Iesaki rakstu:

Emocijas ir loÄ£ikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loÄ£iski un izdarÄ«t saprātÄ«gus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrÄ«bas daļai ar citu sabiedrÄ«bas daļu, viena uzņēmuma manipulācijas ar citiem uzņēmumiem, pārdevÄ“ja manipulācijas ar pircÄ“jiem, mācÄ«tāju manipulācijas ar ticÄ«gajiem un neticÄ«gajiem, kā arÄ« šeit neminÄ“tās – bija, ir un bÅ«s.

Tās var novÄ“rst, tikai mainot cilvÄ“ka vÄ“rtÄ«bu kritÄ“rijus, pasaules skatÄ«jumus un uzvedÄ«bas normas. LÄ«dz tam mums katram ir jāizaug, un lÄ«dz tam cilvÄ“cei vÄ“l tāls ceļš ejams. Tuvākajos simts gados tas, manuprāt, nenotiks. MÄ“s turpināsim viens ar otru manipulÄ“t, citi manipulÄ“s ar mums, un nebeidzamās manipulācijas ir mÅ«su dzÄ«ves neatņemama sastāvdaļa. Manipulācijas citam ar citu jau ir kļuvušas par normālām uzvedÄ«bas normām.

Laba sadzÄ«vošana

Normāli ir, ja politiÄ·i sola to, ko vÄ“las dzirdÄ“t vÄ“lÄ“tājs. Normāli ir, ka laulātie, darba kolÄ“Ä£i, draugi, paziņas saka cits citam to, ko otrs grib dzirdÄ“t. Runa nav par melošanu, runa ir par labu sadzÄ«vošanu. Nonākuši esam jau lÄ«dz tam, ka daudzi jÅ«tas aizskarti, ja ar viņiem runā bez aplinkiem, sauc lietas Ä«stajos vārdos un nemanipulÄ“. Viņi ir neizpratnÄ“ – vai tad es vairs pat manipulāciju neesmu vÄ“rts?

ManipulÄ“t nozÄ«mÄ“ vadÄ«t. Iedarboties uz cilvÄ“ku emocijām, panākt to, ko vÄ“lies mainÄ«t cilvÄ“ka vai cilvÄ“ku uzvedÄ«bā un rÄ«cÄ«bā. ManipulÄ“t nozÄ«mÄ“ emocionāli ietekmÄ“t, lai panāktu konkrÄ“tu rÄ«cÄ«bu, pasaules skatÄ«jumu un domāšanu. Tas ir veids, kā ar psiholoÄ£iskām metodÄ“m ietekmÄ“t cilvÄ“ku. ArÄ« tautas un valstis, pat rases.

Manipulācijas ir grÅ«ti pamanāmas, un tiem, kuri notikumus vÄ“rtÄ“ tikai mÄ“neša ietvaros, spÄ“cÄ«gas un profesionālās manipulācijas paliek nepamanÄ«tas, nesaprastas un nenovÄ“rtÄ“tas.

Katram no mums ir kādas vÄ“lmes, iegribas, ieceres un plāni. VÄ«rietis, kurš vÄ“las apprecÄ“t, izpatikt vai izmantot kādu sievieti, veic dažādas sarežģītÄ«bas manipulācijas. Bieži sieviete (upuris) pat nojauš un saskata, ka ar viņu manipulÄ“, bet ar manipulācijām panāktais emocionālais pārdzÄ«vojums liedz domāt saprātÄ«gi. Pasniegti ziedu mÄ“dz izģērbt un atbruņot.

Pakļaušana

Izcilais latviešu domātājs Aleksandrs Balodis grāmatā «Kosmozofija» par hipnotizÄ“šanu (kas ir viens no manipulāciju instrumentiem) raksta, ka katrā cilvÄ“kā ir no Dieva ielikts pašaizsardzÄ«bas mehānisms. CilvÄ“kam piemÄ«t pašsaglabāšanās instinkti. Tos uz brÄ«di var atslÄ“gt, radot spÄ“cÄ«gus emocionālus pārdzÄ«vojumus.

CilvÄ“ku bez viņa piekrišanas nevar programmÄ“t, hipnotizÄ“t un citādi ievirzÄ«t, jo pašsaglabāšanās instinkts un Ä£enÄ“tiskā atmiņa viņu sargā pat tad, kad cilvÄ“ks nenovÄ“rtÄ“ draudošÄs briesmas.

