Iesaki rakstu:

Nez kāpÄ“c man sagribÄ“jās uzzināt, kā notiek dzÄ“rājšoferu identifikācija un kā tiek ievÄ“rotas likuma normas šÄdās situācijās. Un, ziniet, labi, ka, lai to noskaidrotu, nav jālieto alkohols.

Lai sāktos eksperiments, sÄ“dieties automašÄ«nai pie stÅ«res un brauciet tieši policijai nagos. Tas nozÄ«mÄ“, ka jums jādodas turp, kur policija rÄ«ko masveida alkohola kontroli. Tā saukto „iepÅ«šanu trubiņā”. Ja esat nejauši, vai jauši tur ietrāpÄ«juši, tad bez „iepÅ«šanas trubiņā” no turienes neaizbrauksiet, ja nu vienÄ«gi pats neesat policists vai augsta ranga ierÄ“dnis.

Tā arÄ« man, nonākot policistu nagos, tiek piedāvāts „iepÅ«st trubiņā”. Pirms to darÄ«t, es policistam Zintim jautāju: "Es neesmu dzÄ“ris, vai varu atteikties un nepÅ«st šai trubiņā?” Uz ko saņemu atbildi: "Protams, bet tikai tad bÅ«s jābrauc uz medicÄ«nisko komisiju Tvaika ielā.”

Man āķis lÅ«pā, lieta darÄ«ta. Saku Zintim, ka esmu gatavs turp doties. Mani pārņem ziņkāre - kā tad tas tagad tur bÅ«s? Bet, pirms turp doties, mÄ“Ä£inu noskaidrot, vai turp drÄ«kstÄ“šu doties ar savu automašÄ«nu, to vadot. Uz ko man Zintis atbild apstiprinoši.

Protams, kā vÄ“lāk noskaidrojās, tā tomÄ“r darÄ«t nedrÄ«kst. Es tikšot konvojÄ“ts. Ko tas nozÄ«mÄ“? Tas nozÄ«mÄ“ to, ka jÅ«s divu policistu pavadÄ«bā tiksiet nogādāts uz to vietu, kur tiks veikta medicÄ«niskā pārbaude. Bet jÅ«su automašÄ«na paliks tieši tai vietā, kur esat to apturÄ“jis. Uztraukumam nav pamata. JÅ«su automašÄ«na tiks apsargāta. Un to sargās neviens cits, kā ceļu policijas darbinieki.

Un tā mēs sasniedzam mūsu galamērķi, Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra alkohola un psihotropo vielu reibuma ekspertīzes nodaļu. Te jāpiebilst, ka kabinets, kurā jūs ieved, ir solīds un tīrs. Bet, lai no tā izkļūtu vai tajā iekļūtu, durvis tiek atvērtas ar pogu. Respektīvi, durvis ir pastāvīgi slēgtas.

Man jau no paša sākuma policisti bija iedevuši iesauku - klauns. Tad tieši tā arÄ« mani stādÄ«ja priekšÄ psihiatrei LÄ«gai. Esot atvests kārtÄ“jais klauns. Bet, lai jau notiek. Ko tik nepacietÄ«si, lai eksperiments izdotos.

EkspertÄ«ze sākšoties pÄ“c formalitāšu noformÄ“šanas. Tā sastāvÄ“šot no vairākām daļām. Pārrunas ar dakterÄ«ti, pacienta apskate, asins un urÄ«na analÄ«ze. Viss tā kā bÅ«tu jauki, bet es jautāju LÄ«gai, ko man darÄ«t, ja es negribu čurāt?

Uz ko LÄ«ga man atbild, ka ir reizes, ka, lai sagaidÄ«tu to brÄ«di, kad atkal gribas pačurāt, nākas gaidÄ«t lÄ«dz pat sešÄm stundām. Tad pilnÄ«gi loÄ£isks ir mans jautājums: "Un jÅ«s gaidÄ«siet?” Protams, viņi gaidÄ«šot. Hmm, bet kā ar policistiem, vai gaidÄ«s arÄ« viņi? Protams, arÄ« viņi gaidÄ«šot.

Lai arÄ« kāds azartisks eksperimenta dalÄ«bnieks es nebÅ«tu, bet sešas stundas man gaidÄ«t gan negribas. Skaidrs ir viens, ja es atteikšos no urÄ«na analÄ«zÄ“m, tas bÅ«s kā atteikšanās no medicÄ«niskās pārbaudes. Bet tad nu gan šis eksperiments man dārgi izmaksās. Protams, par soda mÄ“ru lems tiesa, bet, kā paskaidroja policisti, tas ir maksimālais sods naudas izteiksmÄ“ par braukšanu dzÄ“rumā un uz 6 menešiem atvadieties no autovadÄ«tāja apliecÄ«bas.

