Mans piedÄvÄjums – ieviest formulÄ“jumu “KopÄ«gas deklarÄ“tÄs mÄjsaimniecÄ«bas un savstarpÄ“jÄs aprÅ«pes likumsâ€
Zbigņevs StankeviÄs, RÄ«gas arhibÄ«skaps metropolÄ«ts · 21.12.2020. · Komentāri (0)15. decembrÄ« es piedalÄ«jos Saeimas SociÄlo un darba lietu komisijas sÄ“dÄ“, kurÄ aicinÄju, nemainot Ä£imenes konceptu un atstÄjot malÄ ideoloÄ£iskos strÄ«dus, piedÄvÄt aizsardzÄ«bas mehÄnismu vienotÄ mÄjsaimniecÄ«bÄ dzÄ«vojošÄm personÄm. Ziņu portÄli diezgan intensÄ«vi atspoguļoja sÄ“dÄ“ notikušo. Diemžēl man ir jÄatzÄ«st, ka vairÄkos portÄlos ziņu virsraksti izkropļo manis nodoto vÄ“stÄ«jumu Saeimas komisijas sÄ“dÄ“ un lÄ«dz ar to mana doma tur nav precÄ«zi atreferÄ“ta. TÄpÄ“c vÄ“los šeit vÄ“lreiz izklÄstÄ«t mana priekšlikuma pamatojumu un bÅ«tÄ«bu.
PÄ“dÄ“jos gados mÅ«su sabiedrÄ«bÄ notiek arvien spraigÄkas diskusijas nereÄ£istrÄ“to partnerattiecÄ«bu jautÄjumÄ. Ir novÄ“rojams arvien pieaugošs spiediens uz likumdevÄ“jiem, cenšoties panÄkt, lai šiem partneriem tiktu piešÄ·irtas lÄ«dzÄ«gas tiesÄ«bas kÄ laulÄtajiem. Tas izraisa konservatÄ«vi noskaņotÄs sabiedrÄ«bas arvien pieaugošu sašutumu pret šÄda veida iniciatÄ«vÄm.
TÄtad no vienas puses ir cilvÄ“ki, kuri saka, ka ir vajadzÄ«gs reÄ£istrÄ“t partnerattiecÄ«bas, piešÄ·irt tÄm tÄdas pašas tiesÄ«bas kÄ laulÄtajiem. No otras puses ir tie, kuri saka, ka viss ir jÄatstÄj tÄ, kÄ ir, un nedrÄ«kst bÅ«t nekÄdas pretimnÄkšanas tiem, kuri dzÄ«vo pretrunÄ ar mÅ«su gadu simtiem sargÄtajÄm tradÄ«cijÄm, jo to pamatÄ ir dabiskais likums un kristÄ«gÄs vÄ“rtÄ«bas.
Turpinot tÄdÄ pašÄ stilÄ, iznÄk, ka mÄ“s nonÄkam strupceÄ¼Ä un nav nekÄda risinÄjuma, viedokļi tikai polarizÄ“jas un spriedze pieaug. RezultÄtÄ pieaug arÄ« neiecietÄ«ba starp abÄm grupÄm un viens otru sÄk uztvert kÄ ienaidnieku. Tolerances un iecietÄ«bas trÅ«kums tad kļūst raksturÄ«gs abÄm pusÄ“m, it Ä«paši tas izpaužas sociÄlajos tÄ«klos un ziņu portÄlu komentÄros. RezultÄtÄ Latvijas sabiedrÄ«bÄ tikai pieaug polarizÄcija, un ir parÄdÄ«jusies vÄ“l viena robežšÄ·irtne sabiedrÄ«bas locekļu vidÅ«.
Diemžēl mÅ«su sabiedrÄ«ba jau tÄpat ir pietiekami polarizÄ“ta un sašÄ·elta, klÄt pie visa tÄ cilvÄ“ki ir saspringti un noguruši no Covid-19 pandÄ“mijas izraisÄ«to ierobežojumu sekÄm, valda arÄ« nedrošÄ«ba par nÄkotni. Daudzi sev uzdod jautÄjumu: vai es nebÅ«šu nÄkamais, kurš saslims? Kas tad notiks?