A. Balodis uzskata, ka ir vairāki emocionāli stāvokļi, kad no Dieva ieliktās «bruņas» nedarbojas. Tad, kad cilvÄ“ks rÄ“c (nevis smejas, bet ierÄ“c), tad, kad cilvÄ“ks ir nobijies, un tad, kad cilvÄ“ks ir emociju varā. Tajā brÄ«dÄ« cilvÄ“ka zemapziņu var viegli ietekmÄ“t. Paies gadi, un ietekmÄ“tais apgalvos, ka viņš pats to izdomāja, ka viņš pats pie tā nonāca, bet patiesÄ«bā pirms pāris gadiem, skatoties kādu filmu vai esot kādā koncertā, vai citādi, kad viņam bija atslÄ“gtas «bruņas», «viņu pakļāva» hipnozei, programmÄ“šanai vai citām ietekmÄ“jošÄm darbÄ«bām.

Zemapziņas programmÄ“šana

Ir teikts, ka sātanam nav lielāka prieka kā tas, kad viņa apsÄ“stais pats sev padara galu. Ja viņš gribÄ“tu, viņš spÄ“tu cilvÄ“ku iznÄ«cināt, bet cilvÄ“kā Dieva ieliktais pašsaglabāšanās instinkts viņu sargā. Bet, kad izdodas cilvÄ“ku emocionāli ietekmÄ“t tā, ka viņa zemapziņā var ielikt ko tādu, ka cilvÄ“ks pats sevi iznÄ«cina, tas jau ir sasniegums.

CilvÄ“ks emocionāla pārdzÄ«vojuma iespaidā spÄ“j nogalināt un spÄ“j aizstāvÄ“t, spÄ“j ziedoties un iet bojā. To spÄ“j gan, tā teikt, labie, gan sliktie cilvÄ“ki. Profesionālie manipulatori jau sen ir novÄ“rtÄ“juši mākslas nozÄ«mi cilvÄ“ka dzÄ«vÄ“.

Māksla labu laiku bija galvenais (labā nozÄ«mÄ“) manipulāciju instruments, lÄ«dz šo vietu aizvien vairāk aizņem tādas skaņas, tādi attÄ“li un tādas darbÄ«bas, kuras iepriekš māksla uzskatÄ«ja par antimākslu.

Manipulatoru instrumenti ir arī blefs, demagoģija, propaganda un citi.

Katrs no mums ir saskāries ar situāciju, kad ģimenē neklausa bērni, savā starpā sastrīdas vecāki, rodas nesaskaņas ģimenē, kolektīvā un pat valstī.

Kā mÄ“s to risinām? Cenšamies ieskatÄ«ties problÄ“mas bÅ«tÄ«bā, saskatÄ«t un atzÄ«t savas kļūdas? NÄ“, mÄ“s uzskatām, ka tie citi ir vainÄ«gi, tādēļ ar dažādām manipulācijām cenšamies viņus «nolikt pie vietas».

Sieva provocÄ“ vÄ«ru un tad sauc policiju, bÄ“rnus ietekmÄ“jam ar siksnu, kliegšanu, draudiem un saldumiem, vecākus ar nelikšanos ne zinis par tiem. KāpÄ“c tā rÄ«kojamies? TāpÄ“c, ka vÄ“lamies, lai citi rÄ«kojas tā, kā uzskatām par pareizu.

Internets

Turpinājumā palūkosimies uz instrumentiem, kādus izmanto pret mums citi, lielāki un prasmīgāki manipulētāji.

2019. gada 19. jūlijā ASV Senātā nopietni klausījās, domāja un sprieda par to, kā lielas interneta kompānijas manipulē ar interneta lietotājiem. Manipulatori komentāros var iebilst, sakot, ka pasaulē ir daudz iedzīvotāju un to, ar kuriem var manipulēt ar interneta palīdzību, ir mazākums.

Skaitļos varbÅ«t tā arÄ« ir, bet jāsaprot, ka tieši tā cilvÄ“ces daļa, kura izmanto Google, Twitter un Facebook, ir tā, kur tiek ražoti moderni ieroči, kur top modernas tehnoloÄ£ijas un cits. Tā ir tā cilvÄ“ces daļa, kura ietekmÄ“ pārÄ“jo cilvÄ“ci, atļauju neprasot. TāpÄ“c pietiek, ja manipulÄ“ ar ASV vÄ“lÄ“tāju un uz Irāku krÄ«t bumbas... Ja manipulÄ“ ar Irākas iedzÄ«votājiem, tad šo manipulāciju rezultātā pasaulÄ“ nekas nemainās.

