Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

2014. gada 18. martā, tikko pÄ“c Krimas nelikumÄ«gās pievienošanas Krievijai dokumentu parakstÄ«šanas, Putins teica: "Un šajā sakarā es vÄ“los pateikties ukraiņu militārpersonām, un tas nav mazs kontingents – 22 tÅ«kstoši cilvÄ“ku ar pilnu apbruņojumu. Es vÄ“los pateikties tām Ukrainas militārpersonām, kuras negāja uz asinsizliešanu un neaptraipÄ«ja sevi ar asinÄ«m."

Putins izteica morālu vÄ“rtÄ“jumu, norādot – ja Ukrainas karavÄ«ri bÅ«tu atbilstoši zvÄ“restam aizsargājuši savas valsts teritoriālo integritāti, tad bÅ«tu "aptraipÄ«juši sevi ar asinÄ«m". Tas bÅ«tu tas pats, ja Hitlers teiktu – paldies sarkanarmiešiem, kuri padevās un nekaroja pret nacistisko Vāciju, un neaptraipÄ«ja sevi ar asinÄ«m...

ŠÄdi vÄ“stÄ«jumi Kremlim nepalÄ«dzÄ“ja karā Donbasā, jo, sākot no 2014. gada, Ukrainas spÄ“ki sāka aizstāvÄ“t savu zemi un drosmÄ«gi dara to lÄ«dz pat šodienai. Kara laikā vienmÄ“r tiek mÄ“Ä£ināts uzrunāt pretÄ“jās puses kareivjus, virsniekus un civilās personas, lai noskaņotu padoties. Vai Krievu pareizticÄ«gā baznÄ«ca (KPB) ir palÄ«dzÄ“jusi Kremlim uzrunāt ukraiņus un krievus šajā kontekstā? Jā. PalÄ«dzÄ«ba izpaudās kā aicinājumi nekarot pret Krievijas "miera uzturÄ“tājiem" 2014. gadā, un lÄ«dzÄ«ga komunikācija turpinās arÄ« šogad.

Maskavas patriarhāta komunikācija 2014. gadā un vēlāk

Maskavas patriarhāta BaznÄ«cas un sabiedrÄ«bas attiecÄ«bu sinodiālās nodaļas vadÄ«tājs Vsevolods ÄŒaplins 2014. gada 1. martā teica, ka Krievija tās vÄ“stures labākajos laikos ir aizstāvÄ“jusi tos cilvÄ“kus, kuri ir tuvi tai pÄ“c ticÄ«bas un kuru dzÄ«vÄ«ba un brÄ«vÄ«ba ir bijusi briesmās.1 

ÄŒaplina paziņojums tika izteikts tajā pašÄ dienā, kad Krievijas Federācijas padome (parlamenta augšpalāta) pieņēma likumu, kas atļāva Putinam izmantot Bruņotos spÄ“kus Ukrainā. ÄŒaplins intervijā ziņu aÄ£entÅ«rai "Interfax-Religia" norādÄ«ja: "Jau 1995. gadā "Pasaules Krievu tautas sapulce" paziņoja, ka krievu tauta – sadalÄ«tā nācija savā vÄ“sturiskajā teritorijā – ir tiesÄ«ga atkal apvienoties vienotā valstiskā Ä·ermenÄ«, tā ir vispārpieņemta starptautiskās politikas norma." Tas, ka patiesÄ«bā nav tādas normas, netraucÄ“ja ÄŒaplinam paust atbalstu Krimas okupācijai un anektÄ“šanai.