Šai situÄcijÄ Ä¼oti negribÄ“tos vairot spriedzi un sadrumstalotÄ«bu mÅ«su sabiedrÄ«bÄ. Redzot notiekošo, jau ilgÄku laiku biju domÄjis par to, ka šai situÄcijÄ bÅ«tu jÄmeklÄ“ kÄds risinÄjums, kas novÄ“rstu tÄlÄko situÄcijas eskalÄciju. SituÄcija ir sprÄdzienbÄ«stama. Šis jautÄjums ir ļoti sensitÄ«vs. Nesenais Satversmes tiesas spriedums un sabiedrÄ«bas reakcija to parÄda. TurklÄt ir jÄņem vÄ“rÄ, ka Latvija šai jomÄ izjÅ«t arÄ« starptautisko institÅ«ciju spiedienu, kas arÄ« draud arvien pieaugt, ar to arÄ« ir jÄrÄ“Ä·inÄs.
Redzot šÄdu notikumu attÄ«stÄ«bu, esmu nÄcis klajÄ ar risinÄjuma piedÄvÄjumu, tas aptver daudz plašÄku cilvÄ“ku loku, nekÄ tikai nereÄ£istrÄ“tajÄs partnerattiecÄ«bÄs dzÄ«vojošos. MeklÄ“jam problÄ“mas risinÄjumu, jo cilvÄ“kiem, kuri dzÄ«vo vienÄ mÄjsaimniecÄ«bÄ, ir reÄlas problÄ“mas. Viņi nevar apmeklÄ“t viens otru slimnÄ«cÄ. Viņi nevar pÄrstÄvÄ“t viens otru dažÄdÄs instancÄ“s. Tad, ja kÄds no viņiem nomirst, pÄrÄ“jie nevar mantot, viņiem vairs nav tiesÄ«bu uz dzÄ«vojamo platÄ«bu. ZinÄtÄji noteikti varÄ“s pastÄstÄ«t vÄ“l par daudzÄm citÄm situÄcijÄm, kurÄs rodas sarežģījumi.
ŠÄ«s visas praktiskÄs problÄ“mas vajadzÄ“tu risinÄt, jo tÄs ir ne tikai pÄriem, kuri dzÄ«vo nereÄ£istrÄ“ti, bet arÄ« daudziem citiem – pensionÄriem un viņu aprÅ«pÄ“tÄjiem, audžuvecÄkiem un viņu audžubÄ“rniem, cilvÄ“kiem ar Ä«pašÄm vajadzÄ«bÄm un tiem, kas par viņiem gÄdÄ. ŠÄda veida problÄ“mas var bÅ«t arÄ« klosteru un reliÄ£isko kongregÄciju locekļiem, kuri dzÄ«vo vienÄ kopienÄ.
PiedÄvÄju visu šo kompleksu apskatÄ«t kopumÄ un ieviest tehnisku risinÄjumu, kurš neskar ideoloÄ£iskus jautÄjumus un kurš neaizskar tÄs vÄ“rtÄ«bas, kas ir svarÄ«gas tradicionÄlajai jeb konservatÄ«vajai sabiedrÄ«bas daļai. TÄpÄ“c, risinot aprakstÄ«to problÄ“mu un cenšoties iestrÄdÄt tÄs risinÄjumu likumdošanÄ, nelietosim šeit tÄdus jÄ“dzienus kÄ laulÄ«ba, Ä£imene, reÄ£istrÄcija. No šejienes arÄ« izrietÄ“ja mans piedÄvÄjums ieviest formulÄ“jumu “KopÄ«gas deklarÄ“tÄs mÄjsaimniecÄ«bas un savstarpÄ“jÄs aprÅ«pes likums”.
