Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

15. decembrÄ« es piedalÄ«jos Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sÄ“dÄ“, kurā aicināju, nemainot Ä£imenes konceptu un atstājot malā ideoloÄ£iskos strÄ«dus, piedāvāt aizsardzÄ«bas mehānismu vienotā mājsaimniecÄ«bā dzÄ«vojošÄm personām. Ziņu portāli diezgan intensÄ«vi atspoguļoja sÄ“dÄ“ notikušo. Diemžēl man ir jāatzÄ«st, ka vairākos portālos ziņu virsraksti izkropļo manis nodoto vÄ“stÄ«jumu Saeimas komisijas sÄ“dÄ“ un lÄ«dz ar to mana doma tur nav precÄ«zi atreferÄ“ta. TāpÄ“c vÄ“los šeit vÄ“lreiz izklāstÄ«t mana priekšlikuma pamatojumu un bÅ«tÄ«bu. 

PÄ“dÄ“jos gados mÅ«su sabiedrÄ«bā notiek arvien spraigākas diskusijas nereÄ£istrÄ“to partnerattiecÄ«bu jautājumā. Ir novÄ“rojams arvien pieaugošs spiediens uz likumdevÄ“jiem, cenšoties panākt, lai šiem partneriem tiktu piešÄ·irtas lÄ«dzÄ«gas tiesÄ«bas kā laulātajiem. Tas izraisa konservatÄ«vi noskaņotās sabiedrÄ«bas arvien pieaugošu sašutumu pret šÄda veida iniciatÄ«vām.

Tātad no vienas puses ir cilvÄ“ki, kuri saka, ka ir vajadzÄ«gs reÄ£istrÄ“t partnerattiecÄ«bas, piešÄ·irt tām tādas pašas tiesÄ«bas kā laulātajiem. No otras puses ir tie, kuri saka, ka viss ir jāatstāj tā, kā ir, un nedrÄ«kst bÅ«t nekādas pretimnākšanas tiem, kuri dzÄ«vo pretrunā ar mÅ«su gadu simtiem sargātajām tradÄ«cijām, jo to pamatā ir dabiskais likums un kristÄ«gās vÄ“rtÄ«bas.

Turpinot tādā pašÄ stilā, iznāk, ka mÄ“s nonākam strupceļā un nav nekāda risinājuma, viedokļi tikai polarizÄ“jas un spriedze pieaug. Rezultātā pieaug arÄ« neiecietÄ«ba starp abām grupām un viens otru sāk uztvert kā ienaidnieku. Tolerances un iecietÄ«bas trÅ«kums tad kļūst raksturÄ«gs abām pusÄ“m, it Ä«paši tas izpaužas sociālajos tÄ«klos un ziņu portālu komentāros. Rezultātā Latvijas sabiedrÄ«bā tikai pieaug polarizācija, un ir parādÄ«jusies vÄ“l viena robežšÄ·irtne sabiedrÄ«bas locekļu vidÅ«. 

Diemžēl mÅ«su sabiedrÄ«ba jau tāpat ir pietiekami polarizÄ“ta un sašÄ·elta, klāt pie visa tā cilvÄ“ki ir saspringti un noguruši no Covid-19 pandÄ“mijas izraisÄ«to ierobežojumu sekām, valda arÄ« nedrošÄ«ba par nākotni. Daudzi sev uzdod jautājumu: vai es nebÅ«šu nākamais, kurš saslims? Kas tad notiks? 

Šai situācijā ļoti negribÄ“tos vairot spriedzi un sadrumstalotÄ«bu mÅ«su sabiedrÄ«bā. Redzot notiekošo, jau ilgāku laiku biju domājis par to, ka šai situācijā bÅ«tu jāmeklÄ“ kāds risinājums, kas novÄ“rstu tālāko situācijas eskalāciju. Situācija ir sprādzienbÄ«stama. Šis jautājums ir ļoti sensitÄ«vs. Nesenais Satversmes tiesas spriedums un sabiedrÄ«bas reakcija to parāda. Turklāt ir jāņem vÄ“rā, ka Latvija šai jomā izjÅ«t arÄ« starptautisko institÅ«ciju spiedienu, kas arÄ« draud arvien pieaugt, ar to arÄ« ir jārÄ“Ä·inās. 

Redzot šÄdu notikumu attÄ«stÄ«bu, esmu nācis klajā ar risinājuma piedāvājumu, tas aptver daudz plašÄku cilvÄ“ku loku, nekā tikai nereÄ£istrÄ“tajās partnerattiecÄ«bās dzÄ«vojošos. MeklÄ“jam problÄ“mas risinājumu, jo cilvÄ“kiem, kuri dzÄ«vo vienā mājsaimniecÄ«bā, ir reālas problÄ“mas. Viņi nevar apmeklÄ“t viens otru slimnÄ«cā. Viņi nevar pārstāvÄ“t viens otru dažādās instancÄ“s. Tad, ja kāds no viņiem nomirst, pārÄ“jie nevar mantot, viņiem vairs nav tiesÄ«bu uz dzÄ«vojamo platÄ«bu. Zinātāji noteikti varÄ“s pastāstÄ«t vÄ“l par daudzām citām situācijām, kurās rodas sarežģījumi.

