Iesaki rakstu:

MediÄ·u lokā jau ilgāku laiku tiek pārrunātas ziņas par Latvijas UniversitātÄ“ (LU) notikušÄm darbÄ«bām, kas saistÄ«tas ar LU vÄ“lmi iedzÄ«voties Eiropas SavienÄ«bas finansÄ“jumā. Tieši pašlaik, kad LU rektors Mārcis Auziņš pats sevi virza par Latvijas prezidentu, visnepareizāk bÅ«tu noklusÄ“t par ievÄ“rojama skaita studentu pievilšanu un Eiropas naudas apšaubāmu izlietošanu.

M.Auziņš vienmÄ“r izrādÄ«jis sevi kā augstākās izglÄ«tÄ«bas ekspertu, tomÄ“r par to rodas lielas bažas, redzot, ko LU ir izdarÄ«jusi ar spÄ“cÄ«go Latvijas medicÄ«nas izglÄ«tÄ«bu. KamÄ“r medicÄ«nas izglÄ«tÄ«bu nodrošināja tikai RÄ«gas Stradiņa universitāte (RSU), bijušais RÄ«gas MedicÄ«nas institÅ«ts, tā bija uzticama un ar labu reputāciju gan Latvijā, gan ārvalstÄ«s.

VÄ“lme pelnÄ«t naudu un par katru cenu apgÅ«t Eiropas fondus rada riskus ne vien LU, bet visai Latvijai kopumā. PiemÄ“ram, vairāki simti apšaubāmie medicÄ«nas māsām izsniegtie diplomi.
2009. gada vasarā Eiropas Sociālā fonda projekta „VeselÄ«bas aprÅ«pes un veselÄ«bas veicināšanas procesā iesaistÄ«to institÅ«ciju personāla tālākizglÄ«tÄ«bas nozares ilgtspÄ“jÄ«gai attÄ«stÄ«bai” ietvaros arÄ« LU tika uzsākta apmācÄ«bu programmu Ä«stenošana māsu tālākizglÄ«tÄ«bai - pamatspecialitāšu ieguvei. MÄ“rÄ·is bija pārkvalificÄ“t padomju laikā izglÄ«totās māsas, lai tās iegÅ«tu bakalaura diplomus un iegÅ«tu kādu no māsu pamatspecialitātÄ“m, piemÄ“ram, bÄ“rnu aprÅ«pes māsa u.c. Īsti nebija skaidrs, vai attiecÄ«gā studiju programma ir akreditÄ“ta.

CerÄ“tās bakalaura studiju programmas vietā studenti tika apmācÄ«ti tālākizglÄ«tÄ«bas kursos, solot vÄ“lāk piešÄ·irt bakalaura diplomu. PÄ“c māsu saceltā skandāla, jo viņas saprata, ka ir pieviltas, Ä«si pirms izlaiduma tika ieskaitÄ«tas LU koledžas lÄ«meņa programmā. Par nepilnu 3 mÄ“nešu studijām māsām piešÄ·Ä«ra augstskolas diplomus, kas ir pretrunā ar visiem attiecÄ«gajiem likumiem. Un šÄdi tika apgÅ«ta Eiropas Sociālā fonda nauda. Ä€rstu pārkvalifikācija notika lÄ«dzÄ«gā veidā. Tas viss neraisÄ«tu lielas bažas, ja tas neattiektos uz ārstiem un māsām, kam jāārstÄ“ cilvÄ“ki.

Par medicÄ«nas izglÄ«tÄ«bas kvalitātes pazemināšanos var runāt arÄ« nesen atvÄ“rtās LU zobārstniecÄ«bas programmas ietvaros. Laikā, kad ierobežoja studiju programmu dublÄ“šanos, LU par katru cenu tika virzÄ«ta zobārstniecÄ«bas programma. Kā pamats tika minÄ“ts it kā no ārzemÄ“m saņemtais finansÄ“jums programmas izveidošanai. Pašlaik iedzÄ«votāji nezina, kas viņiem urbs vai raus zobus – vai labi izglÄ«toti zobārsti un zobu Ä·irurgi, kas izglÄ«tojušies labi aprÄ«kotās RSU klÄ«nikās, vai arÄ«, kas šo izglÄ«tÄ«bu apguvuši dažu gadu laikā vienā no LU auditorijām? Labi zināms, ka zobārstniecÄ«bā nepieciešama ievÄ“rojama materiālā bāze ar mācÄ«bu klÄ«nikām un iekārtām. Tieši tāpÄ“c šÄ«s programmas akreditācija nebija iespÄ“jama vairāku gadu garumā. Vai tiešÄm tas bija valstiski domāts, ka LU M.Auziņa vadÄ«bā nodublÄ“ja visdārgāko studiju programmu valstÄ«, sākot visu no nulles, lai apgÅ«tu finansÄ“jumu un orientÄ“ties uz peļņu?

Pārņem bažas, ja iedomājas, ka šÄdā veidā Mārcis Auziņš turpinātu strādāt kā prezidents.