KPB oficiālais pārstāvis ÄŒaplins turpināja: "Vienlaikus cerÄ“sim, ka Krievijas kareivju misija šo cilvÄ“ku brÄ«vÄ«bas un identitātes, un pat dzÄ«vÄ«bas aizsardzÄ«bai nesastapsies ar sÄ«vu pretošanos, kas novedÄ«s pie liela mÄ“roga sadursmÄ“m. Neviens nevÄ“las asinsizliešanu un tās šÄ·elšanās padziļināšanu, kas jau pastāv starp pareizticÄ«gajiem cilvÄ“kiem vÄ“sturiskās Krievzemes telpā."2 

Šie vārdi nepārprotami liecina, ka KPB aicināja Ukrainas pusi nepretoties Krievijas agresijai. ŠÄda nostāja precÄ«zi atbilda Krievijas mÄ“rÄ·iem Krimas teritorijas okupācijā un sekojošÄ anektÄ“šanā, proti, šim procesam bija jānotiek ātri, bez Krievijas karavÄ«ru bojāejas un ukraiņu pretestÄ«bas. Polijas pÄ“tniece Jolanta Darčevska savulaik norādÄ«ja, ka "Krimas operācija" perfekti parādÄ«ja informācijas kara esenci: agresijas upuris – kā tas bija Krimas gadÄ«jumā – nepretojas.

ÄŒaplina teiktais, protams, neizšÄ·Ä«ra operācijas likteni, tomÄ“r KPB atbalstÄ«tais stāsts par Krievijas kareivjiem – miera nesÄ“jiem – atbilda Krievijas ārpolitikas Ä«stenotāju un militārā resora mÄ“rÄ·iem.

Roka roku mazgā

Maskavas patriarhāta vadÄ«ba un Kremlis viens otru papildināja, runājot par vienu un to pašu, tikai no dažādiem redzesleņķiem. KPB galva Kirils nepiedalÄ«jās svinÄ«gajā pasākumā 2014. gada 18. martā par godu Krimas okupācijai un aneksijai, tomÄ“r viņa teiktais neilgi pÄ“c šÄ« notikuma parādÄ«ja drÄ«zāk viņa atbalstu Kremļa rÄ«cÄ«bai nekā tās nosodÄ«jumu. Kirils sprediÄ·a laikā runāja par Krievijas teritorijas pieaugumu, kas ļāva tai izaugt no nelielās Maskavas kņazistes lÄ«dz lielai valstij "no okeāna lÄ«dz okeānam".3

KPB vadÄ«tājs skaidroja, ka vÄ“sturiski jaunu teritoriju apgÅ«šana bija veiksmÄ«ga, jo esot notikusi nevis mantkārÄ«gos nolÅ«kos, bet kā garÄ«guma izpausme. Patriarhs tajā pašÄ reizÄ“ izteica cerÄ«bu, ka "brālis nekaros pret brāli".4 

No amatiem atceltais pareizticÄ«gais diakons un filozofs Andrejs Kurajevs, analizÄ“jot minÄ“to Kirila sprediÄ·i, norādÄ«ja, ka, lai gan KPB vadÄ«tājs tieši nepieminÄ“ja Krimu, tomÄ“r slavināja Krievijas vÄ“sturisko teritoriālo izplešanos, kas, pÄ“c diakona domām, liecina, ka Kirils šo jautājumu sasaistÄ«ja ar mÅ«sdienu notikumiem. Kurajevs ar ironiju rakstÄ«ja par Kirila vÄ“stÄ«jumu: "MÄ“s lÅ«gsim par to, lai brālis nekaro ar brāli, kurš pulcina zemes zem Maskavas valdnieka labās rokas."5

Maskavas patriarhāta Ukrainas Pareizticīgās baznīcas vadības nostāja

2019. gada 5. janvārÄ« EkumÄ“niskais Konstantinopoles patriarhāts paziņoja par jaunas baznÄ«cas izveidošanu (apvienojot daļu no esošajām) un atzina Ukrainas PareizticÄ«gās baznÄ«cas neatkarÄ«bu no Maskavas patriarhāta. Joprojām pastāv arÄ« Maskavas patriarhāta Ukrainas PareizticÄ«gā baznÄ«ca, kuras vadÄ«ba šogad ir vÄ“rsusies pret Krievijas agresiju, ignorÄ“jot sava Maskavas vadÄ«tāja Kirila pozÄ«ciju.

