus, mazbÄ“rnus, brāļus un māsas.

Gadiem ilgi dzÄ«vojot tiesiskā nihilisma apstākļos, kur minÄ“tās personas kļuvušas pasakaini bagātas izmantojot savu nelikumÄ«go politisko ietekmi, bet simti tÅ«kstoši nonākuši uz nabadzÄ«bas robežas. Tā ir mÄ“rÄ·tiecÄ«gi grauta ticÄ«ba Latvijai kā taisnÄ«gai un saprātÄ«gai valstij, sabiedrÄ«bai. Valsts ekonomikā ir nonākusi pie tās simboliskās robežas, kur dzÄ«res svin nespÄ“jas administratori un “ātro kredÄ«tu” laupÄ«tāji, bet izglÄ«tÄ«bas, veselÄ«bas un citas tautai izšÄ·irÄ«gas reformas ir nokavÄ“tas un iestigušas.

No nacionālās drošÄ«bas viedokļa ir jāapzinās, ka mÄ“rÄ·tiecÄ«gi drupinātā un diskreditÄ“tā ticÄ«ba demokrātijas vÄ“rtÄ«bām var mÅ«s novest pie tikpat traÄ£iskas situācijas, kāda bija Ukrainā 2014. gadā - tā bija tik novājināta, ka kļuva par vieglu mÄ“rÄ·i agresÄ«vam kaimiņvalsts režīmam.

Mums ir tiesības teikt - ir pienācis laiks atgriezties pie Satversmē noteiktās tautas varas!

Mēs esam tā tautas daļa, kura nav balsojusi par ZZS un uzskatām, ka ir laiks teikt Rīdzenes sarunu varoņiem, viņu draugiem un domubiedriem - Mēs nesamierināsimies.

MÄ“s nesÄ“dÄ“sim virtuvÄ“s vai virtuālajā telpā, bet nāksim ielās, pieprasÄ«sim, ja tas bÅ«s nepieciešams - mÅ«su pretošanās lÄ«menis tiks kāpināts.

Tādēļ šodien pieprasām:

1. Prezidentam pieprasÄ«t oligarhu sarunās iesaistÄ«to ministru – Ulda Auguļa un Jāņa DÅ«klava demisiju.

2. Nacionālās DrošÄ«bas komisijai un Tieslietu ministram sniegt situācijas izvÄ“rtÄ“jumu no demokrātijas principu viedokļa.

3. PieprasÄ«t Ä£enerālprokurora paskaidrojumu par tiesisko nekompetenci valsts interešu aizstāvÄ«bā. Tā iztrÅ«kuma gadÄ«jumā pieprasÄ«t Ä£enerālprokurora Ä’rika Kalnmeijera atkāpšanos.

Prezidentam dodam izvÄ“li – vai nu rÄ«koties, vai atkāpties.

Nereaģēšanas gadÄ«jumā prasām Valsts prezidenta atkāpšanos. Mums ir tiesÄ«bas prasÄ«t, ka prezidents drosmÄ«gi un principiāli aizstāvÄ“s uzbrukumus Satversmes burtam un garam.

TrešÄs Atmodas laikā mÄ“s visi kopā stāvÄ“jām Baltijas ceļā, dienu un nakti barikādÄ“s bijām gatavi stāties pretÄ« agresoru tankiem. MÄ“s ticÄ“jam brÄ«vas un demokrātiskas Latvijas ideāliem.

ŠobrÄ«d tie ir nozagti. Noziedzniekiem ir laiks stāties tiesas priekšÄ un atdot nozagto.

Tikai tā mēs varēsim atjaunot ticību 1918. gadā 18. novembrī dibinātajai demokrātiskajai Latvijas valstij, kur vara pieder tautai.

Ir laiks atzÄ«t, ka rupji un tÄ«ši pārkāpts Latvijas valsts Pamatlikums – Satversme, pÄ“c burta un gara, ir grauta ticÄ«ba valstij.

Ir laiks atzÄ«t, ka tiesÄ«bsargājošÄs iestādÄ“s nav bijušas spÄ“jÄ«gas pamanÄ«t šos noziegumus, aizstāvÄ“t likumu, valsti un tautu.

Ir atkal pienācis laiks sanākt kopā. Demokrātiju var nosargāt tikai tauta, kurai nav vienaldzÄ«gs tās liktenis. Mums ir jāizšÄ·iras, kādu valsti mÄ“s atstāsim saviem bÄ“rniem un mazbÄ“rniem. 1918. gada Latviju no drupām uzcÄ“la cilvÄ“ki ar pašcieņu, kuri ticÄ“ja paši sev un tautai.

Latvijas valsts ir mÅ«su senču mantojums un mums tā ir jāsargā šodien.

Ceturtdien, 2017. gada 13. jūlijā, pulcēsimies pie Rīgas pils!

Saglabāta oriģinālrakstība.

Attēls no Twitter.