Iesaki rakstu:

Viņa piedzima RÄ«gā, 19.gadsimta beigās jÅ«gendstila namā VÄ«landes 1, ko rotā zÄ«mÄ«gs dekors - velna galva… Viland… Voland… Jeļena Nirenberga kļuva par Mihaila Bulgakova mīļoto sievu. Par viņa Margaritu…

Maija vidÅ« ar viesizrādÄ“m RÄ«gā viesojas Valmieras teātris. Es gribÄ“ju redzÄ“t Meistars un Margarita pÄ“c M.Bulgakova romāna motÄ«viem. Neviens mÄ“Ä£inājums iestudÄ“t šo darbu uz skatuves vÄ“l nav atzÄ«ts par veiksmÄ«gu. Tam ir dibināti iemesli, kāpÄ“c izcils dramaturgs rakstÄ«ja kā romānu…

Tas ir mistisks darbs - sadedzināts, atjaunots, gandrÄ«z 30 gadus nogulÄ“jis atvilktnÄ“, kļuvis par vispopulārāko, vispārdotāko, vislasÄ«tāko 20. gadsimta krievu literatÅ«ras romānu pasaulÄ“. Lai gan par vislasÄ«tāko neesmu pārliecināts. Visi ir dzirdÄ“juši, daudzi redzÄ“juši krievu filmu (seriālu), zina aptuveno sižetu un centrālos tÄ“lus - meistars, Margarita, Volands, bet grāmatu labākajā gadÄ«jumā ir iesākuši…

Par ko ir šis stāsts? Internets un youtubs ir pilns ar versijām un interpretācijām. Ar lekciju par romānu pirms pirmizrādes uzstājās S.Radzobe - man žēl, ka neesmu dzirdÄ“jis viņas variāciju par tÄ“mu, jo varbÅ«t tas, ko es gribu pateikt, sen ir pateikts.

Lai saprastu literāro darbu, ir vismaz kaut kas jāzina par rakstnieku un viņa laiku…

Bulgakovs un ģimene

Rakstnieks dzimis 1891.gada maijā Kijevā, teoloÄ£ijas profesora Ä£imenÄ“, vecākais dÄ“ls no septiņiem bÄ“rniem. Mihailam bija 16 gadi, kad 48 gadu vecumā ļoti mokpilnā nāvÄ“ no nieru mazspÄ“jas nomira tÄ“vs. Viņš atteicās no Dieva, jo tas taču neglāba tÄ“vu, un nolÄ“ma kļūt par ārstu. Tā teikt, ņemt likteni savās rokās… IevÄ“rojami ārsti bija abi viņa mātes brāļi – profesora Preobraženska (Suņa sirds) prototips ir viens no onkuļiem.

1914. gadā sākās 1.Pasaules karš, Mihailu no mobilizācijas atbrÄ«voja – nieru mazspÄ“ja. Jau tad šÄ« Ä£enÄ“tiski mantotā slimÄ«ba parādÄ«jās rakstnieka dzÄ«vÄ“. PÄ“c pāris gadiem kā diplomÄ“ts kara ārsts Bulgakovs tika nosÅ«tÄ«ts uz fronti. PÄ“c kara beigām strādāja par lauku ārstu Smoļenskas guberņā, tad bija Balto armijā Krievijas dienvidos. Pilsoņu karš sadalÄ«ja Bulgakovu Ä£imeni - brāļi devās emigrācijā, kur izveidoja itin veiksmÄ«gas karjeras.

Bulgakovs un morfijs

Smoļenskā, ārstÄ“jot ar difteriju slimu bÄ“rnu, Bulgakovs saskārās ar nopietnu inficÄ“šanās risku, tāpÄ“c viņam nācās ievadÄ«t pretdifterijas sÄ“rumu, kam bija smagas alerÄ£iskas reakcijas. Lai tās mazinātu, viņš sāka lietot morfiju. AtkarÄ«ba iestājās gandrÄ«z ar pirmo reizi…

Bulgakovs un kritiÄ·i

Visu mūžu Bulgakovs ir bijis pakļauts ļoti nežēlÄ«gai kritikai. Viņš bija saskaitÄ«jis, ka no 298 publicÄ“tajām kritikām tikai 3 bija bijušas labvÄ“lÄ«gas. Principā tā bija rÄ«dÄ«šana...