ArÄ« 2014. gadā ne visi MP UPB garÄ«dznieki runāja par nepieciešamÄ«bu integrÄ“ties ar Krieviju. MetropolÄ«ts Pereslavs-Hmeļņickis norādÄ«ja: "MÄ“s esam divas pareizticÄ«gas tautas. Bet ukraiņu tautai ir sava vÄ“sture, sava kultÅ«ra, sava mentalitāte, visbeidzot, savas politiskās un Ä£eopolitiskās intereses."6 

MetropolÄ«ts Onufrijs 2014. gadā Ukrainas BaznÄ«cu padomes vārdā aicināja bruņotajā konfliktā iesaistÄ«tos nolikt ieročus: "No jauna akcentÄ“jam mÅ«su agrāk pausto pozÄ«ciju, ka Ukrainas teritoriālā vienotÄ«ba, kas ir mums Dieva dāvināta, ir vÄ“rtÄ«ba mÅ«su tautai, bet pieļaut tās sadalÄ«šanu mums nav tiesÄ«bu tāpÄ“c, ka tas ir grÄ“ks Dieva un mÅ«su tautas nākotnes paaudžu priekšÄ."7 Diemžēl, neskatoties uz vadÄ«bas nostāju, daudzi MP UPB priesteri okupÄ“tajās teritorijās nostājās Kremļa kaujinieku pusÄ“ un atbalstÄ«ja savas valsts šÄ·elšanu.

Savu (?) karavÄ«ru pārliecÄ«bas stiprināšana

Viens no bÅ«tiskiem publiskās diplomātijas uzdevumiem kara laikā atbilstoši Entonija Pratkaņa teorÄ“tiskajām nostādnÄ“m ir savas puses karavÄ«ru morāles stiprināšana. Daļa Maskavas patriarhāta Ukrainas pareizticÄ«go priesteru vairoja kaujas noskaņojumu nevis saviem, bet agresora kareivjiem.

PiemÄ“ru ir daudz, te izmantošu tikai dažus. 2014.–2018. gadā tika konstatÄ“ta MP UPB Sumu, Simferopoles, Feodosijas, Luhanskas, Ziemeļdoņeckas, Roveņku, Gorlivkas un Slovjanskas, Doņeckas un Mariupoles, Odesas eparhiju garÄ«dznieku sadarbÄ«ba ar Kremļa vadÄ«tajiem/balstÄ«tajiem kaujiniekiem.

Ukrainas pÄ“tniece Tatjana Derkača, pÄ“tot Maskavas patriarhāta eparhiju iesaisti Krievijas agresijas atbalstÄ«šanā 2014.–2018. gadā, secināja, ka vislielāko atbalstu Krievijas intervencei izrādÄ«ja Harkivas eparhija.8 Pieņemu, ka Krievijas šÄviņi Harkivā šogad nešÄ·iroja, kurš pieder pie Kijivas, kurš pie Maskavas patriarhāta... AcÄ«mredzot arÄ« Putinu tas neinteresÄ“. "Krievu pasaules" garÄ«gā vienotÄ«ba ir fikcija, kuru vadonis izmanto tikai kā vienu no vÄ“stÄ«jumiem informācijas karā.

Doņecka nonāca Kremļa vadÄ«to kaujinieku rokās 2014. gada 5. jÅ«nijā, kad pilsÄ“tā ieradās Krievijas pilsoņa, bijušÄ (tā viņš pats saka) FSB virsnieka Igora Girkina (Strelkova) kareivji, kuri atkāpās no Slavjanskas. Medijos ir pieejams fotoattÄ“ls, kurā redzams, kā 2014. gada 10. jÅ«lijā Igoru Girkinu svÄ“tÄ« MP UPB Doņeckas eparhijas SvÄ“to jaunmocekļu dievnama vadÄ«tājs Andrejs Maničs.9 

