Menu
Pilnā versija

Mans karoga stāsts

Andris Pauls-Pāvuls · 13.05.2017. · Komentāri (22)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Savulaik Anta Bergmane man lÅ«dza uzrakstÄ«t stāstu viņas sastādÄ«tajai grāmatai “MÅ«su karoga stāsti: 1940-1991” par karoga pacelšanu 1989. gadā virs toreizÄ“jā Interfrontes midzeņa - zvejnieku kultÅ«ras pils „Ziemeļblāzma”. Es atteicos, jo šo pārdesmit gadus seno notikumu vairāk uztvÄ“ru, kā puicisku izrādÄ«šanos, nevis drosmi.

2016. gada LāčplÄ“ša dienā nevis rÄ«tausmā, bet paslepus pÄ“c saulrieta Latvijas valsts karogs Smiltenes novadā tika pacelts 35 metrus augstā, ar flančiem saskrÅ«vÄ“tā naftas trubā, kam uzgaļa vietā - stārÄ·a ligzdas pamatnei lÄ«dzÄ«ga, MK noteikumiem neatbilstoša konstrukcija.

Par faktu sazinājos vienu no MK noteikumu, kuri reglamentÄ“ valsts karoga lietojumu, izstrādātājām Dr. iur. Sintiju Stipri. Viņa noelsās un minÄ“ja salÄ«dzinošu piemÄ“ru – MK noteikumi nereglamentÄ“, kādam jābÅ«t smokingam. Tas nenozÄ«mÄ“, ka RÄ«gas pilÄ« uz pieņemšanu var ierasties treniņtÄ“rpā. Karoga mastu arÄ« definÄ“ starptautiski vispārpieņemtas paražu tiesÄ«bas. Ä€rlietu ministrija man rakstiski atbildÄ“ja, ka valsts karoga lietošanas noteikumu ievÄ“rošanu uzrauga pašvaldÄ«bas.

JanvārÄ« iesniedzu Smiltenes novada pašvaldÄ«bā iesniegumu „Par Latvijas valsts karoga pacelšanas veida pārkāpšanu”, kurā minÄ“ju, ka uzskatu, ka Smiltenes Jāņkalnā uzstādÄ«tais izstrādājums nelÄ«dzinās karoga mastam un Latvijas valsts karoga pacelšana pie tā ir klajas necieņas izrādÄ«šana Latvijas valsts karogam. Tā vietā, lai pati ar šmuci tiktu galā, Smiltenes novada administratÄ«vā komisija šo iesniegumu pārsÅ«tÄ«ja Valsts policijai.

Tikai vakar no Valsts policijas saņēmu Ä«su, lakonisku atbildi: 2017. gada 10. maijā tika pieņemts lÄ“mums par atteikšanos uzsākt administratÄ«vā pārkāpuma lietvedÄ«bu un telefoniska piebilde, jo Valsts prezidenta kancelejas Heraldikas komisija šo lietu jau esot izvÄ“rtÄ“jusi.

Šeit jāpiezÄ«mÄ“, ka joprojām atslÄ“gas figÅ«ra Heraldikas komisijā ir iztapÄ«gā komuniste Ramona Umblija, ar kuru man ceļi jau krustojušies:

1. 1988. gada 8. maijā (Padomju KultÅ«ras fonda Latvijas republikāniskās nodaļas kapu sakopšanas talkas ietvarā) mÄ“s, četri puiši, noorganizÄ“jām Latvijas valsts pirmā prezidenta Jāņa ÄŒakstes piemineklim pÄ“c VDK rÄ«kojuma riņķī apstādÄ«to koku un krÅ«mu nociršanu. Pret mums tika ierosināta krimināllieta par vÄ“rtÄ«gu koku stādÄ«jumu iznÄ«cināšanu, nodarot 40 247,00 rubļu kaitÄ“jumu. Kad devāmies pie talkas organizÄ“tājas Ramonas Umblijas, viņa mÅ«s pamatÄ«gi izlamāja un pārmeta, ka tos lielos, skaistos kokus gan vajadzÄ“ja saudzÄ“t - un vispār, lai nepinot viņu iekšÄ, paši vainÄ«gi, tad arÄ« atbildiet!

2. PÄ“c Karoga manifestācijas 1988. gada 16. jÅ«lijā uzsākām interesÄ“ties par karoga ražošanas iespÄ“jām. Grupā apspriedām iespÄ“jas pašiem uzsākt karoga šÅ«šanu vairumā. Lai saņemtu atļauju to darÄ«t, mÅ«su pārstāvji devās uz Padomju KultÅ«ras fonda Latvijas republikānisko nodaļu Aspazijas bulvārÄ«. Šeit, runājot par karoga izmÄ“riem, Ramona Umblija atkal izpaudās - kā gan tas izskatÄ«sies, ka mÅ«su karogs blakus LPSR un PSRS karogiem bÅ«s lielāks?!

Kamēr pie varas būs Triju Zvaigžņu ordeņoti komunisti kā Ramona Umblija, Latvijā kārtības nebūs!

1989. gadā par ālÄ“šanos ar karoga pacelšanu virs „Ziemeļblāzmas” saņēmu 20.00 rubļu administratÄ«vo sodu. Interesanti, ko saņemšu, kad Smiltenes novada dome un Valsts policija ieraudzÄ«s Jāņkalna naftas trubu guļam zemÄ“...

Foto

Novērtē šo rakstu:

0
0