Daudzi no Bulgakova vajātājiem tika nošauti represiju laikā kā trockisti. Bulgakovs uz tiesas procesa sÄ“dÄ“m negāja, bet viņa Jeļena/Margarita gan... PÄ“c nāves sprieduma nolasÄ«šanas uzrakstÄ«ja vÄ“stulÄ“ - tagad es ticu, ka Dievs ir!

Bulgakovs un sievas

1.sieva (1913.-1924.) – Татьяна Лаппа. Viņa izmācÄ«jās par medmāsu, lai varÄ“tu bÅ«r vÄ«ram vienmÄ“r blakus. Gāja lÄ«dzi karos, frontÄ“s un lauku ārsta praksÄ“, glābjot no tÄ«fa, no bada un arÄ« no morfija… Pateicoties viņas kalpošanai, Bulgakovs varÄ“ja radÄ«t savus pirmos darbus ļoti skarbajā pÄ“crevolÅ«cijas Maskavā.

Mihails bija apsolÄ«jis Viņai veltÄ«t savu Balto gvardi, bet tad jau viņa dzÄ«vÄ“ bija ienākusi cita sieviete. Viņš aiznesa tikko iespiesto grāmatu, un Tatjana ieraudzÄ«ja, kam tā veltÄ«ta…Viņa iesvieda Bulgakovam grāmatu sejā.

Pirms nāves viņš ļoti gribÄ“ja redzÄ“t savu laulāto sievu, lai nolÅ«gtos…Bija vainÄ«gs! Bet viņa tajā laikā Maskavā vairs nedzÄ«voja - viņi nesatikās.

2.sieva (1925.-1932.) - Любо́вь Белозе́рская. 1924. gadā atgriezās PSRS no emigrācijas kopā ar padomju grāfu Alekseju Tolstoju. Skaistule, dejotāja ar plašiem sakariem Maskavas bohÄ“mas aprindās, kuras tik ļoti vilināja Bulgakovu.

KlÄ«da runas, ka savam romānam šÄdas tādas detaļas rakstnieks ir smÄ“lies tieši no šÄ«s sievas, jo viņa ParÄ«zÄ“ bija strādājusi kā dejotāja iestādÄ«jumā, kas lÄ«dzÄ«gs Mulenrūžai - piedalÄ«jusies nakts balles ar kungiem frakās un dāmām tikai ar kurpÄ“m kājās… Neko neatgādina? Un arÄ« teikumu - JÅ«s neesat Dostojevskis! - rakstniekam pateica šÄ« sieva.

3. sieva - Еле́на Булга́кова. Viņi satikās 1929.gadā, kad Jeļena bija padomju Ä£enerāļa sieva (iespÄ“jams, arÄ« maršala Tuhačevska mīļākā) - mÄ«lÄ“ta, lutināta, pārtikusi. ArÄ« Bulgakovs bija precÄ“jies, lai gan laulÄ«ba bija vairs tikai formāla, bet Jeļenas vÄ«rs kategoriski protestÄ“ja pret sievas romānu - uz pāris gadiem tas tika pārtraukts. Bet drÄ«z viņa kļuva par rakstnieka sievu. Margaritas ārÄ“jais veidols ir norakstÄ«ts no viņas, šÄ·ielÄ“šanu ieskaitot. Tā nebija vienkārša sieviete… Ragana…

Lai saprastu šo pāri un viņu attiecÄ«bas, varbÅ«t ir jāatsaucas uz citu klasiÄ·i un darbu – Orvels, 1984. ArÄ« tas romāns ir par mÄ«lÄ“tājiem totalitāra režīma apstākļos. Kad apkārt arestÄ“, represÄ“, šauj - nemaz nav viegli nosargāt savu mÄ«lestÄ«bu un dzÄ«vi...