Bet es nebÅ«šu es, ja tik viegli padošos. Jo urÄ«nu jau ar varu neizspiedÄ«si. Tiek meklÄ“tas alternatÄ«vas, kā aizstāt šobrÄ«d neesošo urÄ«nu. Nu, protams, ka dakterÄ«tei LÄ«gai bÅ«tu jāzina likums, kura ietvaros tiek veiktas šÄ«s pārbaudes. Ko es arÄ« viņai lÅ«dzu - ko saka likums, vai analÄ«zes bioloÄ£iskā vidÄ“ ir veicamas tikai un vienÄ«gi asins un urÄ«na paraugos?

Konkrētu atbildi no Līgas izspiest nevar. Beigu beigās mans piedāvājums urīnu aizstāt ar siekalu paraugu ir saņēmis akceptu no Līgas puses.

Un tā, asinis nodotas, siekalu paraugs nodots, gaidām rezultātus. Rezultāti spÄ«doši negatÄ«vi. Ne alkohols, ne narkotiku klātbÅ«tne manā organismā nav atrasti. Kā sacÄ«t jāsaka, cirks aizbraucis, klauns palicis. Un tieši tāpÄ“c izrāde turpinās.

Protams, kā jau visās šais lietās arÄ« šÄ«m darbÄ«bām seko protokols. Man tiek pasniegts protokols ar norādi, lai es to parakstu. Protams, jo tik pozitÄ«vu protokolu es dzÄ«vÄ“ vÄ“l neesmu redzÄ“jis.

Bet tad sākas interesantākais. Uz manu lÅ«gumu izsniegt man protokola kopiju saņemu no LÄ«gas noraidÄ«jumu. ArÄ« uz manu lÅ«gumu ļaut man to nofotografÄ“t, saņemu striktu NÄ’. Interesanti - iepazÄ«ties jā, parakstÄ«t jā, bet kopÄ“t informāciju, kas tiešÄ veidā attiecas uz mani, nÄ“.

Bet nu es esmu brÄ«vs kā putns debesÄ«s. Bez soda, bez protokola turpinām atpakaļceļu policistu automašÄ«nā. Bet brÄ«numi ar to vÄ“l nav galā. Tuvojoties tai vietai, kur esmu atstājis savu automašÄ«nu, redzu, ka gods godam policija ar ieslÄ“gtām bākugunÄ«m sargā manu automašÄ«nu. Paldies viņiem par to.

Ko gan es nevaru teikt par nākamo joku - vai reketu no policijas puses? Un, proti, pirms kāpšanas laukā no policijas automašÄ«nas man tiek pasniegts parakstÄ«šanai administratÄ«vā pārkāpuma protokols. Man acis iepletās, sāku to lasÄ«t. Un, kā izrādās, mani apsÅ«dz administratÄ«vo pārkāpuma kodeksa 149. panta pārkāpumā.

Te es Zintim jautāju: "Kas tas par pantu, kādos nodarÄ«jumos mani apsÅ«dz?” Uz ko Zintis man atbild - tāda esot kārtÄ«ba. Viņš neesot vainÄ«gs jo tādi tie protokoli esot sastādÄ«ti. Ja es vÄ“loties, viņš varot ierakstÄ«t 149 prim 15 („TransportlÄ«dzekļu vadÄ«šana alkohola reibumā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmÄ“”).

Es nesaprašanā - kāpÄ“c kaut kas bÅ«tu jāieraksta, ja es neesmu neko pārkāpis? Zintis klusÄ“ kā Å«deni mutÄ“ ieņēmis. Tad es viņam jautāju, vai drÄ«kstu šo protokolu nofotografÄ“t? Atbilde ir strikta, NÄ’.

Nu, te es esmu bezspÄ“cÄ«gs. Jo, kā mums labi zināms, nepakļaušanās policijas darbiniekam ir likuma pārkāpums. Kas man atliek, novÄ“lu Zintim un pārÄ“jiem jauku dienu un dodos pie savas automašÄ«nas, lai turpinātu ceļu mājup.

TāpÄ“c jautājums augstākstāvošiem mÅ«su valsts ierÄ“dņiem: cik korekta un vai nenosodāma ir LÄ«gas un Zinta rÄ«cÄ«ba, veicot manipulācijas ar valsts dokumentiem - protokoliem? (Piebilde: Par šo kungu un dāmu rÄ«cÄ«bu ir video un audio materiāls. Vai kādu no augstākstāvošiem ierÄ“dņiem tas interesÄ“?)

Red. piez.: Pietiek ir pieprasÄ«jis Valsts policijas komentāru par šo situāciju.