2014. gadā Slavjanskas Maskavas patriarhāta dievnamā notika Girkina vienÄ«bas karoga iesvÄ“tÄ«šanas ceremonija, kuras laikā priesteris Oļegs Hižņakovs teica, ka viņš nešÄ·iro Ukrainu un Krieviju, jo tā visa esot SvÄ“tā Krievzeme.10

Girkins teica, ka visu karošanas laiku ir sajutis Maskavas patriarhāta garÄ«dznieku atbalstu: "Pirmkārt, jau no paša "Slavjanskas epopejas" sākuma kā Slavjanskā, tā Doņeckā mÄ“s pastāvÄ«gi jutām Krievu pareizticÄ«gās baznÄ«cas priesteru un mÅ«ku atbalstu. Vispirmām kārtām no Svjatogorskas Lavras. Viņi, neskatoties uz iespÄ“jamām represijām, atklāti brauca un svÄ“tÄ«ja zemessargus. Visi priesteri, kurus man nācās satikt, atbalstÄ«ja mÅ«su cīņu. Turklāt darÄ«ja to nevis nacionālās, bet garÄ«gās motivācijas dēļ: viņi saprata, kas un kurš ir nonācis pie varas Kijevā."11

Maskavas patriarhāta virspriesteris Ziņkovs 2016. gadā sniegtā intervijā Krievijas interneta medijam "Segodnja.ru" pauda atbalstu Ukrainas pievienošanai Krievijai. Viņš atgādināja Lavrentija ÄŒerņigovska teikto, ka dalÄ«t krievus, ukraiņus un baltkrievus "ir tas pats, kas dalÄ«t SvÄ“to TrÄ«svienÄ«bu, un tas ir nāves grÄ“ks".12

Atbilstoši Ziņkova paustajam Ukrainas neatkarÄ«ba ir skatāma kā garÄ«gi nepieņemama. LÄ«dzÄ«gu piemÄ“ru ir ļoti daudz, raksta apjoms neļauj iekļaut vÄ“l daudz ko citu. ŠÄdā veidā Maskavas patriarhāta priesteri palÄ«dzÄ“ja demonizÄ“t ukraiņus un noskaņot pret Ukrainas varu karojošos kaujiniekus par to, ka viņi dara svÄ“tÄ«gu lietu. Kā norādÄ«ja diakons Kurajevs, kara sakralizācija parasti noved pie noteiktām sekām, pretinieki tiek demonizÄ“ti un pieskaitÄ«ti absolÅ«tajam ļaunumam, lÄ«dz ar to tiek eskalÄ“ta agresija.

Kirils pret Ukrainu 2022. gadā

ŠÄ gada 9. martā Krievu pareizticÄ«gās baznÄ«cas galva Kirils teica: "Mums ir jādara viss, lai nomierinātu un klusinātu sirdis, lai cilvÄ“ku ienaidnieks nespÄ“tu sagraut mÅ«su garÄ«go vienotÄ«bu, ap kuru ir veidojusies mÅ«su vienotās – krievu un ukraiņu – tautas reliÄ£iskā un kultÅ«ras dzÄ«ve."13 

Pati Krievija šo vienotÄ«bu sagrāva, atsÅ«tot zaļos cilvÄ“ciņus uz Krimu 2014. gadā un ar draudiem un viltu atņemot to, kas tai jau sen vairs nepiederÄ“ja. Lielais karš risinājās jau vairāk nekā mÄ“nesi, un Maskavas patriarhāta vadÄ«tājs 2022. gada 3. aprÄ«lÄ« sludināja: "Šodien mums ir Ä«paša lÅ«gšana par Bruņotajiem spÄ“kiem, par mÅ«su kareivjiem, ar kuriem ir saistÄ«ta cerÄ«ba uz drošÄ«bu, uz brÄ«vÄ«bu, uz mÅ«su valsts Ä«stu neatkarÄ«bu."14 Kas ir apdraudÄ“jis jÅ«su neatkarÄ«bu? JÅ«su kareivji ir iebrukuši svešÄ zemÄ“! Putins ar jaunu noziegumu steidz apklāt 2014. gada nozieguma sekas, uztraucoties par to, ka Ukraina tÅ«lÄ«t iestāsies NATO un uzbruks Krievijai...