ASV Senātā 19. jÅ«lijā klausÄ«jās Roberta Epšteina (Robert Epstein) ziņojumu par to, kā internets iespaido sabiedrisko domu un interneta lietotājus. Kaut pats viņš ir ASV Demokrātu partijas piekritÄ“js, tomÄ“r informÄ“ja, ka, veicot pÄ“tÄ«jumus, ir nonācis pie secinājuma, ka 2016. gada ASV prezidenta vÄ“lÄ“šanās par H. Klintoni trÄ«s miljoni vÄ“lÄ“tāju ir nobalsojuši, tikai pateicoties manipulācijām internetā.

Kā?

Manipulācijas ar sabiedrisko domu un emocionāla ietekmÄ“šana notiek individuāli. Par to viegli pārliecināties. Ierakstiet, piemÄ“ram, GÅ«gles meklÄ“tājā manu vārdu un uzvārdu. Apskatiet, ko meklÄ“tājs jums piedāvās. To pašu darbÄ«bu izdariet no cita cilvÄ“ka datora vai interneta kafejnÄ«cā.

Atklāsiet, ka katrā konkrÄ“tā gadÄ«jumā meklÄ“tājs piedāvās informāciju par mani citā secÄ«bā. Tā, kas (algoritmaprāt) ir nepieciešama konkrÄ“tam datora lietotājam, bÅ«s virspusÄ“, un tā, kas nevÄ“lama, saraksta apakšÄ.

Kā tas darbojas? Dators bez datorprogrammām ir tikai nekaitÄ«gs dzelzis. Bet, kad datorā tiek instalÄ“ta konkrÄ“tam mÄ“rÄ·im paredzÄ“ta datorprogramma, kurā ir iekļauti speciālam uzdevumam paredzÄ“ti algoritmi (veicamo darbu priekšraksti), tad algoritms, ņemot vÄ“rā tajā iestrādātās komandas, katrā konkrÄ“tā gadÄ«jumā rÄ«kojas individuāli.

Runa nav par primitÄ«viem algoritmiem, piemÄ“ram, tiem, kas palÄ«dz datora tastatÅ«rai pārtapt raksta zÄ«mÄ“s. Nospiežam uz tastatÅ«ras «a» taustiņu, un algoritms izdara to, kam tas radÄ«ts – uzzÄ«mÄ“ uz ekrāna burtu «a».

Algoritmi

Divdesmit pirmajā gadsimtā algoritmi (lai vieglāk saprast, paliksim pie šÄ« nosaukuma) ir daudz spÄ“jÄ«gāki. Algoritmu radÄ«šanā tiek izmantoti citi algoritmi, kuri «konsultÄ“» un iesaka, kas jāiekļauj jaunradāmajā veicamo darbu priekšrakstā. Algoritmi spÄ“j sadarboties ar citiem algoritmiem. Tie ir veidoti tā, ka spÄ“j savas darbÄ«bas saskaņot, konsolidÄ“t un atšÄ·irÄ«bā no cilvÄ“kiem ir ļoti disciplinÄ“ti. Viņi nekad nekļūdās. Dators pats nekad neko nedara, viņš tikai izpilda datora lietotāja komandas vai to, ko liek darÄ«t algoritms.

PiemÄ“ram, lai karavadonis varÄ“tu veiksmÄ«gi veikt karadarbÄ«bu, viņam ir nepieciešama informācija par pretinieku, par laika apstākļiem, par armiju izvietojumu un daudz citas informācijas. Viņam ir jābÅ«t vÄ“sturiskām zināšanām, kā kāds cits karavadonis ir rÄ«kojies, kādas šai rÄ«cÄ«bai bija sekas. Apkopojot to, ko viņš zina, to, ko nojauš, to, ko izdevās uzzināt – karavadonis rÄ«kojas.

Algoritmi darbojas līdzīgi. Jau senajā Ķīnā karamāksla mācīja, ka, ja kaimiņos dzīvo stiprs pretinieks un tu nevari viņu uzveikt kaujā, tad degradē to, padari kaujas nespējīgu un tad sakauj.

Algoritmi to visu prot. Viņi zina gan mūsu seksuālo orientāciju, gan kulinārās vājības, gan politiskos uzskatus un reliģisko piederību, kā arī vēl daudz ko par mums. Nav jēgas uzskaitīt, vieglāk ir secināt, ka algoritmi par mums zina visu. To, ko tie nezina, tie, izmantojot iestrādātās prasmes, prognozē un secina.