Ä»oti iespÄ“jams, ka Jeļena bija čekas ziņotāja par vÄ«ru un ne tikai... Tādu piesardzÄ«gi diplomātisku minÄ“jumu izteica viņas vedekla, vecākā dÄ“la sieva. Un, visticamākais, Bulgakovs par to zināja. Tas arÄ« izskaidrotu naudas daudzumu Ä£imenÄ“, kam pÄ“tnieki nekad nav atraduši oficiālos avotus, un to, ka pašu smagāko represiju laikā Bulgakovi netraucÄ“ti rÄ«koja brÄ«vas ballÄ«tes un apmeklÄ“ja pieņemšanas amerikāņu vÄ“stniecÄ«bā. ArÄ« Majakovska mÅ«za Ä»iļa Briks ganÄ«ja savu dzejnieku...

Jeļena nosargāja Bulgakova literāro mantojumu un iemanījās nopublicēt viņa galveno romānu vēl padomju laikā. Par viņu krievu literatūrā nodibinājās teiciens - nav svarīgi, kāda rakstniekam ir sieva, svarīgi - kāda viņam ir atraitne!

Bulgakovs un Staļins

Rakstnieks ticēja, ka viņus vieno mistiskas saites. Zināms pamats tam bija.

1926.gadā ar lieliem panākumiem MXAT (laikam Maskavas Dailes teātris latviski) notika viņa lugas Turbinu dienas pirmizrāde, bet, neskatoties uz panākumiem, kritika bija ekstrÄ“mi negatÄ«va un lugu noņēma no repertuāra. Bet izrādÄ“ jau bija redzÄ“jis Staļins, kuram tā patika, un viņš ar savu personÄ«gu pavÄ“li izrādi atļāva. Kopumā viņš esot izrādi noskatÄ«jies vismaz 15 reizes. TomÄ“r lugu bija atļauts izrādÄ«t tikai MXAT, nevienā citā teātrÄ« to nedrÄ«kstÄ“ja iestudÄ“t.

1926.gadā čeka izkratÄ«ja Bulgakova dzÄ«vokli un konfiscÄ“ja dienasgrāmatu un Suņa sirds manuskriptu. Bulgakovam ir raksturÄ«gi, ka viņu varoņu prototipus laikabiedri atpazina bez problÄ“mām. Paskatieties ekranizāciju un salÄ«dziniet Šarikovu ar jaunāka Staļina bildÄ“m… Šarikovs (suns Šariks + lumpenis Kļims ÄŒugunkins)… staļ… čugun… ārÄ“jais apraksts… Molotovs savā dienasgrāmatā rakstÄ«ja, ka Bulgakova manuskriptus bija lasÄ«jis viss politbirojs. Partijas bonzas bija pārliecināti, ka Švonders ir kā izspļauts pÄ“c Kameņeva…

Bet represiju nebija! Lai gan čekas priekšnieka Jagodas sarakstos Bulgakovs bija ar 7. numuru, Staļins vienmÄ“r rakstnieku izsvÄ«troja no sarakstiem.

Tomēr, sākot ar 1929.gadu, visas lugas tika aizliegtas, neko nepublicēja, darba nebija.

1930.gadā Bulgakovs nosÅ«tÄ«ja vÄ“stuli Staļinam ar lÅ«gumu ļaut viņam emigrÄ“t, jo nav iztikas lÄ«dzekļu. Tad arÄ« tika sadedzināts Meistara un Margaritas pirmais variants, visticamākais, Bulgakovs baidÄ«jās no kratÄ«šanām un aresta. Bet viņam piezvanÄ«ja... Pats! Starp citu, tā bija Lielā piektdiena… Un visas lietas atrisinājās - darbs par režisora palÄ«gu MXAT, Jeļena atgriezās, tika atļautas lugas.

Desmit gadus Ä£imene dzÄ«voja materiāli labi, un arÄ« represijas, kas trakoja visapkārt, viņus neskāra. Bet 1939.gadā Bulgakovs uzrakstÄ«ja slavinošu lugu par Staļina jaunÄ«bu Batum. Vadonim nepatika. Viņš piedeva rakstniekam ÄŒugunkinu, bet nepiedeva vāju lugu. Bulgakovs bija salauzts un vairs nebija interesants…

Tas bija beigu sākums. Rakstniekam ļoti strauji pasliktinājās veselÄ«ba - nieres. Un tas bija vecums, kad mira tÄ“vs…MežonÄ«gas sāpes (āda, muskuļi, galva) un aklums. PÄ“dÄ“jos mÄ“nešos viņa vienÄ«gais mierinājums bija viņa Margarita un morfijs.