Diakons Kurajevs pamāca, ka Kirila atbalsts "apsteidzošajai aizsardzÄ«bai" ir nekristÄ«gs, jo ir pretrunā ar Kristus teikto par nezÅ«dÄ«šanos par rÄ«tdienu. Kurajevs skaidro: jÅ«s nedrÄ«kstat Ä«stenot agresiju pret citiem, lai novÄ“rstu rÄ«tdienas hipotÄ“tisko agresiju pret sevi. Maskavas patriarhāta vadÄ«ba ir nostājusies agresora pusÄ“.

Kirils šÄ gada 3. aprÄ«lÄ« teica, ka uzskata Krieviju par miermÄ«lÄ«gu valsti, bet krievus par ļoti miermÄ«lÄ«gu un daudz cietušu tautu: "Mums nav nekādas tieksmes uz karu vai to, lai darÄ«tu kaut ko, kas varÄ“tu nodarÄ«t kaitÄ“jumu citiem, bet mÄ“s esam tā visas mÅ«su vÄ“stures audzināti, ka mÄ«lam savu tÄ“vzemi un bÅ«sim gatavi sargāt to tā, kā tikai krievi spÄ“j sargāt savu valsti."15 

PÄ“c tā gribas tikai jautāt Kirilam – JÅ«s vispār saprotat, ko sakāt?! JÅ«s zināt, kas notika Bučā un citur?! Ak vai!

Pareizticīgie pret Krievijas agresiju

Ne jau visi pareizticÄ«gie atbalsta Kremli. Amsterdamas Krievu pareizticÄ«gā baznÄ«ca norobežojas no Maskavas patriarhāta un meklÄ“s vienotÄ«bu ar Konstantinopoles patriarhātu. Maskavas patriarhāta Ukrainas PareizticÄ«gās baznÄ«cas vadÄ«tājs Onufrijs savā aicinājumā konstatÄ“ja, ka Krievija ir iebrukusi Ukrainā, un salÄ«dzināja to ar Kaina grÄ“ku, kurš noslepkavoja savu brāli Ä€belu.16 

ŠÄds paziņojums, turklāt pašÄ lielā kara sākumā, ir sevišÄ·s notikums. Konstantinopoles patriarhs Bartolomejs nosauca invāziju par neizprovocÄ“tu uzbrukumu un cilvÄ“ktiesÄ«bu pārkāpumu. Rumānijas pareizticÄ«gais patriarhs DaniÄ“ls nosauca to par "karu, ko Krievija uzsākusi pret neatkarÄ«gu valsti".17

VÄ“l bija 290 (skaits var palielināties) KPB priesteru un diakonu, kuri parakstÄ«ja vÄ“stuli ar aicinājumu pārtraukt karu. Viņi raksta: "MÄ“s skumstam par tiem pārbaudÄ«jumiem, kuriem nepamatoti tika pakļauti mÅ«su brāļi un māsas Ukrainā."18 Cienu viņus par drosmi. Lietuvas metropolÄ«ts Inokentijs vÄ“stÄ«ja: "PareizticÄ«gās baznÄ«cas Lietuvā pozÄ«cija ir nemainÄ«ga – mÄ“s strikti nosodām Krievijas karu pret Ukrainu un lÅ«dzam Dievu par tā ātru pārtraukšanu. Kā jÅ«s droši vien jau esat pamanÄ«juši, mums ar patriarhu Kirilu ir atšÄ·irÄ«gi politiskie uzskati un atšÄ·irÄ«ga aktuālo notikumu uztvere. Viņa politiskie izteikumi par karu Ukrainā – tas ir viņa personÄ«gais viedoklis. MÄ“s Lietuvā nepiekrÄ«tam tam."19 