ŠÄ«s visas praktiskās problÄ“mas vajadzÄ“tu risināt, jo tās ir ne tikai pāriem, kuri dzÄ«vo nereÄ£istrÄ“ti, bet arÄ« daudziem citiem – pensionāriem un viņu aprÅ«pÄ“tājiem, audžuvecākiem un viņu audžubÄ“rniem, cilvÄ“kiem ar Ä«pašÄm vajadzÄ«bām un tiem, kas par viņiem gādā. ŠÄda veida problÄ“mas var bÅ«t arÄ« klosteru un reliÄ£isko kongregāciju locekļiem, kuri dzÄ«vo vienā kopienā. 

Piedāvāju visu šo kompleksu apskatÄ«t kopumā un ieviest tehnisku risinājumu, kurš neskar ideoloÄ£iskus jautājumus un kurš neaizskar tās vÄ“rtÄ«bas, kas ir svarÄ«gas tradicionālajai jeb konservatÄ«vajai sabiedrÄ«bas daļai. TāpÄ“c, risinot aprakstÄ«to problÄ“mu un cenšoties iestrādāt tās risinājumu likumdošanā, nelietosim šeit tādus jÄ“dzienus kā laulÄ«ba, Ä£imene, reÄ£istrācija. No šejienes arÄ« izrietÄ“ja mans piedāvājums ieviest formulÄ“jumu “KopÄ«gas deklarÄ“tās mājsaimniecÄ«bas un savstarpÄ“jās aprÅ«pes likums”.

Tātad tas izskatÄ«tos šÄdi: personas, kas dzÄ«vo vienā mājsaimniecÄ«bā un vÄ“las uzņemties zināmu atbildÄ«bu viens par otru, deklarÄ“jas pie notāra un tas viņiem dod piekļuves tiesÄ«bas, apmeklÄ“jot citus šÄ«s mājsaimniecÄ«bas locekļus slimnÄ«cā, pārstāvÄ“t dažādās instancÄ“s, neliecināt vienam pret otru kriminālprocesā utt. JÄ“dziens “deklarÄ“šanās” ir neitrāls un nesatur sevÄ« ideoloÄ£ijas pieskaņu, neasociÄ“jas ar struktÅ«ru, kas atgādinātu laulÄ«bu. TāpÄ“c šÄds likums atrisinātu praktiskās problÄ“mas, kas ir samilzušas plašam cilvÄ“ku lokam – kā jau minÄ“ju, pensionāriem un cilvÄ“kiem ar Ä«pašÄm vajadzÄ«bām, heteroseksuālajiem un arÄ« viendzimuma pāriem, kuri dzÄ«vo kopā.

Protams, risinājuma ietÄ“rpšana konkrÄ“tos likuma pantos jau ir speciālistu, pirmkārt, juristu kompetencÄ“. 

Edgars Pastara kungs, kurš ir konstitucionālo tiesÄ«bu eksperts, Saeimas sÄ“dÄ“ ir piedāvājis ieviest nelielas izmaiņas Notariāta likumā un tad attiecÄ«gi iestrādāt atbilstošas arÄ« visos pārÄ“jos ar to saistÄ«tajos likumos.

TomÄ“r šeit man ir jāizdara viena ļoti bÅ«tiska piebilde: mÅ«su SatversmÄ“ ir rakstÄ«ts, ka valsts aizsargā, pirmkārt, laulÄ«bu. LaulÄ«ba ir ilgtermiņa “projekts”. BaznÄ«ca māca, ka tās ir attiecÄ«bas uz visu mūžu. Un laulÄ«bā, kurā ir tÄ“vs un māte, bÄ“rns var harmoniski attÄ«stÄ«ties, pakāpeniski atklājot savu identitāti, atklājot vÄ«rieša un sievietes atšÄ·irÄ«bas un katrā dzimumā esošo bagātÄ«bu un nobriest Ä£imenes veidošanai. Nobriest tam, lai stātos laulÄ«bā, radÄ«tu pÄ“cnācÄ“jus, tādā veidā pavairojot arÄ« tautas genofondu, nodrošināt tautas izdzÄ«vošanu cauri gadsimtiem.

VÄ“los uzsvÄ“rt, ka jebkurā gadÄ«jumā laulātajiem ir jānodrošina privileģēts stāvoklis. Aicinu mÅ«su valsts likumdošanā iestrādāt sviras, kuras veicinātu laulÄ«bas noturÄ«bu ilgtermiņā. Un bÅ«tu jāveicina, lai tieši laulÄ«bā dzimst bÄ“rni, nevis ārlaulÄ«bā. Turklāt šÄ«s problemātikas kontekstā mÄ“s daudz diskutÄ“jam par pāru tiesÄ«bām, bet nerunājam par bÄ“rnu tiesÄ«bām, kas arÄ« ir ļoti svarÄ«gs jautājums. To gan šajā reizÄ“ neapskatÄ«šu. 

Ceru, ka šis skaidrojums palÄ«dzÄ“s precÄ«zāk saprast mana Saeimas sociālo un darba lietu komisijas 2020. gada 15. decembra sÄ“dÄ“ izskanÄ“jušÄ vÄ“stÄ«juma bÅ«tÄ«bu.

Novērtē šo rakstu:

0
0