Romāns Meistars un Margarita

Bulgakovs romānu sāka rakstÄ«t 1928.gadā. Par bezdievÄ«go Maskavu, kur Mauzolejā pielÅ«dz Ä»enina mÅ«miju, baznÄ«cas sagrautas, garÄ«dznieki nošauti, plašÄs tirāžās Безбожник, kur ateisms ir oficiālā valsts reliÄ£ija un ir izsludināta ateisma piecgade ar mÄ“rÄ·i, ka 1936.gadā cilvÄ“ki vairs neatcerÄ“sies vārdu Dievs.

Romānā sižeta līnija paralēli risinās trīs telpās un laikos:

1) Sadzīviskā - 1929.gada maijs, Maskava, ar visām tā laika peripetijām un raksturīgajiem tipāžiem;

2) VÄ“sturiskā – notikumi Jerušalajimā, kur Poncijs Pilāts izlemj klaiņojoša filozofa Ješua Ha Nocri likteni. AnaloÄ£ija ir nepārprotama - JÅ«dasam un Poncijam Pilātam pat vārdi nav mainÄ«ti, Levijs Matejs - evanÄ£elists Matejs, Ješua – JÄ“zus.

3) Mistiskā - notikumi norisinās ārpus reālā laika un telpas. Balle pie Sātana, noslēgums.

Kompozīcija ir teksts tekstā - romāns par un ap Meistara romānu.

Ä»oti zÄ«mÄ«gs ir kalendārais grafiks, kas ir nepārprotami identificÄ“jams. Kad notiek balle pie Sātana, kur Margarita ir balles karaliene? Katrugad messire rÄ«ko vienu vienÄ«gu balli. To sauc par pavasara pilnmÄ“ness jeb simts karaļu balli …Un kas ir pirmais pavasara pilnmÄ“ness? Pareizi! Lieldienas - kristiešu galvenie svÄ“tki! Tātad visi romāna notikumi - gan sadzÄ«viskie, gan vÄ“sturiskie, gan mistiskie - norisinās Klusajā nedēļā:

1)Trešdienas vakars – Volands ar kompāniju ierodas Maskavā. Notikumi pie Patriarhu dÄ«Ä·iem, kur pārliecinātajam ateistam Berliozam zem tramvaja tiek nogriezta galva, jo Annuška jau saulespuÄ·u eļļu ir nopirkusi un ne tikai nopirkusi, bet jau izlaistÄ«jusi…

2) Ceturtdiena – Volands dod izrādi varietÄ“, kur nauda birst no gaisa un dāmas tiek pie jaunām štātÄ“m… gan nauda, gan štātes gan uz laiku… Šovbizness sit augstu vilni! Bet kristiešiem ir Zaļā ceturtdiena, kad JÄ“zus iedibina sakramentu - SvÄ“tais VakarÄ“diens.

4) Piektdiena – Jerušalajimā tiek sists krustā Ješua, bet Maskavā sātans rÄ«ko Galā balli,

4) Sestdiena – Tiek nodedzināts rakstnieku nams Gribojedovs, bet saulrietā Volands ar svÄ«tu pamet Maskavu, paņemot lÄ«dz Meistaru un Margaritu… Pamet tieši pirms Lieldienām - Kristus AugšÄmcelšanās svÄ“tkiem…

Pieskaršos dažiem no tÄ“liem, bet par katru ir sarakstÄ«tas disertācijas

Meistars

Romāna pirmajos variantos, arÄ« sadedzinātajā, šis autora alter ego tiek saukts par Faustu, Dzejnieku. KāpÄ“c un no kurienes parādās meistars? Par ticamāko tiek uzskatÄ«ta versija, kas balstās Bulgakova apmātÄ«bā ar Staļinu.

1933. gadā Osips Mandelštams pāris saviem kolÄ“Ä£iem, tai skaitā Pasternakam, nolasÄ«ja dzejoli Кремлёвский горец

Мы живём, под собою не чуя страны,

Наши речи за десять шагов не слышны,

А где хватит на полразговорца,

Там припомнят кремлёвского горца.