Inokentijs turpināja: "VÄ“lÄ“tos te atklāti pateikt par to, ka mums, pareizticÄ«gajiem Lietuvā, šodien ir iespÄ“ja neatkarÄ«gi lemt savus iekšÄ“jos draudzes (BaznÄ«cas) jautājumus, arÄ« turpmāk tieksimies pÄ“c vÄ“l lielākas BaznÄ«cas neatkarÄ«bas, ticot, ka Kungs to dāvās savā laikā. MÄ“s dzÄ«vojam brÄ«vā, demokrātiskā valstÄ«. Lietuva – tā nav Krievija."20 VeselÄ«gi.

Nobeigumā: ārpus politoloģijas

Latvijas PareizticÄ«gā baznÄ«ca (LPB) ir publicÄ“jusi metropolÄ«ta Aleksandra paziņojumu, kurā tiek nosodÄ«ta "agresija Ukrainā", Ä«sti neminot, kurš uzbrÅ«k un kurš aizstāvas. Cita starpā teikts: "MÅ«su Latvijas PareizticÄ«gā BaznÄ«ca nav atbildÄ«ga par citu valstu darbÄ«bu. MÅ«su pienākums ir veicināt Latvijas sabiedrÄ«bas saliedÄ“tÄ«bu, un mÄ“s pilnÄ«bā atbalstām mÅ«su valsts Ministru prezidenta Kariņa kunga nostāju, aicinot nekurināt naidu pret krieviski runājošiem šeit Latvijā, un viņa sacÄ«to 1. martā: "Mums Latvijā ir ļoti svarÄ«gi palikt vienotiem, mÄ“s visi esam mÅ«su valsts un zemes visdziļākie patrioti, mÄ“s runājam dažādās valodās, bet visi esam patrioti.""21 

VienotÄ«ba ir laba lieta, tikai ap ko? Negrasos neko pieprasÄ«t LPB – nekādus paziņojumus un nekādu detalizÄ“tu pozicionÄ“šanos nelÅ«dzu, jo ticÄ«gajiem Latvijā tiešÄm nav jāatbild par Putina un viņa slepkavnieku rÄ«cÄ«bu.

PareizticÄ«gie paši lems, ko viņiem teikt un darÄ«t politiskos jautājumos. RespektÄ“ju jÅ«su tiesÄ«bas un reliÄ£isko brÄ«vÄ«bu. TomÄ“r kā tas ir – bÅ«t par Maskavas patriarhāta daļu, nepiekrist savai vadÄ«bai Maskavā, bet neteikt to?

Kā kristietis spriežu šÄdi – ja manas konfesijas biedri (Krievijā) atbalstÄ«tu karu pret citiem manas konfesijas biedriem (Ukrainā), tad, ja ne publiski, tad vismaz personÄ«gi uzrunātu savus ticÄ«bas brāļus un teiktu: "Brāļi (tie, kuri Maskavā), pārtrauciet, lÅ«dzu, atbalstÄ«t slepkavošanu Ukrainā! Vai esat jau uzrunājuši jÅ«su draudzes locekli – Vladimiru Putinu – un aicinājuši viņu pārtraukt grÄ“ku? Ja viņš nepiekrita, vai izslÄ“dzāt viņu no draudzes? (Mat. 18:15-18) Ja jÅ«s to nedarāt, brāļi, tad mÄ“s nevaram bÅ«t vienoti, jo uzbrukt, aplaupÄ«t, izvarot un nogalināt kaimiņus ir grÄ“ks."

Neesmu pareizticÄ«gais, tāpÄ“c šÄdu vÄ“stuli nesÅ«tÄ«šu.