Tāpēc bieži par to, vai sieviete ir stāvoklī, ātrāk uzzina lielveikals un tikai tad arī sieviete.

MašÄ«na

MÄ“s iepÄ“rkamies un maksājam ar kartÄ“m, mums ir atlaižu kartes, mÄ“s lidojam ar lidmašÄ«nām, mÄ“s braucam ar auto, uzpildām degvielu, ātruma kameras redz, pa kuriem ceļiem braucam, kaut ātrumu nepārkāpjam. Visa informācija caur dažādiem specializÄ“tiem algoritmiem nonāk vienviet, kur tā tiek apstrādāta, klasificÄ“ta, un pret mums (individuāli) tiek virzÄ«ti emocionālie pārdzÄ«vojumi, lai mÅ«s programmÄ“tu un izmantotu. Dažu, lai padarÄ«tu par dzÄ“rāju, dažu – par narkomānu un dažu – par tādu, kurš nesaskata dzÄ«vei jÄ“gu. Ar algoritmu palÄ«dzÄ«bu mÅ«s ietekmÄ“, par ko balsot, ko pirkt, kas ir skaisti un kas ne.

CilvÄ“ks ir radÄ«jis mašÄ«nu, kas iznÄ«cina (sākumā) citus, un tad pienāk arÄ« mašÄ«nas «radÄ«tāja» rinda. Par mākslÄ«go intelektu sauc to, ka algoritmi iemācās paši rakstÄ«t algoritmus un tos pilnveidot. Pagaidām tas ir tikai ieceru lÄ«menÄ«, bet kas zina, kā bÅ«s rÄ«t.

2016. gadā GÅ«gle manipulÄ“ja ar diviem ar pusi miljardiem interneta lietotāju. NÄ“, pat puse no tiem nav nodzÄ“rušies vai miruši. Bet daudziem miljoniem ir mainÄ«jušies politiskie uzskati, GÅ«gles sniegto emocionālo pārdzÄ«vojumu rezultātā (attÄ“li, video, audio) daudzi nespÄ“j izvÄ“rtÄ“t faktus, vÄ“sturiskās patiesÄ«bas.

PiemÄ“ram, kad kāds no politiÄ·iem apgalvo, ka mÅ«sdienās bÄ“gļu nometnes ir tas pats, kas koncentrācijas nometnes Otrā pasaules kara laikā, šo apgalvojumu var pasniegt atbilstoši ilustrÄ“tu un šÄdi iedarboties uz skatÄ«tāju un klausÄ«tāju emocijām.  Totāli emocionāli apstrādāts un emocionāli atkarÄ«gs cilvÄ“ks var pat reizrÄ“Ä·inu aizmirst. Pat tad, kad viņam kāds teiks un pierādÄ«s patiesÄ«bu, viņš vienalga nespÄ“s to uztvert un atzÄ«t.

Emocionālā ietekmÄ“šana

ASV Senātā 19. jÅ«lijā Roberts Epšteins apgalvoja, ka viņš, veicot pÄ“tÄ«jumus, ir precÄ«zi konstatÄ“jis, cik D. Trampa atbalstÄ«tāju, pateicoties apstrādei internetā, ir no viņa novÄ“rsušies un balsojuši par H. Klintoni. Tas panākts galvenokārt, tikai mainot to informāciju, ko atrod datora lietotājs GÅ«gles meklÄ“tājā, kā arÄ« šÄ«s informācijas secÄ«bu.

Tā niecÄ«gā ietekme, kuru ar savām publikācijām un darbÄ«bām tÄ«meklÄ« ir panākuši blogeri, salÄ«dzinot ar interneta kompāniju mÄ“rÄ·tiecÄ«go rÄ«cÄ«bu, ir niecÄ«ga. Pat gadÄ«jumā, ja kādam no interneta blogeriem izdodas ar publikācijām internetā gÅ«t panākumus, lielā mÄ“rā tā ir interneta portāla Ä«pašnieka labvÄ“lÄ«ga attieksme, ne tikai blogera talanta sasniegums. Portāla Ä«pašnieks vienkārši pieļauj, ka kāds ar savām publikācijām kļūst populārs, jo viņš lej Å«deni uz tām pašÄm dzirnavām.

