MÄra KuÄinska valdÄ«bas galvenais produkts
JurÄ£is Liepnieks · 26.05.2017. · Komentāri (55)2016.gadÄ šÄ« pati MÄra KuÄinska valdÄ«ba ilgi pÄ“tÄ«ja un vÄ“tÄ«ja trÄ«s veselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ“šanas modeļus. Šim jautÄjumam tika veltÄ«tas vairÄkas valdÄ«bas sÄ“des vairÄku mÄ“nešu laikÄ.
Pirmais bija Pasaules VeselÄ«bas organizÄcijas Latvijai ieteiktais modelis, kÄds pastÄv daudzviet EiropÄ un kuru atbalstÄ«ja arÄ« veselÄ«bas ministre Anda ÄŒakša, kÄ arÄ« veselÄ«bas nozares profesionÄļi. Otrs – Latvijas bankas ieteiktais obligÄtÄs veselÄ«bas apdrošinÄšanas modelis, bet trešais kaut kÄds ne Ä«sti saprotams hibrÄ«ds, kuru bija savÄ«kšÄ·Ä«juši VienotÄ«bas guru IngrÄ«da Circene un Romualds Ražuks. Jau pirms šo triju modeļu skatÄ«šanas valdÄ«bÄ tika izdiskutÄ“ta un noraidÄ«ta ideja par 1% no sociÄlÄ nodokļa.
ValdÄ«ba, šÄ« pati MÄra KuÄinska valdÄ«ba, šÄ«s pašas koalÄ«cijas partijas un ministri veltÄ«ja šim visam lielu uzmanÄ«bu, lÄ“ma un beigÄs arÄ« izlÄ“ma. Latvija ies Pasaules VeselÄ«bas organizÄcijas un citu starptautisko ekspertu ieteikto ceļu. Lieliski. ArÄ« nozares pÄrstÄvju vairÄkums bija mierÄ ar šo lÄ“mumu. Tika paziņots arÄ« grafiks, kÄdÄ tiks sasniegts Pasaules VeselÄ«bas organizÄcijas noteiktais finansÄ“juma minimums veselÄ«bas aprÅ«pei, iedota papildu nauda, 2017. gada budžetu veidojot, un apsolÄ«ts, ka nÄkamais 2018. gads bÅ«s tas, kurÄ prioritÄte bÅ«s Ärstu un mÄsu algu palielinÄšana.
Visi bija mierÄ ar šiem lÄ“mumiem, mediÄ·us ieskaitot, lai gan daudz solÄ«jumu dzirdÄ“jušie mediÄ·i, protams, nebija lÄ«dz galam pÄrliecinÄti, ka šoreiz solÄ«jumi beidzot tiks izpildÄ«ti. Viņiem izrÄdÄ«jÄs taisnÄ«ba. Dažus mÄ“nešus vÄ“lÄk, šÄ« gada pavasarÄ«, it kÄ nekas no visa iepriekš aprakstÄ«tÄ nebÅ«tu noticis, Ministru prezidents MÄris KuÄinskis izveido darba grupu, kurai jÄlemj – uzminiet, par ko? – par veselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ“šanas modeli. KÄpÄ“c vÄ“l nesen nolemtais, ar valdÄ«bas lÄ“mumiem un premjera solÄ«jumiem apzÄ«mogotais, vairs nav aktuÄls, netiek paskaidrots.
Jaunu ideju arÄ« nav, atkal tas pats 1% no sociÄlÄ nodokļa, obligÄtÄ veselÄ«bas apdrošinÄšana tÄdÄ vai citÄdÄ formÄ vai nauda no kopÄ“jiem budžeta ieņēmumiem. Ministre ÄŒakša liek saprast, ka darba grupÄ iet grÅ«ti, dažiem vajadzÄ“tu paņemt vÄrdnÄ«cu un apskatÄ«ties, ko nozÄ«mÄ“ vÄrds “prioritÄte”, un atzÄ«st, ka ilgtermiņa risinÄjums nav redzams.
Tas ir – kÄ? Ilgtermiņa lÄ“mums jau valdÄ«bÄ tika pieņemts šajÄ pat valdÄ«bÄ pavisam nesen. Tieši ilgtermiņa – tur bija viss, gan grafiks, gan gadi un summas. Premjers taÄu paziņoja, ka sabiedrÄ«ba nav gatava jaunam nodoklim, arÄ« ja tas skar veselÄ«bu, un tÄpat paziņoja, ka mediÄ·u algas bÅ«s prioritÄte 2018. gada budžetÄ. Par finansÄ“šanas modeli valdÄ«ba un koalÄ«cija vienojÄs un izlÄ“ma. Kad tas viss tika atcelts? Kurš to visu atcÄ“la? KÄ iespÄ“jams tÄds haoss? Kad vÄ“l Latvijas valdÄ«ba ir bijusi tik apmaldÄ«jusies, tik nespÄ“jÄ«ga plÄnot savu un valsts dzÄ«vi pat viena gada garumÄ, tik nespÄ“jÄ«ga sekot pati saviem lÄ“mumiem? Ir bijušas daudzas sliktas valdÄ«bas, bet šis ir jauns lÄ«menis.
TurklÄt šobrÄ«d visas vecÄs veselÄ«bas finansÄ“šanas idejas tiek apspriestas vienkÄrši jaunÄ debilizÄcijas lÄ«menÄ«. Cik totÄli nekompetentam ir jÄbÅ«t, lai pateiktu, ka eventuÄlÄ apdrošinÄšana segs mediÄ·u algas – nevis kÄdu pakalpojumu grozu, bet gan mediÄ·u algas! GandrÄ«z katrs izteikums, kas atskan no premjera mutes, liecina vienÄ«gi par pilnÄ«gu nezinÄšanu un jebkÄdas vÄ«zijas trÅ«kumu.
Lai vai kÄ, ir skaidrs, ka valdÄ«ba ir izmetusi atkritumos pati savu padarÄ«to iepriekšÄ“jÄ gadÄ un veselÄ«bas aprÅ«pes jautÄjumÄ mÄ“s atkal esam nulles punktÄ, kur viss ir iespÄ“jams un nekas nav skaidrs. ŠÄda pat neskaidrÄ«ba ir par nodokļiem un budžetu.
JÄsecina, ka lÄ«dz šim KuÄinska valdÄ«bai labi izdodas tikai viena lieta – radÄ«t neskaidrÄ«bu, nestabilitÄti un haosu. Toties šo produktu KuÄinska valdÄ«ba piegÄdÄ ar apskaužamu prognozÄ“jamÄ«bu.
PÄrpublicÄ“ts no puaro.lv