1 ÐŸÑ€Ð¾Ñ‚оиерей Всеволод Чаплин рассматривает миссию России на Украине как миротворческую. 01 марта 2014 годаhttp://www.interfax-religion.ru/?act=news&div=54620

2 Turpat.

3 ÐÐ½Ð´Ñ€ÐµÐ¹ Кураев. Патриарх Кирилл о присоединении Крыма к России, https://diak-kuraev.livejournal.com/648006.html

4 Turpat.

5 Turpat.

6 Ð£ÐŸÐ¦: утверждения о том, что Украина и Россия один народ, противоречят реальности,

12 июня 2015., Glavnoe.ua, https://glavnoe.ua/news/n229829

7 Ð’ременный глава УПЦ Московского патриархата призывает ополченцев сложить оружие 11 июля 2014., Newsru.com, https://www.newsru.com/religy/11jul2014/onufrij.html

8 Ð¢Ð°Ñ‚ьяна Деркач, Казаки-разбойники: ЧВК на службе УПЦ МП? Часть 6. Харьковская епархия, 09.10.2017., https://petrimazepa.com/churchandmercenaries6.html

9 Ð¢Ð°Ñ‚ьяна Деркач, Казаки-разбойники. ЧВК на службе у УПЦ МП. Часть 15., 02.01.2018., https://petrimazepa.com/kazaki_razboiniki_cvk_na_sluzbe_u_upc_mp_cast_15_doneckaa_eparhia_heppi_end

10 ÐžÑÐ²ÑÑ‰ÐµÐ½Ð¸Ðµ знамени первого добровольческого батальона, Ð˜Ð½Ñ„ормационный Корпус, 2014.,

https://www.youtube.com/watch?app=desktop&v=wj64r6ao16A

11 Ð¢Ð°Ñ‚ьяна Деркач, Казаки-разбойники. ЧВК на службе у УПЦ МП. Часть 15., 02.01.2018., https://petrimazepa.com/kazaki_razboiniki_cvk_na_sluzbe_u_upc_mp_cast_15_doneckaa_eparhia_heppi_end

12 Ð‘орис Джерелиевский,Нас никому не разделить, 16.03.2016., Segodnia.ru, http://pda.segodnia.ru/content/173734

13 Ð’ РПЦ призвали тех, кто прямо не вовлечен в конфликт на Украине, не поднимать градус ненависти, 11 марта 2022 года, http://www.interfax-religion.ru/?act=news&div=78737

14 ÐŸÐ°Ñ‚риарх Кирилл считает, что от нынешнего исторического момента зависит судьба России, Москва. 3 апреля. ИНТЕРФАКС, http://www.interfax-religion.ru/?act=dujour&div=370

15 Turpat.

16 Metropolitan Onuphhry appeals for penitential prayer and end to the "fratricidal war", Kiev, February 24, 2022,https://orthochristian.com/144642.html

17 Katherine Keiladis, No, Patriarch Kirill of Moscow is not calling for peace — in fact he's Putin's accomplice, Febr. 25, 2022., https://religiondispatches.org/no-patriarch-kirill-of-moscow-is-not-calling-for-peace-in-fact-hes-putins-accomplice/

18 Hundreds of Russian Orthodox clerics sign letter calling for end to Ukraine invasion, Washington Post, https://www.washingtontimes.com/news/2022/mar/3/hundreds-russian-orthodox-clerics-sign-letter-call/

19 ÐžÐ‘РАЩЕНИЕ МИТРОПОЛИТА ВИЛЕНСКОГО И ЛИТОВСКОГО ИННОКЕНТИЯ, 17.03.2022., https://www.orthodoxy.lt/novosti/3615-obrashenie-mitropolita-vilenskogo-i-litovskogo-innokentiya

20 Turpat.

21 VisaugstsvÄ“tÄ«tā RÄ«gas un visas Latvijas MetropolÄ«ta Aleksandra vÄ“stÄ«jums, 2022-03-06,

http://www.pravoslavie.lv/index.php?newid=9438

Novērtē šo rakstu:

0
0