Rezultāti nebija ilgi jāgaida – arestÄ“ja uz sitienu. Lai pieņemtu lÄ“mumu par Mandelštama likteni, Staļins piezvanÄ«ja Pasternakam, un pirmais, ko prasÄ«ja - vai viņš ir meistars? Pasternaks mÄ“Ä£ināja miglaini, bet daiļi izlocÄ«ties... Staļins atkal – bet vai viņš ir meistars?... Pasternaks - nuuuÅ«...bet cilvÄ“ku nedrÄ«kst sodÄ«t ne par kādu dzeju - ne labu, ne sliktu... Staļins – bet vai viņš ir meistars?!... Pasternaks – es gribÄ“tu ar jums tikties, lai parunātu par filozofiskiem jautājumiem... Staļins nometa klausuli.

Mandelštams tika represÄ“ts – cietums, lÄ“Ä£eris, nošauts 1938.gadā. Par dzeju.

ŠÄ« saruna tika plaši apspriesta literārajās aprindās, un vairums uzskatÄ«ja, ka Pasternaks, neatzÄ«stot Mandelštamu par meistaru, ir daļēji, kaut netieši, vainojams dzejnieka traÄ£iskajā liktenÄ«.

Bet Bulgakovs saprata, kas ir svarÄ«gs Vadonim... un, lai nebÅ«tu nesaprašanās, nosauca savu varoni par meistaru.

Margarita

SākotnÄ“ji vārds ir no GÄ“tes Fausta, un tā arÄ« palika. Bet tā nav Fausta Grietiņa -pavestā un pamestā, tā ir revolÅ«cijas laika brÄ«vās mÄ«lestÄ«bas un modern stila sieviete. Un, lai gan Margaritā ir šis tas arÄ« no citām rakstnieka sievām un sievietÄ“m, pamatā tā ir Jeļena.

Volands

Romāna pirmie nosaukuma varianti bija «ÐšÐ¾Ð¿Ñ‹Ñ‚о инженера», «Ð–онглёр с копытом»… uzsvars uz vārdu - pakavs, kas visu tautu ticÄ“jumos ir neatņemama sātana zÄ«me. Staļinam bija Ä«paša pazÄ«me, viņam bija saauguši kreisās pÄ“das divi pirksti. Par to tenkoja visa Maskava.

Mākslinieks un vara - tēma ir arī Klausam Mannam Mefisto, mākslinieku filmā lieliski nospēlēja Klauss Marija Brandauers.

Gella

Prototips ir Jeļenas vecākā māsa Olga Bokšanskaja (Бокшанская), kas bija MXAT direkcijas sekretāre (Поликсенa Торопецкая Teātra romānā), arÄ« Å…emiroviča Dančenko personÄ«gā sekretāre, Staļina prÄ“miju komitejas sekretāre, kura brÄ«vi braukāja pa ārzemÄ“m, tai skaitā regulāri apmeklÄ“ja vecākus RÄ«gā, un par kuras sakariem (vai varbÅ«t pamatdarbu) ar čeku nešaubÄ«jās neviens no laikabiedriem. Maskavas teatrālā bohÄ“ma mēļoja, ka viņa ir bijusi arÄ« Staļina mīļākā, kurš to pÄ“c draudzÄ«gas šÄ·iršanās ir iekārtojis MXAT par ideoloÄ£isko uzraudzi.

Olga pārrakstÄ«ja uz rakstāmmašÄ«nas romāna tekstu. Manuskripta rokrakstā nav, ir tikai šÄdi tādi Bulgakova agrÄ«ni uzmetumi. LÄ«dz ar to pateikt, kam pieder šis vai tas teksts… Bet čeka zināja par katru teksta lapu uzreiz pÄ“c nodrukāšanas…

ArÄ« uz Jeļenas dienasgrāmatu paļauties nevar, jo pÄ“c Staļina nāves viņa to pārrakstÄ«ja, bet pirms tās neviens saprātÄ«gs cilvÄ“ks nerakstÄ«ja neko, ko pratināšanā varÄ“ja izmantot pret viņu. Tā vairāk ir beletristika.