Roberts Epšteins veica pÄ“tÄ«jumu ar, kuru pierādÄ«ja, ka, ja pret interneta lietotājiem izmanto tādu emocionālo ietekmÄ“šanu, kādu pret vÄ“lÄ“tājiem izmantoja GÅ«gle 2016. gadā, tad gandrÄ«z astoņdesmit procentu interneta lietotāju ietekmÄ“šanai pakļaujas un dod priekšroku citam politiskam spÄ“kam. Manipulācijas bija zemapziņas lÄ«menÄ« un tāpÄ“c grÅ«ti pamanāmas, jo tās cilvÄ“ki uzskata nevis par uzspiestām domām, bet paša viedokli. ŠÄdi ietekmÄ“ts cilvÄ“ks nav spÄ“jÄ«gs domāt un vÄ“rtÄ“t racionāli, kā arÄ« izdarÄ«t pareizus secinājumus. Viņš cenšas rÄ«koties tā kā visi, bet, kā rÄ«kojas un domā visi, to viņam, protams, priekšÄ pasaka GÅ«gle.

Nacionālsociālisms

Ja kāds vÄ“las, kaut ko noskaidrot vai uzzināt, tad viņš jautā «mātei GÅ«glei», un GÅ«gle atbild. PiemÄ“ram, ja cilvÄ“ks interesÄ“jas, kas ir nacionālsociālisms, viņam pastāsta, ka tā ir cilvÄ“kus nÄ«stoša ideoloÄ£ija, piesauc gāzes kameras un citu. Un tikai saraksta beigās viņš atrod informāciju, kas patiesÄ«bā ir nacionālsociālisms. Ka šis vārds sastāv no diviem vārdiem, un latviski tas bÅ«tu – tautiskais taisnÄ«gums.

Kad interesents meklÄ“, kas ir fašisms, tad GÅ«gle pastāsta, ka fašisms ir holokausts un hitlerisms, kaut Vācijā nevienu dienu nav bijis fašisms. Tas bija Itālijā.

Rezultātā cilvēkā valda nevis prāts, bet radītās dogmas, un pret tām nedarbojas vēsturiskā patiesība, skaitļi un loģika. Faktiem vairs nav nozīmes, un tie nedarbojas.

Astoņdesmit procentu cilvÄ“ku pastāvÄ«gai apstrādei pakļaujas. Lielās interneta kompānijas manipulÄ“ ar publikācijām, kādas paslÄ“pjot, pat uzliekot ierobežojumus to skatÄ«šanai, un kādas uzbāzÄ«gi nepārtraukti piedāvājot. Dažu aktÄ«vāku interneta darboni atslÄ“dz no sociālajiem tÄ«kliem vai JÅ«tÅ«bes.

Instruments

Algoritmi, protams, strādā un spēj daudzas darbības veikt patstāvīgi, bet viņu darbību uzmana cilvēki, kuriem ir konkrēti mērķi. Lielās interneta kompānijas (un ne tikai lielās) bieži ir tikai instruments, lai sasniegtu to, ko vēlas.

Ja neko nemainīt un ar katru dienu ar vien lielāku ietekmi uz mūsu pasaules skatījumu un politisko izvēli, kā arī reliģiozo pārliecību iegūs interneta giganti Google, Twitter un Facebook, tad esam nolemti. Algoritmi paliks arvien gudrāki, mēs kļūsim aizvien atkarīgāki un mūsu dzīve arvien bezjēdzīgāka.

Ja tā turpināsies, laikraksti papīra formātā pārstās iznākt, nedrukās vairs grāmatas, nebūs TV un radio. Visi pulcēsimies sociālajos tīkos, kur ar mums prasmīgi manipulēs.

NebÅ«s vairs skolu, mācÄ«simies internetā, eksāmenus kārtosim internetā un drÄ«z vairs neatšÄ·irsim, vai dzÄ«vojam reāli vai arÄ« viss notiek kādā virtuālā vidÄ“.

Brīdinājums

1961. gadā ASV prezidents Dvaits Eizenhauers brÄ«dināja, ka tehnoloÄ£iju un tehnikas attÄ«stÄ«ba var cilvÄ“ci pazudināt, jo saujiņa neviena neievÄ“lÄ“tu cilvÄ“ku (šo tehnoloÄ£isko kompāniju Ä«pašnieki) var tā ietekmÄ“t cilvÄ“ku rÄ«cÄ«bu, ka ir spÄ“jÄ«gi pilnÄ«bā mainÄ«t to dzÄ«vi.

Tas attiecas arī uz mums.