TÄtad tas izskatÄ«tos šÄdi: personas, kas dzÄ«vo vienÄ mÄjsaimniecÄ«bÄ un vÄ“las uzņemties zinÄmu atbildÄ«bu viens par otru, deklarÄ“jas pie notÄra un tas viņiem dod piekļuves tiesÄ«bas, apmeklÄ“jot citus šÄ«s mÄjsaimniecÄ«bas locekļus slimnÄ«cÄ, pÄrstÄvÄ“t dažÄdÄs instancÄ“s, neliecinÄt vienam pret otru kriminÄlprocesÄ utt. JÄ“dziens “deklarÄ“šanÄs” ir neitrÄls un nesatur sevÄ« ideoloÄ£ijas pieskaņu, neasociÄ“jas ar struktÅ«ru, kas atgÄdinÄtu laulÄ«bu. TÄpÄ“c šÄds likums atrisinÄtu praktiskÄs problÄ“mas, kas ir samilzušas plašam cilvÄ“ku lokam – kÄ jau minÄ“ju, pensionÄriem un cilvÄ“kiem ar Ä«pašÄm vajadzÄ«bÄm, heteroseksuÄlajiem un arÄ« viendzimuma pÄriem, kuri dzÄ«vo kopÄ.
Protams, risinÄjuma ietÄ“rpšana konkrÄ“tos likuma pantos jau ir speciÄlistu, pirmkÄrt, juristu kompetencÄ“.
Edgars Pastara kungs, kurš ir konstitucionÄlo tiesÄ«bu eksperts, Saeimas sÄ“dÄ“ ir piedÄvÄjis ieviest nelielas izmaiņas NotariÄta likumÄ un tad attiecÄ«gi iestrÄdÄt atbilstošas arÄ« visos pÄrÄ“jos ar to saistÄ«tajos likumos.
TomÄ“r šeit man ir jÄizdara viena ļoti bÅ«tiska piebilde: mÅ«su SatversmÄ“ ir rakstÄ«ts, ka valsts aizsargÄ, pirmkÄrt, laulÄ«bu. LaulÄ«ba ir ilgtermiņa “projekts”. BaznÄ«ca mÄca, ka tÄs ir attiecÄ«bas uz visu mūžu. Un laulÄ«bÄ, kurÄ ir tÄ“vs un mÄte, bÄ“rns var harmoniski attÄ«stÄ«ties, pakÄpeniski atklÄjot savu identitÄti, atklÄjot vÄ«rieša un sievietes atšÄ·irÄ«bas un katrÄ dzimumÄ esošo bagÄtÄ«bu un nobriest Ä£imenes veidošanai. Nobriest tam, lai stÄtos laulÄ«bÄ, radÄ«tu pÄ“cnÄcÄ“jus, tÄdÄ veidÄ pavairojot arÄ« tautas genofondu, nodrošinÄt tautas izdzÄ«vošanu cauri gadsimtiem.
VÄ“los uzsvÄ“rt, ka jebkurÄ gadÄ«jumÄ laulÄtajiem ir jÄnodrošina privileģēts stÄvoklis. Aicinu mÅ«su valsts likumdošanÄ iestrÄdÄt sviras, kuras veicinÄtu laulÄ«bas noturÄ«bu ilgtermiņÄ. Un bÅ«tu jÄveicina, lai tieši laulÄ«bÄ dzimst bÄ“rni, nevis ÄrlaulÄ«bÄ. TurklÄt šÄ«s problemÄtikas kontekstÄ mÄ“s daudz diskutÄ“jam par pÄru tiesÄ«bÄm, bet nerunÄjam par bÄ“rnu tiesÄ«bÄm, kas arÄ« ir ļoti svarÄ«gs jautÄjums. To gan šajÄ reizÄ“ neapskatÄ«šu.
Ceru, ka šis skaidrojums palÄ«dzÄ“s precÄ«zÄk saprast mana Saeimas sociÄlo un darba lietu komisijas 2020. gada 15. decembra sÄ“dÄ“ izskanÄ“jušÄ vÄ“stÄ«juma bÅ«tÄ«bu.