Bet neapšaubāmi tās bija neparastas sievietes… Māsas no VÄ«landes ielas…

Rimskis un Varenuha

Viena no versijām par prototipiem ir: Rimskis - Staņislavkis, Varenuha - Å…emirovičs–Dančenko. Tāds nedaudz neparasts skatÄ«jums uz abiem teātra grandiem un korifejiem…Bet, kā to var spriest pÄ“c Bulgakova Teātra romāna, bija rakstniekam reāli pieriebušies…

Nodevēju tēma

Tā laika aktualitāte. Romānā tie ir JÅ«dass, kurš nodod Ješua, Aloizs Mogaričs, kurš uzraksta orgāniem denunciāciju par Meistaru, un barons Maigels, kam tas ir maizes darbs.

Visi ziņo par visiem, un visi nodod visu - sieva vÄ«ru, brālis brāli, Pavļiks Morozovs tÄ“vu…Viens par 30 sudraba grašiem, otrs par dzÄ«vojamo platÄ«bu puspagrabā, trešais par ideju, bet vÄ“l cits jo patÄ«k… Bet nodevÄ«ba dārgi nemaksā nevienos laikos..…

Valmieras iestudējums

Dramatizējums

Režisorei I.Rogai ir bijis ne visai veiksmÄ«gs mÄ“Ä£inājums uzvest lugu, kas balstās uz kristietÄ«bas dogmām un simboliem - J.Ivaškeviča Ideāls zaglis. Tāda žanra darbos var traki viegli sabraukt reālās auzās. Tas, ko redzÄ“ju Valmieras izrādÄ“, vedina domāt, ka dramatizÄ“juma veidotāja un režisore ir ietekmÄ“jusies no Maskavas GarÄ«gās AkadÄ“mijas profesora (laikam bijušÄ) Andreja Kurajeva romāna traktÄ“juma. Nu tā ir vismaz strÄ«dÄ«ga interpretācija. A.Kurajeva tÄ“vs bija padomju filozofijas pārstāvis ar specializāciju reliÄ£ijas pÄ“tÄ«šanā, un mamma tāpat, tā teikt, karojošie ateisti, bet Mihaila Bulgakova tÄ“vs bija teoloÄ£ijas profesors, abi vectÄ“vi – kristiešu garÄ«dznieki, tiešos senčos kristiešu mācÄ«tāji sešÄs paaudzÄ“s. Tas nav vienkārši tāpat…

Romānā kristīgā dogmatika tiek ievērota nevainojami, lai arī ko par to domātu prodiakons:

- Volands 3 reizes jautā Berliozam, vai tiešÄm viņš netic Dievam, un 3 reizes saņem apliecinošu atbild, ka – nÄ“! Un tikai tad ir incidents ar eļļu…

- Margarita izsaka piedāvājumu- es pašam sātanam pārdotu savu dvÄ“seli, lai tik uzzinātu, vai viņš ir dzÄ«vs, vai nav… un tikai tad viņai blakus uzrodas Azazello

- lÄ“mumu gan par meistara un Margaritas, gan Poncija Pilāta dvÄ“seli nepieņem Volands. Viņš tikai izpilda Ješua gribu. Un vienÄ«gais, kurš ar Volandu runā kā ar apakšnieku, ir Levijs Matejs - es neiešu ar tevi strÄ«dÄ“ties, vecais sofist… ArÄ« FrÄ«dai brÄ«vÄ«bu neiedod sātans, viņš to nevar.

- bezdievjus Maskavā sodīt atnāk sātans, nevis Dievs. Tie ir viņa ļaudis.

Un tā no vietas. Tie nav Raksti, tas ir tikai literārs darbs. Gētem, starp citu, Mefistofelis arī nemaz tik nesimpātisks nav.

DramatizÄ“jums ir neveiksmÄ«gs romāna pārstāstÄ«juma mÄ“Ä£inājums, bez sižeta dramaturÄ£ijas attÄ«stÄ«bas. Es domāju, ka tie, kuri nezina saturu, tur saprast nevar neko. Romānā katrā lÄ«nijā pilnÄ«bā mainās teksta temps, ritms un intonācija. Kā simfonijā -ātrā daļa - sadzÄ«viskā lÄ«nija, lÄ“nā (andante) - vÄ“sturiskā, menuets (skerco) – mistiskā (balle pie Volanda) un Fināls. Bet izrādÄ“ viss ir vienā tempā, ritmā un intonācijā.

Izrāde vispār veidota pÄ“c pārpalikuma principa - dekorācijas no vienas izrādes, kostÄ«mi no otras, aktieri – visi, cik ir.

VienÄ«gais veiksmÄ«gais kostÄ«ms bija Margaritai ballÄ“, tas miesaskrāsas triko – gaumÄ«gi. Redzams, ka aktrise nav kaila, bet stilizācija atbilst sižetam. Bet kas tā par lillā kleitu bija Gellai mugurā? No kuras izrādes? Un kādā sakarā? Un FrÄ«dai? Tur ainām pilnÄ«gi saturs pazÅ«d.

Jā, es zinu, ka Levija Mateja projekcija sadzÄ«viskajā lÄ«nijā ir Bezpajumtnieks, lÄ«dz ar to bÅ«tu saprotams, ka abus tÄ“lus spÄ“lÄ“ viens aktieris. Bet kāpÄ“c abi tÄ“li ir vienā pidžamā? Režisore ir pārliecināta, ka publika saprot, kad kurš ir kurš?

Un tā es varÄ“tu no vietas... Bet es labāk pateikšu, kas man patika.

Margarita - Elīna Vāne. Varbūt mazliet par daudz naivuma, bet bija kaislība. Un tā ir tēla atslēga. Principā, izvilka izrādi.

Korovjevs - Martiņš Meiers. Tradicionāla lomas interpretācija, bet vismaz tÄ“lam bija forma, saturs, un konsekvence. Dzelžaini izturÄ“ja raksturu. Un viņš bija vienÄ«gais, kuram tas tajā jÅ«klÄ« uz skatuves izdevās.

Begemots - Kārlis Neimanis. Labi padeva ļoti slavenas replikas, bet tas galÄ«gi nav vienkārši. Viens no labākajiem traktÄ“jumiem, ko esmu redzÄ“jis. Noteikti labāk par krievu seriālu. Paradoksāli, bet tÄ“ls, kurš padara šo darbu nepiemÄ“rotu skatuvei, bija viens no visbaudāmākajiem.

Un, protams, režisorei un aktieriem ir izdevies starpbrīža videorisinājums. Tas man patika.

Fināls

Bulgakova pÄ“dÄ“jās nedēļas bija bezgalÄ«gas mokas, aklums un sāpes. Morfijs vairs nepalÄ«dzÄ“ja. Meistars bija pabeidzis savu mūža galveno darbu, un viņa Margarita bija zvÄ“rÄ“jusi, ka to publicÄ“s. PasaulÄ“ bija palikušas tikai sāpes un ciešanas. Un meistars klusi aizgāja savas Margaritas rokās…

Bet man kaut kā neliek mieru viens stāsts, ko Bulgakova atraitne pastāstÄ«ja jauniņai studentei Ðœ. Чудаковой (vadošÄ Bulgakova pÄ“tniece Krievijā), kura pirmā kārtoja rakstnieka arhÄ«vu. Jeļenas māte nomira RÄ«gā (1956.) gadā: kad mātes stāvoklis bija kļuvis bezcerÄ«gs, lai pārtrauktu mokošo agoniju, meita bija piespiedusi medmāsu veikt letālu morfija injekciju... Satriecošs esot bijis miers un aukstasinÄ«ba, ar kādu Jeļena Bulgakova par to stāstÄ«jusi…

VarbÅ«t Bulgakovai Margaritai tā nebija pirmā nāvÄ“jošÄ morfija injekcija…Viņa bija apsolÄ«jusi vÄ«ram, ka nekad to neatdos slimnÄ«cā, varbÅ«t bija apsolÄ«jusi vÄ“l kaut ko... indÄ“šanas aina un Margaritas vārdi finālā – es sargāšu tavu miegu...

Lai nu kā… Mihails Bulgakovs nomira pÄ“dÄ“jā svÄ“tdienā pirms Ciešanu laika, kam pareizticÄ«gajā tradÄ«cijā ir dots nosaukums - Прощеное воскресенье.

Aivara Gulbja foto – VÄ«landes iela 1.